Paplašinātā meklēšana
Meklējam uztvert.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (140):
- ņemt ļaunā apvainoties (par ko), uztvert (ko) kā pāridarījumu.
- sastapt Ar acīm, skatienu uztvert (kāda cita acis, skatienu).
- sastapties Ar acīm, skatienu uztvert (kāda cita skatienu).
- saklausīt Ar dzirdi uztvert (skaņas), sadzirdēt (ko).
- dzirdēt Ar dzirdi uztvert (skaņas).
- klausīties Ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piem., teikto, atskaņoto).
- izdzirdēt Ar dzirdi uztvert.
- sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, uztvert (skaņas, kāda teikto).
- uzost Ar ožas analizatoru uztvert, atrast (par dzīvniekiem).
- saost Ar ožu (ožas analizatoru) uztvert (ko), parasti pilnīgi.
- saredzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē; saskatīt.
- redzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē.
- skatīt Ar redzi uztvert (ko) parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā); iepazītu (to); arī redzēt.
- apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert; skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
- aprīt Ātri izlasīt; ar lielu interesi uztvert.
- shematizēt Attēlot, parādīt, uztvert (ko) vispārīgās līnijās, pārāk vienkāršoti.
- ņemt Attiekties (pret ko), uztvert (ko kādā veidā).
- muzikalitāte Attīstīta spēja uztvert un saprast mūziku, nodarboties ar mūziku: muzikāla apdāvinātība.
- dzirdēt Būt tādam, kam piemīt spēja uztvert skaņas.
- varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī spēt (1).
- spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem).
- sekot Censties uztvert, saprast (ko).
- lobīt Censties uztvert, saprast (no kā neskaidra, izplūduša u. tml.).
- muzikālā dzirde cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu.
- oža Cilvēka vai dzīvnieka spēja apkārtējā vidē uztvert smaržu, smaku.
- ekstrasenss Cilvēks, kam piemīt īpašas spējas uztvert biolauku un iedarboties uz to; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
- psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus.
- reālists Cilvēks, kas spēj objektīvi, patiesi uztvert un novērtēt īstenību.
- telepātija Domu pārraidīšana, spēja no attāluma uztvert cita cilvēka domas.
- sajust Emocionāli uztvert; izjust.
- redzēt sapnī esot miega stāvoklī uztvert redzes tēlus.
- secen Garām, paliekot nepamanītam, neuztvertam.
- ost Ieelpojot uztvert, sajust (kā smaržu, smaku); ostīt.
- priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
- sensors Ierīce, kas uztver impulsu un to novada uz uztvertā signāla apstrādes centru.
- ieraudzīt Ievērot, uztvert (piem., rakstura, personības īpašības).
- izjust Intuitīvi uztvert, saprast, novērtēt.
- bura Īpaši izveidots audekla gabals, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
- pasmaržot Īsu brīdi ar ožu sajust, uztvert (kā) smaržu.
- sagaršot Izjust, uztvert (kā) nianses.
- aptumšot Izraisīt stāvokli, kad (apziņa, prāts) daļēji vai pilnīgi zaudē spēju normāli uztvert, saprast.
- izlobīt Izsecināt (domu, atziņu); uztvert (piem., runas, teksta būtību, jēgu).
- šķirt Izziņas, domāšanas procesā uztvert un nodalīt.
- stiepjams jēdziens jēdziens, kura saturu var uztvert dažādi, arī patvaļīgi paplašināt.
- noklausīties Klausoties uztvert (kāda) runāto, atskaņoto u. tml.
- noklausīties Klausoties uztvert ar dzirdi (ko runātu, atskaņotu u. tml.).
- saklausīties Klausoties uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz).
- ielasīties Lasot (piem., grāmatu) iedziļināties, sākt pilnībā uztvert lasīto.
- izlasīt Lasot saredzēt, uztvert.
- maldīties Maldīgi sajust, uztvert.
- tumšās krāsās negatīvi, nomācoši (uztvert, domāt par ko u. tml.).
- paiet Neievērot; palikt neuztvertam, nepārdzīvotam.
- viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just; jaust.
- jaust Neskaidri, vāji uztvert (piem., ar redzi, dzirdi).
- neredzēt Nevarēt saskatīt, uztvert, izprast.
- nerādīt Nolieguma darb. --> rādīt; novietot, turēt (ko) tā, lai cits to nevar uztvert ar redzi.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek uztverts, sajusts, parasti pilnīgi, precīzi.
- labi Normāli, bez traucējumiem (uztvert ar maņu orgāniem); normāli, bez traucējumiem (norisināties, pastāvēt – par organismu, tā daļu funkcijām).
- rādīt Novietot, turēt (ko) tā, lai cits to var uztvert ar redzi.
- tauste Organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci u. tml.
- redze Organisma spēja uztvert un analizēt gaismu.
- ostīties Ostīt, lai sajustu, uztvertu (kā smaržu, smaku).
- saostīt Ostot uztvert (ko), parasti pilnīgi.
- izpaust Padarīt zināmu, ļaut uztvert citiem.
- izsekot Pakāpeniski censties izprast, uztvert (kā) saturu, nozīmi, būtību.
- konverters Palīgierīce elektriskās strāvas vai signāla pārveidošanai, dodot iespēju, piem., augstākas frekvences radiosignālus uztvert ar zemākas frekvences signālu uztveršanai paredzētu uztvērēju.
- paslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam u. tml.
- aizslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam.
- iet garām Palikt nepamanītam, neuztvertam.
- iet secen Palikt nepamanītam, neuztvertam.
- aizslīdēt gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam.
- aizmālēt acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt.
- izjust Pārdzīvot (jūtas); emocionāli uztvert.
- saprast Pareizi uztvert, izprast (kā) nozīmi, saturu.
- nopeilēt Peilējot noteikt; peilējot uztvert.
- ieraudzīt Pēkšņi uztvert ar redzi, pamanīt.
- redzēt Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, stāvokli, attieksmi); izjust.
- translators Programma, kas veic kādas citas programmas translēšanu no vienas programmēšanas valodas otrā; iekārta, kas pastiprina, pārveido un pārraida elektriskos sakaru signālus, radot iespēju uztvert dažāda veida informāciju (skaņu, attēlu u. c.).
- psihoze Psihiska slimība, kuras rezultātā zūd smadzeņu spēja pareizi uztvert un analizēt ārējos kairinājumus un attiecīgi uz tiem reaģēt, tādējādi mainoties cilvēka uzvedībai, garastāvoklim, apziņai.
- spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- aptumsums Psihisks stāvoklis, kad daļēji vai pilnīgi zaudēta spēja uztvert, saprast ārējo pasauli.
- aptumšoties Rasties psihiskam stāvoklim, kad daļēji vai pilnīgi zūd spēja normāli uztvert, saprast (par apziņu, prātu u. tml.).
- skatīt rožainā gaismā redzēt, uztvert (ko) pārāk idealizēti.
- samatīt Sajust, uztvert.
- pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
- pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
- auss aizkrīt saka, ja kāds uz laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piem., straujas spiediena maiņas dēļ).
- nokrist rozā brilles no acīm saka, ja sāk uztvert (ko) reāli, neidealizējot.
- nokrist klapes no acīm saka, ja sāk uztvert (ko) reāli, neidealizējot.
- noņemt rozā brilles sākt uztvert (ko) reāli, neidealizējot.
- saskatīt Skatoties uztvert (ko).
- saskatīt Skatoties uztvert (ko).
- sazīmēt Skatoties uztvert kā iepriekš redzētu, zināmu; arī saskatīt.
- saskatīties Skatoties uztvert, arī iegaumēt (parasti lielā apjomā).
- sensibilitāte Spēja ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām).
- viegla galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- zelta galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- laba galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt; attīstīts, vērīgs prāts.
- izjūta Spēja intuitīvi uztvert, saprast, emocionāli novērtēt.
- reālisms Spēja objektīvi, patiesi uztvert, arī novērtēt īstenību.
- dzirde Spēja pareizi uztvert un atdarināt muzikālās skaņas.
- sapratne Spēja pareizi uztvert, izprast (ko).
- dzirdes atmiņa spēja saglabāt atmiņā to, kas uztverts ar dzirdi.
- redzes atmiņa spēja saglabāt to, kas uztverts ar redzi.
- dzirde Spēja uztvert skaņas.
- apziņa Spēja uztvert, domāt un atbilstoši reaģēt.
- garša Spēja uztvert, sajust vielu ķīmiskās īpašības, piem., sāļumu, rūgtumu, saldumu.
- uztveramība Stāvoklis, kad (ko) var uztvert (1).
- uztveramība Stāvoklis, kad (ko) var uztvert (2).
- neizpratne Stāvoklis, kad nespēj (ko) uztvert, saprast; nespēja (ko) uztvert, saprast.
- starp rindām tā, ka var uztvert, nojaust vārdos neizteikto teksta jēgu.
- truls Tāds, kam ir nepietiekami attstītas psihes īpašības un norises; tāds, kas nespēj skaidri uztvert, dziļi pārdzīvot; aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
- spējīgs Tāds, kam ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kurš rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- jutīgs Tāds, kam piemīt spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām).
- svešāds Tāds, kas atšķiras no kā pierasta, pazīstama (par parādībām, priekšmetiem u. tml.); tāds, ko uztver kā maz pazīstamu, zināmu (salīdzinot ar iepriekš iegaumēto, uztverto, zināmo); pasvešs; savāds, neparasts.
- neaptverams Tāds, kas ir tik liels, plašs, milzīgs, ka to grūti vai neiespējami uztvert ar redzi vai izprast, aptvert apziņā.
- noklausīts Tāds, kas uztverts noklausoties; dzirdēts.
- netverams Tāds, ko grūti, pat neiespējami sajust, uztvert, arī konstatēt.
- nepārskatāms Tāds, ko ir grūti vai neiespējami pārskatīt, uztvert, aptvert, izprast.
- redzams Tāds, ko ir iespējams uztvert ar redzi.
- pārjuteklisks Tāds, ko nevar sajust, uztvert ar jutekļiem.
- ezoterisks Tāds, ko spēj uztvert, saprast, izskaidrot tikai daži izredzētie; mistisks.
- svešs Tāds, ko uztver kā nepazīstamu, nezināmu, savādāku (salīdzinot ar iepriekš iegaumēto, uztverto, zināmo).
- juteklisks Tāds, ko var sajust, uztvert ar maņu orgāniem.
- daudznozīmīgs Tāds, ko var uztvert, saprast dažādi, neviennozīmīgi.
- viennozīmīgs Tāds, ko var uztvert, saprast skaidri, nepārprotami, arī tieši.
- dvesma Tas, ko var intuitīvi uztvert, apjaust.
- sataustīt Taustot sameklēt (ko); taustot sāk sajust, uztvert (ko).
- misticisms Ticība tam, ka eksistē cita, pārdabiska, noslēpumaina realitāte, ko nevar izzināt ar prātu, bet var uztvert ar jūtām, intuīciju, instinktu u. tml.; centieni šādā veidā nonākt tiešā saskarē ar dievišķo.
- nolasīties Tikt uztvertam.
- apmiglot acis traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast; ar nolūku apmulsināt.
- aizmiglot acis traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast; ar nolūku apmulsināt.
- ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties sadzirdēt, uztvert, atšķirt.
- skatījums Uzskats, zināšanu kopums, saskaņā ar kuru (kas) tiek vērtēts, uztverts.
- ievērot Uztvert (ar redzi), ieraudzīt; uztvert, atšķirt no citiem (pēc kādām pazīmēm); iegaumēt.
- redzēt rožainā gaismā uztvert (ko) pārāk idealizēti.
- ostīt Vairākkārt ieelpojot, uztvert, sajust (ko, kā smaržu, smaku).
- gaiša galva Vērīgs, attīstīts prāts, arī spēja ātri uztvert un saprast.
- redzespunkts Vieta, no kuras (kas) tiek uztverts; noteikts punkts (kādā telpā), ko uztver acs.
- sakaru pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis, kas retranslē uztvertos radiosignālus, nodrošinot televīzijas, telefona, telefaksa, datora u. c. sakarus starp objektiem uz Zemes virsmas, atmosfērā un tuvējā kosmiskajā telpā.
uztvert citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV