Paplašinātā meklēšana
Meklējam vaļā.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (22):
- deguns atnācis vaļā
- deguns ir atnācis vaļā
- elle vaļā
- iet vaļā
- klāt vaļā
- kratīties vaļā
- laist ļekas (vaļā)
- laisties ļekas vaļā
- līdz kājai vaļā
- maisam gals ir vaļā
- mute paliek vaļā
- nākt vaļā
- palikt ar vaļā muti
- savā vaļā
- taisīties vaļā
- tikt vaļā
- turēt acis vaļā
- turēt maku vaļā
- vērt vaļā maku
- visas durvis vaļā
- visi ceļi vaļā
- zobi vaļā vien stāv
Atrasts skaidrojumos (103):
- atmūķēt Ar grūtībām atslēgt, atdabūt vaļā.
- lauzt Ar spēku, vardarbīgi atvērt, dabūt vaļā.
- atspert Ar spērienu atgrūst vaļā.
- sprāgt Ar troksni vērties vaļā, arī atdalīties, strauji virzīties nost (par priekšmetiem).
- atraisīties Atbrīvoties, atnākot vaļā sasējumam, sastiprinājumam; atbrīvoties (no tā, kas apņem, apskauj).
- izkļūt Atbrīvoties, tikt vaļā (no nevēlama stāvokļa).
- atlīmēties Atdalīties, atnākt vaļā (par ko pielīmētu, aizlīmētu).
- atlipt Atdalīties, atnākt vaļā (piem., par ko pielipinātu, salipušu).
- atsvabināt Atlaist brīvībā; palaist vaļā; atbrīvot.
- atbrīvot Atlaist brīvībā; palaist vaļā.
- atlaist Atļaut doties prom; atbrīvot, palaist vaļā.
- atraisīties Atnākt vaļā (piem., par ko sasietu); atvērties (piem., par ko aizsietu).
- atrist Atnākt vaļā, atraisīties (piem., par ko sapītu); atplesties.
- atšaut Atraut, atbīdīt vaļā.
- paturēt Atstāt (kur), nepalaist vaļā.
- sprāgt Briestot strauji vērties vaļā, strauji parādīties.
- savā vaļā Brīvi (par dzīvniekiem); savvaļā.
- raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt (no tā, kas tur, nelaiž vaļā).
- mūķēt Censties dabūt vaļā (ko aizslēgtu) ar mūķi vai citu rīku.
- kratīties vaļā censties tikt vaļā, atbrīvoties (no kā).
- līdz galam (atvērt, atdarīt) (durvis, logu u. tml.) cik iespējams plaši, pavisam vaļā, pilnīgi atvērt, atdarīt u. tml.
- atlipināt Dabūt nost, vaļā (piem., ko pielipinātu, salipušu).
- jūrascūciņu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst nelieli vai vidēji lieli grauzēji, kas savvaļā dzīvo Dienvidamerikā.
- šķērst Griezt (beigta dzīvnieka, miruša cilvēka ķermeni); atgriezt vaļā (piem., vēderu).
- atgrūst Grūžot atdarīt vaļā.
- slēgt Ievirzīt slēdzenē atslēgu un pagriezt to uz attiecīgo pusi, lai varētu (ko, piem., durvis) vērt vaļā vai ciet; šādā veidā panākt, ka (kas kur, piem., mājā, telpā) var vai nevar iekļūt.
- voljērs Īpašs aploks dzīvnieku turēšanai savvaļā.
- slēdzis Īpašs mehānisms (kā, piem., sprādzes) galu, malu savienošanai kopā, attaisīšanai vaļā.
- noirt Irstot atnākt vaļā.
- izirt Irstot kļūt cauram, atnākt vaļā.
- atknibināt Knibinot dabūt vaļā, atraisīt.
- uzlauzt Laužot (piemēram, slēdzeni), dabūt vaļā (piemēram, durvis, vārtus); šādi padarīt pieejamu (piemēram, telpu).
- atlauzt Laužot dabūt vaļā, attaisīt.
- tarantuls Liels, indīgs zirneklis, kas savvaļā mīt stepēs un tukstešos, dienas pavadot alā, bet naktis – medījot kukaiņus.
- pašķirt Mazliet šķirt (lapas); atšķirt vaļā (piem., grāmatu).
- durvju sprauga mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
- durvju šķirba mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
- pataisīt Mazliet, daļēji attaisīt, atvērt (vaļā); pavērt.
- pusvirus Mazliet, daļēji vaļā pavērts (piem., par acīm, plakstiņiem, muti).
- paplest Nedaudz atplest (vaļā).
- turēt ciet nelaist vaļā.
- at- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā.
- izlaist Palaižot vaļā, ļaut izslīdēt, izkrist.
- atdarīt Panākt, ka ir vaļā (piem., durvis); padarīt (kā iekšieni) pieejamu; atvērt, attaisīt.
- ieplest Pavērt platāk, pavērt vaļā.
- sprukt Pēkšņi, strauji raisīties, slīdēt u. tml. (vaļā, ārā).
- līdz kājai vaļā pilnīgi vaļā (parasti par durvīm).
- plest Plati vērt vaļā (piem., acis, muti).
- plīst Plaukstot, briestot vērties vaļā (par augu daļām).
- atpūst Pūšot atdarīt vaļā.
- šķetināt Raisīt, ritināt vaļā (ko savītu, satītu, savērptu).
- atraisīt Raisot atbrīvot, atlaist vaļā (ko piesietu, sasaistītu).
- atsiet Raisot dabūt vaļā (ko sasietu, aizsietu); atraisot (piem., saiti), atbrīvot (ko piesietu).
- atraisīt Raisot dabūt vaļā (piem., ko sasietu); raisot atvērt (piem., ko aizsietu).
- sieties Refl. --> siet, tikt sietam (vaļā, ciet).
- plest Ritināt, arī locīt vaļā, klāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
- pieķeras kā dadzis Saka par to, ka pieķeras tik cieši, ka nevar no tā atbrīvoties, tikt vaļā.
- pielīp kā dadzis Saka par to, ka pieķeras tik cieši, ka nevar no tā atbrīvoties, tikt vaļā.
- raisīt Sienot vaļā, atbrīvot (ko piesietu).
- raisīt Sienot vaļā, ņemt nost (no kurienes).
- raisīt Siet vaļā (ko sasietu, sapītu).
- vilkties Slīdošā kustībā vērties, taisīties (vaļā, ciet).
- atspiest Spiežot dabūt vaļā.
- pasprukt Sprūkot izslīdēt, atraisīties (vaļā).
- atsist Strauji (parasti ar troksni kam atsitoties) atvērt; atraut vaļā (piem., mēteli).
- atsviest Strauji atvērt, atraut vaļā.
- atraut Strauji, ar rāvienu atvērt, attaisīt, atvilkt u. tml. (vaļā).
- atsprukt Strauji, nejauši atraisīties, atbrīvoties; tikt vaļā.
- Amerikas ūdele šāds dzīvnieks, kas Eiropā savvaļā nonācis no kažokzvēru fermām un kam balts ir tikai zods un apakšlūpa.
- izšķetināt Šķetinot atdalīt, izritināt vaļā (ko sašķetinātu, savītu, satītu, arī samudžinātu).
- mežonīgs Tāds, kas dzīvo savvaļā; ļoti straujš, arī nikns, plēsīgs (par dzīvniekiem).
- sprādzēt Taisīt ar sprādzi (ko ciet vai vaļā), arī stiprināt ar sprādzi (ko pie kā).
- vāzt Taisīt vaļā vai ciet (piem., nazi, kam asmens iekļaujams spalā).
- atraisīties Tikt vaļā, atbrīvoties (no kā nepatīkama).
- atkauties Tikt vaļā, atbrīvoties (no kā uzmācīga, nepatīkama).
- atkratīties Tikt vaļā, atbrīvoties, izvairīties (no kā nevēlama, apgrūtinoša).
- attīt Tinot atsegt (ko ietītu); tinot dabūt vaļā (to, ar ko satīts); arī atritināt.
- iztīt Tinot vaļā, atbrīvot (no iesaiņojuma); tinot vaļā, atsegt.
- ritināt Tīt vaļā (ko satītu, saritinātu); tīt, likt (ko lokveidā, apļveidā).
- izraustīt Vairākkārt strauji, nervozi vilkt (ko) vaļā; vilkt strauji vaļā (citu pēc cita).
- vārstīt Vairākkārt vērt (ko) vaļā un ciet; virināt.
- virināt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piem., durvis, logu, vāku).
- virināt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piem., muti, acis).
- plātīt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piem., muti, knābi).
- plakšķināt Vairākkārt vērt vaļā un ciet.
- plātīties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (parasti par muti).
- virināties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (piem., par durvīm, logu).
- virināties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (piem., par muti, acīm).
- plātīt muti Verot muti vaļā un ciet, paust izbrīnu.
- atvērt Verot vaļā, padarīt lasāmu, skatāmu; atšķirt; arī izplest.
- attaisīt Verot, velkot, tinot u. tml. dabūt vaļā (ko aiztaisītu).
- raisīt Vērt vaļā (ko aizsietu, pārsietu, arī iesaiņotu).
- taisīt Vērt, siet ciet, vaļā.
- vilkt Vērt, taisīt (ko) ciet, vaļā.
- taisīties Vērties ciet, vaļā, arī sieties vaļā.
- šķirties Vērties vaļā (piem., par grāmatas, burtnīcas lapām).
- plaukt Vērties vaļā, raisīties (par pumpuriem, ziediem, lapām); lapot, ziedēt (par augiem).
- nākt vaļā vērties vaļā.
- zaļums Vieta brīvā dabā, kur ir daudz savvaļā augošu koku, zaļo augu.
- vērt Virzīt (ko virās iestiprinātu, piemēram, durvis, logu) vaļā vai ciet.
- vērt Virzīt vaļā vai ciet (piemēram, durvis, logu, aizkarus, arī muti, acis).
- pogāt Virzot pogu pa pogcaurumu, cilpu, vērt (apģērba gabalu) ciet vai vaļā.
- irt Zūdot saistījumam, dalīties, raisīties, šķetināties vaļā, piem., par adījumu.
vaļā citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV