Paplašinātā meklēšana
Meklējam iedarbība.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (208):
- apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
- pašaizdegšanās Aizdegšanās pašam no sevis bez ārējas iedarbības.
- tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
- izsaldēt Apstrādājot pakļaut zemas temperatūras iedarbībai.
- dedzināt Apstrādāt (ko), pakļaujot (to) uguns iedarbībai.
- pārdedzināt Apstrādes procesā pakļaut pārāk lielai karstuma iedarbībai.
- vārdošana Ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piem., uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
- stresors Ārējās vides faktors, kairinātājs, kura iedarbības rezultātā organismā izraisās stress.
- slodze Ārējo fizikālo, parasti spēka, faktoru iedarbība (uz ko).
- vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana (saules, gaisa) iedarbībai; pelde.
- kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās process, ko izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām.
- segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, pasargāt vai daļēji pasargāt to no apkārtējās vides iedarbības.
- atgrūsties Attālināties savstarpējas iedarbības rezultātā.
- saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība.
- saikne Attiecību kopums, kam raksturīga savstarpēja saistība, ietekme, iedarbība.
- ievainojums Audu bojājums, kas radies ārējās iedarbības rezultātā; brūce.
- pats no sevis bez ārējas ietekmes, iedarbības.
- pievilkties Bez ārēju spēku iedarbības pievilkt vienam otru.
- higiēniskā lūpu krāsa bezkrāsains kosmētikas līdzeklis lūpu mīkstināšanai, aizsargāšanai no atmosfēras iedarbības.
- trauma Bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā.
- salt Būt pakļautam aukstuma iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra.
- tvīkt Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti; arī karst (1).
- karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai; pakāpeniski kļūt karstam.
- silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam.
- nospiest Būt pakļautam spiediena iedarbībai.
- pievilkt Būt tādam, kas bez ārēja spēka iedarbības pievirza, velk sev klāt (ko).
- regulēt Būt tādam, kura iedarbība nodrošina organisma vai tā daļu funkcionēšanu (par orgāniem, vielām u. tml.).
- izsilt Būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai; kļūt viscaur siltam, sasilt.
- hidroizolācija Celtniecības būvju un konstrukciju pasargāšana no ūdens iedarbības.
- telekinēze Cilvēka psihiska iedarbība uz nedzīvās dabas objektiem, piem., priekšmetu pārvietošana.
- pašattīrīšanās Dabiska attīrīšanās, bez ārējas iedarbības.
- sazināšanās Darbība --> sazināties; savstarpēja mijiedarbība, kurā tiek pārraidīta informācija.
- tārps Datora kods, kas izplatās bez mijiedarbības ar lietotāju.
- pretruna Divi izteikumi, apgalvojumi, priekšstati, pazīmes, kas savstarpēji viens otru noliedz; pretstatu mijiedarbība, kas rosina uz attīstību.
- sazobe Divu mehānisma elementu mijiedarbība, parasti griezes, kustības pārnešanai; divu elementu mijiedarbība.
- pašizlādēšanās Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlāde.
- pašizlāde Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlādēšanās.
- cietība Fizikāla (vielas, ķermeņa) īpašība – spēja pretoties ārējai mehāniskajai iedarbībai.
- spēks Fiziska iedarbība, ietekmēšana; arī vardarbība.
- plenērs Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot gaismas un atmosfēras iedarbības izraisītās krāsu nianses.
- smagums Gravitācijas spēka, arī inerces spēka izpausme, arī iedarbība.
- amortizācija Grūdiena, trieciena iedarbības vājināšana ar īpašām ierīcēm.
- indukcija Ierosas un aiztures procesu mijiedarbība.
- pēcietekme Ietekme, kas sākas pēc kādas iedarbības izbeigšanās.
- karsēties Ilgstoši pakļaut sevi karstuma iedarbībai.
- tvaicēties Ilgstoši pakļaut sevi karstuma iedarbībai.
- karsēties Ilgstoši tikt pakļautam karstuma iedarbībai.
- toksicitāte Indīgu vielu iedarbība uz organismiem.
- respirators Individuāla ierīce elpošanas ceļu aizsargāšanai no kaitīgu vielu iedarbības.
- saskarsme Informācijas, domu, jūtu u. tml. apmaiņa, mijiedarbība starp diviem vai vairākiem cilvēkiem runas, žestu, emocionālu kontaktu veidā.
- aizsargjosla Īpaši izveidota josla (kā) aizsargāšanai (piem., no postošas vēja iedarbības, uguns izplatīšanās).
- spēks Izpausmes, arī iedarbības pakāpe (darbībai, norisei u. tml.).
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (ķermeņa daļa, veselība) netiek pakļauta kaitīgai iedarbībai.
- spiediens Kāda spēka iedarbība uz virsmu.
- pelde Kaila ķermeņa vai tā daļu pakļaušana saules, gaisa, ūdens, dūņu u. tml. iedarbībai.
- trauma Kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultāts, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu.
- staru slimība komplicēta, jonizējošā starojuma iedarbības izraisīta visa organisma slimība.
- segums Konstrukcija, veidojums, kas (ko) aizsargā no apkārtējās vides iedarbības, norobežo to no apkārtējās vides.
- potenciālā enerģija ķermeņu mijiedarbības enerģija, kas atkarīga no savstarpējā novietojuma telpā.
- elektromagnētiskais lauks lauks, kurā notiek elektrisko un magnētisko spēku mijiedarbība.
- klejojošais ledus ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
- sildīties Ļauties, arī pakļaut sevi siltuma iedarbībai.
- katarse Mākslas darba izraisītā pārdzīvojuma estētiskā un ētiskā iedarbība uz cilvēku.
- spiedapstrāde Materiālu apstrādes veids, kas pamatojas uz ārējo spēku iedarbības radīto plastisko deformāciju.
- kustība Matērijas pastāvēšanas veids – materiālu objektu pārmaiņa, to mijiedarbība.
- statika Mehānikas nozare, kurā aplūko un pētī spēku iedarbībai pakļauto ķermeņu līdzsvara nosacījumus.
- spiede Mehāniskā deformācija – iedarbība uz ko ar spiedienu.
- liedēt Mērcēt, slapināt (par lietu); pakļaut (ko) lietus iedarbībai.
- kohēzija Mijiedarbība (piem., starp vielas daļiņām), kuras rezultātā veidojas vienota sistēma.
- saite Mijiedarbība, kas satur atomus molekulā vai molekulas savā starpā.
- nevainīgs Nekaitīgs, bez nevēlamas iedarbības.
- mikrofona efekts nevēlamas parametru izmaiņas elektriskajā, magnētiskajā ķēdē vai elektronu iekārtā, kuras rada mehāniskā vibrācija vai akustiskā iedarbība.
- sadedzināties Nonāvēties, pakļaujot sevi uguns iedarbībai.
- uz Norāda runas, arī psihiskas darbības, iedarbības objektu.
- virsū Norāda, ka kādam (piem., cilvēkam, dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
- paš- Norāda, ka otrajā daļā nosauktais noris pats no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme tiek novērsta, iznīcināta, tiek mazināta tās iedarbība.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā virzība, iedarbība noris (kā) sānu daļas, puses, malas virzienā.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek, izraisās sevī pašā bez iedarbības no ārienes.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek novērsts, iznīcināts, tiek mazināta tā iedarbība.
- noēnot Nosedzot, aizsedzot pasargāt no saules staru tiešas iedarbības.
- reaģēt Noteiktā veidā pārmainīties kādas iedarbības ietekmē (par sistēmu, aparātu, iekārtu u. tml.).
- pretviela Olbaltumviela, kas rodas dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai citu svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; antiviela; imūnviela.
- savainojums Organisma audu (parasti stiprs) bojājums, kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
- gaisa pelde organisma norūdīšanas procedūra, kurā atkailinātu ķermeni pakļauj gaisa iedarbībai.
- fenotips Organisma pazīmju kopums, kas veidojies ģenētisku faktoru un ārējās vides iedarbības rezultātā.
- automātisms Orgānu vai šūnu spēja darboties automātiski bez ārēju kairinātāju iedarbības.
- raudzēt Pakļaujot (ko) specifisku mikroorganismu, sēņu u. tml. iedarbībai, panākt, ka (tas) sāk rūgt.
- nosaldēt Pakļaujot (ķermeņa daļas) aukstuma iedarbībai, pieļaut, ka (tajā) rodas audu bojājumi.
- nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, arī būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā.
- sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu).
- saēdināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, savainot, sabojāt.
- nosauļoties Pakļaujot savu ķermeni saules iedarbībai, iegūt iedegumu.
- sasildīties Pakļaujot sevi siltuma iedarbībai, pilnīgi atgūt siltuma sajūtu.
- sildīt Pakļaujot siltuma iedarbībai, panākt, ka (kas, piem., ēdiens), kļūst siltāks, silts vai karsts.
- sist Pakļaujot trieciena iedarbībai, panākt, būt par cēloni, ka (kas) šķeļas, drūp, plīst.
- sadedzināt Pakļaujot uguns iedarbībai, nonāvēt.
- izgaismot Pakļaut (filmu, tās kadrus) gaismas iedarbībai.
- eksponēt Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) gaismas iedarbībai.
- apdedzināt Pakļaut (ko) augstas temperatūras iedarbībai, lai izveidotu, nostiprinātu (tā) struktūru, īpašības.
- saindēt Pakļaut (ko) indīgas vielas vai indīgu vielu iedarbībai; izraisīt saindēšanos.
- applaucēt Pakļaut (ko) karsta šķidruma, tvaika iedarbībai.
- karsēt Pakļaut (ko) karstuma iedarbībai.
- apsaldēt Pakļaut (ko) sala, aukstuma iedarbībai.
- saldēt Pakļaut (ķermeni, tā daļas) kā auksta iedarbībai.
- sauļot Pakļaut (ķermeni, tā daļas) saules starojuma iedarbībai.
- indēt Pakļaut (organismu) sistemātiskai kaitīgu vielu nelabvēlīgai iedarbībai.
- saldēt Pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai; pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai līdz sasalšanas temperatūrai.
- indēties Pakļaut (savu organismu) indīgu vai kaitīgu vielu iedarbībai.
- izkarsēt Pakļaut karstuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas); izsildīt.
- apdedzināt Pakļaut liesmu iedarbībai (visapkārt, no virspuses).
- apsauļot Pakļaut saules staru iedarbībai.
- saldēties Pakļaut sevi aukstuma iedarbībai.
- sutināties Pakļaut sevi karstuma iedarbībai (biezā apģērbā, apavos, zem segas u. tml.).
- sviedrēties Pakļaut sevi karstuma, arī kādu vielu iedarbībai tā, ka no organisma izdalās daudz sviedru.
- sauļoties Pakļaut sevi saules starojuma iedarbībai.
- uzkarsēties Pakļaut sevi, parasti straujai, karstuma iedarbībai.
- sildīt Pakļaut siltuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas).
- apstarot Pakļaut starojuma iedarbībai.
- ietekmēties Pakļauties (kā) ietekmei, iedarbībai (parasti par cilvēku).
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās spēja pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.).
- elektromagnētisms Parādību kopums, ko izraisa elektrības un magnētiskā lauka mijiedarbība.
- pārsaldēt Pārāk ilgi pakļaut aukstuma iedarbībai.
- pārsaldēties Pārāk ilgi pakļaut sevi aukstuma iedarbībai.
- toksikoze Patoloģisks organisma stāvoklis, ko izraisījusi (kādu) kaitīgu vielu iedarbība.
- saindēšanās Patoloģisks stāvoklis, ko organismā izraisa indīgas vielas iedarbība.
- parapsiholoģija Pētniecības nozare, kuras interešu lokā ir cilvēka psihes paranormālas parādības (piem., gaišredzība, cilvēka iedarbība uz citiem cilvēkiem, dzīvām būtnēm, priekšmetiem bez muskuļu spēka).
- spārns Plākšņveida vai profilēts elements mijiedarbībai ar apkārtējo vidi (parasti gaisu, ūdeni).
- priekšizpēte Plašāks ieskats par nozari, kurā problēma tiek risināta, institūciju, ar ko notiek sadarbība, līdzīgiem produktiem vai pakalpojumiem, vai salīdzināmām pieredzēm pirms aktīvas mijiedarbības ar lietotājiem.
- spilvens Priekšmets, kas izmantojams, piem., trieciena iedarbības mazināšanai.
- elektrība Procesu un parādību kopums, ko nosaka elektriski lādētu ķermeņu un daļiņu eksistence, kustība un mijiedarbība.
- iedvesma Psihiska iedarbība uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestija.
- ievainot Radīt audu bojājumu ārējas iedarbības rezultātā.
- pieēnot Radot vieglu ēnu, pasargāt (augus) no saules staru tiešas iedarbības.
- pašregulācija Regulācija, kas (piem., kādā sistēmā) noris pati no sevis, bez tiešas ārējās iedarbības.
- pašregulēšanās Regulēšanās, kas (piem., kādā sistēmā) noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības.
- pašsabrukšana Sabrukšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- sairt Sadalīties sastāvdaļās (mehāniskas, ķīmiskas u. tml. iedarbības rezultātā); šādā veidā sadaloties, pārvērsties par ko.
- potenciāls Saistīts ar (kā) mijiedarbību telpā, šādai mijiedarbībai raksturīgs.
- pieskāriens Sajūtama (kā) iedarbība.
- paviegls Samērā, arī diezgan viegls (pēc intensitātes, iedarbības, arī izpausmes pakāpes u. tml.).
- žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības; rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
- slēpt Sargāt no ārējas iedarbības.
- sargāties Sargāt sevi (no kā nevēlamas iedarbības).
- mijiedarbība Savstarpēja iedarbība (citam uz citu).
- attiecība Savstarpēji sakari, saistība, mijiedarbība (piem., starp cilvēku grupām, valstīm).
- vadības signāls signāls, kura iedarbības rezultātā vadāmais objekts izpilda noteiktas darbības.
- interference Skaņas, gaismas u. tml. viļņu savstarpēja pārklāšanās un mijiedarbība.
- infekcijas slimības slimības, kuras rodas patogēno mikroorganismu (baktēriju, vīrusu, sēnīšu u. tml.) un makroorganismu mijiedarbības rezultātā.
- trieciens Spēcīga, pēkšņa, parasti kaitīga (fizikālas parādības) iedarbība.
- pretestība Spēja darboties pretī (kādai fizikālai iedarbībai, pārmaiņām).
- spēkrata vadāmība spēja noturēt un viegli mainīt kustības virzienu atbilstoši vadītāja iedarbībai uz vadības ierīcēm.
- paciest Spēt pakļauties pielāgoties (nevēlamu apstākļu, sāpju, negatīva psihiska stāvokļa u. tml. iedarbībai) un izturēt (to).
- ugunsdrošība Stāvoklis, apstākļi, kad (piemēram, celtnē) ir novērsta uguns postošās iedarbības iespējamība.
- sadursme Strauja (kustībā esošu transportlīdzekļu, fizikālu ķermeņu, vielu daļiņu u. tml.) saskaršanās, mijiedarbība.
- hidrodinamika Šķidrumu kustība un mijiedarbība ar citiem ķermeņiem.
- hidrofobs Tāds, kam ar ūdeni ir vāja mijiedarbība, tāds, kas neuzsūc ūdeni, tāds, ko ūdens neslapina (par vielām, materiāliem).
- padevīgs Tāds, kam iedarbības rezultātā viegli izmainās, piem., forma.
- indiferents Tāds, kam ir ļoti vāja iedarbība, kas neizraisa kādas izmaiņas.
- vājš Tāds, kam ir maza jauda, enerģija, zema intensitātes pakāpe, niecīga, nenozīmīga iedarbība.
- sarežģīts Tāds, kam ir raksturīga daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
- nepārvarams Tāds, kam ir tik spēcīga iedarbība, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
- nesaistīts Tāds, kam nav mijiedarbības ar citām elementārdaļiņām vai ārējo lauku (par elementārdaļiņām); brīvs.
- vārīgs Tāds, kam neliela (kā) iedarbība izraisa nevēlamas sajūtas, parasti sāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- neitrāls Tāds, kam nepiemīt kāda īpaša, specifiska iedarbība un kas neizraisa nevēlamas blakus parādības.
- stiprs Tāds, kam piemīt spēja, parasti ievērojami, pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.).
- toksisks Tāds, kam raksturīga kaitīga iedarbība uz organismu.
- saistīts Tāds, kas atrodas mijiedarbībā ar citām elementārdaļiņām vai ar ārējo lauku (par elementārdaļiņām); tāds, ko ierobežo šāda mijiedarbība (par fizikālām parādībām).
- psihoprofilaktisks Tāds, kas attiecas uz psihisko slimību profilaksi un negatīvās psihiskās iedarbības novēršanu.
- spontāns Tāds, kas ir izraisījies pēkšņi, negaidīti, bez tiešas ārējas iedarbības; tāds, kas tieši neizriet no cilvēka gribas vai darbības.
- termāls Tāds, kas ir pakļauts siltuma enerģijas iedarbībai; tāds, kam ir noteikta sasiluma pakāpe.
- viegls Tāds, kas ir tikko manāms, arī neuzkrītošs, tāds, kura iedarbība maz jūtama.
- pakļāvīgs Tāds, kas kādas iedarbības rezultātā viegli mainās, pārveidojas.
- varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
- varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu, arī tāds, kuram (parasti) ir izcilas kvalitatīvas īpašības (par skaņu).
- nelabvēlīgs Tāds, kas nav piemērots (kam), nesekmē (to); tāds, kam ir nevēlama, kaitīga ietekme, iedarbība.
- brīvs Tāds, kas notiek pats no sevis vai pēc paša gribas, bez ārēja spēka iedarbības, arī bez šķēršļiem, kavēkļiem.
- mijiedarbīgs Tāds, kas savstarpēji iedarbojas (cits uz citu); tāds, kurā pastāv mijiedarbība.
- neuzņēmīgs Tāds, kas spēj pretoties (kā) iedarbībai, nereaģēt (uz to); rezistents.
- sauss Tāds, kas tiek veikts vai noris bez šķidruma, tvaika iedarbības.
- mehānisks Tāds, ko izraisa ķermeņu iedarbība vai ķermeņu mijiedarbība.
- nepanesams Tāds, kura iedarbība ir tik nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami paciest.
- neciešams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest.
- neizturams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest.
- uzbāzīgs Tāds, kura vairākkārtējā, arī samērā spēcīgā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku.
- uzmācīgs Tāds, kura vairākkārtējā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku.
- paštece Tecēšana, kas notiek pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības.
- silt Tiekot karsētam, pakļautam siltuma iedarbībai, kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetu).
- nokarst Tiekot pakļautam karstuma iedarbībai, sasniegt augstu temperatūru, kļūt ļoti karstam.
- sasilt Tiekot pakļautam siltuma iedarbībai, kļūt siltam.
- saņemt Tikt pakļautam (kādai fiziskai iedarbībai).
- dabūt Tikt pakļautam (kādai iedarbībai); piedzīvot, pārciest (piem., ko nepatīkamu).
- saņemt Tikt pakļautam (piem., kāda cilvēka, sabiedrības morālai iedarbībai), izjust (kāda cilvēka, sabiedrības) attieksmi.
- sildīties Tikt pakļautam siltuma iedarbībai.
- hidroizolācija Ūdensnecaurlaidīga izolācijas materiāla kārta, kas pasargā būves un konstrukcijas no ūdens iedarbības.
- pašuzliesmošana Uzliesmošana, kas notiek pati par sevi bez tiešas ārējas iedarbības.
- noslogot Uzlikt virsū (kam) slogu; pakļaut (ko) smaguma iedarbībai.
- kontaminācija Valodas vienību mijiedarbība (piem., formu, nozīmju tuvības dēļ), kurā rodas jauna valodas vienība; valodas vienība, kas radusies šādā veidā.
- sankcija Valsts iestādes iedarbības līdzeklis, arī kriminālsods, ko piemēro noteiktu normu un noteikumu pārkāpējiem.
- lauks Vide, kurā norisinās, piem., fizikāli procesi, fizikālu objektu mijiedarbība.
- sprāgstviela Viela, vielu maisījums, kurā ārējas iedarbības rezultātā noris momentāna ķīmiska reakcija, radot sprādzienu.
- stāvoklis Vielas daļiņu telpiskās attiecības, savstarpējā mijiedarbība, kas nosaka (tās) fizikālās un ķīmiskās īpašības.
- reakcija Vielu savstarpēja ķīmiska iedarbība, kā rezultātā rodas viena vai vairākas jaunas vielas.
- spiediens Vienreizēja iedarbība ar spēku, arī svaru (kur, kādā virzienā).
- zona Vieta, kurā izpaužas, piem., kādu procesu iedarbība.
- fizika Zinātnes nozare, kas pētī dabas parādību vispārīgās likumsakarības, matērijas īpašības, kustības un mijiedarbības likumus.
- hidrotehnika Zinātnes un tehnikas nozare, kurā nodarbojas ar ūdens resursu izmantošanu un ūdens kaitīgās iedarbības novēršanu.
iedarbība citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV