Paplašinātā meklēšana
Meklējam jaut.
Atrasts vārdos (28):
- jaut:1
- jautāt:1
- jautrs:1
- iejaut:1
- apjauta:1
- atjauta:1
- kājauts:1
- nojauta:1
- apjautāt:1
- atjautāt:1
- izjautāt:1
- pajautāt:1
- uzjautāt:1
- jautājošs:1
- jautājums:1
- jautrināt:1
- atjautība:1
- atjautīgs:1
- pārjautāt:1
- apjautāties:1
- iejautāties:1
- uzjautrināt:1
- jautrībnieks:1
- pretjautājums:1
- priekšnojauta:1
- pamatjautājums:1
- robežjautājums:1
- papildjautājums:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (401):
- aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums, kas pašlaik ir sabiedrības uzmanības centrā.
- mīkla Alegorisks, īsi formulēts uzdevums ar jautājumu un tā atrisinājums, atbilde.
- kanclers Amatpersona universitātē, kas atbild par saimnieciskajiem un administratīvajiem jautājumiem.
- apklaušināt Apjautāt.
- apvaicāt Apjautāt.
- pataujāt Apjautāties (par ko).
- apprasīties Apjautāties.
- apvaicāties Apjautāties.
- pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piem., vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
- aprunāties Apmainīties domām (par kādu jautājumu).
- debatēt Apspriest (piem., sapulcē, konferencē kādu jautājumu, priekšlikumu, problēmu u. tml.); strīdēties, apmainīties domām (par ko).
- diskutēt Apspriest strīdīgu jautājumu, piedalīties diskusijā.
- ieciklēties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
- tautas nobalsošana aptauja, kurā visa tauta izsaka savu viedokli par kādu noteiktu jautājumu; referendums.
- apjausma Aptuvens priekšstats; apjauta.
- taisīt jokus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- taisīt pekstiņus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- taisīt pigorus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- raports Armijā – ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
- raportēt Armijā – ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- ārlietas Ārpolitikas jautājumi.
- atjautība Asprātīgi, atjautīgi izteicieni.
- atjautāt Atbildēt ar jautājumu uz jautājumu.
- jautājuma zīme atdalītājpieturzīme (?) jautājuma teikuma beigās.
- atvaicāt Atjautāt.
- atjauta Atjautība (1).
- atjauta Atjautība (2).
- veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem); tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
- spics Atjautīgs; izmanīgs.
- tirdīt Atkārtoti uzdot jautājumus, prašņāt.
- demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
- atšķetināt Atrisināt, noskaidrot (sarežģītu jautājumu, problēmu).
- strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
- draiskuļot Bezbēdīgi, jautri rotaļāties; būt (nedaudz) nerātnam, arī darīt nerātnības.
- bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks.
- zaļš Bezrūpīgs, jautrs.
- sasāpēt Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
- sasāpēties Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
- spēkoties Censties pārspēt kādu (piem., atjautībā, zināšanās).
- flirtēt Censties piesaistīt pretējā dzimuma personas uzmanību (parasti bez nopietniem nolūkiem, uzjautrinoties).
- jurists Cilvēks ar juridisko izglītību, speciālists tiesību jautājumos (piem., advokāts, tiesnesis, juriskonsults).
- strīdnieks Cilvēks, kam ir juridiskas pretenzijas (kādā jautājumā).
- lietpratējs Cilvēks, kam ir labas zināšanas, izpratne (par kādu nozari, jautājumu), prasme (kādā darbā).
- nejēga Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
- respondents Cilvēks, kas (intervijā, aptaujā) atbild uz uzdotajiem jautājumiem; atbildes sniedzējs, aptaujātais.
- joku plēsējs cilvēks, kas daudz joko; jautrs cilvēks, jokdaris.
- jokdaris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, cilvēks, kam patīk jokoties.
- jokupēteris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, kam patīk jokoties.
- intervētājs Cilvēks, kas veic interviju, izjautā (personu).
- nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku un viņa viesus; jokdaris, āksts.
- āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs.
- komediants Cilvēks, par kuru smejas, uzjautrinās; āksts.
- sekcija Darba grupa (piem., sanāksmē, konferencē) atsevišķu jautājumu apspriešanai.
- birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs pedantisks formālisms, neiedziļināšanās kārtojamo jautājumu būtībā.
- atbilde Darbība, izturēšanās, ko izraisījusi kāda cita darbība vai jautājums; reakcija.
- referents Darbinieks, kas sagatavo lietas, sniedz ziņas, konsultē par noteiktiem jautājumiem.
- jautrināt Darīt (kādu) jautru.
- jautājumu krustugunis dažādu jautājumu pēkšņa uzdošana kādam cilvēkam.
- interpelācija Deputāta vai deputātu grupas oficiāls pieprasījums valdībai vai atsevišķam ministram dot paskaidrojumus (par kādu jautājumu vai vispārējo politisko kursu).
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- memorands Diplomātisks dokuments ar oficiālu izklāstu kādā jautājumā; oficiāls iesniegums citai valstij.
- lieta Dokumentu un citu materiālu kopums par noteiktu jautājumu.
- lieta Dokumentu un citu materiālu kopums, kas attiecas uz kādu jautājumu, ko izskata vai izskatīs tiesā; tiesas process attiecīgajā jautājumā.
- izdomāt Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu); izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu).
- sadomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, sacerēt; izdomāt (piem., rodot atbildi uz kādu jautājumu).
- filozofēt Domāt, spriest, diskutēt par fundamentāli svarīgiem jautājumiem.
- saruna Domu apmaiņa, lai noskaidrotu (kāda cilvēka, cilvēku grupas) nostāju, uzskatus (kādā jautājumā).
- saruna Domu apmaiņa, priekšlikumu apspriešana, lai noskaidrotu situāciju, pušu nostāju, noslēgtu vienošanos u. tml. (kādā jautājumā).
- nerātnība Draiskulības, palaidnības; arī jokošanās, jautrība.
- ideju drāma dramatisks sacerējums, kurā autors simboliskā veidā risina filozofiskus vai sabiedriski nozīmīgus jautājumus.
- trallināt Dziedāt bez vārdiem, parasti, atkārtojot zilbes "tra la lā", arī jautri dziedāt.
- optoelektronika Elektronikas nozare, kas aptver jautājumus par gaismas un elektrisko signālu izmantošanu informācijas apstrādei, pārraidīšanai un glabāšanai.
- nojauta Emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar neskaidrām izjūtām par to, kas notiks, kas vēl nav īsti zināms; priekšnojauta.
- atbilde Fakti, sakarības u. tml., kas noskaidrojas, risinot kādu jautājumu, problēmu.
- pēdējais vārds Galavārds kādā jautājumā.
- pamatjautājums Galvenais jautājums.
- enciklopēdija Grāmata vienā vai vairākos sējumos ar īsiem, koncentrētiem, alfabētiski vai tematiski izkārtotiem apcerējumiem par dažādām tēmām vai vienas tēmas dažādiem jautājumiem.
- cilvēks ar galvu gudrs, atjautīgs cilvēks.
- iejava Iejauta mīkla.
- ieprasīties Iejautāties, apjautāties.
- iejaukt Iemaisot miltus (ierauga) šķidrumā, sagatavot (mīklu); iejaut.
- papildjautājums Iepriekš paredzēts (sēdes, sapulces u. tml.) jautājums.
- priekšnojauta Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
- birokrāts Ierēdnis, kas savus pienākumus veic pedantiski formāli, neelastīgi, nerēķinoties ar kārtojamo jautājumu būtību.
- izeja Iespēja, veids, kā atrisināt sarežģītu jautājumu, pārvarēt grūtības u. tml.
- pārvalde Iestāde, kas nodarbojas ar tās pakļautībā esošo iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; ēka, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
- pašpārvalde Iestādes, organizācijas u. tml. tiesības patstāvīgi izlemt savus pārvaldes jautājumus, šo tiesību realizēšana.
- lobēt Ietekmējot vēlētus politiķus (parasti deputātus), panākt viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
- pašvaldība Ievēlētu pārstāvības un izpildu iestāžu institūcija vietēja mēroga saimniecisko un vietējo iedzīvotāju sociālo jautājumu risināšanai.
- iztriekties Ilgāku laiku, jautri, skaļi sarunāties; izpļāpāties.
- marinēt Ilgi novilcināt (piem., kāda jautājuma izlemšanu).
- iemarinēt Ilgstoši, nepamatoti atlikt, aizkavēt (piem., jautājuma atrisināšanu).
- ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru (komandierim) sniedz pēc reglamentā noteiktas formas.
- ziņot Informēt (komandieri) par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- krustuguns Intensīva dažādu uzskatu, viedokļu izteikšana, apspriešana, jautājumu uzdošana u. tml.
- vednis Interaktīvas palīdzības līdzeklis, kas palīdz lietotājam virzīties uz priekšu soli pa solim, piedāvājot atbildes uz jautājumiem, vajadzīgo informāciju un izskaidrojot iespējamos ceļus.
- jautājuma teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka jautājumu.
- ievaicāties Īsi pajautāt (piem., pārtraucot klusēšanu); iejautāties.
- iejautāties Īsi pajautāt, izteikt jautājumu.
- kompendijs Īss (kādas tēmas, jautājuma) izklāsts, kopsavilkums.
- katehisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts (parasti) jautājumu un atbilžu veidā.
- izskatīt Izanalizēt, apspriest (piem., kādu jautājumu).
- intervēt Izjautāt (kādu).
- klaušināt Izjautāt, pratināt (kādu).
- izprasīt Izjautāt, uzdot jautājumus (kam).
- izprašņāt Izjautāt.
- izvaicāt Izjautāt.
- pārklaušināt Izjautāt.
- izprasīties Izjautāties.
- iztaujāties Izjautāties.
- izvaicāties Izjautāties.
- priecāties Izjust prieku; būt priecīgam, jautram, apmierinātam.
- nokārtot formalitātes izpildīt noteiktās prasības, kas jāievēro kāda jautājuma kārtošanā.
- izklaušināt Iztaujāt, izjautāt.
- pajautāt Izteikt jautājumu (kādam), parasti īsi.
- izjautāt Izteikt vairākus jautājumus (kādam), lai (ko) uzzinātu.
- vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; jautājums (1).
- traktēt Iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, faktu) no noteikta viedokļa.
- domāt Izziņas darbībā pievērsties (kādam jautājumam); rast (piem., atbildi, atrisinājumu).
- jaukt maizi jaut maizi.
- ko (tev, jums, viņam) vajag jautā, lai uzzinātu, kādēļ (kāds) ir atnācis, ko vēlas u. tml.
- Kur tas rakstīts? jautā, prasot (kam) pamatojumu.
- Kas jauns? jautā, vēloties uzzināt jaunākos notikumus, jaunākos faktus.
- stiprā puse jautājums, darbības nozare, joma, kurā labi orientējas, kurā ir labas zināšanas, prasme.
- vājā vieta jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
- vājā puse jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
- vājais punkts jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
- pretjautājums Jautājums, ko izsaka kā atbildi uz kādu jautājumu.
- papildjautājums Jautājums, ko uzdod papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem vai papildu informācijas iegūšanai.
- pārjautāt Jautāt vēlreiz (piem., ko tikko pateiktu, bet neskaidru vai līdz galam nesaprastu); jautāt (lai noskaidrotu, precizētu iepriekš teikto).
- debates Kāda jautājuma, priekšlikuma, problēmas u. tml. apspriešana (piem., sapulcē, konferencē); domu apmaiņa, pārrunas.
- traktējums Kāda jautājuma, problēmas, fakta u. tml. aplūkojums no noteikta viedokļa.
- koncertlekcija Kādam mūzikas jautājumam veltīta lekcija, kas parasti ir papildināta ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
- galds Kādas iestādes atsevišķa nodaļa vai atsevišķa iestāde, kas kārto noteikta veida jautājumus.
- kāda vella pēc kāpēc, kādēļ, kālab (jautā dusmās, sašutumā, neapmierinātībā).
- nokārtot Kārtojot (piem., kādu jautājumu, attiecības) panākt vēlamo rezultātu.
- rezolūcija Koleģiāls lēmums, kas pieņemts pēc kāda jautājuma apspriešanas kongresā, konferencē, sapulcē u. tml.; dokuments, kurā atspoguļots šāds lēmums.
- centrēties Koncentrēties kādu darbību veikšanai, jautājumu risināšanai.
- metodiķis Konsultants, padomdevējs mācību jautājumos.
- joka pēc lai uzjautrinātos, izklaidētos.
- aptaujas lapa lapa ar jautājumiem kādu ziņu iegūšanai.
- biļete Lapiņa ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild (eksāmenā); viens no iepriekš sagatavotiem jautājumu sakopojumiem kāda mācību priekšmeta eksāmenā.
- prakticisms Lietišķa pieeja, spriedumu un rīcības konkrētība; prasme veiksmīgi risināt sadzīves jautājumus.
- koleģialitāte Lietišķi draudzīgas, saticīgas attiecības starp kolēģiem; darba jautājumu kopīga risināšana.
- vai Lieto jautājot, ievadot jautājuma teikumu.
- gan Lieto jautājuma teikumos, lai piešķirtu šaubu, nenoteiktības, arī minējuma nokrāsu.
- vai Lieto, īpaši uzsverot jautājumu un teikuma beigās atkārtojot vēlreiz.
- kurš Lieto, jautājot par (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) kārtu, secību, daļu.
- kālab Lieto, jautājot par darbības veikšanas nolūku, cēloni, iemeslu; kādēļ.
- kādēļ Lieto, jautājot par darbības veikšanas nolūku, cēloni, iemeslu.
- kāpēc Lieto, jautājot par darbības veikšanas nolūku, cēloni, iemeslu.
- kā Lieto, jautājot par darbības veikšanas veidu, kvalitāti vai stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
- kurš Lieto, jautājot par dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību (no noteiktas grupas, daudzuma).
- kas Lieto, jautājot par nenoteiktu, nezināmu, vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- kāds Lieto, jautājot par nezināmu, neminētu (priekšmeta, dzīvas būtnes, parādības) īpašību, pazīmi.
- kur Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (darbības) cēloni, iemeslu.
- kur Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
- kuriene Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība.
- kurp Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, uz kuru kas virzās.
- kāds Lieto, jautājot par vienu no tiem, kas ir noteiktā secībā; kurš.
- jā Lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu.
- nē Lieto, lai apstiprinoši atbildētu uz jautājumu, kas izteikts ar noliegumu.
- vai nu ne lieto, lai atbildētu uz jautājumu apstiprinoši.
- nē Lieto, lai noliegtu iepriekš izteikto pieņēmumu, noliedzoši atbildētu uz jautājumu, priekšlikumu, protestētu pret ko.
- varbūt Lieto, lai norādītu, ka jautājums, aicinājums u. tml. nav kategorisks.
- maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam jautājuma, šaubu nokrāsu.
- ne Lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
- tad Lieto, lai piešķirtu vārdam, jautājumam, izteikumam uzsvērumu, ekspresīvi emocionālu nokrāsu.
- jā Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
- ekspertīze Lietpratēja, speciālista veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), lai dotu motivētu atzinumu, secinājumu.
- kompetence Lietpratība, plašas zināšanas, izpratne kādā jomā, jautājumā u. tml.
- nekompetence Lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes trūkums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
- līksmoties Līksmi, jautri pavadīt laiku.
- uzdot Likt atbildēt (uz jautājumu); izvirzīt (jautājumu).
- komerclikums Likums, kas sistematizē dažādus uzņēmējdarbību reglamentējošus jautājumus.
- publicistika Literatūras nozare – populārā stilā rakstīti darbi par aktuāliem sabiedriski politiskiem, kultūras, sadzīves u. c. jautājumiem; šīs nozares (kāda autora, tautas daiļrades, laikposma) darbu kopums.
- konsultēties Lūgt speciālista padomu kādā jautājumā; par kādu neskaidru jautājumu aprunāties ar speciālistu.
- metodiķis Mācību metodikas speciālists, kas izstrādā konkrēta mācību priekšmeta mācīšanas un pārbaudes metodiku, sniedz konsultācijas šajos jautājumos.
- vērst valodu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
- griezt valodu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
- vērst valodas uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
- griezt valodas uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
- vērst sarunu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
- griezt sarunu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
- skaitļošanas matemātika matemātikas nozare, kas ietver ar elektronisko skaitļošanas mašīnu izmantošanu saistītos jautājumus.
- palustēties Mazliet papriecāties, jautri pavadīt laiku.
- seksoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar cilvēka dzimumdzīves un laulības jautājumiem.
- apjautāt Mēģināt ko noskaidrot, jautājot (daudziem vai visiem).
- intendants Militāra amatpersona, kas pārzina karaspēka daļu un militāro iestāžu saimnieciskos jautājumus; intendantūras priekšnieks.
- muftijs Musulmaņu augstākās garīdzniecības pārstāvis, kam ir tiesības pieņemt lēmumus juridiskajos un šariata jautājumos.
- atbilde Mutvārdu vai rakstveida izteikums, ko izraisījis jautājums.
- bombardēt Neatlaidīgi, uzmācīgi apgrūtināt kādu (ar lūgumiem, jautājumiem, vēstulēm u. tml.); nelikt kādam mieru.
- atklāts jautājums neatrisināts, neizlemts jautājums.
- humoreska Neliels jautrs instrumentāls skaņdarbs.
- turēties pie lietas nenovirzīties no jautājuma, temata.
- instinkts Nepazināta tieksme, nojauta.
- ēverģēlība Nerātnība, draiskulība (parasti ar noslieci uz humoru, jautrību).
- nekustināt Nerisināt, nekārtot (piem., kādu jautājumu).
- vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
- kantoris Nodaļa uzņēmumā, iestādē, kas nodarbojas ar grāmatvedības, lietvedības u. tml. jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa.
- kārtot Nodarboties (piem., ar kādu jautājumu), lai sasniegtu vēlamo rezultātu.
- sestais prāts nojauta, intuīcija.
- intuīcija Nojauta, izjūta, kas balstīta uz neapzinātu pieredzi.
- jausma Nojauta, nojausma.
- juška Nojauta.
- nojausma Nojauta.
- nominatīvs Nomenu un pronomenu (vietniekvārdu) locījumu forma, kas atbild uz jautājumu: kas?
- akuzatīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kam ir tiešā papildinātāja funkcija un kas latviešu valodā atbild uz jautājumu: "ko".
- lokatīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu "kur?".
- ģenitīvs Nomenu un pronomenu locījums (locījuma forma), kas norāda piem., uz piederību, cilmi, ciešu sakaru un latviešu valodā atbild uz jautājumu: "kā".
- datīvs Nomenu un pronomenu locījums (locījuma forma), kas norāda uz adresātu un latviešu valodā atbild uz jautājumu: "kam".
- instrumentālis Nomenu un pronomenu locījumu forma, kas atbild uz jautājumu: ar ko?
- noklaušināt Nopratināt; izjautāt.
- par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) nenoteiktu, nezināmu pazīmi, īpašību, par ko jautā.
- kad Norāda uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu laiku, par ko tiek jautāts.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem.
- formalitāte Noteikta prasība, noteikums, kas jāievēro kāda jautājuma kārtošanā.
- Saeimas Kārtības rullis noteikumi, kas nosaka Saeimas iekšējās kārtības un darbības jautājumus.
- ekskurss Novirzīšanās no temata, lai iztirzātu kādu blakus jautājumu.
- petīcija Oficiāls rakstveida iesniegums kādai iestādei (parasti augstākai valsts varas institūcijai) noteiktā jautājumā.
- komiskā opera opera, kurai ir jautrs vai satīrisks saturs un kurā muzikālie priekšnesumi mijas ar runātiem dialogiem.
- vest sarunas organizēt, veikt domu, viedokļu apmaiņu nolūkā panākt vienošanos (kādā jautājumā).
- izgudrot Padomājot atrisināt, izlemt (piem., kādu jautājumu); izdomāt.
- politinformācija Padomju Savienības komunistiskās partijas propagandas un ideoloģijas līdzeklis – aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana darbaļaudīm atbilstoši partijas interpretācijai un mērķiem.
- konsultācija Padoms, ieteikums, paskaidrojums, ko kādā jautājumā sniedz speciālists (piem., jurists, ārsts); padoma, paskaidrojuma došana.
- uzjautāt Pajautāt (kādam ko); uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
- uztaujāt Pajautāt (kādam ko); uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
- uzprasīt Pajautāt (kādam ko).
- pataujāt Pajautāt (parasti vairākiem, daudziem).
- apklausīties Pajautāt (vairākiem, vairākās vietās); paklausīties, ko citi runā, saka (par ko).
- novaicāt Pajautāt.
- paprasīt Pajautāt.
- apstāties Pakavēties (pie kāda jautājuma, problēmas u. tml.).
- ābece Pamatzināšanas, elementārie pamatjautājumi (kādā nozarē).
- uzjautrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst jautrs.
- konsultācija Papildu nodarbība, kurā skolēniem, studentiem vai kursantiem sniedz metodisku palīdzību, izskaidro kādus jautājumus.
- pārprasīt Pārjautāt.
- pārspriest Pārrunāt, apspriest (kādu jautājumu, notikumu, faktu u. tml.).
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas) personas, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus.
- sapulce Pasākums, kurā piedalās noteikta cilvēku grupa, lai kopīgi apspriestu viņiem aktuālus jautājumus, risinātu problēmas, pieņemtu lēmumus u. tml.
- čalot Paskaļi sarunāties, jautri tērzēt daudziem reizē.
- atbildēt Pateikt (ko) uz jautājumu; dot atbildi rakstveidā.
- uzbilst Pateikt, pasacīt, parasti īsi; arī pajautāt.
- balsot Paust savu izvēli vai viedokli (piem., paceļot roku, nododot vēlēšanu biļetenu) un izšķirt jautājumu ar balsu skaita pārsvaru.
- izdzīvoties Pavadīt laiku tā, kā patīk, brīvi, bezrūpīgi, jautri.
- lēmums Paveikta darbība, rezultāts --> lemt; tas, par ko vienojas, ko pieņem vai nolemj pēc jautājuma, problēmas u. tml. apspriešanas, izvērtēšanas.
- kongregācija Pāvesta kūrijas nodaļa (kardinālu komisija), kas pārzina noteiktus jautājumus.
- didaktika Pedagoģijas sastāvdaļa, kas aptver jautājumus par mācību saturu un mācīšanas metodēm.
- uzklupt Pēkšņi (kādu) apstāt, uzmākties (kādam, piemēram, lai izjautātu).
- likvidators Persona vai organizācija, kam uzdots kārtot ar uzņēmuma, organizācijas u. tml. likvidēšanu saistību jautājumus.
- lobijs Persona, personu grupa, kas mēģina ietekmēt vēlētus politiķus (parasti deputātus), lai panāktu viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
- komisija Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai apspriest un izlemt noteikta rakstura jautājumus.
- disputēt Piedalīties disputā; apspriest strīdīgu jautājumu.
- aizskart Pieminēt, neilgi pakavēties (pie kāda jautājuma, temata).
- aģitācija Pierunāšana, pārliecināšana (par kādu noteiktu jautājumu).
- aizvirzīties Pievērsties (kādam jautājumam, tematam).
- cita opera pilnīgi atšķirīgs (jautājums, sarunas temats u. tml.).
- bāriņtiesa Pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādības iestāde, kas risina un izlemj jautājumus par vecāku varas pārtraukšanu, ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
- kongress Plaša sanāksme, apspriede, kurā piedalās kādas organizācijas, profesionālās apvienības, partijas u. tml. pārstāvji vai pilnvaroti delegāti svarīgu jautājumu izlemšanai.
- flirts Pretējā dzimuma personas uzmanības piesaistīšana (parasti bez nopietniem nolūkiem, uzjautrināšanās pēc).
- lustēties Priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
- jandalēt Priecāties, līksmot; trokšņaini, jautri uzvesties; arī trakot.
- priecāties Priecīgi, līksmi, jautri pavadīt laiku; līksmoties.
- lustīgs Priecīgs, jautrs.
- luste Prieks, jautrība, arī izpriecas.
- līksme Prieks, pacilātība, jautrība.
- priekšsajūta Priekšnojauta.
- orākuls Priesteris, kas kādas dievības vārdā pareģo vai sniedz atbildi uz cilvēku jautājumiem; viņa vēstījums.
- mītiņš Publiska masu sapulce par aktuāliem (parasti politiskiem) jautājumiem.
- lekcija Publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piem., zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem.
- priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piem., zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem; lekcija, referāts.
- noraidījums Puses darbība, tai iebilstot pret noteiktu jautājumu vai tiesvedības procesa norisi.
- ievadraksts Redakcijas raksts laikraksta vai žurnāla sākumā par kādu aktuālu jautājumu, notikumu.
- kārtot formalitātes rīkoties saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem kāda jautājuma kārtošanā.
- kustināt Risināt, kārtot (piem., kādu ilgāk atliktu jautājumu).
- aizķert Runā, rakstos īsi skart (piem., kādu jautājumu).
- jokot Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus.
- vai Saista ar partikulu "vai" ievadīta jautājuma teikuma neatkarīgas daļas, norādot, ka jautātājs šaubās par tajās minēto.
- jeb Saista divus jautājuma teikumus, vienlīdzīgus teikuma locekļus vai teikuma daļas, tās nošķirot un izceļot vienu no nojēgumiem.
- komisks Saistīts ar komēdiju, tai raksturīgs; tāds, kas izraisa smieklus, rada jautrību.
- priecīgs Saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību (par pasākumu, norisi, darbību, procesu).
- stingrs mugurkauls saka par cilvēku, kam (kādā jautājumā) ir noteikts, nemainīgs uzskats, viedoklis un kurš to nemaina atkarībā no apstākļiem.
- kā karsts kartupelis (mutē) saka par grūti atrisināmu jautājumu, problēmu.
- līksma sirds saka, ja izjūt pacilātību, prieku, jautrību.
- priecīga sirds saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību, ja ir labs, pacilāts noskaņojums.
- priecīgs prāts saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību, ja ir labs, pacilāts noskaņojums.
- sirds saka saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī ja ir kāda priekšnojauta.
- Nu kā? saka, jautājot par kādas darbības vai stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
- ažiotāža Sakāpināta interese (ap kādu lietu, jautājumu).
- konference Sanāksme, politisku, zinātnisku u. tml. jautājumu apspriešanai.
- apaļais galds sanāksme, sarunas, kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības apspriest kādu jautājumu.
- sapulces darba kārtība sapulces darba gaita, apspriežamo jautājumu secība.
- problēma Sarežģīts teorētisks vai praktisks jautājums; uzdevums, kas vēl risināms, pētāms.
- intervija Saruna, jautājumu un atbilžu apmaiņa, lai iegūtu vajadzīgo informāciju.
- pārrunāt Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām; organizētā, oficiālā domu apmaiņā, arī diskusijā iztirzāt (noteiktu jautājumu, problēmu sanāksmē, sapulcē u. tml.).
- reskripts Senajā Romā – imperatora atbilde uz izšķiršanai iesniegtu jautājumu, kam bija likuma spēks.
- pratināt Sīki, arī vairākkārt jautāt.
- politmācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos (bijušajā Padomju Savienībā).
- koncepcija Sistematizētu uzskatu sistēma (kādā jautājumā).
- brīvais temats skolas sacerējuma temats, kurā nav obligāti jāiztirzā daiļliteratūras jautājumi.
- nočivināt Smalkā balsī (parasti jautri, priecīgi) noteikt, pateikt.
- ķiķināt Smieties īsiem, paklusiem, arī slēptiem smiekliem; uzjautrināties.
- finansists Speciālists, kas nodarbojas ar naudas darījumiem; speciālists finanšu jautājumos.
- konsultants Speciālists, kas sniedz padomus, paskaidrojumus (kādā jautājumā).
- viktorīna Spēle, sacensība, kurā jāatbild uz vairākiem tematiski saistītiem jautājumiem.
- krāsains Spilgts, daudzveidīgs; arī dzīvespriecīgs, jautrs.
- konvencija Starptautiska vienošanās par ražošanas, preču realizācijas u. tml. jautājumu noregulēšanu.
- simpozijs Starptautiska, parasti zinātniska, sanāksme par kādu speciālu jautājumu.
- konsulārās tiesības starptautisko tiesību nozare, kas reglamentē starpvalstu attiecības tādos jautājums kā konsulu darbība, viņu iecelšana un atsaukšana, funkcijas, privilēģijas u. tml.
- protokols Starptautisks vienošanās dokuments (speciālos attiecību jautājumos), kam ir starptautiska līguma spēks.
- retorisks jautājums stilistiska figūra, īpaši uzsvērts apgalvojums vai noliegums jautājuma veidā.
- noprasīt Stingri, noteikti pajautāt.
- stratēģis Stratēģijas (1) speciālists; militārs darbinieks, kas izstrādā ar militārām operācijām saistītus jautājumus.
- pārcirst Gordija mezglu strauji atrisināt kādu grūtu jautājumu, likvidēt kādu sarežģījumu.
- diskusija Strīdīga jautājuma apspriešana, izsakot atšķirīgus viedokļus.
- nojāņot Svinēt svētkus (kādu laiku); jautri, priecīgi pavadīt (kādu laiku).
- diskutējams Tāds (piem., jautājums), par ko iespējama vai nepieciešama diskusija.
- lietpratīgs Tāds, kam ir labas zināšanas, izpratne (par kādu nozari, jautājumu), prasme (kādā darbā).
- konsultatīvs Tāds, kam ir padomdevēja tiesības (kādā jautājumā).
- draiskulīgs Tāds, kam ir tieksme draiskuļot, jokot; dzīvespriecīgs, jautrs; draisks.
- draisks Tāds, kam ir tieksme draiskuļot, jokot; dzīvespriecīgs, jautrs; draiskulīgs.
- bezbēdīgs Tāds, kam nav bēdu, rūpju, skumju; bezrūpīgs, jautrs.
- apķērīgs Tāds, kas ātri, viegli saprot, aptver, arī ātri orientējas situācijā; atjautīgs, attapīgs.
- omulīgs Tāds, kas ir labā garastāvoklī, labsirdīgi jautrs.
- jocīgs Tāds, kas izjautrina, izraisa smieklus.
- līksms Tāds, kas izjūt pacilātību, ir priecīgs, jautrs.
- priecīgs Tāds, kas izjūt prieku, tāds, kam ir jautrs, pacilāts garastāvoklis; arī līksms.
- smieklīgs Tāds, kas izraisa smieklus, jautrību; jocīgs (1); uzjautrinošs.
- amizants Tāds, kas izraisa smieklus, jautrību; jocīgs, uzjautrinošs.
- praktisks Tāds, kas labi izprot ikdienas dzīves vajadzības, prot labi atrisināt sadzīves jautājumus (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nerunīgs Tāds, kas nemēdz daudz runāt; tāds, kas runā vai atbild uz jautājumiem ļoti īsi, nelabprāt.
- mažorīgs Tāds, kas pauž gaišu, pozitīvu noskaņu; jautrs, priecīgs, optimistisks.
- kuriozs Tāds, kas saista uzmanību, uzjautrina ar neparastību (piem., kādu ačgārnību); jocīgs, amizants.
- konsensuāls Tāds, kas saistīts ar vienošanos, vienprātīgu piekrišanu (kādā jautājumā).
- asprātīgs Tāds, kas spēj radīt un trāpīgi lietot humoristiskus, atjautīgus izteicienus; tāds (sacerējums, runas veids u. tml.), kurā izpaužas šādas īpašības.
- asprātīgs Tāds, kas veidots, radīts ar neparastu, negaidītu izdomu; atjautīgs.
- līksms Tāds, kurā ir daudz pacilātības, prieka, jautrības.
- bezbēdīgs Tāds, kurā izpaužas bezrūpība, jautrība, arī drosme, pārgalvība.
- nebēdīgs Tāds, kurā izpaužas dzīvesprieks, jautrība, draiskulība u. tml.
- līksms Tāds, kurā izpaužas pacilātība, prieks, jautrība.
- nebēdnīgs Tāds, kurā izpaužas prieks, jautrība, bezrūpība u. tml.
- priecīgs Tāds, kurā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība; tāds, kam ir raksturīgs prieks, jautrība, pacilāts garastāvoklis (parasti par psihisku stāvokli, domām).
- smejošs Tāds, kurā izpaužas smiekli, jautrība.
- āķīgs Tāds, kura izpratnei nepieciešama attapība, atjautība.
- priecīgs Tāds, kura saturā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība; tāds, kas izraisa prieku, jautrību, pacilātību.
- anakreontisks Tāds, kurā slavināta jautra, bezrūpīga dzīve, dzīres; tāds, kurā izpaužas tieksme pēc jautras, bezrūpīgas dzīves.
- monogrāfisks Tāds, kurā zinātniski aplūkots kāds atsevišķs jautājums.
- kāpēcītis Tas (parasti bērns), kas nemitīgi uzdod jautājumus.
- padomdevējs Tas (tāds), kam ir tiesības piedalīties kāda jautājuma kolektīvā apspriešanā, bet nav tiesību piedalīties izlemšanā.
- traģikomisms Tas, kas izraisa skumjas un jautību reizē.
- komisms Tas, kas izraisa smieklus, rada jautrību; komiskums.
- komika Tas, kas izraisa smieklus, rada jautrību.
- rūpju bērns Tas, kas radies vai top ar grūtībām, mokām; neatrisināts jautājums, kas sagādā daudz grūtību.
- kuriozs Tas, kas saista uzmanību, uzjautrina ar neparastību (piem., kādu ačgārnību); tas, kas ir jocīgs, amizants.
- sāpju bērns Tas, kas top ar grūtībām, mokām; neatrisināts jautājums, kas sagādā daudz grūtību.
- atbilde Tas, ko pasaka vai uzraksta (par mācību vielu, eksāmena vai testa jautājumu u. tml.).
- iztaujāt Taujājot censties sīki uzzināt (ko), noskaidrot; izjautāt.
- blakus lēmums tiesas lēmums par jautājumu, kas neskar lietas būtību.
- verdikts Tiesas zvērināto piesēdētāju lēmums jautājumā par tiesājamā vainīgumu vai nevainīgumu.
- juriskonsults Tiesību jautājumu speciālists, kas sniedz konsultācijas.
- prejudiciāls Tiesisks jautājums, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu.
- ne mazāk svarīgs jautājums tikpat svarīgs jautājums.
- patincināt Tincinot izjautāt (kādu).
- pavaicāt Uzdot jautājumu, lai (ko) uzzinātu, noskaidrotu.
- pratināt Uzdot jautājumus (tiesā, izmeklēšanā), lai ko noskaidrotu.
- izdzīve Uzdzīve; jautra, bezrūpīga dzīve.
- uzvaicāt Uzjautāt, uztaujāt.
- amizēties Uzjautrināties, jokoties; jautri pavadīt laiku (parasti ar pretējā dzimuma personu); koķetēt.
- rezolūcija Uzraksts uz dokumenta, kurā izteikts (amatpersonas) lēmums par dokumentā skartajiem jautājumiem vai dots norādījums to izpildei.
- pārvaicāt Vaicāt vēlreiz, atkārtoti; arī uzdot precizējošu jautājumu.
- grozīties Vairākkārt pievērsties (kādam tematam, jautājumam).
- prašņāt Vairākkārt, arī neatlaidīgi jautāt, cenšoties ko sīki uzzināt.
- klaušināt Vairākkārt, vairākiem jautāt, lai uzzinātu (ko).
- tiesībsargs Valsts amatpersona, kas izskata cilvēktiesību un labas pārvaldības principa ievērošanas jautājumus.
- demokrātija Valsts pārvaldes sistēma, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgākos valsts dzīves jautājumus; šādā veidā pārvaldīta valsts.
- preses konference valsts, politisko, kultūras, sabiedrisko darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai informētu par aktuāliem notikumiem un atbildētu uz žurnālistu jautājumiem.
- joks Vārdi, izturēšanās, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
- kontemplācija Vērošana, iedziļināšanās (garīgos jautājumos), garīga apcere.
- aptaujāt Vērsties (pie daudziem vai visiem) ar jautājumiem, lai iegūtu informāciju.
- taujāt Vērsties (pie kāda) ar (parasti vairākiem) jautājumiem; jautāt, izprašņāt.
- jautāt Vērsties (pie kāda) ar jautājumu.
- vaicāt Vērsties (pie kāda) ar vaicājumu; jautāt.
- apprašņāties Vērsties ar jautājumu (pie vairākiem vai visiem).
- pozīcija Viedoklis, nostāja (kādā jautājumā), attieksme (pret kādu jautājumu).
- vienbalsība Vienprātība, pilnīga saskaņa (kādā jautājumā).
- konsenss Vienprātīgi pieņemts lēmums, kas tapis, meklējot savstarpēju kompromisu iespējas; vispārēja piekrišana, vienošanās (strīdīgos jautājumos).
- referendums Visas tautas balsošana par sevišķi svarīgiem valsts dzīves jautājumiem, kurā piedalās attiecīgās valsts pilsoņi, kam ir vēlēšanu tiesības.
- plebiscīts Visas tautas balsošana, parasti par būtiskiem labojumiem konstitūcijā, valsts un teritorijas piederības jautājumos; referendums.
- atjautība Vispārināta īpašība --> atjautīgs.
- ezoterija Vispārināta īpašība --> ezoterisks; ezoterisko jautājumu kopums, mācība par to.
- apcerēt Vispusīgi aplūkot, iztirzāt (kādu jautājumu).
- izlemt Vispusīgi apsverot, pārdomājot, pieņemt lēmumu, izšķirt (piem., kādu jautājumu).
- apcerējums Vispusīgs kāda jautājuma aplūkojums, iztirzājums (parasti garākā rakstā).
- seimiks Vojevodistes vai apriņķa muižnieku sanāksme, kurā lēma par iekšējiem pašpārvaldes jautājumiem, kā arī izvirzīja delegātus uz valsts Seimu (Polijā, arī Vidzemē, Latgalē laikā, kad tās ietilpa Polijā).
- politoloģija Zinātnes nozare, kas pēta politikas jautājumus, iztirzā un analizē valstu iekšpolitiku un ārpolitiku.
- politikas zinātne zinātnes nozare, kas pētī politikas jautājumus; politoloģija.
- starpdisciplīna Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm; arī starpzinātne.
- starpzinātne Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm.
- robežzinātne Zinātnes nozare, kurā nodarbojas ar tādu jautājumu pētīšanu, kas attiecas uz divām vai vairākām zinātņu nozarēm.
- starpnozare Zinātnes, tehnikas, mākslas u. tml. nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām nozarēm.
- monogrāfija Zinātniska grāmata, kurā aplūkots kāds atsevišķs jautājums vai temats.
jaut citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV