Paplašinātā meklēšana
Meklējam eža.
Atrasts vārdos (36):
- eža:1
- rieža:1
- robeža:1
- dežavū:1
- krūteža:1
- mežaine:1
- mežains:1
- ziežams:1
- mežacūka:1
- mežainis:1
- Mežamāte:1
- mežapīle:1
- mežaudze:1
- mežazoss:1
- pārrobeža:1
- pierobeža:1
- iežauties:1
- mežaparks:1
- mežaskola:1
- mežastepe:1
- priežains:1
- griežamais:1
- iežagoties:1
- mazmežains:1
- mežabrālis:1
- mežakuilis:1
- mežatundra:1
- priežaudze:1
- sviežamais:1
- mežastrazds:1
- robežakmens:1
- saspiežamība:1
- uzgriežamais:1
- iežadzināties:1
- robežapsardze:1
- robežapsardzība:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (300):
- robežmala (Kā) robežas mala.
- alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana; slimība, kurai raksturīga pārmērīga tieksme pēc alkoholiskajiem dzērieniem.
- šelfa ledājs antarktiskā ledāja daļa, kas iespiežas jūrā.
- rats Apaļa (kādas iekārtas, ierīces) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu.
- piebarot Apgādāt (piem., meža dzīvnieku) ar papildbarību.
- prožektors Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors; starmetis.
- starmetis Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors.
- pierobeža Apvidus, teritorija (parasti valsts) robežas tuvumā.
- rokrats Ar roku pagriežams rats.
- sviestmaize Ar sviestu apziesta maizes šķēle; šāda apziesta šķēle ar uzgriežamiem, piem., desu, sieru.
- apmale Ārējā robeža, (priekšmeta) mala.
- asmens Asā (griežamo, cērtamo darba rīku vai ieroču) daļa, mala.
- Federālais izmeklēšanas birojs ASV policijas pārvalde, kas atrodas valdības pārziņā un kas izmeklē noziegumus, kuru raksturs pārsniedz vienas pavalsts robežas.
- gultnis Atbalsta detaļa mašīnas daļām, kuras griežas vai svārstās.
- mežaparks Atpūtai iekārtota meža teritorija (parasti pilsētā vai piepilsētas zonā).
- drebuļi Ātra, bieža muskuļu raustīšanās (piem., no aukstuma, uztraukuma).
- žonglēt uz naža asmens atrasties uz riska robežas.
- uzspolēt Ātri, ar paātrinājumu braukt; pieļaut, arī panākt, ka transportlīdzekļa riteņi (ritenis) brīdi griežas uz vietas, buksē.
- rādiuss Attālums (no kāda iedomāta, pieņemta centra) līdz (tā) robežai.
- mežatundra Augājs, kurā mijas meža un tundras veģetācija.
- melnzeme Auglīga stepes un mežastepes zonu augsne ar bagātu trūdvielu saturu (piem., Dienvidkrievijas stepēs).
- celma nauda augoša meža vērtība, kas izteikta naudā.
- māls Augsne, kas satur lielu šā ieža piejaukumu; mālzeme.
- ģenerālis Augstākā militārā dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža u. tml. dienesta pakāpe.
- slieksnis Augstākā vai zemākā (kā, piem., stāvokļa, procesa) pieļaujamā intensitāte, pakāpe; robeža (3).
- zemsedze Augu (sūnu, ķērpju, mētru, zālaugu) kopums, kas sedz meža augsni.
- pioniersuga Augu suga, kas kādā vietā (piem., meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
- labirints Auss iekšējā daļa, kas sastāv no priekštelpas, pusloka kanāliem, gliemeža.
- bumerangs Austrālijas aborigēnu metamais ierocis, kas pēc sviediena atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
- lauma Baltu mitoloģijā – meža gars sievietes izskatā; arī burve, ragana.
- birzs Bērzu meža puduris, bērzu audze.
- raudulība Bieža raudāšana; raudulīgums.
- caureja Bieža un šķidra vēdera izeja.
- vaimanas Bieža, parasti pārmērīga, gaušanās, žēlošanās.
- braukt mežā braukt uz mežu strādāt meža darbus.
- teļš Briežu dzimtas (piem., brieža, aļņa, stirnas) dzīvnieku mazulis.
- saplūst Būt bez krasas robežas, ar pakāpenisku pāreju.
- beigties Būt pie savas izplatības robežas; neturpināties.
- turpināties Būt tādam, kam kāda daļa, posms atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
- plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piem., par tinti, krāsu).
- robežbūve Celtniecības objekts vai pabeigta būve uz valsts robežas.
- robežceļš Ceļš, kas ved pāri (kādas teritorijas) robežai.
- akmens Ciets ieža gabals.
- krams Ciets, pelēcīgs silīcija iezis, no kura akmens laikmetā gatavoja ieročus un darbarīkus; šā ieža gabals.
- vēstuļu draugs cilvēks, ar kuru notiek samērā bieža savu uzskatu, spriedumu u. tml. paušana savstarpējā sarakstē vēstulēs.
- sabiedrības cilvēks cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, ir sabiedrībā pazīstams, populārs.
- zirdzinieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību; cilvēks, kam ir bieža saskare ar zirgiem.
- nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības; skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem.
- mežacūka Cūku dzimtas savvaļas dzīvnieks ar rupjiem sariem klātu masīvu ķermeni; meža cūka [Sus scrofa].
- robežsardze Dienests, kas veic valsts robežas apsardzību, rūpējas par valsts robežu neaizskaramību, nelegālās migrācijas novēršanu.
- Meža māte dievība latviešu mitoloģijā – meža, arī putnu un zvēru aizgādne, aizbilde.
- robežkontrole Dokumentu, bagāžas, kravas u. tml. pārbaude uz robežas.
- virpuļdurvis Durvis, kas veroties griežas ap savu asi.
- strupastu apakšdzimta dzīvnieku apakšdzimta, pie kuras pieder ondatras jeb bizamžurkas, ūdeņu strupastes jeb ūdensžurkas, lauku strupastes, tumšās jeb pļavu strupastes un meža strupastes.
- cūku dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst mežacūkas, kārpcūkas, pundurcūkas u. tml.
- vēris Egļu mežs vai egļu un dažādu lapkoku jaukts mežs; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- reemigrants Emigrants, kas atgriežas dzimtenē.
- terminators Gaismas un ēnas robeža uz Mēness, planētas vai tās pavadoņa virsmas.
- atmosfēra Gāzes apvalks ap Zemi, kas griežas kopā ar to; šāds apvalks ap citiem debess ķermeņiem.
- gliemežnīca Gliemeža čaula.
- ofsets Gludspieduma paveids, kad iespiežamo attēlu no iespiedformas pārnes uz gumijas cilindra, bet no tā – uz papīra vai cita materiāla.
- sarkanā līnija iedomāta robeža (piem., uzskatos, rīcībā), kuru nedrīkst pārkāpt.
- veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
- laizītava Ietaise (meža dzīvnieku) piebarošanai ar lopbarības sāli.
- iestigot Iezīmēt (parasti meža nogabala) robežas (piem., ar stigām, mietiņiem).
- robežincidents Incidents uz divu valstu robežas.
- pārsniegt Izplatīties pāri (kādai teritorijai, robežai).
- briežāda Izstrādāta brieža āda.
- mistrājs Jaukts lapkoku mežs ar biezu pamežu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- jaunaudze Jauns mežs, jauna mežaudze.
- mala Josla, kas atrodas pie (kādas teritorijas, platības) robežas; krasts (ūdenstilpei).
- griesti Kā augstākā pakāpe, augstākā robeža.
- punkts Kāda procesa maiņas robeža.
- taustiņš Klaviatūras, tastatūras elements – neliela, ar pirkstu nospiežama plāksne.
- novazāties Kļūt netīram, neizskatīgam (no ilgstošas vai biežas lietošanas, valkāšanas).
- mežmateriāli Kokmateriāli un pārējā no meža iegūstamā produkcija (piem., eglītes, meijas, sveķi, sulas).
- mežizstrāde Kokmateriālu ieguve meža cirsmās, izvešana, daļēja apstrāde krautuvēs un pārkraušana transportlīdzekļos tālākai transportēšanai.
- pamežs Krūmi un nelieli (krūmveidīgi) koki, kas veido meža apakšējo stāvu.
- mežķīmija Ķīmijas nozare, kurā nodarbojas ar meža produktu ķīmisko īpašību izpēti un ķīmisko pārstrādi.
- sideriskais periods laika intervāls, kurā planēta vai pavadonis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
- diennakts Laika mērvienība – laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu ilgs laika posms, kas sastāv no vienas dienas un nakts.
- reverberācijas laiks laiks, kurā skaņa norimst līdz nesadzirdamības robežai.
- kārtainā lēcējpele lēcējpele ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru; meža sicista (vienīgā suga, kas ir atrodama Latvijas teritorijā).
- laukakmens Ledāja atrauts un pārvietots cieta ieža gabals.
- līdz kliņķim līdz galējai robežai.
- lielība Lielīšanās; bieža lielīšanās kā rakstura īpašība.
- marka Liels, militāri nocietināts pierobežas novads (Franku valstī, viduslaiku Vācijā).
- krimināllikums Likums, kas nosaka kriminālatbildības robežas, kā arī darbības, kas kvalificējamas par noziegumiem, un attiecīgo sodu veidus.
- zeltgalvītis Ļoti mazs meža dziedātājputns ar divām melnām svītriņām un spilgti dzeltenu josliņu starp tām uz galvas, olīvzaļganu ķermeņa virspusi, bāli pelēku apakšpusi un segspalvām, kas veido raksturīgu zīmējumu [Regulus regulus].
- mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (parasti pilsētas zaļajā zonā); meža skola.
- magnētadata Magnēta plāksnīte ar nosmailinātu galu, kas (piem., kompasā), brīvi griežas ap vertikālu asi un vienmēr ar vienu polu ir vērsta pret ziemeļiem.
- bezgalīgi mazs lielums mainīgais lielums, kura robeža ir nulle.
- līnija Mala, robeža (piem., starp ko).
- mežtehnika Mašīnu, mehānismu, rīku u. tml. kopums meža apsaimniekošanai.
- akmeņogles Melns vai pelēki melns blīvs iezis, kas veidojies, pārakmeņojoties organisko vielu (augu) daļām; atsevišķi šī ieža gabali.
- sēklaudze Meža audze, ko izmanto sēklas materiāla ieguvei.
- mežkopība Meža audzēšana un kopšana, lai iegūtu koksni un izmantotu citus meža produktus.
- mētrājs Meža augšanas tips – priežu audze (nereti ar egļu un bērzu piemistrojumu), kam zemsedzē aug mellenāji, brūklenāji un sūnas.
- satīrs Meža dievība, auglības dēmons sengrieķu mitoloģijā.
- kokmateriāli Meža izstrādē iegūtā produkcija (piem., baļķi, kluči).
- mežaudze Meža kokaugu kopums; meža gabals ar noteiktu koku, krūmu un zemsegas augu kombināciju.
- cirte Meža koku izciršana, lai iegūtu koksni vai uzlabotu mežaudzi.
- vējgāze Meža koku izgāšanās vēja iedarbībā; vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja izgāzti koki.
- vējlauze Meža koku lūzumi vēja iedarbībā; vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja nolauzti koki.
- izstrāde Meža kopšanai, kokmateriālu ieguvei nepieciešamo darbu veikšana.
- skrajcirte Meža kopšanas cirte, lai uzlabotu mežaudzes kvalitāti un iegūtu koksni.
- mežmala Meža malējā josla; klajuma josla gar mežu.
- Mežamāte Meža māte.
- dūkņa Meža meita; lauma.
- cirsma Meža nogabals, kurā paredzēts izcirst kokus; vieta, kur tiek cirsti koki.
- mežinieks Meža nozares speciālists.
- mercene Meža pīle [Anas paltyrhynchos].
- niedrājs Meža tips – priežu un purva bērzu audze ar niedrēm, grīšļiem zemsedzē.
- bērzājs Meža tips ar bērzu audzēm, kas vēlāk pāriet priežu vai egļu audzēs.
- liekņa Meža tips mitrā, purvainā vietā, kur aug melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu.
- damaksnis Meža tips, kur aug galvenokārt priedes un egles ar bērzu piejaukumu.
- vainaguguns Meža ugunsgrēks, kurā liesmas izplatās pa koku vainagiem.
- meždega Meža ugunsgrēks; daļēji vai pilnīgi izdegusi vieta mežā.
- masts Meža vai lauka gabals, kas izraudzīts medībām ar dzinējiem.
- skrejuguns Meža zemsegas un pameža degšana ar atklātu liesmu.
- sanitārā cirte meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto un citādi bojāto koku izciršana mežaudzē.
- meža brāļi mežabrāļi.
- meža cūka mežacūka.
- mežakuilis Mežacūku tēviņš.
- meža stepe mežastepe.
- meža tundra mežatundra.
- audze Mežaudze.
- mežājs Mežaudze.
- mežsargs Mežniecības darbinieks, kas apsargā noteiktu meža apgaitu, kā arī pārzina un uzrauga mežu stādīšanu, kopšanu, ciršanu un dažādu tehnisku mežsaimniecības darbu izpildīšanu.
- purvājs Mežs, kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug tīraudzes, retumis ar purva bērza mistrojumu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- dumbrājs Mežs, kas izveidojies zemās vietās un kurā aug egles un lapu koki, arī kārkli; šāds meža augšanas apstākļu tips.
- sīkmežs Mežs, ko veido nelieli, tievi koki; neliels meža puduris.
- retaine Mežs, meža daļa, kurā koku biezība ir par 30 procentiem mazāka nekā pilna biezība.
- meža tehniķis mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
- vadgredzens Mīksta metāla (piem., vara) gredzens uz šāviņa korpusa, lodes, kas iegriežas stobra vītnēs.
- pulkvežleitnants Militārā dienesta pakāpe starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pieslīpnis Minerāla vai ieža paraugs, kura virsma (parasti perpendikulāra slāņojumam) ir pieslīpēta un nopulēta.
- pūču dzimta nakts plēsīgo putnu dzimta, kurā ietilpst mežapūce, svītrainā pūce, apogs, ūpis u. c.
- pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt (ko ap asi griežamu, rotējošu), lai darbinātu ierīci.
- pols Nekustīgs punkts, ap ko pagriežas kāds ķermenis.
- piebarošanas lauciņš neliels zemes gabals, kur augus audzē meža dzīvnieku barībai.
- barības lauciņš neliels zemes gabals, kur augus audzē meža dzīvnieku barībai.
- kontrabanda Nelikumīga, slepena preču vai citu vērtību pārgādāšana pāri valsts robežai; šādā veidā pārgādātās preces vai citas vērtības.
- pārkāpt robežu nelikumīgi, slepeni doties pāri valsts robežai.
- pretuguns josla no organiskām vielām attīrīta josla mežā vai meža malā ugunsgrēku ierobežošanai.
- krīts No šā ieža iegūts materiāls (gabals, stienītis, pulveris u. tml.).
- kerns No urbuma iegūts ieža paraugs cilindriska stieņa veidā; urbuma serde.
- meža resursu atražošana nocirstā meža ataudzēšana un jaunu apmežojamo platību radīšana.
- nogabals Nodalīts (zemes, meža) gabals.
- kaļķakmens Noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts; šā ieža gabals.
- ogle Nogulumiezis melnā vai brūnā krāsā, kas veidojies pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām; atsevišķi šā ieža gabali.
- degakmens Nogulumiezis, ko izlieto kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals.
- sasniegt Nonākt līdz kādai (parasti skaitliska lieluma) robežai.
- ārpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml.); norāda, ka (kas) virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā teritorijas, telpas daļa atrodas pie (valsts) robežas.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas uz robežas, gar robežu, veido, iezīmē to.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (valsts) robežas apsargāšanu.
- ūdensšķirtne Nosacīta robeža uz Zemes virsas starp divām blakus esošām ūdenstecēm vai to sistēmām (baseiniem).
- marķēt Nospraust (kā) robežas, iezīmēt.
- ietvars Noteikts aspekts; realizēšanās robežas (darbības sfērai, zināšanu nozarei, mākslas darba veidam u. tml.).
- mērs Noteikts daudzums; noteikta pakāpe, robeža.
- ugunsnovērošanas tornis novērošanas tornis, kas uzcelts reljefa augstākajā vietā ar aprēķinu, lai dūmi, kas parādās jebkurā meža vietā, būtu saskatāmi vismaz no diviem torņiem.
- balstīt Novietot tā, ka atspiežas (uz kā).
- demarkācijas līnija pagaidu robeža starp valstīm vai atsevišķu zonu atdalīšanai pēc karadarbības izbeigšanās.
- krāns Pagriežams (kā, piem., gāzes) plūsmas stipruma regulētājs.
- vidusmērs Pakāpe (kā kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga vidēja, arī bieža sastopamība, izplatība; tas, kas pēc kvalitātes, daudzuma atbilst šādai pakāpei.
- pārdzīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piem., dzīvnieki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- savērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., ūdens, dūmi) griežas, izveido (kādu riņķojošu kopumu).
- virpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) griežas, virzās lokā, aplī, spirālē.
- šķiebt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nosveras, izliecas, sagriežas uz vienu pusi.
- piegriezt Panākt, ka (transportlīdzeklis) pagriežas un piebrauc (kur, pie kā, kam tuvāk).
- atgriezt Panākt, ka atgriežas atpakaļ; atdzīt atpakaļ.
- nimfomānija Pārāk bieža vai nepārtraukta meklēšanās.
- robežpārkāpums Pārkāpums, kas ir saistīts ar valsts robežas šķērsošanu, iekļūšanu citā valstī.
- mežierīcība Pasākumu sistēma meža inventarizācijai, tā apsaimniekošanas plānošanai un kontrolei.
- sīkkoksne Pēc stumbra izstrādes un meža kopšanas cirtes pāri palikusī (piem., zaru, galotņu) koksne.
- repatriants Persona, kas atgriežas uz pastāvīgu dzīvi savas pilsonības vai etniskās izcelsmes valstī.
- robežpārkāpējs Persona, kas nelikumīgi dodas pāri kādas valsts robežai.
- robežas pārkāpējs persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai.
- sanitārais kordons pierobežas postenis, kura uzdevums ir nepieļaut epidēmiju izplatīšanos.
- spiedpoga Piespiežamā poga.
- poga Piespiežama vai pagriežama detaļa, ar ko iedarbina (ierīces, iekārtas, mašīnas u. tml.) slēdzi, regulatoru.
- robežpilsēta Pilsēta, kas atrodas pie (valsts) robežas.
- šlifs Plāna, pulēta minerāla, ieža plāksne, kas ir paredzēta mikroskopiskai izpētei.
- lukta Platforma meža dzīvnieku vērošanai un medīšanai; medību tornis.
- kaķu dzimta plēsēju dzimta, kurā ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, lokanu ķermeni, noapaļotu galvu ar īsu purnu, asiem, ievelkamiem nagiem (piem., lauva, tīģeris, puma, meža kaķis, mājas kaķis).
- cauna Plēsīgs, vidēja lieluma meža dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu.
- sils Priežu mežs (parasti bez pameža); meža augšanas apstākļu tips sausās, nabadzīgās smilts augsnēs.
- urālpūce Pūču dzimtas putns (lielāks par biežāk sastopamo mežapūci, ar garāku asti) ar dzeltenīgi pelēku, tumši svītrainu apspalvojumu; garastes pūce [Strix uralensis].
- robežpunkts Punkts, īpaši ierīkota vieta robežas šķērsošanai.
- nullpunkts Punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas; robeža starp pozitīvo un negatīvo vērtību iedaļu rindām.
- robežrajons Rajons, kas atrodas pie (valsts) robežas.
- grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un citās barības vielām nabadzīgās un slapjās augsnēs; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- robežlīnija Robeža (2).
- rāmis Robeža (darbības jomai, zināšanām, rīcībai u. tml.).
- atmosfēras fronte robeža starp silto un auksto gaisu.
- mūžības vārti robeža starp zemes dzīvi un aizsauli, robeža, aiz kuras sākas aizsaule.
- marka Robeža, robežas zīme (kādai teritorijai, joslai u. tml.).
- robežapsardze Robežapsardzība.
- robežsargs Robežapsardzības dienesta darbinieks.
- diapazons Robežas (mainīgam lielumam); amplitūda.
- apkārtmērs Robežas garums (ģeometriskai figūrai); perimetrs.
- bezgalība Robežas trūkums, neierobežotība (piem., telpā, laikā); tas, kam nav robežu, sākuma un beigu (piem., telpā, laikā).
- dabiskās robežas robežas, ko veido dabas objekti, piem., salas, upes.
- vējdzirnaviņas Rotaļlieta – kātam piestiprināts viegla materiāla veidojums, kas vējā griežas.
- vilciņš Rotaļlieta – ripa, disks, bumba, kas uzvilkta griežas ap savu asi.
- kokaudzētava Saimniecība, kurā audzē augļu koku, meža koku, ogulāju, dekoratīvo koku un krūmu stādus.
- reibonis Sajūta, ka ir zudis līdzsvars, griežas apkārtējie priekšmeti.
- žamevū Sajūta, kad kaut kas pazīstams pēkšņi šķiet svešs vai jauns; pretstats: dežavū.
- vilciens (jau, ir) aizgājis Saka, ja kas ir pagājis un nav vairs atgriežams.
- vārti Sākums, arī robeža (kam).
- sapulces darba kārtība sapulces darba gaita, apspriežamo jautājumu secība.
- pārvarēt Sasniegt (kādu rezultātu); tikt pāri (noteiktai robežai).
- klipsis Saspiežama (parasti neliela) matu sprādze.
- klipsis Saspiežams aizdares elements (piem., apģērbam, apaviem).
- tūba Saspiežams cilindrisks metāla vai plastmasas trauks ziežamu vielu uzglabāšanai; tūbiņa.
- mežloks Savvaļas augs ar platām, eliptiski lancetiskām lapām, kuras var lietot uzturā; laksis; meža jeb savvaļas ķiploks.
- mežapīle Savvaļas pīle, kuras tēviņiem ir zaļgans apspalvojums ap galvu, bet mātītes – brūngani raibumotas; mercene; meža pīle [Anas palthynchos].
- mežazoss Savvaļas zoss ar sudrabaini pelēku apspalvojumu; meža zoss [Anser anser].
- meža reproduktīvais materiāls sēklas, sējeņi stādi, ko izmanto meža atjaunošanai vai iekopšanai.
- skriemelis Siksnas vai troses pārvada sastāvdaļa – rats, kas pārnes griezes momentu starp vārpstu un siksnu vai trosi, vai arī brīvi griežas ap vārpstu vai asi.
- robežsituācija Situācija uz (valsts) robežas.
- drošības koeficients skaitlis, kas rāda, cik reižu izturības robeža pārsniedz pieļaujamo spriegumu.
- salate Slaida, ātraudzīga saldūdens zivs ar lielu muti un konisku purnu [Aspius aspius]; meža vimba.
- muskuss Smaržīga viela, kas veidojas dažu dzīvnieku (piem., muskusbrieža) dziedzeros, arī dažu augu (piem., dižzirdzenes) saknēs.
- tūbiņa Spiežams cilindrisks metāla vai plastmasas trauks ziežamu vielu uzglabāšanai; tūba [1].
- robežstacija Stacija, kas atrodas pie (valsts) robežas.
- virpuļstienis Stienis, kas griežas ap kādu asi.
- sacirst Strauji pagriezt, pavērst (ko), arī panākt, ka (kāds) strauji pagriežas, pavēršas.
- dzinējsuns Suns, ko (parasti) izmanto medībās, lai panāktu, ka meža zvēri dodas noteiktā virzienā; suns, ko izmanto pēdu dzīšanai.
- sendvičs Sviestmaize (parasti divas apziestas un kopā saliktas maizes šķēles, starp kurām ir uzgriežamie).
- pārnadži Šīs kārtas dzīvnieki, piem., meža cūkas, brieži, aļņi, stirnas.
- dziļš Tā, ka (atrodoties, virzoties kur iekšā) ir tālu no kā malas, robežas u. tml.; tālu.
- mīksts Tāds (augs), kam kāda daļa (piem., stumbrs) ir samērā viegli saliecama, saspiežama (salīdzinot ar citas tās pašas ģints, sugas augiem).
- iekšzemes Tāds (piem., vieta sauszemes daļā), kas atrodas tālāk no malas, robežas.
- saraustīts Tāds, kā ritumā ir pārtraukumi, bieža darbības maiņa u. tml.
- norobežots Tāds, kam ir noteiktas robežas (piem., par platību, telpu).
- ierobežots Tāds, kam ir noteiktas robežas.
- ribains Tāds, kam izspiežas, ir redzamas ribas.
- dziļš Tāds, kam mala, robeža ir tālu (no viduspunkta, centra); arī tāls.
- sabiedrisks Tāds, kam patīk bieža saskarsme ar citiem cilvēkiem; tāds, kas jūtas labi plašākā sabiedrībā.
- stīvs Tāds, kas (parasti blīvuma, sprieguma dēļ) ir stingrs, grūti lokāms, saspiežams, neelastīgs.
- pabeigts Tāds, kas apzīmē darbību, darbības norisi vai stāvokli, kam ir noteikta robeža vai arī kas izbeidzas, sasniedzas kādu robežu; perfektīvs.
- perfektīvs Tāds, kas apzīmē pabeigtu darbību vai darbības stāvokli, kam ir noteikta robeža (par darbības vārdu).
- transfinīts Tāds, kas atrodas aiz galējās robežas; bezgalīgs.
- kaimiņš Tāds, kas atrodas tieši blakus, tuvu; tāds, ar kuru ir kopēja robeža.
- pierobeža Tāds, kas atrodas, dzīvo robežas tuvumā.
- kontrabanda Tāds, kas ir nelikumīgi, slepeni pārgādāts pāri valsts robežai (par preci vai citu vērtību).
- speķains Tāds, kas ir netīrs; tāds, kas palicis netīrs no biežas lietošanas.
- mīksts Tāds, kas ir viegli saspiežams, nav blīvs, ciets.
- nomazgāt Tāds, kas ir zaudējis sākotnējo krāsu, kļuvis neizskatīgs (no biežas mazgāšanas).
- briežraga Tāds, kas izgatavots no brieža ragiem.
- neatgriezenisks Tāds, kas neatgriežas iepriekšējā, sākotnējā stāvoklī; tāds, kas neatjaunojas.
- regulatīvs Tāds, kas rada, uztur kārtību, nosaka noteiktas robežas, plānveidību (kādā jomā).
- rotējošs Tāds, kas rotē, griežas, pārvietojas ap kādu punktu vai asi; tāds, ko var pagriezt.
- klajš Tāds, kur nav meža, arī koku; tāds, ko var tālu pārredzēt.
- mežonīgs Tāds, kura lielums, intensitāte ievērojami pārsniedz pierastās, parastās robežas.
- plašs Tāds, kura robežas atrodas tālu uz visām pusēm (par platību); tāds, kas aptver, aizņem lielu teritoriju, lielu vietu, lielu platību.
- kupons Talons (nogriežams, noplēšams u. tml.).
- marķieris Tas (piem., ierīce, detaļa, arī viela), kas iezīmē, norāda (kā) robežas u. tml.
- izstrādātājs Tas, kas nodarbojas ar meža kopšanu, kokmateriālu ieguvi.
- kvartāls Teritoriāla vienība (mežā), kas parasti ir taisnstūrveidīga un ko ierobežo stigas vai dabiskas robežas.
- pārrobeža Teritorija aiz (parasti valsts, apgabala) robežas.
- krimināltiesības Tiesību normas, kas reglamentē, kāda veida darbība kvalificējama par noziegumu, kādi ir sodi par šādas darbības izdarīšanu un kādā kārtībā šie sodi piespriežami; attiecīgā tiesību nozare.
- ežmala Tīruma mala; eža.
- attriekt Triecot (parasti dzīvnieku), panākt, ka (tas) atvirzās šurp vai atgriežas atpakaļ iepriekšējā vietā.
- pretuguns Uguns izraisīšana kādā joslā, lai ierobežotu (parasti meža) ugunsgrēka izplatīšanos.
- uzgriezt Uzdejot (deju, kurā pāris griežas).
- izspīlēt Valkājot izstaipīt (parasti apģērbu, tā daļas); būt par cēloni, ka izspiežas.
- muita Valsts iestāde, kas kontrolē pār robežu vedamās preces un iekasē nodevas par preču kustību pāri robežai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
- draudze Valsts pārvaldes iecirknis, kura robežas pieskaņotas baznīcas teritoriālās pamatvienības robežām.
- robežapsardzība Valsts robežas apsargāšana; militarizēta institūcija valsts robežas apsargāšanai.
- redemarkācija Valsts robežas atjaunošana dabā; valsts robežas līnijas pārbaude, bojāto robežzīmju atjaunošana un nomaiņa.
- robežvalsts Valsts, ar kuru ir kopēja robeža; valsts, kas robežojas (ar ko).
- robežposms Valsts, teritorijas robežas posms.
- izstrādāt Veikt meža kopšanai, kokmateriālu ieguvei nepieciešamo darbu kopumu.
- bonitāte Vērtības rādītājs (mežaudzēm).
- vidusslānis Vidējais (ieža, masas, veidojumu u. tml.) slānis.
- briežvabole Vidēji liela vabole ar augšžokļu izaugumiem, kas atgādina brieža ragus.
- susliks Vidēji liels (līdz 40 cm garš) vāveru dzimtas dzīvnieks (stepēs, mežastepēs, tuksnešos, pustuksnešos).
- pumeks Viegls, porains pelēks, balts, iesārts, dzeltenīgs vulkānisks iezis; šāda ieža gabals.
- starpcirte Viena no noturīgu un kvalitatīvu vēlamā sastāva mežaudžu izaudzēšanas cirtēm.
- paātrinājumtaustiņš Vienlaicīgi nospiežamu tastatūras taustiņu kombinācija, kas nodrošina noteiktas funkcijas izpildi.
- vairogskrimslis Viens no balsenes skrimšļiem, kas sastāv no divām leņķī savienotām plātnītēm, šis leņķis – gāmurs izspiežas uz āru un ir viegli sataustāms.
- iekšiene Vieta (teritorijā), kas atrodas tālāk no malas, robežas.
- mežvidus Vieta meža vidū; vieta tālu, dziļi mežā.
- telpa Vieta, arī vides daļa, kurai (parasti) ir noteiktas robežas un kurā kas atrodas, noris vai kurai ir kādas funkcijas.
- dziļums Vieta, kas atrodas samērā tālu no (kā) malas, robežas.
- mala Vieta, kas atrodas vistālāk no (kā) centra, tuvu (kā) robežai.
- robežpāreja Vieta, kas paredzēta robežas šķērsošanai.
- ieloks Vieta, ko ietver (piem., meža, upes) līkums; ieloce (2).
- ieloce Vieta, ko ietver (piem., meža, upes) līkums; ieloks (2).
- lejasgala krautuve vieta, kurā no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos; lejaskrautuve.
- lejaskrautuve Vieta, kurā no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos.
- plīva Virziena, arī apjoma bieža maiņa (piem., gāzu plūsmai, liesmām, sīku daļiņu kopumam).
- mēnešzemenes Zemeņu šķirnes, kas izveidotas no meža zemenēm un ražo nepārtraukti līdz vēlam rudenim; attiecīgo šķirņu augi.
- mežzinātne Zinātne, kas pēta meža uzbūvi un funkcionēšanu – mežkopības teorētiskais pamats.
- mežkopība Zinātņu nozare par meža īpašībām, meža audzēšanu un kopšanu.
- mežastrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar dzeltenu vai brūnganu knābi, kas dzīvo mežos; meža strazds.
- plukšķis Zvirbuļveidīgo kārtas putns (mazākais no meža strazdiem) ar gaišu uzacu svītru, rūsganiem sāniem un tumšām svītrām uz krūtīm [Turdus iliacus].
eža citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV