Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam jaut.

Atrasts vārdos (28):

Atrasts etimoloģijās (6):

No franču divertissement 'izklaidēšanās, uzjautrināšanās'. (šķirklī divertisments)
No latīņu comoedia, grieķu kōmōidia (kōmos 'jautra drūzma, dzīres' un ōidē 'dziesma'). (šķirklī komēdija)
No latīņu comicus, grieķu kōmikos 'jautrs, smieklīgs' (kōmos 'jautrs gājiens maskās Dionīsa svētkos'). (šķirklī komisks)
No grieķu problēma 'uzdevums, izvirzīts jautājums'. (šķirklī problēma)
No angļu sketch 'īss jautra satura dramatisks darbs'. (šķirklī skečs)
No vācu lustig 'priecīgs, jautrs, līksms'. (šķirklī lustīgs)

Atrasts normatīvajos komentāros (9):

Atrasts vārdu savienojumos (13):

Atrasts skaidrojumos (199):

aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums, kas pašlaik ir sabiedrības uzmanības centrā.
mīkla Alegorisks, īsi formulēts uzdevums ar jautājumu un tā atrisinājums, atbilde.
kanclers Amatpersona universitātē, kas atbild par saimnieciskajiem un administratīvajiem jautājumiem.
apklaušināt Apjautāt.
apvaicāt Apjautāt.
pataujāt Apjautāties (par ko).
apprasīties Apjautāties.
apvaicāties Apjautāties.
pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piem., vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
aprunāties Apmainīties domām (par kādu jautājumu).
debatēt Apspriest (piem., sapulcē, konferencē kādu jautājumu, priekšlikumu, problēmu u. tml.); strīdēties, apmainīties domām (par ko).
diskutēt Apspriest strīdīgu jautājumu, piedalīties diskusijā.
ieciklēties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
tautas nobalsošana aptauja, kurā visa tauta izsaka savu viedokli par kādu noteiktu jautājumu; referendums.
apjausma Aptuvens priekšstats; apjauta.
taisīt jokus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
taisīt pekstiņus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
taisīt pigorus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
raports Armijā – ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
raportēt Armijā – ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
ārlietas Ārpolitikas jautājumi.
atjautība Asprātīgi, atjautīgi izteicieni.
atjautāt Atbildēt ar jautājumu uz jautājumu.
jautājuma zīme atdalītājpieturzīme (?) jautājuma teikuma beigās.
atvaicāt Atjautāt.
atjauta Atjautība (1).
atjauta Atjautība (2).
veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem); tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
spics Atjautīgs; izmanīgs.
tirdīt Atkārtoti uzdot jautājumus, prašņāt.
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
atšķetināt Atrisināt, noskaidrot (sarežģītu jautājumu, problēmu).
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
draiskuļot Bezbēdīgi, jautri rotaļāties; būt (nedaudz) nerātnam, arī darīt nerātnības.
bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks.
zaļš Bezrūpīgs, jautrs.
sasāpēt Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
sasāpēties Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
spēkoties Censties pārspēt kādu (piem., atjautībā, zināšanās).
flirtēt Censties piesaistīt pretējā dzimuma personas uzmanību (parasti bez nopietniem nolūkiem, uzjautrinoties).
jurists Cilvēks ar juridisko izglītību, speciālists tiesību jautājumos (piem., advokāts, tiesnesis, juriskonsults).
strīdnieks Cilvēks, kam ir juridiskas pretenzijas (kādā jautājumā).
lietpratējs Cilvēks, kam ir labas zināšanas, izpratne (par kādu nozari, jautājumu), prasme (kādā darbā).
nejēga Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
respondents Cilvēks, kas (intervijā, aptaujā) atbild uz uzdotajiem jautājumiem; atbildes sniedzējs, aptaujātais.
joku plēsējs cilvēks, kas daudz joko; jautrs cilvēks, jokdaris.
jokdaris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, cilvēks, kam patīk jokoties.
jokupēteris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, kam patīk jokoties.
intervētājs Cilvēks, kas veic interviju, izjautā (personu).
nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku un viņa viesus; jokdaris, āksts.
āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs.
komediants Cilvēks, par kuru smejas, uzjautrinās; āksts.
sekcija Darba grupa (piem., sanāksmē, konferencē) atsevišķu jautājumu apspriešanai.
birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs pedantisks formālisms, neiedziļināšanās kārtojamo jautājumu būtībā.
atbilde Darbība, izturēšanās, ko izraisījusi kāda cita darbība vai jautājums; reakcija.
referents Darbinieks, kas sagatavo lietas, sniedz ziņas, konsultē par noteiktiem jautājumiem.
jautrināt Darīt (kādu) jautru.
jautājumu krustugunis dažādu jautājumu pēkšņa uzdošana kādam cilvēkam.
interpelācija Deputāta vai deputātu grupas oficiāls pieprasījums valdībai vai atsevišķam ministram dot paskaidrojumus (par kādu jautājumu vai vispārējo politisko kursu).
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
memorands Diplomātisks dokuments ar oficiālu izklāstu kādā jautājumā; oficiāls iesniegums citai valstij.
lieta Dokumentu un citu materiālu kopums par noteiktu jautājumu.
lieta Dokumentu un citu materiālu kopums, kas attiecas uz kādu jautājumu, ko izskata vai izskatīs tiesā; tiesas process attiecīgajā jautājumā.
izdomāt Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu); izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu).
sadomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, sacerēt; izdomāt (piem., rodot atbildi uz kādu jautājumu).
filozofēt Domāt, spriest, diskutēt par fundamentāli svarīgiem jautājumiem.
saruna Domu apmaiņa, lai noskaidrotu (kāda cilvēka, cilvēku grupas) nostāju, uzskatus (kādā jautājumā).
saruna Domu apmaiņa, priekšlikumu apspriešana, lai noskaidrotu situāciju, pušu nostāju, noslēgtu vienošanos u. tml. (kādā jautājumā).
nerātnība Draiskulības, palaidnības; arī jokošanās, jautrība.
ideju drāma dramatisks sacerējums, kurā autors simboliskā veidā risina filozofiskus vai sabiedriski nozīmīgus jautājumus.
trallināt Dziedāt bez vārdiem, parasti, atkārtojot zilbes "tra la lā", arī jautri dziedāt.
optoelektronika Elektronikas nozare, kas aptver jautājumus par gaismas un elektrisko signālu izmantošanu informācijas apstrādei, pārraidīšanai un glabāšanai.
nojauta Emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar neskaidrām izjūtām par to, kas notiks, kas vēl nav īsti zināms; priekšnojauta.
atbilde Fakti, sakarības u. tml., kas noskaidrojas, risinot kādu jautājumu, problēmu.
pēdējais vārds Galavārds kādā jautājumā.
pamatjautājums Galvenais jautājums.
enciklopēdija Grāmata vienā vai vairākos sējumos ar īsiem, koncentrētiem, alfabētiski vai tematiski izkārtotiem apcerējumiem par dažādām tēmām vai vienas tēmas dažādiem jautājumiem.
cilvēks ar galvu gudrs, atjautīgs cilvēks.
iejava Iejauta mīkla.
ieprasīties Iejautāties, apjautāties.
iejaukt Iemaisot miltus (ierauga) šķidrumā, sagatavot (mīklu); iejaut.
papildjautājums Iepriekš paredzēts (sēdes, sapulces u. tml.) jautājums.
priekšnojauta Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
birokrāts Ierēdnis, kas savus pienākumus veic pedantiski formāli, neelastīgi, nerēķinoties ar kārtojamo jautājumu būtību.
izeja Iespēja, veids, kā atrisināt sarežģītu jautājumu, pārvarēt grūtības u. tml.
pārvalde Iestāde, kas nodarbojas ar tās pakļautībā esošo iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; ēka, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
pašpārvalde Iestādes, organizācijas u. tml. tiesības patstāvīgi izlemt savus pārvaldes jautājumus, šo tiesību realizēšana.
lobēt Ietekmējot vēlētus politiķus (parasti deputātus), panākt viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
pašvaldība Ievēlētu pārstāvības un izpildu iestāžu institūcija vietēja mēroga saimniecisko un vietējo iedzīvotāju sociālo jautājumu risināšanai.
iztriekties Ilgāku laiku, jautri, skaļi sarunāties; izpļāpāties.
marinēt Ilgi novilcināt (piem., kāda jautājuma izlemšanu).
iemarinēt Ilgstoši, nepamatoti atlikt, aizkavēt (piem., jautājuma atrisināšanu).
ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru (komandierim) sniedz pēc reglamentā noteiktas formas.
ziņot Informēt (komandieri) par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
krustuguns Intensīva dažādu uzskatu, viedokļu izteikšana, apspriešana, jautājumu uzdošana u. tml.
vednis Interaktīvas palīdzības līdzeklis, kas palīdz lietotājam virzīties uz priekšu soli pa solim, piedāvājot atbildes uz jautājumiem, vajadzīgo informāciju un izskaidrojot iespējamos ceļus.
jautājuma teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka jautājumu.
ievaicāties Īsi pajautāt (piem., pārtraucot klusēšanu); iejautāties.
iejautāties Īsi pajautāt, izteikt jautājumu.
kompendijs Īss (kādas tēmas, jautājuma) izklāsts, kopsavilkums.
katehisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts (parasti) jautājumu un atbilžu veidā.
izskatīt Izanalizēt, apspriest (piem., kādu jautājumu).
intervēt Izjautāt (kādu).
klaušināt Izjautāt, pratināt (kādu).
izprasīt Izjautāt, uzdot jautājumus (kam).
izprašņāt Izjautāt.
izvaicāt Izjautāt.
pārklaušināt Izjautāt.
izprasīties Izjautāties.
iztaujāties Izjautāties.
izvaicāties Izjautāties.
priecāties Izjust prieku; būt priecīgam, jautram, apmierinātam.
nokārtot formalitātes izpildīt noteiktās prasības, kas jāievēro kāda jautājuma kārtošanā.
izklaušināt Iztaujāt, izjautāt.
pajautāt Izteikt jautājumu (kādam), parasti īsi.
izjautāt Izteikt vairākus jautājumus (kādam), lai (ko) uzzinātu.
vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; jautājums (1).
traktēt Iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, faktu) no noteikta viedokļa.
domāt Izziņas darbībā pievērsties (kādam jautājumam); rast (piem., atbildi, atrisinājumu).
jaukt maizi jaut maizi.
Kas vainas? jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
Kas par vainu? jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
ko (tev, jums, viņam) vajag jautā, lai uzzinātu, kādēļ (kāds) ir atnācis, ko vēlas u. tml.
Kur tas rakstīts? jautā, prasot (kam) pamatojumu.
Kas jauns? jautā, vēloties uzzināt jaunākos notikumus, jaunākos faktus.
apjautāties jautājot izrādīt interesi (par ko), izzināt, noskaidrot.
lieta jautājums (piem., pārrunās); būtība, kodols.
stiprā puse jautājums, darbības nozare, joma, kurā labi orientējas, kurā ir labas zināšanas, prasme.
vājā vieta jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
vājā puse jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
vājais punkts jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
robežjautājums jautājums, kas ir saistīts ar valstu robežām.
pretjautājums jautājums, ko izsaka kā atbildi uz kādu jautājumu.
papildjautājums jautājums, ko uzdod papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem vai papildu informācijas iegūšanai.
robežjautājums jautājums, ko var pētīt divas nozares.
mīkla jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde; tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
pārjautāt jautāt vēlreiz (piem., ko tikko pateiktu, bet neskaidru vai līdz galam nesaprastu); jautāt (lai noskaidrotu, precizētu iepriekš teikto).
pārjautāt jautāt, atkārtojot iepriekš izteikto tekstu vai tā daļu.
prasīt jautāt.
vodeviļa jautra luga ar kuplejām un dejām; dziesmuspēle.
čivināt jautri, bezbēdīgi runāt, tērzēt.
uz nebēdu jautri, bezrūpīgi.
patriekt jautri, skaļi parunāties; patriekties.
patriekties jautri, skaļi parunāties.
triekt jautri, skaļi sarunāties; runāt (parasti daudz).
nebēda jautrība, bezrūpība.
līksmība jautrība, līksme.
jautrībnieks jautrs, asprātīgs cilvēks.
nebēdnīgs jautrs, bezrūpīgs, arī draiskulīgs, nerātns.
rotaļīgs jautrs, draisks, nenopietns.
ēverģēlīgs jautrs, draiskulīgs.
nebēdīgs jautrs, dzīvespriecīgs; nebēdnīgs.
debates Kāda jautājuma, priekšlikuma, problēmas u. tml. apspriešana (piem., sapulcē, konferencē); domu apmaiņa, pārrunas.
traktējums Kāda jautājuma, problēmas, fakta u. tml. aplūkojums no noteikta viedokļa.
koncertlekcija Kādam mūzikas jautājumam veltīta lekcija, kas parasti ir papildināta ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
galds Kādas iestādes atsevišķa nodaļa vai atsevišķa iestāde, kas kārto noteikta veida jautājumus.
kāda vella pēc kāpēc, kādēļ, kālab (jautā dusmās, sašutumā, neapmierinātībā).
nokārtot Kārtojot (piem., kādu jautājumu, attiecības) panākt vēlamo rezultātu.
rezolūcija Koleģiāls lēmums, kas pieņemts pēc kāda jautājuma apspriešanas kongresā, konferencē, sapulcē u. tml.; dokuments, kurā atspoguļots šāds lēmums.
centrēties Koncentrēties kādu darbību veikšanai, jautājumu risināšanai.
metodiķis Konsultants, padomdevējs mācību jautājumos.
joka pēc lai uzjautrinātos, izklaidētos.
aptaujas lapa lapa ar jautājumiem kādu ziņu iegūšanai.
biļete Lapiņa ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild (eksāmenā); viens no iepriekš sagatavotiem jautājumu sakopojumiem kāda mācību priekšmeta eksāmenā.
prakticisms Lietišķa pieeja, spriedumu un rīcības konkrētība; prasme veiksmīgi risināt sadzīves jautājumus.
koleģialitāte Lietišķi draudzīgas, saticīgas attiecības starp kolēģiem; darba jautājumu kopīga risināšana.
vai Lieto jautājot, ievadot jautājuma teikumu.
gan Lieto jautājuma teikumos, lai piešķirtu šaubu, nenoteiktības, arī minējuma nokrāsu.
vai Lieto, īpaši uzsverot jautājumu un teikuma beigās atkārtojot vēlreiz.
kurš Lieto, jautājot par (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) kārtu, secību, daļu.
kālab Lieto, jautājot par darbības veikšanas nolūku, cēloni, iemeslu; kādēļ.
kādēļ Lieto, jautājot par darbības veikšanas nolūku, cēloni, iemeslu.
kāpēc Lieto, jautājot par darbības veikšanas nolūku, cēloni, iemeslu.
kā Lieto, jautājot par darbības veikšanas veidu, kvalitāti vai stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
kurš Lieto, jautājot par dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību (no noteiktas grupas, daudzuma).
kas Lieto, jautājot par nenoteiktu, nezināmu, vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
kāds Lieto, jautājot par nezināmu, neminētu (priekšmeta, dzīvas būtnes, parādības) īpašību, pazīmi.
kur Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (darbības) cēloni, iemeslu.
kur Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
kuriene Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība.
kurp Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, uz kuru kas virzās.
kāds Lieto, jautājot par vienu no tiem, kas ir noteiktā secībā; kurš.
jā Lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu.
nē Lieto, lai apstiprinoši atbildētu uz jautājumu, kas izteikts ar noliegumu.
vai nu ne lieto, lai atbildētu uz jautājumu apstiprinoši.
nē Lieto, lai noliegtu iepriekš izteikto pieņēmumu, noliedzoši atbildētu uz jautājumu, priekšlikumu, protestētu pret ko.
varbūt Lieto, lai norādītu, ka jautājums, aicinājums u. tml. nav kategorisks.
maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam jautājuma, šaubu nokrāsu.
ne Lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
tad Lieto, lai piešķirtu vārdam, jautājumam, izteikumam uzsvērumu, ekspresīvi emocionālu nokrāsu.
jā Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
ekspertīze Lietpratēja, speciālista veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), lai dotu motivētu atzinumu, secinājumu.
kompetence Lietpratība, plašas zināšanas, izpratne kādā jomā, jautājumā u. tml.
nekompetence Lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes trūkums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
līksmoties Līksmi, jautri pavadīt laiku.
uzdot Likt atbildēt (uz jautājumu); izvirzīt (jautājumu).
komerclikums Likums, kas sistematizē dažādus uzņēmējdarbību reglamentējošus jautājumus.
publicistika Literatūras nozare – populārā stilā rakstīti darbi par aktuāliem sabiedriski politiskiem, kultūras, sadzīves u. c. jautājumiem; šīs nozares (kāda autora, tautas daiļrades, laikposma) darbu kopums.
konsultēties Lūgt speciālista padomu kādā jautājumā; par kādu neskaidru jautājumu aprunāties ar speciālistu.

Atrasts piemēros (199):

vīdēt .. viņa gaišbrūnajās, gandrīz dzintara krāsas acīs vīdēja jautra un jauneklīga uguntiņa.
tāmnieks "..Vai ta Herbertu vai meklē?" sastaptā [sieviete] tāmnieku vīzē pārjautāja..
pārjautāt "Braucu uz darbu." "Uz darbu?" es pārjautāju.
jautāt "Cik tālu vēl jābrauc?" zēns jautā.
noraizēties "Kur tu esi?" noraizējies jautāju.
liet "Mēs sūtīti no universitātes. Svarīgā pētījumā, kundze," jautri un piemīlīgi runāja Džesa. Un tik turpināja liet. Tā un tā, un tā.
jaunekle "Tu trīsi?" viņš jautāja, manīdams, ka jaunekles roka drebēja kā apses lapa.
uzjautāt "Vai ķeras ar?" uzjautāju makšķernieku.
uzšķilties Acīs uzšķiļas jautras liesmiņas.
agrārs Agrārais jautājums.
jautājums Agrārais, nacionālais jautājums.
aizfilozofēties Aizfilozofēties līdz dzīvības un nāves jautājumiem.
aizķert Aizķert spēles taktikas jautājumus.
aizturēt Aizturēt lektoru ar jautājumiem.
aktuāls Aktuāls jautājums, notikums.
akūts Akūts jautājums.
jautājums Āķīgs jautājums.
analfabētisms Analfabētisms lauksaimniecības jautājumos.
nodancot Ansamblis nodancoja vairākas jautras dejas.
stilists Anšlavs Eglītis ir ass vērotājs, atjautīgs satīriķis un stilists, kas zīmīgi portretējis visdažādākos ļaudis.
savērpties Ap šo jautājumu savērpies daudz neskaidrību.
apiet Apiet problemātiskākos jautājumus.
apjauta Apjauta par laika vērtību.
zemstrāva Apjauta, ka esi lieks, romānā atklājas zemstrāvās.
apjautāt Apjautāt kaimiņus.
apjautāt Apjautāt visu klasi.
apjautāties Apjautāties par mācībām, par veselību.
patoss Aplūkot jautājumu bez lieka patosa.
sistēmisks Aplūkot jautājumu sistēmiski.
aplūkot Aplūkot jautājumus žurnālā.
atjautība Apmainīties atjautībām.
grāmatniecība Apspriest aktuālus latviešu grāmatniecības jautājumus.
apspriest Apspriest jautājumu, izteiktos priekšlikumus.
gaisotne Apspriest jautājumus savstarpējās saprašanās gaisotnē.
nebēda Ar nebēdu un jautru omu pārvarēt grūtības.
saistīts Ar sprieduma izpildīšanu saistīti jautājumi.
ārpolitika Ārpolitikas jautājumi.
izjautāt Ārsts izjautāja pacientu.
uz Atbildēt uz jautājumu.
prokurors Atbildēt uz prokurora jautājumiem.
pusducis Atbildēt uz pusduci jautājumu.
radiokonkurss Atbildēt uz radiokonkursa jautājumiem.
atbildēt Atbildēt uz uzdotiem jautājumiem.
atgriezties Atgriezties pie risināmā jautājuma.
atjautāt Atjautāt, lai nebūtu jāatbild.
atjautība Atjautības spēles.
atjautīgs Atjautīga atbilde.
pretspēle Atjautīga pretspēle šahā.
atjautīgs Atjautīgi darināta ierīce.
atjautīgs Atjautīgi glābt situāciju.
atjautīgs Atjautīgs pasākuma vadītājs.
atjautīgs Atjautīgs risinājums.
atjautīgs Atjautīgs skolnieks, māceklis.
atkārtot Atkārtot jautājumu vēlreiz.
jautājums Atrisināt dzīvokļa jautājumu.
civilizēts Atrisināt jautājumu civilizēti.
atrisināt Atrisināt transporta kustības jautājumu galvaspilsētā.
pašplūsma Atstāt jautājuma risināšanu pašplūsmā.
nostādne Atšķirīga jautājuma nostādne.
atvaicāt Atvaicāt jautātājam.
atvairīties Atvairīties no jautājumiem.
atjautība Bārstīt jokus un atjautības.
iejautāties Bažīgi iejautāties.
pielēkt Beidzot viņam pielēca jautājuma nopietnība.
apjaust Bērns apjauta, ko izdarījis.
bērt Bērt jautājumus vienu pēc otra.
jautrs Bezbēdīgs un jautrs puisis.
bikls Bikls jautājums.
bīties Bīties jautāt, runāt.
nojauta Briesmu nojauta.
uzsprēgāt Brīžiem uzsprēgāja jautrība.
garastāvoklis Būt jautrā garastāvoklī.
būt Būt vai nebūt – tāds ir jautājums.
izbrāzties Caur galvu izbrāzās nepatīkamas nojautas.
priecīgs Ceļojums bija jautrs un priecīgs.
tuvredzīgs Cilvēki dažos jautājumos var būt ļoti tuvredzīgi.
atjauta Cilvēks ar atjautu.
citkārt Citkārt tik jautrā meitene šovakar šķita skumja.
čukstus Čukstus izteikts jautājums.
tiesības Darba devēja tiesības jautāt par vēlamo algu.
stimulators Daudzi kļūdaini alkoholu uzskata par jautrības stimulatoru.
delikāts Delikāts jautājums.
diskrēts Diskrēts jautājums.
diskutabls Diskutabls jautājums, risinājums.
diskutējams Diskutējams jautājums.
diskutēt Diskutēt jautājumu.
dramaturģija Dramaturģijas attīstības jautājumi.
drošība Drošības dēļ pārjautāt.
pārjautāt Drošības dēļ to vajag pārjautāt bankā.
dungot Dungot jautru dziesmiņu, tautasdziesmas motīvu.
dusmīgs Dusmīgi jautāt.
šķisties Dzejniekam rakstīt par mīlestību ir tik pašsaprotami, ka šķietas pat dīvaini jautāt: kāpēc.
eksistēt Eksistē dažādi viedokļi par šo jautājumu.
eksistenciāls Eksistenciāli svarīgi jautājumi.
ekstra Ekstra svarīgs jautājums.
elementārs Elementārs jautājums.
etnoģenēze Etnoģenēzes jautājumi.
filozofēt Filozofēt par dzīvības un nāves jautājumiem.
formulēt Formulēt jautājumu.
pieplūst Gadu mijā pilsētas ielas pieplūst ar jautru un skaļu publiku.
galavārds Galavārds šajā jautājumā pieder tēvam.
urdīties Galvā visu laiku urdījās viens jautājums.
poētika Galvenie poētikas jautājumi.
glups Glups jautājums.
gluži Gluži vienkāršs jautājums.
grūts Grūts jautājums.
nojēga Gūt kaut kādu nojēgu par šo jautājumu.
ģeķīgs Ģeķīgs jautājums.
ģeopolitisks Ģeopolitisks jautājums.
vienots Ģimene visos jautājumos un situācijās ir vienota.
homoseksuālisms Homoseksuālisma jautājums.
iedrīkstēties Iedrīkstēties pajautāt.
katedra Ieiet katedrā un pajautāt.
ieinteresēts Ieinteresētie bērni uzdod daudzus jautājumus.
iejaut Iejaut mīklu.
iejaut Iejaut ūdenī kaļķus.
ie- Iejautāties.
iekustināt Iekustināt jautājuma atrisināšanu.
uzdot Iespējams uzdot jautājumus speciālistam.
ignorants Ignorants mākslas jautājumos.
mocīt Ilgi mocīt (kādu) ar jautājumiem.
ezoterisks Interesēties par ezoteriskiem jautājumiem.
tuviene Ir cilvēki, kuru tuviene rada jautrību.
jautājums Īss, skaidri formulēts jautājums.
pārskanēt Istabu pārskan jautri smiekli.
uzdvest Itin viss uzdvesa ļaunu vēstījošas nojautas.
izdebatēt Izdebatēt jautājumu sapulcē.
izdiskutēt Izdiskutēt neskaidros jautājumus, darba problēmas.
izdomāt Izdomāt atbildi uz jautājumu.
izjautāt Izjautāt bērnu.
izlemt Izlemt grūtu jautājumu.
kopsapulce Izlemt jautājumu kopsapulcē.
princips Izlemt jautājumu principā.
seksualitāte Izpratne par seksualitāti un dzimumu jautājumiem skolas bērniem un jauniešiem aizvien nav pārāk augstā līmenī.
būtība Izskatīt jautājumu pēc būtības.
izsmelt Izsmelt jautājumu.
izspriest Izspriest svarīgu jautājumu.
izsprukt Izspruka jautājums, salīdzinājums.
izsviest Izsviest jautājumu.
pozīcija Izšķirt jautājumu no spēka pozīcijām.
izšķirt Izšķirt svarīgu jautājumu.
izvirzīt Izvirzīt būtiskus jautājumus.
kājauts Izžāvēt slapjos kājautus.
robežjautājums Jānoregulē robežjautājums ar kaimiņvalstīm.
apcerēt Jaunieši apcerēja dažus filozofiskus jautājumus.
jautājošs jautājoši paskatīties.
jautājošs jautājošs skatiens.
pusmēnesis jautājuma atrisināšanai dots pusmēnesis.
līdzdalība jautājumā izskan dziļa līdzdalība.
rītrīts jautājuma izskatīšana pārcelta uz rītrītu.
zemteksts jautājumā jaušams kāds zemteksts.
izvirze jautājuma, problēmas izvirze.
birt jautājumi birst cits aiz cita.
atbildēt jautājumi, uz kuriem grāmatas autors mēģina atbildēt.
domāts jautājums domāts visiem.
nokrāsa jautājums ieguva politisku nokrāsu.
aktualitāte jautājums ieguvis sevišķu aktualitāti.
nokārtoties jautājums nokārtojās pats no sevis.
humanitāte jautājums par humanitāti ir ļoti svarīgs.
personīgs jautājums par ticību ir dziļi personīgs.
mudžināt jautājums tiek mudžināts jau nez cik ilgi.
cilāt jautājums tika cilāts no visām pusēm.
uzmutuļot jautājums uzmutuļoja smieklu vilni.
uzšķilt jautājums uzšķīla asu strīdu.
nodarbināt jautājums, kas zinātniekus nodarbina visvairāk.
jautājums jautājumu komplekss.
lavīna jautājumu lavīna.
risināt jautājumu risina tiesa.
koleģiāls jautājumu tiesa izlēma koleģiāli.
krusa jautājumu un pārmetumu krusa.
trejāds jautājumu var aplūkot trejādi.
apjukt jautāt apjukušā balsī.
jautāt jautāt ārstam par tēva veselību.
kolēga jautāt kolēgai.
jautāt jautāt padomu.
sociālantropologs jautāt sociālantropologam.
speciālists jautāt uztura speciālistei.
jautāt jautāt, cik ir pulkstenis.
jautrs jautra meitene.
aplēkt jautrā polkas solī trīs reizes aplecu apkārt noliktajiem maisiem.
rotaļa jautra rotaļa.
sarunbiedrs jautra sarunbiedre.
spulgacis jautra spulgace.
jautrs jautras balsis.
dzīres jautras dzīres.
reprīze jautras klaunu reprīzes.
nebēdnīgs jautras un nebēdnīgas acis.
apdziedāties jautri apdziedāties.
noballēties jautri noballēties.
jautrs jautri smiekli.
svilpot jautri svilpot.
trallināt jautri trallināt.
saķiķināties jautri, klusu saķiķināties.
tērgāt jautri, priecīgi tērgāt.
pasmieties jautri, sirsnīgi pasmieties.
pagalam jautrība pagalam.
pieaugt jautrība pieauga ar katru brīdi.
vieta jautrība šeit nebija vietā.
vējš jautrība vējā.

jaut citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV