Paplašinātā meklēšana
Meklējam O.
Atrasts vārdos (28):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (531):
- komisārs Amatpersona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
- drošības padome ANO institūcija, kas ir atbildīga par starptautisko mieru un drošību.
- ANO Apvienoto Nāciju Organizācija.
- pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls Osmaņu impērijas laikos Turcijā, Ēģiptē u. c.
- opelis Automobiļu marka "Opel"; šīs markas automašīna.
- AB Ceturtā asinsgrupa (ABO sistēmā).
- izpalīgs Cilvēks, kas tika iesaukts vācu armijā samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai (Otrā pasaules kara beigās).
- eveni Evenkiem radniecīga tauta, kas dzīvo pie Ohotskas jūras un Jakutijas ziemeļdaļā.
- sniedze Ezera salaka [Osmerus eperlanus].
- gāzes kamera īpaša telpa cilvēku iznīcināšanai ar indīgu gāzi (piem., vācu koncentrācijas nometnēs Otrā pasaules kara laikā).
- iznīcinātājs Īpašas militāras vienības loceklis, kura uzdevums bija iznīcināt nacionālos partizānus un to atbalstītājus (pēc Otrā pasaules kara).
- kamikadze Japāņu lidotājs pašnāvnieks (Otrā pasaules kara beiguposmā).
- leģionārs Karavīrs hitleriskās Vācijas īpašās karaspēka vienībās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem (Otrā pasaules kara laikā).
- janičārs Karavīrs Osmaņu impērijas izlases karaspēkā.
- šucmanis Kārtības policists (Vācijā, arī dažās tās okupētajās teritorijās Otrā pasaules kara laikā).
- ketlasis Klusā okeāna lasis – rūpnieciski nozīmīga zivs [Oncorhynchus keta].
- taisnspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi, piem., sienāži, circeņi, siseņi [Orthoptera].
- kursenieki Kuršu kāpu iedzīvotāji (pārsvarā līdz Otrajam pasaules karam), kuru valoda (mūsdienās izzūdoša) ir radniecīga latviešu valodai.
- skābeklis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smaržas un garšas, gaisa sastāvdaļa [O].
- osmijs Ķīmiskais elements – ļoti ciets un trausls metāls [Os].
- miera laiki laikposms, kad nav kara (piem., starp Pirmo un Otro pasaules karu).
- olimpiskā lāpa lāpa, kuru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar kuru nes uguni uz olimpisko spēļu vietu.
- kuprlasis Lašu dzimtas zivs, kam (tēviņiem) nārsta laikā izveidojas kupris [Oncorhynchus gorbuscha].
- LOK Latvijas Olimpiskā komiteja (izveidota 1922. gadā un atjaunota 1991. gadā).
- LOC Latvijas Onkoloģijas centrs.
- izpalīgs Lauku darbos nodarbināts skolēns (Otrā pasaules kara laikā vācu armijas okupētajā teritorijā).
- ersteds Magnētiskā lauka intensitātes mērvienība [Oe].
- breolīns Matu ziede, ko lietoja pirms Otrā pasaules kara.
- fašists Nacistiskās Vācijas armijas karavīrs (Otrā pasaules kara laikā).
- salaka Neliela, slaida zivs, kuras mugura ir zilganpelēka vai zaļganpelēka, sāni un vēders dzeltenīgs vai bāls [Osmerus eperlanus].
- šķīvītis Nezināms lidojošs kosmiskais objekts, kam ir diskam līdzīga forma; NLO.
- lendlīze Nomas un aizdevumu sistēma, pēc kuras Otrā pasaules kara laikā sabiedrotās valstis no ASV saņēma bruņojumu, munīciju, pārtiku, medikamentus u. c. preces.
- geto Norobežota pilsētas daļa, kurā piespiedu kārtā tika nometināti ebreji (Otrā pasaules kara laikā).
- vibrodiagnostika Objekta (mašīnas, mehānisma u. tml.) tehniskā stāvokļa noteikšana pēc vibrācijas un trokšņa.
- rakurss Objekta filmēšana no dažādiem skatu punktiem.
- redzamība Objekta uztveramība ar redzi; iespēja redzēt, saskatīt (ko).
- substance Objektīvā realitāte, matērija savu formu vienotībā; tas, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (kādā norisē, parādībā u. tml.).
- esamība Objektīvā realitāte.
- bezgalība Objektīva stāvoklis relatīvi tālu priekšmetu uzņemšanai (piem., fotografējot).
- eiforija Objektīvajiem apstākļiem neatbilstoši pacilāts, līksms garastāvoklis, bezrūpība.
- izziņa Objektīvās īstenības parādību, to būtības un likumsakarības atspoguļošana cilvēka apziņā.
- priekšmets Objektīvās realitātes daļa, kas tiek īpaši izdalīta no realitātes.
- cēlonība Objektīvi pastāvošs sakars starp parādībām, no kurām viena (cēlonis) rada un nosaka otru (sekas).
- teleobjektīvs Objektīvs (fotoaparātam, kinoaparātam), kas dod iespēju iegūt daudzkārt lielāka mēroga attēlu.
- galamērķis Objekts, kas jāsasniedz, kur jānokļūst.
- lieta Objekts, uz ko var vērsties doma, atšķirot to no cita.
- radiolokācija Objektu atrašanās vietas, attāluma un virziena noteikšana, izmantojot radioviļņu atstarošanos no tiem.
- simbolizācija Objektu attēlošana, izmantojot noteiktus simbolus.
- universs Objektu kopa, kas aptverta kādā klasifikācijā.
- redzes loks Objektu kopums, kam pievērsta (kāda) uzmanība; (kāda) interešu, zināšanu kopums.
- taksons Objektu kopums, kam raksturīgas noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
- sekvence Objektu sakārtojums atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
- OCTA Obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļa apdrošināšana.
- pamatizglītība Obligātā izglītība, ko iegūst pamatskolā (Latvijā – pirmajās deviņās klasēs).
- nodeva Obligāts maksājums valsts vai pašvaldības iestādei (piem., par sniegtajiem pakalpojumiem).
- odieris Odekolons, arī smaržas, smaržūdens.
- oderdrēbe Oderu audums.
- gjurza Odžu dzimtas ļoti indīga čūska, no kuras iegūst čūsku indi [Vipera lebetina].
- ģerbonis Oficiāla (piem., valsts, pilsētas) emblēma.
- demisija Oficiāla (valdības, ministra) atkāpšanās, atteikšanās no amata.
- reskripts Oficiāla (valdnieka, augstas amatpersonas) vēstule, kurā izteikts kāds rīkojums, paziņojums par apbalvojuma piešķiršanu, pateicība u. tml.
- karogs Oficiāla (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) atšķirības zīme, valsts simbols, noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) četrstūrains auduma gabals.
- diploms Oficiāla apliecība par mācību iestādes beigšanu un noteiktas specialitātes iegūšanu.
- brīvlaišana Oficiāla atbrīvošana no verdzības vai dzimtbūšanas.
- sankcija Oficiāla atļauja (piem., kratīšanai).
- licence Oficiāla atļauja (pret atlīdzību) izmantot patentētu izgudrojumu, literatūras vai mākslas darbu.
- apbalvojums Oficiāla atzinība par sasniegumiem vai nopelniem (piem., balvas, ordeņa, medaļas piešķiršana).
- prezentācija Oficiāla ceremonija, kurā sabiedrību iepazīstina ar ko jaunu (grāmatu, filmu, firmu u. tml.).
- audits Oficiāla grāmatvedības dokumentu un kontu pārbaude pēc pašas iestādes vai uzņēmuma iniciatīvas.
- relīze Oficiāla informācija presei.
- legalizācija Oficiāla kāda darbības veida vai organizācijas atzīšana par likumīgu, legālu.
- tarifs Oficiāla likme (darba algai, maksai par dažādiem pakalpojumiem, nodokļiem u. tml.).
- audience Oficiāla pieņemšana, vizīte (pie augstas amatpersonas).
- līgums Oficiāla rakstveida vienošanās par savstarpējām saistībām.
- pakete Oficiāla satura vēstule īpašā iesaiņojumā.
- reklamācija Oficiāla sūdzība par nekvalitatīvu preci vai pakalpojumu; prasība atlīdzināt zaudējumus par šādu preci vai pakalpojumu.
- pilsonis Oficiāla uzrunas forma; šāda uzrunas forma, ko pievieno personas uzvārda priekšā.
- nolīgums Oficiāla vienošanās starp divām vai vairākām valstīm; (starptautisks) līgums.
- paziņojums Oficiāla ziņa; dokuments, kas satur ziņu, informē (par ko).
- rauts Oficiālas svinības ar mielastu, kurās piedalās lūgti viesi; plašas, greznas svinības, parasti ar daudziem ēdieniem un alkoholiskiem dzērieniem.
- dineja Oficiālas, svinīgas pusdienas ar lūgtiem viesiem.
- galvot Oficiāli apliecināt, apsolīt, ka (kāds, kas atrodas apcietinājumā) neizvairīsies no izmeklēšanas un tiesas.
- galvot Oficiāli apliecināt, apsolīt, ka (kāds) izpildīs noteiktas saistības, prasības; garantēt (piem., parāda atmaksu).
- pilnvara Oficiāli apstiprinātas tiesības (ko darīt, būt par ko).
- nolikums Oficiāli apstiprināts dokuments – noteikumu kopums, kas regulē (kā) darbību, nosaka (piem., kādas procedūras kārtību).
- demisionēt Oficiāli atkāpties no amata (parasti par valdību, ministru).
- rajonēt Oficiāli atzīt (kultūraugu šķirnes) piemērotību audzēšanai noteiktā rajonā.
- metrese Oficiāli atzīta augstas personas mīļākā, kas sabiedrībā ieņem cienījamu stāvokli.
- standarts Oficiāli atzīta, apstiprināta, noteiktām prasībām atbilstoša norma, paraugs, arī attiecīgs normatīvs dokuments u. tml., kas reglamentē (kādu darbību, tehnoloģiju, procesu u. tml.).
- pieteikties Oficiāli darīt zināmu savu vēlmi (kur piedalīties, strādāt, ko saņemt u. tml.) un nokārtot nepieciešamās formalitātes.
- piešķirt Oficiāli dot (kādas tiesības), nodrošināt (noteiktu statusu, stāvokli).
- piešķirt Oficiāli dot iespēju saņemt (ko).
- piešķirt Oficiāli dot tiesības (ko) izmantot, saņemt.
- prezentēt Oficiāli iepazīstināt sabiedrību ar ko jaunu (grāmatu, filmu, uzņēmumu u. tml.).
- mandāts Oficiāli izdota atļauja konkrētas politikas realizēšanai.
- salaulāt Oficiāli izveidot laulības attiecības (starp kādiem).
- salaulāties Oficiāli izveidot laulības attiecības vienam ar otru.
- nodibināt Oficiāli juridiski noteikt.
- pieprasīt Oficiāli lūgt.
- iesniegt Oficiāli nodot (dokumentu, pieteikumu, iesniegumu u. tml.).
- izsludināt Oficiāli noteikt; oficiāli noteikt un paziņot.
- uzteikt Oficiāli paziņot par darba līguma, īres līguma pārtraukšanu.
- pieteikt Oficiāli paziņot, darīt zināmu (par kā sākumu).
- pasludināt Oficiāli paziņot, darīt zināmu.
- atsaukt Oficiāli paziņot, ka (lēmums, priekšlikums u. tml.) nav vairs spēkā; oficiāli paziņot, ka (piem., izteikums) ir nepatiess.
- protestēt Oficiāli paziņot, ka nepiekrīt (piem., kādam lēmuma), ka apstrīd un noraida (piem., tiesas spriedumu).
- autorizēt Oficiāli piekrist, atļaut izdot, tulkot u. tml. (savu darbu); atzīt (sava darba tulkojumu) par atbilstošu oriģinālam.
- ceremoniāls Oficiāli pieņemta kārtība, piem., kāda pasākuma norisei.
- izrakstīt Oficiāli reģistrējot, nokārtot (kāda) aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- izrakstīties Oficiāli reģistrējoties, nokārtot savu aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- noslēgt Oficiāli savstarpēji vienojoties, padarīt (ko) par spēkā esošu.
- proklamēt Oficiāli un publiski paziņot (piem., par kādu nozīmīgu politisku notikumu), pasludināt.
- protestēt Oficiāli, notariālā kārtībā paziņot, ka (vekselis) nav laikā samaksāts.
- iesniegums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, pieteiktu u. tml.
- uzaicinājums Oficiāls (piemēram, starptautiska līmeņa) aicinājums (piemēram, kur piedalīties, iestāties).
- pavēste Oficiāls (tiesas, prokuratūras, bruņoto spēku) rakstveida uzaicinājums.
- deklarācija Oficiāls (valsts, valdības, starptautiskas organizācijas u. tml.) paziņojums; dokuments, kurā ietverts šāds paziņojums.
- embargo Oficiāls aizliegums no kādas valsts izvest vai ievest tajā noteiktas preces, ieročus u. tml.
- moratorijs Oficiāls aizliegums uz zināmu laiku ko darīt, izpildīt u. tml.
- raksts Oficiāls dokuments ar tekstu, kurā apstiprināts kāds fakts vai fakti.
- sūdzība Oficiāls iesniegums par nelikumīgu, nepareizu vai aizskarošu darbību (pret personu vai iestādi, organizāciju).
- matrikula Oficiāls noteiktu personu saraksts, reģistrs.
- protests Oficiāls paziņojums par to, ka nepiekrīt (piem., kādam lēmumam), ka apstrīd un noraida (piem., tiesas spriedumu).
- proklamācija Oficiāls publisks paziņojums (piem., par kādu nozīmīgu politisku notikumu).
- petīcija Oficiāls rakstveida iesniegums kādai iestādei (parasti augstākai valsts varas institūcijai) noteiktā jautājumā.
- norīkojums Oficiāls rīkojums, arī norādījums (kādam ko darīt); nosūtījums.
- galvojums Oficiāls solījums atbildēt par kādas personas noteiktu saistību, prasību izpildi (piem., parāda atmaksu).
- godājams Oficiāls uzrunas ievadījums; cienījamais.
- pavēle Oficiāls vadošas amatpersonas, iestādes vadītāja u. tml. rīkojums (piem., par kādas darbības veikšanu); attiecīgais dokuments.
- priekšraksts Oficiāls vadošs rakstveida norādījums, rīkojums, pavēle; attiecīgais dokuments.
- komunikē Oficiāls valsts paziņojums par starptautisku sarunu rezultātiem, valstu vienošanos, militārām operācijām vai citiem svarīgiem notikumiem.
- farmakopeja Oficiāls zāļu saraksts ar norādījumiem par to lietošanu, glabāšanu u. tml.
- protests Oficiāls, notariālā kārtībā rakstīts paziņojums par (vekseļa) nemaksāšanu laikā.
- asējums Oforts.
- rotaprints Ofseta poligrāfijas mašīna izdevumu iespiešanai; šāds iespiešanas veids.
- tvans Oglekļa oksīds – indīga bezkrāsaina gāze bez smakas (parasti kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts).
- grafīts Oglekļa paveids – melns vai tēraudpelēks, mīksts minerāls, ko izmanto piem., zīmuļu ražošanā vai atomreaktoros.
- karbīds Oglekļa savienojums ar metālu, retāk nemetālu.
- sērogleklis Oglekļa un sēra savienojums, kas sastāv no viena oglekļa atoma un diviem sēra atomiem – bezkrāsains, viegli gaistošs, ļoti toksisks šķidrums.
- brūnogles Ogles brūnā vai melnā krāsā, kas veidojušās, daļēji pārogļojoties augu atliekām.
- cukurvielas Ogļhidrāti.
- maltoze Ogļhidrāts – cietes šķelšanās starpprodukts; iesala cukurs.
- glikoze Ogļhidrāts, kas atrodas galvenokārt augos un ir dzīvo organismu enerģijas avots.
- laktoze Ogļhidrāts, kas veidojas zīdītāju organismā un ko satur piens; piencukurs.
- fruktoze Ogļhidrāts, ko satur augļi, medus.
- glikolīze Ogļhidrātu (galvenokārt glikozes) noārdīšanās process šūnās.
- bikarbonāts Ogļskābes sāls.
- karbonāts Ogļskābes sāls.
- narzāns Ogļskābs ārstniecisks un atspirdzinošs minerālūdens, ko iegūst Kislovodskā un Centrālajā Kaukāzā.
- sapropelīts Ogļu paveids, kas veidojies galvenokārt no zemākajiem augiem un planktona mikroorganismiem.
- minerāleļļa Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, pārstrādājot naftu.
- saogot Ogojot iegūt (ogas) lielākā daudzumā; ogojot iegūt (ogu lielāku daudzumu).
- pieogot Ogojot piepildīt (ko).
- saogot Ogojot sapelnīt.
- jāņogas Ogulāji ar skābenām, sarkanām, retāk dzeltenām, ogām ķekaros.
- aktinīdija Ogulājs (vīteņaugs) ar zaļām vai dzeltenīgām ogām, kas satur daudz C vitamīna.
- jūra Okeāna daļa, kas nepilnīgi norobežota ar sauszemi vai zemūdens pacēlumiem.
- okeanoloģija Okeanogrāfija.
- okeanogrāfs Okeanogrāfijas speciālists.
- hidrogrāfija Okeanoloģijas nozare, kurā apraksta Pasaules okeāna daļas.
- okeanologs Okeanoloģijas speciālists.
- dīķis Okeāns (parasti Atlantijas).
- okerkrāsa Okeram raksturīgā dzeltenīgā vai sarkanīgi brūnā krāsa.
- plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas.
- dioksīds Oksīds, kura molekulā ir divi skābekļa atomi.
- pentoksīds Oksīds, kura molekulā ir pieci skābekļa atomi.
- okšķerēties Okšķerēt.
- temperācija Oktāvas sadalījums 12 vienādos pustoņos (taustiņinstrumentiem, arī skaņu sistēmai).
- pestelis Okults teksts; okults priekšmets, darbība.
- deokupācija Okupācijas pārtraukšana; okupācijas un tās seku likvidēšana.
- kontribūcija Okupētās teritorijas iedzīvotāju piespiedu nodevas (kara laikā).
- padēklis Ola, kas atstāta mājputna ligzdā, lai tas tur dētu vienmēr.
- pauti Ola.
- olbaltums Olas baltums.
- keratīns Olbaltumviela – matu, nagu, ragu, spalvu galvenā sastāvdaļa.
- antiviela Olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu (antigēnu) klātbūtnē un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; imūnviela.
- pretviela Olbaltumviela, kas rodas dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai citu svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; antiviela; imūnviela.
- ragviela Olbaltumviela, kas veidojas ādas šūnās un ko satur mati, spalvas, ragi, nagi un zvīņas.
- interferons Olbaltumviela, ko šūnas izstrādā pēc saskares ar vīrusiem un kas kavē vīrusu vairošanos.
- olbaltums Olbaltumviela.
- translācija Olbaltumvielas molekulas sintēze pēc informācijas, ko saņem no ribonukleīnskābes molekulām un kas nosaka aminoskābju secību molekulā.
- globulīni Olbaltumvielas, kas šķīst nevis ūdenī, bet sāļu šķīdumos un veido olbaltumu galveno masu asinīs un limfā.
- želatīns Olbaltumvielu produkts, ko iegūst parasti no dzīvnieku kauliem, cīpslām, skrimšļiem un ko izmanto, piem., pārtikas rūpniecībā.
- kapmirte Oleandru dzimtas ložņājošs augs ar ziliem ziediem.
- oligarhs Oligarhijas pārstāvis – cilvēks ar lielu ietekmi politikā, ekonomikā, arī plašsaziņas līdzekļos.
- olimpiāde Olimpiskās spēles.
- olimpietis Olimpisko spēļu dalībnieks.
- osis Olīvu dzimtas koks ar gludu, zaļganpelēku mizu un cietu koksni.
- ovulācija Olšūnas iznākšana no olnīcas.
- omons OMON vienība vai vienības.
- omonietis OMON vienības kaujinieks.
- joviāls Omulīgs, vēlīgs, laipns (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bizamžurka Ondatra.
- onkologs Onkoloģijas speciālists.
- antroponīmika Onomastikas nozare, kas pētī antroponīmus jeb personvārdus.
- rokopera Opera rokmūzikas stilā; šādas operas uzvedums.
- oriģinālopera Opera, ko sacerējis savas tautas komponists, pretstatā cittautu operām.
- kredītoperācija Operācija (bankā), kas saistīta ar kredīta izsniegšanu, dzēšanu u. tml.
- toraktomija Operācija, kuras laikā tiek atvērts krūškurvis.
- Baltais nams Operas nams Rīgā.
- operdziedātājs Operas solists.
- kriminālmeklēšana Operatīva darbība, ko veic policija, lai novērstu un atklātu noziegumus un noziedzniekus, atrastu nolaupītās mantas u. tml.
- operdziedonis Operdziedātājs.
- izoperēt Operējot izņemt (kādu organisma daļu, arī patoloģisku veidojumu organismā).
- sagraizīt Operējot izveidot brūci vai brūces.
- griezt Operēt.
- opermūzika Operu mūzika, mūzika no operu izrādēm.
- operliteratūra Operu partitūru kopums.
- opozicionārs Opozīcijas (1) pārstāvis.
- obstrukcija Opozīcijas partiju parlamentārās cīņas paņēmiens (trokšņošana, garu runu teikšana, sēžu zāles atstāšana u. tml.), lai nepieļautu vai aizkavētu sev nevēlama lēmuma pieņemšanu.
- magnetooptika Optikas nozare, kas pēta magnētiskā lauka iedarbību uz gaismas izstarošanu, izplatīšanos un absorbciju.
- spektroskopija Optikas nozare, kas pētī vielas struktūru, izmantojot atomu un molekulu spektrus.
- optiķis Optikas speciālists; speciālists, kas izgatavo optiskus instrumentus, nodarbojas ar redzes korekcijas līdzekļu izgatavošanu, to pielāgošanu, piemērošanu konkrētajam lietotājam.
- kristāloptika Optikas un kristālfizikas starpnozare, kas pēta gaismas izplatīšanos kristālos (piem., gaismas laušanu, polarizāciju).
- optimalizēt Optimizēt.
- periskops Optiska cauruļveida novērošanas ierīce, ar kuru var saskatīt objektu, atrodoties slēgtā telpā (piem., zemūdenē).
- polariskops Optiska ierīce gaismas polarizācijas novērošanai.
- stereoskops Optiska ierīce stereofotogrāfiju apskatei.
- polarizators Optiska ierīce, ar ko iegūst lineāri polarizētu gaismu.
- menisks Optiskā lēca, kam viena virsma ir izliekta, otra – ieliekta.
- varavīksne Optiska parādība atmosfērā – daudzkrāsains loks, kas novērojams, saules stariem lūstot ūdens pilienos.
- mirāža Optiska parādība atmosfērā – šķietams attēls pie horizonta.
- halo Optiska parādība, loks ap Sauli vai kādu citu debess ķermeni.
- videodisks Optiskais disks, kas paredzēts ierakstīto datu nolasīšanai, uzglabāšanai un reproducēšanai.
- spoguļteleskops Optiskais teleskops, kura objektīvs ir ieliekts sfērisks vai parabolisks spogulis; reflektors [1] (2).
- okulārs Optiskas ierīces vai instrumenta daļa (lēca vai lēcas), caur kuru var aplūkot šīs ierīces vai intrumenta izveidoto attēlu.
- teodolīts Optiski mehānisks instruments leņķu mērīšanai horizontālā un vertikālā plaknē, arī virziena noteikšanai.
- optika Optiskie instrumenti, to kopums.
- dioptrija Optisko ierīču (piem., lēcu, sfērisko spoguļu) optiskā stipruma mērvienība.
- objektīvs Optisko instrumentu, aparātu sastāvdaļa – lēca vai lēcu sistēma, kas ir vērsta pret novērojamo priekšmetu un veido reālu tā optisko attēlu.
- astigmatisms Optisko sistēmu vai acs defekts, kura dēļ attēls ir izplūdis.
- kinoaparāts Optisks aparāts filmu uzņemšanai vai demonstrēšanai.
- monoklis Optisks instruments – acs dobumā iestiprināma apaļa stikla lēca.
- binoklis Optisks instruments ar diviem kopā sastiprinātiem tālskatiem, kas dod iespēju ar abām acīm aplūkot tālus priekšmetus.
- tālskatis Optisks instruments tālu priekšmetu skatīšanai.
- bronhoskops Optisks instruments trahejas un bronhu izmeklēšanai.
- mikroskops Optisks instruments, ar kuru var redzēt ļoti sīkus objektus milzīgā palielinājumā.
- laparoskops Optisks instruments, kura vienā galā ir lēca un spogulis, bet otrā – okulārs, caur kuru redzams palielināts vēdera dobuma orgānu attēls.
- optometrists Optometrijas speciālists.
- minets Orālā seksa tehnika – dzimumorgānu kairināšana ar muti.
- oranžkrāsa Oranža krāsa.
- karotīns Oranždzeltens augu pigments, kas cilvēka vai dzīvnieka organismā pārvēršas A vitamīnā.
- ķieģeļkrāsa Oranži sarkana krāsa.
- ķieģeļsarkans Oranži sarkans.
- ķieģeļsārts Oranži sārts.
- retors Orators; arī retorikas skolotājs (Senajā Grieķijā, Romā).
- kongregācija Ordenim līdzīga reliģiska organizācija, kuras locekļi dod mazāk stingru zvērestu.
- krusts Ordenis, kas pēc formas līdzīgs šādai reliģiskai zīmei.
- leimanis Ordeņa vasalis (Livonijā), kuram bija izlēņots neliels zemes gabals.
- volūta Ordera kapiteļa spirālveida ievijuma formas dekoratīva sastāvdaļa, arī šādas formas karnīžu, portā.
- diakons Ordinēts zemākā ranga mācītājs (katoļu, anglikāņu, pareizticīgo baznīcā).
- divertikuls Orgāna (piem., barības vada) maisveida izspīlējums uz āru.
- guļa Orgāna novietojums organismā.
- redukcija Orgāna samazināšanās, tā uzbūves vienkāršošanās, arī orgāna vai audu grupas izzušana.
- hipertrofija Orgāna vai muskuļu pārmērīga palielināšanās apjomā audu apjoma pieauguma dēļ.
- hipotrofija Orgāna vai muskuļu pārmērīga samazināšanās.
- nekroze Orgāna, tā daļas vai šūnu atmiršana dzīvā organismā.
- dzimumorgāni Orgāni, kas veic vairošanās funkciju.
- stearīnskābe Organiska skābe – balta, kristāliska vai vaskveidīga, ūdenī nešķīstoša viela.
- etiķskābe Organiska skābe – bezkrāsains šķidrums ar asu, skābu smaku.
- sviestskābe Organiska skābe – biezs, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku.
- aminoskābe Organiska skābe – olbaltumvielu uzbūves pamatelements.
- vīnskābe Organiska skābe, kas ietilpst vīnogu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā.
- pienskābe Organiska skābe, kas rodas ogļhidrātu rūgšanā dažu baktēriju klātbūtnē.
- pienskābe Organiska skābe, kas veidojas muskuļu šūnās.
- lignīns Organiska viela, augu pārkoksnējušos šūnapvalku sastāvdaļa.
- serotonīns Organiska viela, hormons, kam ir būtiska nozīme augstākās nervu sistēmas darbībā, vielmaiņā un asinsspiediena regulēšanā.
- vitamīns Organiska viela, kas nepieciešama normālam organisma vielmaiņas procesam.
- retinols Organiska viela, ko satur dārzeņi, olas dzeltenums, zivju eļļa un kas nepieciešama normālai redzei, normālai organisma augšanai un attīstībai; A vitamīns.
- kofeīns Organiska viela, ko satur kafijas pupiņas, tējas lapas, kolas sēklas un kas stimulē sirdsdarbību un centrālo nervu sistēmu.
- hitīns Organiska viela, no kuras sastāv posmkāju cietais ārējais apvalks.
- pektīns Organiska viela, polisaharīds, kas sastopams sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā, kā arī dažās aļģēs un kā recinātājs izmantojams medicīnā un pārtikas ražošanā.
- spirts Organiska viela, produkts, ko iegūst, pārtvaicējot cukuru un cieti saturošas vielas; arī etilspirts.
- pleksistikls Organiskais stikls.
- iedzintarojums Organiskās dabas atliekas, kas ieslēgtas dzintara gabalā.
- dzintars Organiskas izcelsmes minerāls – pārakmeņojušies terciārā perioda skuju koku (parasti priežu) sveķi.
- taukskābes Organiskas skābes – viena no tauku uzbūves galvenajām sastāvdaļām, kas ietilpst taukos, augu eļļā, vaskos.
- ekstraktvielas Organiskas vielas, kuras satur augi vai dzīvnieku audi un kuras var ekstrahēt.
- aldehīdi Organiski savienojumi – skābju, spirtu u. tml. ieguves starpprodukti, kurus plaši izmanto rūpniecībā (piem., polimēru ražošanā).
- kofermenti Organiski savienojumi, kas ietilpst salikto fermentu sastāvā, bet paši nav olbaltumvielas.
- saponīni Organiski savienojumi, kas pieder pie glikozīdiem un kuru šķīdums ūdenī puto.
- peptīdi Organiski savienojumi, kas sastāv no aminoskābju atlikumiem, kurus savā starpā saista šo aminoskābju atlikumu saite.
- ogļhidrāti Organiski savienojumi, ko veido ogleklis, ūdeņradis un skābeklis un kas nodrošina organismu ar enerģiju.
- ēteris Organiski savienojumi, kuros ar skābekļa atomu saistās divi ogļūdeņražu radikāļi.
- ogļūdeņraži Organiski savienojumi, kuru molekulas sastāv no oglekļa un ūdeņraža.
- glikozīdi Organiski savienojumi, kuru sastāvā ietilpst glikoze vai citi ogļhidrāti kopā ar spirtiem, fenoliem u. c. vielām.
- steroīdi Organiski savienojumi, pie kuriem pieder, piem., sterīni, D grupas vitamīni, hormoni.
- zemsega Organisko atlieku slānis (uz zemes mežā), ko veido nobiras un atmirušie augi.
- nogulumi Organisko un neorganisko vielu slānis, kas dažādu procesu rezultātā ir izveidojies uz sauszemes vai ūdenstilpēs.
- trūdi Organisko vielu dalīšanās, sairšanas produkti, kas radušies trūdot, parasti bojā gājušiem, organismiem.
- rūgšana Organisko vielu noārdīšanās process mikroorganismu (baktēriju, raugu) iedarbībā; ogļhidrātu pārvēršanās par citiem savienojumiem, kas norisinās mikroorganismu darbības rezultātā.
- disimilācija Organisko vielu noārdīšanās, sadalīšanās vienkāršākās sastāvdaļās.
- biosintēze Organisko vielu sintēze dzīvos organismos (šūnā) vielmaiņas procesā.
- jodoforms Organisks joda savienojums – dzelteni kristāli ar īpatnēju smaku (antiseptisks līdzeklis).
- olbaltumviela Organisks lielmolekulārs savienojums – dzīvo organismu šūnu galvenā sastāvdaļa.
- kumarīns Organisks savienojums – aromātiska viela, ko satur daži augi (piem., tabakas zāle, dažas orhideju sugas, dateles).
- naftalīns Organisks savienojums – balta kristāliska viela ar asu smaku.
- kaprolaktams Organisks savienojums – izejviela kaprona ražošanai.
- fenols Organisks savienojums (bezkrāsaini kristāli ar specifiku smaku), kura šķīdumu izmanto, piem., dezinfekcijai.
- teobromīns Organisks savienojums, alkaloīds, ko satur kakao augļi, kolas rieksti, tējas auga lapas.
- holesterīns Organisks savienojums, kas atrodas visu dzīvnieku un cilvēka audos un kam ir svarīga nozīme organisma dzīvības funkciju norisē.
- krezols Organisks savienojums, ko izdala no akmeņogļu darvas un ko izmanto par izejvielu daudzu ķīmisku produktu ražošanai.
- vinilhlorīds Organisks savienojums, ko izmanto polimēru ražošanai.
- alkohols Organisks savienojums, kura sastāvā ir ogleklis, ūdeņradis un skābeklis; spirts.
- spirts Organisks savienojums, kura viena vai vairākas hidroksilgrupas ir saistītas pie piesātināta oglekļa atoma.
- glicerīns Organisks savienojums, trīsvērtīgs piesātinātais spirts – biezs, bezkrāsains, salds šķidrums, ko izmanto par izejvielu pārtikas, parfimērijas, zāļu ražošanā, kā arī sprāgstvielu izgatavošanā.
- dīglis Organisks veidojums, no kā attīstās jauns organisms vai tā daļa.
- bitumens Organisku savienojumu maisījums (iegūts naftas, ogļu vai degslānekļa pārstrādē), ko lieto asfaltēšanai, hidroizolācijai.
- trupe Organisku vielu (parasti koksnes) sairšana, ko izraisa īpašas parazītiskas sēnes.
- nomods Organisma aktivitātes stāvoklis; pretstats: miegs.
- reflekss Organisma atbildes reakcija uz kairinājumu, kura realizējas ar centrālās nervu sistēmas starpniecību.
- bioloģija Organisma attīstība, dzīves veids u. tml.
- dzimumgatavība Organisma attīstības pakāpe, kurā tas spēj radīt apaugļoties spējīgas dzimumšūnas un dot pēcnācējus; pubertāte.
- saistaudi Organisma audi, kas atrodas visos orgānos, kā arī saista tos savā starpā, ietver nervus un asinsvadus.
- savainojums Organisma audu (parasti stiprs) bojājums, kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
- orgāns Organisma daļa ar noteiktu uzbūvi un funkcijām.
- perēklis Organisma daļa, kurā koncentrējušies un no kura izplatās slimības ierosinātāji.
- siltumatdeve Organisma dzīvības procesos radītā siltuma pāreja no organisma uz apkārtējo vidi.
- termoregulācija Organisma fizioloģiska funkcija, kas nodrošina vielmaiņas procesiem nepieciešamo ķermeņa temperatūru neatkarīgi no apkārtējās vides temperatūras svārstībām.
- konstitūcija Organisma fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums, kas nosaka tā funkcionēšanu un reakciju uz vides iedarbību.
- fitness Organisma fiziskās formas uzlabošana, atsevišķu muskuļu grupu attīstīšana, izmantojot dažādus vingrinājumus (piem., uz trenažiera).
- fizkultūra Organisma fizisko spēju attīstīšana un nostiprināšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
- imūndeficīts Organisma imunitātes pavājināšanās vai pilnīgs zudums; nepietiekama organisma imunitāte.
- pārmantojamība Organisma īpašība atkārtot pēctečos kādas īpatnības; organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem.
- kontrindikācija Organisma īpatnības vai slimības, kuru dēļ nedrīkst vai nav vēlams izmantot kādu ārstēšanas veidu, medikamentu u. tml.
- tieksme Organisma īpatnību, procesu izraisīta pastiprināta iespējamība (piem., saslimt, iegūt kādas bioloģiskas īpašības).
- tolerance Organisma izturība pret nevēlamu vielu.
- striktūra Organisma kanāla vai cauruļveida orgāna sašaurinājums.
- imunitāte Organisma neuzņēmība pret infekcijas ierosinātājiem, arī ģenētiski svešiem audiem un vielām.
- koordinācija Organisma norišu, funkciju saskaņotība, savstarpēja atbilstība.
- sensibilitāte Organisma pastiprināta jutība pret alergēnu.
- alerģija Organisma pastiprināta vai izkropļota reakcija pret tam svešu vielu (antigēnu).
- imūnsistēma Organisma pašaizsardzības sistēma pret infekcijas slimību ierosinātājiem vai svešām vielām.
- fenotips Organisma pazīmju kopums, kas veidojies ģenētisku faktoru un ārējās vides iedarbības rezultātā.
- rezistence Organisma pretestības spējas – izturība pret kā nevēlama (piem., mikroorganismu vai citu slimību izraisītāju) iedarbību.
- šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi spēcīgu kairinātāju (piem., smagu traumu), kas izpaužas vispārējos organisma funkciju traucējumos.
- intoksikācija Organisma saindēšanās ar toksiskām vielām.
- motorika Organisma sistēmu vai atsevišķu orgānu darbība, kustības; smadzeņu garozas regulēto apzināto kustību kopums.
- panesamība Organisma spēja panest medikamentu, indīgu vielu u. tml. iedarbību.
- aktivitāte Organisma spēja reaģēt uz ārējiem kairinājumiem.
- iedzimtība Organisma spēja saglabāt pēcnācējos savas īpašības.
- tauste Organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci u. tml.
- redze Organisma spēja uztvert un analizēt gaismu.
- karsonis Organisma stāvoklis (piem., slimības dēļ), kad ķermeņa temperatūra ir ievērojami paaugstināta.
- saulesdūriens Organisma stāvoklis, ko izraisa ilgstoša atrašanās saules staru iedarbībā un kam raksturīgas stipras galvassāpes un nelabums.
- veselība Organisma stāvoklis, tā norišu un darbības spēju kopums (cilvēkam), kas kādā pakāpē nodrošina organisma normālu eksistenci.
- šķiedrojums Organisma šķiedru kopums, tā struktūra.
- kodols Organisma šūnas sastāvdaļa, kas atrodas protoplazmā.
- trofika Organisma šūnu vielmaiņas un to regulējošo nervu procesu kopums.
- morfoģenēze Organisma un orgānu izveidošanās un attīstība.
- regress Organisma uzbūves vienkāršošanās, tam pielāgojoties apkārtējās vides pārmaiņām.
- dekompensācija Organisma vai atsevišķu orgānu nespēja kompensēt traucējumus.
- gigantiskums Organisma vai tā atsevišķu daļu pārmērīga izaugšana.
- kājiņa Organisma veidojumu daļa, kam ir savienojuma, balsta funkcija.
- fizioloģija Organisma, tā orgānu darbība (funkcionēšana).
- kairināmība Organisma, tā orgānu, audu, šūnu spēja reaģēt uz iekšējās un ārējās vides faktoru maiņu.
- alohtoni Organismi (suga, ģints vai dzimta), kas savā dzīvesvietā ieceļojuši; pretstats: autohtoni.
- autohtoni Organismi (suga, ģints vai dzimta), kas savā dzīvesvietā izveidojušies evolūcijas gaitā nevis ieceļojuši; pretstats: alohtoni.
- saprofīti Organismi, kas barojas ar organiskām atliekām.
- vienēdāji Organismi, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem; monofāgi; pretstats – visēdāji.
- vecāki Organismi, kas rada, ir radījuši jaunus organismus.
- vienšūņi Organismi, kuru ķermenis sastāv no vienas šūnas.
- ķermenis Organisms (cilvēkam, dzīvniekam) tā ārējās fiziskās formās un izpausmēs.
- albīns Organisms ar albīnisma pazīmēm.
- augs Organisms, kas attīstās un barojas ar vielām, kuras uzņem no augsnes, gaisa, ūdens vai arī no citiem organismiem.
- parazīts Organisms, kas dzīvo uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
- ektoparazīts Organisms, kas mīt uz cita organisma virsmas un no tā barojas; ārējais parazīts, piem., blusa, ērce, uts.
- polifāgs Organisms, kas pārtiek no dažādu sugu augiem un dzīvniekiem.
- producents Organisms, kas spēj radīt organiskas vielas.
- ķērpis Organisms, ko simbiozē veido aļģe un sēne.
- anaerobs Organisms, kura dzīvības norisēm nav nepieciešams (vai pat ir kaitīgs) skābeklis.
- starpsaimnieks Organisms, kurā noris parazīta attīstības cikla starpstadiju attīstība.
- sēne Organisms, kuru veido micēlijs un kas uzņem barības vielas no citiem organismiem vai nedzīvu organismu atliekām.
- preparāts Organisms, tā daļa, kas ir sagatavota, piem., anatomiskai, histoloģiskai izmeklēšanai, pētīšanai, arī ilgstošai uzglabāšanai.
- saimnieks Organisms, uz kura vai kurā dzīvo kāds parazīts; saimniekorganisms.
- saimniekorganisms Organisms, uz kura vai kurā dzīvo kāds parazīts.
- vecumgrupa Organismu grupa ar noteiktu vecumu.
- bentoss Organismu kopa, kas apdzīvo ūdenstilpes dibenu.
- konkurence Organismu savstarpējā sacensība par izdzīvošanu.
- iestāde Organizācija (ar darbiniekiem, darba telpām, darbalaiku u. tml.), kas izveidota noteiktu funkciju veikšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda organizācija.
- patronāts Organizācija, arī persona, kas aizstāv, atbalsta (kā) intereses, darbību; patrons.
- fonds Organizācija, iestāde, kam ir tiesības rīkoties ar naudas līdzekļiem – vākt, ziedot, piešķirt tos noteiktam mērķim.
- apvienība Organizācija, kas apvieno cilvēkus, biedrības vai sīkākas organizācijas.
- samarieši Organizācija, kas nodrošina pirmās palīdzības un sociālās aprūpes pakalpojumus (nosaukums izvēlēts pēc Bībeles stāsta par samarieti, kurš nesavtīgi palīdzēja laupītāju savainotam, ceļa malā guļošam cilvēkam); šīs organizācijas biedri.
- Aizbildnības padome organizācija, kas realizē ANO funkcijas aizbilstamajās teritorijās.
- kamera Organizācija, kas vada un sekmē kādas nozares darbu.
- kreditors Organizācija, uzņēmums, atsevišķa persona, kas dod kredītu (1); tas, kam (kāds) ir parādā.
- aviokompānija Organizācija, uzņēmums, kas veic regulārus gaisa pārvadājumus vienā vai vairākos maršrutos; aviosabiedrība, lidsabiedrība.
- sponsors Organizācija, uzņēmums, privātpersona u. tml., kas sniedz finansiālu atbalstu (piem., projektam, pasākumam).
- pērkoņkrustietis Organizācijas "Pērkoņkrusts" dalībnieks.
- konvents Organizācijas biedru vai pārstāvju sapulce, sanāksme.
- departaments Organizācijas vai iestādes nodaļa.
- uzņēmums Organizatoriski saimnieciska vienība, kas paredzēta uzņēmējdarbības veikšanai.
- noorganizēt Organizējot panākt, ka (kas) notiek, norisinās; sarīkot.
- radīt Organizējot, dibinot panākt, ka rodas (piem., jauns kolektīvs).
- veidot Organizējot, dibinot panākt, ka rodas (piemēram, kolektīvs, sabiedrisks institūts).
- izveidot Organizējot, nodibinot panākt, ka rodas (piem., kolektīvs, sabiedriska institūcija).
- noformēties Organizējoties izveidoties, organizējot tikt izveidotam (par cilvēku grupu).
- saformēt Organizēt (piem., bruņoto spēku vienību).
- izvadīt Organizēt (piem., skolas absolventu, pensionāru) aiziešanu (no skolas, darba u. tml.).
- kooperēt Organizēt sadarbību; apvienot (ko) kopīga darba veikšanai.
- pārorganizēt Organizēt vēlreiz, no jauna; organizējot pārveidot citādu.
- saimniekot Organizēt, vadīt darbus un strādāt (savā zemnieku saimniecībā, uzņēmumā u. tml.).
- medības Organizēta (cilvēku) gūstīšana, tvarstīšana.
- karš Organizēta bruņota cīņa (parasti starp valstīm vai sociālām grupām valsts iekšienē).
- ekspedīcija Organizēta cilvēku grupa, kas veic šādu braucienu.
- streiks Organizēta darba pārtraukšana, atteikšanās strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu kādu prasību izpildi.
- karagājiens Organizēta darbība (pret ko).
- gājiens Organizēta daudzu cilvēku iešana ar noteiktu mērķi; šādu cilvēku kopums.
- evakuācija Organizēta iedzīvotāju, uzņēmumu, materiālo vērtību, karaspēka izvešana no kādas teritorijas (piem., no paredzamā karadarbības rajona).
- sagāde Organizēta nodrošināšana (ar ko, piem., izejvielām, ražošanas līdzekļiem).
- mafija Organizēta noziedznieku grupa, kas parasti darbojas azartspēļu, narkotiku tirdzniecības, prostitūcijas u. c. jomās (nereti iesaistot arī valsts amatpersonas).
- revolūcija Organizēta sacelšanās, lai piespiedu kārtā nomainītu valdību, valsts vai sabiedrisko iekārtu.
- pārrunas Organizēta, oficiāla savstarpēju domu apmaiņa, arī diskusija.
- kampaņa Organizēta, sabiedrību ietekmējoša darbība, ko veic kādā noteiktā laikposmā.
- ONAB Organizētās noziedzības apkarošanas birojs.
- evakuēt Organizēti izvest iedzīvotājus, uzņēmumus, materiālās vērtības, karaspēku no kādas teritorijas.
- streikot Organizēti pārtraukt darbu, atteikties strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu (piem., no uzņēmēja, valdības) kādu (parasti ekonomisku vai politisku) prasību izpildi.
- pasākums Organizēti veikts darbību kopums ar noteiktu raksturu un mērķi.
- dezorganizācija Organizētības trūkums; nekārtība; nesaskaņotība, sajukums.
- pārgājiens Organizēts (cilvēku grupas) gājiens pa kādu maršrutu.
- pasākums Organizēts darbību, norišu kopums ar noteiktu programmu, kurā tiek iesaistīta plašāka sabiedrība; sarīkojums.
- nodarbība Organizēts pasākums, kurā var iegūt (kādas) zināšanas, praktiskas iemaņas.
- birojs Orgāns (personu grupa), ko ievēlē vai nodibina (organizācijas, biedrības u. tml.) darba vadīšanai.
- sūcējorgāns Orgāns, ar ko (dzīvnieks, augs) sūc barību.
- dziedzeris Orgāns, kas (cilvēka vai dzīvnieka organismā) izstrādā un izdala īpašas, specifiskas vielas – sekrētus.
- izvadorgāns Orgāns, kas (ko) izvada (no kurienes, kur u. tml.).
- kompensators Orgāns, kas aizstāj, līdzsvaro cita orgāna darbību, ja tā ir traucēta.
- placenta Orgāns, kas caur nabas saiti saista augli ar mātes organismu un regulē augļa dzīvības un vielmaiņas procesus.
- regulators Orgāns, kas organismā regulē kādas funkcijas.
- urīnpūslis Orgāns, kurā pirms izdalīšanās no organisma uzkrājas urīns.
- žultsvads Orgāns, pa kuru žults no žultspūšļa nonāk divpadsmitpirkstu zarnā.
- urīnceļi Orgānu kopums urīna izvadīšanai no organisma (piemēram, urīnvadi, urīnpūslis).
- aparāts Orgānu kopums, kas veic kādu noteiktu funkciju organismā.
- automātisms Orgānu vai šūnu spēja darboties automātiski bez ārēju kairinātāju iedarbības.
- transplantācija Orgānu, audu u. tml. pārvietošana no organisma ieaugšanai tajā pašā vai citā organismā.
- inervācija Orgānu, ķermeņa daļu u. tml. apgāde ar nervu šķiedrām, nodrošinot saistījumu ar centrālo nervu sistēmu.
- trakts Orgānu, veidojumu u. tml. kopums (organismā), pa kuru (kas) tiek pārvadīts.
- dzegužpuķe Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) violetiem vai sarkaniem ziediem vārpās.
- dzegužkurpīte Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lielu, parasti vienu ziedu, kam apakšējā daļa atgādina kurpīti.
- dzeguzene Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar ziediem vienpusīgā ķekarā.
- sūnene Orhideju dzimtas daudzgadīgs, sīks sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar šķautņainu stublāju, kam pie pamata aug trīs vai četras eliptiskas lapas, un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem blīvā ķekarā [Hammarbya paludosa].
- ligzdene Orhideju dzimtas dzeltenbrūns lakstaugs bez hlorofila, kas aug ēnainos mežos.
- vaniļa Orhideju dzimtas kāpelētājaugs, kura negatavajos augļos (pākstīs), tos fermentējot un izžāvējot, izdalās ēteriskās eļļas ar raksturīgu smaržu [Vanilla planifolia].
- orientālists Orientālistikas speciālists.
- siāmieši Orientālo kaķu šķirne, kam ir raksturīgs krēmkrāsas kažoks ar kontrastējošu tumši brūnu apspalvojumu uz ķepām, astes un purna daļā, kā arī spilgti gaišzila acu krāsa; Siāmas kaķi.
- orķestrants Orķestra mūziķis.
- koncertmeistars Orķestra pirmais vijolnieks (solists); orķestrantu grupas vadošais mūziķis (piem., pirmais čellists, pirmais altists).
- uvertīra Orķestra skaņdarbs – ievads muzikāli dramatiskiem darbiem (piemēram, operai, baletam, oratorijai).
- kapelmeistars Orķestra vai kapelas [2] diriģents, vadītājs.
- kamerorķestris Orķestris ar nelielu izpildītāju sastāvu.
- jumtiņš Ornamenta elements – divi dažāda virziena stari, kas jumtveidā iziet no viena punkta.
- līklocis Ornamenta elements – regulāri viļņota vai lauzta līnija.
- skujiņa Ornamenta raksta elements – divas leņķī savienotas taisnas līnijas, arī detaļas.
- raksts Ornamentāls rotājums.
- raksts Ornamentāls zīmējums, kas regulāri atkārtojas.
- ornamentācija Ornamentika (1).
- zobiņš Ornaments – līnija ar trīsstūrveida vai taisnstūrveida izvirzījumiem.
- rozīte Ornaments – stilizēts (rozes) zieda attēls.
- auseklītis Ornaments – stilizēts zvaigznes attēls.
- saulīte Ornaments tautas mākslā – stilizēts saules attēls.
- moreska Ornaments, ko veido stilizētas augu vijas, lapas, ziedi.
- groteska Ornaments, kurā dīvaini, fantastiski augu motīvi apvienoti ar dzīvnieku un cilvēku tēliem vai stilizētām maskām.
- ornamentika Ornamentu vai to raksturīgāko īpašību kopums.
- ornitologs Ornitoloģijas speciālists.
- ortodonts Ortodontijas speciālists.
- ortopēds Ortopēdijas speciālists.
- korsete Ortopēdiska ierīce mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas mazināšanai.
- kruķis Ortopēdiska ierīce, kas atvieglo iešanu un stāvēšanu, ja pilnīgi vai daļēji zaudēta kājas balsta funkcija.
- supinators Ortopēdiska zole, ko plakanās pēdas gadījumā vai profilakses nolūkā ieliek vai iestrādā apavos.
- brīvosta Osta, kur atļauta preču ievešana un izvešana bez muitas.
- priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas piemērota kuģu enkurvietai, to iekraušanai un izkraušanai; ostas akvatorijas ārējā daļa, kas no jūras viļņošanās ierobežota ar dabisku aizsegu.
- dokers Ostas krāvējs, arī strādnieks dokā.
- ošņāt Ostīt (parasti par dzīvniekiem).
- ostīties Ostīt, lai sajustu, uztvertu (kā smaržu, smaku).
- ošņāties Ostīties.
- uzostīt Ostot atrast (par dzīvniekiem).
- izostīt Ostot iepazīt, pārmeklēt (daudzas vai visas vietas).
- ieostīt Ostot izjust (smaržu).
- saostīt Ostot uztvert (ko), parasti pilnīgi.
- uzošņāt Ošņājot atrast (par dzīvniekiem).
- pindzele Ota.
- otorinolaringologs Otorinolaringoloģijas speciālists.
- A Otrā asinsgrupa (ABO sistēmā).
- substitūcija Otra mantinieka norādīšana testamentā gadījumam, ja pirmais mantinieks mantojumu nepieņem vai nomirst līdz tā atklāšanās brīdim.
- re Otrā nots diatoniskajā gammā, kas sākas ar do.
- papildvieta Otra sēdvieta autobusā (parasti garākas ekskursijas laikā), par ko tiek prasīta attiecīga samaksa.
- reverss Otrā, pretējā (medaļas, monētas) puse.
- pāri Otrā, pretējā pusē.
- apkārt Otrādi (aplikt).
- atgriezenisks Otrāds, pretējs (piem., par secību).
- apgriezts Otrāds, pretējs.
- dublikāts Otrais dokumenta eksemplārs, kas juridiski aizstāj oriģinālu; dublets (1).
- B Otrais labākais (savā grupā, šķirā u. tml.).
- Āfrika Otrais lielākais (pēc Eirāzijas) kontinents uz dienvidiem no Eiropas, kura vidusdaļu šķērso ekvators.
- igrek Otrais nezināmais lielums algebriskās izteiksmēs; simbols: Y, y.
- igrek Otrais pēc kārtas nezināmais priekšmets vai dzīva būtne.
- vidējs Otrais pēc vecuma no trijiem (bērniem, brāļiem, māsām); arī tāds (cilvēks, paaudze), kas pēc saviem gadiem ir starp jaunāko un vecāko paaudzi.
- otrs Otrais.
- otrklasnieks Otrās klases skolēns.
- kvadrātsakne Otrās pakāpes sakne no skaitļa.
- vicečempions Otrās vietas ieguvējs čempionātā vai olimpiskajās spēlēs.
- otrdien Otrdienā.
- kārtāt Otrreiz art (augsni, parasti melno papuvi).
- pluči Otrreizēja izejviela, ko iegūst, plucinot nolietotus audumus, austuvju un vērptuvju atkritumus.
- replika Otrreizējs atveidojums.
- otrreiz Otru reizi; atkārtoti.
- treks Ovāla sporta būve, kurā izveidots slīps ceļš riteņbraukšanas sacensībām, autotransportam un motosportam, arī transportlīdzekļu izmēģināšanai.
- spraužamadata Ovāli izliekta adata ar sastiprināmiem galiem (kā saspraušanai, piestiprināšanai).
- vaigs Ovāli izliekta priekšmeta daļa.
- zīle Ozola auglis.
- ozolkoks Ozola koksne.
- ozollapa Ozola lapa.
- ozolzīle Ozola zīle.
- dižskābardis Ozolam radniecīgs koks ar lielām zīlēm, vērtīgu lietkoksni un ovālām vai eliptiskām lapām.
- ozolājs Ozolu audze; ozoliem apaugusi vieta.
- deguns Oža.
- Kurzemes katls padomju literatūrā izplatīts apzīmējums teritorijai, kurā Otrā pasaules kara beigās atradās Kurzemē ielenktās vācu armijas (arī latviešu leģionāru) daļas; Kurzemes cietoksnis.
- gvarde Padomju Savienībā – karaspēka daļa vai vienība, kurai Otrā pasaules kara beigās par izcilību kaujās bija piešķirts šis nosaukums.
- ondatra Paliels grauzējs ar biezu, mīkstu apspalvojumu, kas uzturas ūdenstilpju tuvumā; bizamžurka [Ondatra zibethicus].
- O Pirmā asinsgrupa (ABO sistēmā).
- mežabrālis Pretošanās vai partizānu kustības dalībnieks, kas ilgāku laiku uzturas mežos (piem., Otrā pasaules kara laikā un vēlāk).
- mierlaika Saistīts ar laikposmu starp Pirmo un Otro pasaules karu.
- muflons Savvaļas kalnu aita, kas dzīvo, piem., Vidusjūras salās [Ovis ammon].
- Apvienoto Nāciju Organizācija starptautiska valstu apvienība, kas dibināta pēc Otrā pasaules kara starptautiskas drošības uzturēšanai.
- aizbilstamās teritorijas teritorijas, kas atrodas kādas citas valsts pārvaldībā saskaņā ar ANO statūtiem.
- B Trešā asinsgrupa (ABO sistēmā).
- olimpiskā uguns uguns, ko ar saules staru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar stafeti nogādā olimpisko spēļu norises vietā.
- seradella Viengadīgs, tauriņziežu dzimtas lakstaugs, kam ir plūksnainas lapas un sīki, baltsārti ziedi ķekaros un ko audzē lopbarībai vai zaļmēslojumam [Ornithops sativus].
- ANO Ģenerālā Asambleja viens no galvenajiem ANO orgāniem, kurā ietilpst visu ANO uzņemto valstu pārstāvji.
- okapi Žirafu dzimtas dzīvnieks ar zebrai līdzīgu ķermeni, kas dzīvo mitrajos tropu mežos; punduržirafe [Okapia johnstoni].
O citās vārdnīcās: