Paplašinātā meklēšana
Meklējam rīks.
Atrasts vārdos (14):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (175):
- leduscirtnis Alpīnistu rīks – kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piem., kāpienu izciršanai klintī, ledū).
- rīvdēlis Apmetēja darbarīks – četrstūraina plāksne ar rokturi apmetuma izlīdzināšanai.
- uzvadīt Ar noteiktām darbībām panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās uz kādas vietas.
- uzasināt Asinot panākt, ka (darbarīks ar asmeni, priekšmets ar šķautnēm) iegūst vēlamo asumu; uztrīt.
- safrāna krokuss augs, no kura drīksnām iegūst safrānu.
- pēdējais laiks brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties.
- vējadēlis Burāšanas sporta rīks – garena plāksne ar piemontējamu buru.
- rīkstnieks Cilvēks, kas ar rīksti vai citu instrumentu spēj noteikt ūdens āderes, metāla dzīslas u. tml. atrašanās vietu.
- grieķu–romiešu cīņa cīņas sporta veids, kurā pretinieku drīkst satvert tikai augšpus gurniem.
- īlens Darba rīks caurumu izduršanai – spalā iestiprināts tievs, smails metāla stienītis.
- izkapts Darba rīks zāles vai labības pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta.
- cirvis Darbarīks – kātā iestiprināts metāla gabals ar asmeni vienā pusē.
- grābeklis Darbarīks – kātā iestiprināts piets ar zariem.
- ķeksis Darbarīks – pagarš kāts ar nosmailinātu metāla kāsi galā.
- kalts Darbarīks – tērauda stienītis, kam parasti vienā galā ir asmens, bet otrā spals.
- nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) – spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, reizēm arī galu; šāds aukstais ierocis.
- nēši Darbarīks (kā nešanai) – pār pleciem liekama kārts, kam abos galos var iestiprināt spaiņus vai grozus.
- slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
- knaibles Darbarīks (piem., kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem.
- atslēga Darbarīks (piem., uzgriežņu) griešanai; instruments (kā) atvēršanai, regulēšanai u. tml.
- adāmadata Darbarīks adīšanai – pagarš stienītis ar smailākiem galiem; adāmā adata.
- skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot.
- cērte Darbarīks ar asu galu (piem., akmeņu skaldīšanai); cirtnis.
- cirtnis Darbarīks ar asu galu cietu materiālu apstrādei.
- konservu nazis darbarīks ar asu šķautni konservu kārbu atvēršanai.
- gludeklis Darbarīks drēbju gludināšanai ar karstumu un spiedienu.
- šķēres Darbarīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; grieznes.
- grieznes Darbarīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; šķēres.
- ota Darbarīks krāsošanai, gleznošanai u. tml. – kātā iestiprināts matu vai saru saišķis.
- lauznis Darbarīks laušanai – dzelzs stienis ar asu galu.
- lāpsta Darbarīks rakšanai – pagarā kātā iestiprināta (parasti metāla) plātne.
- āmurs Darbarīks sišanai – kātam piestiprināts garens dzelzs, retāk koka gabals.
- uzgriežņu atslēga darbarīks skrūvju un uzgriežņu skrūvēšanai ar noteiktu žokļu atvērumu.
- sliepne Darbarīks sliepnēšanai; špaktele.
- špakteļlāpstiņa Darbarīks špaktelēšanai – neliela, plāna plātne ar rokturi.
- špaktele Darbarīks špaktelēšanai, špakteļlāpstiņa.
- adata Darbarīks šūšanai – tievs metāla irbulis ar smailu galu un caurumu otrā galā diega ievēršanai.
- tamboradata Darbarīks tamborēšanai – samērā tievs stienītis ar āķveida galu.
- rušinātājs Darbarīks vai ierīce, mehānisms (kā) rušināšanai.
- zoblocis Darbarīks zāģa zobu locīšanai.
- zāģis Darbarīks, instruments ar asmeņiem, kuri izvietoti metāla plātnes vai diska malās, vai arī ir piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; darbmašīna ar šāda veida asmeņiem.
- štruments Darbarīks, instruments.
- bliete Darbarīks, mehānisms blietēšanai.
- skrūvatslēga Darbrīks skrūvju uzgriežņu aizgriešanai vai atgriešanai.
- greblis Dobspieduma tehnikas darba rīks.
- varēt Drīkstēt.
- ēvele Galdnieka darbarīks koka virsmas nogludināšanai.
- vāle Garens (parasti koka) rīks kā sišanai, dauzīšanai (parasti ar paresninājumu vienā galā).
- stienis Garens (parasti metāla) veidojums, kam viscaur ir aptuveni vienāds šķērsgriezuma laukums; šāds sporta rīks.
- dzelis Grafiķa darba rīks – rokturī iestiprināts asmens (koka, metāla, linoleja u. tml.) grebšanai.
- sarkanā līnija iedomāta robeža (piem., uzskatos, rīcībā), kuru nedrīkst pārkāpt.
- turētājs Iekārta, rīks, veidojums u. tml. (kā) turēšanai noteiktā stāvoklī.
- mizotājs Ierīce vai darbarīks (kā) mizošanai.
- savilcējs Ierīce, iekārta, arī rīks, detaļa (kā) savilkšanai.
- ravētājs Ierīce, iekārta, darbarīks nezāļu ravēšanai.
- sviedne Ierīce, iekārta, rīks u. tml. (kā) atdalīšanai, virzīšanai ar centrbēdzes spēku.
- šķūre Ierīce, mehānisms, arī rīks, piem., sniega tīrīšanai, zemes virskārtas līdzināšanai, pārvietošanai bīdot, stumjot.
- spīles Ierīce, rīks (priekšmeta) saspiešanai, saturēšanai noteiktā stāvoklī.
- līdzeklis Ierīce, rīks, iekārta u. tml., kas nepieciešama kādas darbības veikšanai.
- pincete Instruments, rīks sīku priekšmetu satveršanai, kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem elementiem.
- izolators Izolēta telpa, kurā ievieto slimnieku, kas nedrīkst nonākt kontaktā ar citiem.
- palaist muti izpaust to, ko nevajag vai nedrīkst teikt; izpļāpāties.
- ūda Jūras zvejas rīks – pamataukla, pie kuras ir piestiprinātas daudzas īsākas pavadiņas ar āķiem.
- safrāns Kaltētas šā auga ziedu drīksnas, ko izmanto par garšvielu un pārtikas krāsvielu.
- izkapāt Kapājot (piem., ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
- kāpnes Kāpšanai paredzēts pārvietojams rīks, kas parasti sastāv no pamatnei piestiprinātiem šķērskokiem, pakāpieniem.
- trepes Kāpšanai paredzēts pārvietojams rīks, kas parasti sastāv no pamatnei piestiprinātiem šķērskokiem, pakāpieniem.
- stils Kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā).
- kāķis Kauna stabs (pie kā sodīja ar rīkstēm dzimtcilvēkus).
- ķīlis Koka vai metāla darbarīks (parasti garens, galā sašaurināts klucītis) kā šķelšanai; šādas formas detaļa kā nostiprināšanai, nospriegošanai.
- regbijs Komandu sporta spēle ar ovālu bumbu, kuru drīkst spert, nest vai piespēlēt ar rokām.
- safrāns Krokuss ar aromātiskām oranžsarkanām drīksnām [Crocus sativus].
- dakša Lauksaimniecības darba rīks – garam kātam piestiprināti divi vai vairāki paralēli metāla zari.
- ecēšas Lauksaimniecības darba rīks augsnes virskārtas irdināšanai, sēklas iestrādāšanai, tīruma virsmas līdzināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
- ēvele Mājsaimniecības rīks dārzeņu sasmalcināšanai.
- ūda Makšķerēšanas rīks – aukla ar āķim piestiprinātu ēsmas zivtiņu un īpaši sakārtotu auklas rezervi.
- pistole Mehāniskā ierīce, darbarīks, kam ir šāda šaujamieroča forma.
- disks Mešanai paredzēts plakans, apaļš sporta rīks ar biezāku vidusdaļu.
- ķelle Mūrnieka, apmetēja darbarīks – neliela lāpstiņa ar izliektu kātu un rokturi.
- nakts šņore nakts zvejas rīks: aukla, kurai piesietas pavadiņas ar āķiem un kuras abos galos parasti ir smagums.
- skrīpsts Nazim līdzīgs rīks ar lokveida asmeni (parasti dastošanai, koku apzīmēšanai).
- nedrīkstēt (ne) pīkstēt nedrīkstēt, neiedrošināties nekā bilst pretī; nedrīkstēt, neiedrošināties ne vārda bilst.
- neiedrošināties (ne) pīkstēt nedrīkstēt, neiedrošināties nekā bilst pretī; nedrīkstēt, neiedrošināties ne vārda bilst.
- neiedrošināties ne iepīkstēties neiedrošināties, nedrīkstēt nekā teikt pretī.
- nedrīkstēt ne iepīkstēties neiedrošināties, nedrīkstēt nekā teikt pretī.
- dzimtīpašums Nekustams īpašums, kas iegūts mantojumā no asinsradiniekiem un kuru drīkst mantot tikai asinsradinieki.
- saiva Neliels laiviņveida rīks pavediena uztīšanai (piem., aušanai).
- slotiņa Neliels rīks (piem., kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un, parasti, roktura, kāta.
- svilpe Neliels rīks, arī akustiska signālierīce, kurā skaņu (parasti vienā augstumā) rada gaisa strūkla.
- vālīte Neliels rīks, kas pēc formas atgādina vāli.
- mente Neliels, plakans, parasti koka rīks (kā maisīšanai).
- smirģelis No īpaša materiāla izgatavots priekšmets vai rīks asināšanai, slīpēšanai u. tml.
- sieksta No koka veidots soda rīks, kurā ieslēdza sodītā kājas, rokas, retāk – kaklu.
- spalva No šāda putna ādas ragvielas veidojuma izgatavots rakstāmrīks.
- novicot Nopērt (ar vicu, rīksti).
- tauvas josla noteikta platuma josla pie ūdenstilpes krasta, kur drīkst atrasties jebkurš un kuru privātīpašnieks nedrīkst nožogot.
- komandanta stunda noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju; komandantstunda.
- komandantstunda Noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju.
- kontrindikācija Organisma īpatnības vai slimības, kuru dēļ nedrīkst vai nav vēlams izmantot kādu ārstēšanas veidu, medikamentu u. tml.
- valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku, veiklību), ka (rīks, ierīce u. tml.) ir noturams, lietojams, vadāms u. tml. vēlamajā veidā.
- apputeksnēt Pārnest ziedputekšņus no (zieda) putekšņlapām uz auglenīcas drīksnu.
- venteris Pasīvais zvejas rīks, kas gatavots no diedziņu, klūdziņu, stiepļu u. c. pinuma, kas uzvilkts uz stīpām.
- zīmogglabātājs Persona, pie kuras glabājas rīks zīmoga uzspiešanai.
- šļūce Piekabināms vai uzkarināms lauksaimniecības rīkslauka virsmas līdzināšanai, augsnes virskārtas drupināšanai.
- slauķis Priekšmets, rīks, arī ierīce (kā) slaucīšanai.
- metams Priekšmets, rīks, ko met, lai trāpītu (kam).
- sviežamais Priekšmets, rīks, ko sviež, lai trāpītu (kur); metams (2).
- mēmā putra putra, kuru gatavojot nedrīkst runāt, lai sapnī redzētu nākamo precinieku.
- uzdrošināties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt), izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties.
- rakstāmspalva Rakstāmrīks (kopā ar šādu priekšmetu).
- pildspalva Rakstāmrīks, kura korpusā iepildāma tinte.
- lodīšu pildspalva rakstāmrīks, kura korpusā iepildīta speciāla pasta.
- rakstīklis Rakstāmrīks.
- ledus cērtne rīks ar šauru, asu galu, ko lieto alpīnismā.
- ledus cirtnis rīks ar šauru, asu galu, ko lieto alpīnismā.
- svārpsts Rokas darbarīks caurumu urbšanai.
- svīķurbis Rokas darbarīks noteikta diametra caurumu urbšanai koksnē.
- lāpstiņa Roku darbarīks – plātne ar paīsu kātu (dažādiem darbiem).
- kulstīkla Roku darbarīks linu šķiedru attīrīšanai no spaļiem.
- sirpis Roku darbarīks, piem., labības, zāles griešanai – rokturī iestiprināts, puslokā izliekts asmens ar sašaurinātu galu.
- kaķene Rotaļu šaujamrīks – zara žāklei piestiprinātas gumijas lentes, ar kurām izšauj sīkus priekšmetus (parasti akmentiņus).
- (uz)turēt kārtībā Rūpēties, lai (piem., darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- turēt kārtībā Rūpēties, lai (piem., darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- kā no mēra saka par ko tādu, no kā ir jāizvairās, ar ko nedrīkst kontaktēties.
- medījamie dzīvnieki savvaļas dzīvnieki, kurus drīkst medīt.
- mistērija Senajā Grieķijā un Romā – slepena reliģiska ceremonija, rituāls, kurā drīkstēja piedalīties tikai īpaši iesvētītie.
- linga Senatnē – metamais ierocis (cilpa, kurā ievieto akmeni vai īpaši sagatavotu lodi); šāda veida rotaļu rīks.
- sprigulis Sens darbarīks labības kulšanai, kurš sastāv no kāta un pie tā auklā piesietas vāles.
- galoda Sīkgraudaina, abrazīva materiāla rīks (parasti garena plāksne), ko lieto asmeņu asināšanai, arī virsmas slīpēšanai.
- skrituļdēlis Sporta rīks – garena, ovāla plāksne uz skrituļiem.
- lode Sporta rīks (grūšanai tālumā), kam ir šāda ķermeņa forma.
- espanders Sporta rīks (gumijas lentes vai metāla atsperes ar rokturiem), ko lieto muskuļu attīstīšanai.
- šķēps Sporta rīks mešanai tālumā – samērā garš metāla kāts ar aptinumu vidū un asu galu.
- veseris Sporta rīks mešanai tālumā – smaga metāla lode, kas ar tērauda trosi ir piestiprināta rokturim.
- granāta Sporta rīks mešanai tālumā.
- hantele Sporta rīks muskuļu attīstīšanai – īss stienītis ar, parasti čuguna, bumbām vai ripām abos galos.
- kamaniņas Sporta rīks nobraucienam pa īpaši izveidotu ledus trasi.
- stāvvads Stacionārs vaļējs lamatu tipa zvejas rīks.
- tabu Stingrs aizliegums runāt (par ko); tas, par ko sabiedrībā nav pieņemts runāt; tas, ko nedrīkst, arī ko nav pieņemts darīt.
- skrejritenis Stūrējams braukšanas rīks uz diviem riteņiem, kuru darbina, ar vienu kāju atstumjoties.
- svaru stienis svarcelšanas rīks – stienis ar diviem noteikta smaguma elementiem galos.
- vāle Šāds (piemēram, zarains, dzeloņains) rīks, kas senatnē tika lietots kā kaujas, medību ierocis.
- putu karote šāds rīks ar lēzenāku, caurumotu padziļinājumu un garāku kātu putu nosmelšanai vai biezumu izņemšanai no viruma.
- garkāta Tāds (darba rīks), kam ir garš kāts.
- neass Tāds (instruments, rīks), kas nav pietiekami ass.
- nešķīsts dzīvnieks tāds dzīvnieks (piem., cūka), kura gaļu reliģisku noteikumu dēļ nedrīkst lietot uzturā.
- aizliegt Tāds, kas nav atļauts; tāds, ko nedrīkst izmantot, lietot.
- nelietīgs Tāds, ko nedrīkst darīt; neatļauts.
- neizpaužams Tāds, ko nedrīkst izpaust, darīt zināmu.
- nepārkāpjams Tāds, ko nedrīkst pārkāpt, neievērot.
- nepieļaujams Tāds, ko nedrīkst pieļaut, ar ko nedrīkst samierināties.
- noslēpums Tas (piem., fakts, informācija), kas tiek slēpts, ko nedrīkst izpaust.
- sitams Tas (piem., rīks), ar ko sit, ko izmanto sišanai.
- šautra Tieva, pagara rīkste.
- rīkstniecība Ūdens āderu, rūdu iegulu u. tml. noteikšana ar īpašu (parasti divžuburu) rīksti vai kādu citu rīku.
- vads Ūdenstilpē velkams vai vienā vietā novietojams lamatu tipa zvejas rīks.
- uzdrīkstēt Uzdrīkstēties.
- skibobs Vadāms velosipēdam līdzīgs sporta rīks ar īsām slēpēm nobraucieniem pa īpaši izveidotu trasi.
- pērt Vairākas reizes sist (piem., ar roku, rīksti, pātagu), lai sodītu (cilvēku vai dzīvnieku).
- pēriens Vairākkārtīgi sitieni (ar roku, rīksti u. tml.); šādi sitieni (ar rīkstēm) kā miesas sods.
- vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) – slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu – skriemeli; vārpstiņa (3).
- vārpstiņa Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) – slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu – skriemeli.
- āzis Vingrošanas rīks – polsterēts baļķis uz četrām kājām lēkšanas vingrinājumiem; buks.
- līdztekas Vingrošanas rīks ar diviem paralēliem, horizontāliem stieņiem, kas iestiprināti statīvā.
- buks Vingrošanas rīks uz četrām kājām lēkšanas vingrinājumiem; āzis.
- līdzsvara baļķis vingrošanas rīks, pa kuru ejot, jānotur līdzsvars.
- kaplis Zemkopības darbarīks – rokā satveramam kātam šķērsām piestiprināta metāla plāksne augsnes irdināšanai, pieraušanai, nezāļu iznīcināšanai.
- irbulis Zieda auglenīcas sašaurinātā daļa, uz kuras atrodas drīksnas.
- appute Ziedputekšņu pārnešana no zieda putekšņlapām uz auglenīcas drīksnu.
- žebērklis Zvejas rīks – kātam piestiprināti smaili dakšveida zari ar atkarpēm.
- naktsāķis Zvejas rīks – pie maiksts vai citādi nostiprināta aukla ar vienu vai dažiem āķiem, ko atstāj upē pa nakti.
- naktsšņore Zvejas rīks – ūdenstilpes dibenā nostiprināma gara aukla, kurai piestiprinātas (parasti daudzas) pavadiņas ar āķiem.
- riņķvads Zvejas rīks – vads, ko apvelk apkārt zivju baram.
- velce Zvejas rīks, kas sastāv no auklas ar vizuli un ko velk pa ūdeni (parasti aiz laivas).
- murds Zvejas rīks, kas veidots pēc lamatu principa un ko novieto, piem., upē, ezerā.
rīks citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV