Paplašinātā meklēšana
Meklējam attiecība.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (191):
- nogrābt Apprecēt; izveidot attiecības (ar kādu), parasti savtīgos nolūkos.
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piem., noteiktas attiecības, stāvokli, savstarpējus sakarus).
- dzimumattiecības Ar dzimumdzīvi saistītas attiecības starp vīrieti un sievieti.
- atbrīvot Atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju).
- distance Atturīgas, rezervētas attiecības starp cilvēkiem.
- parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus, parazitārās attiecības starp organismiem un izstrādā metodes un ieteikumus parazitāro slimību apkarošanai.
- saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina savstarpēju sapratni, labas attiecības, vēlamo saikni (ar to).
- variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
- stāvēt tuvu (kam) Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīļu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
- kantēties Censties nodibināt attiecības ar pretējā dzimuma personu.
- tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4).
- tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības; tuvināties (2).
- ienaidnieks Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības.
- piegulētājs Cilvēks, ar kuru kāds uztur dzimumattiecības.
- pazudušais dēls cilvēks, kas attālinājies no saviem tuviniekiem, neuztur ar tiem attiecības, nevēlēdamies pakļauties to morāles normām, tradīcijām, prasībām.
- piedzīvotājs Cilvēks, kas dzīvo pie kāda (parasti uzturot intīmas attiecības ar to).
- pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam, kam), vērsta pret (kādu, ko); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati, pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja.
- tu Cilvēks, kuru uzrunā, pie kura vēršas un ar kuru ir radniecības, draudzības u. tml. attiecības vai kurš ir ievērojami jaunāks.
- ražošanas attiecības cilvēku attiecības materiālo labumu ražošanas, sadales, maiņas procesā.
- sadzīve Cilvēku ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas, politiskas darbības u. tml.) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā.
- saistību tiesības civiltiesību normu kopums, kas regulē sabiedrībā pastāvošās mantiskās attiecības.
- skaitīšana Darbība --> skaitīt; kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtošana pa vienībām (kopām), starp kurām ir noteiktas attiecības.
- pāris Divi (parasti pretēja dzimuma) cilvēki, kas dzīvo kopā un kurus saista dzimumattiecības.
- kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā – lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
- intervāls Divu skaņu augstuma attiecība.
- spriedums Domāšanas forma loģikas mācībā, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
- pārnesums Dzenošās un dzenamās (kāda mehānisma) daļas griešanās ātrumu attiecība; mehānisms, kas nodrošina šādu attiecību.
- grupveida sekss dzimumattiecības ar vairākiem partneriem vienlaikus.
- incests Dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem; asinsgrēks.
- asinsgrēks Dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem; incests.
- sekss Dzimumattiecības, dzimumdzīve.
- konjunktūra Ekonomikas, saimnieciskās dzīves viļņveidīga kustība, ko nosaka, piemēram, pieprasījuma un piedāvājuma attiecības konkrētajā laika periodā.
- tuvība Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem.
- idille Ideālas, laimīgas cilvēku attiecības, mierīga, laimīga dzīve.
- iedzīvotāju blīvums iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 km²).
- apdzīvotības blīvums iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 kvadrātkilometru).
- izbeigties Iestāties laikam, kad (piem., juridiskās attiecības, saistības) vairs nav spēkā.
- ārējās tirdzniecības bilance importēto un eksportēto preču vērtības attiecība.
- tuvība Intīmas attiecības starp vīrieti un sievieti.
- dienesta romāns intīmas attiecības, kas izveidojušās starp kolēģiem.
- romāns Intīmas attiecības, mīlas sakars.
- intimitāte Intīmas attiecības, noskaņojums; tuvība.
- samierināties Izbeigt nesaskaņas, strīdu, atjaunot mierīgas attiecības.
- piedot Izlīdzināt savstarpējās attiecības, vairs neļaunojoties (par ko); pieņemt atvainošanos.
- piekantēties Izrādot simpātijas, kļūt par draugu (pretējā dzimuma personai), nodibināt attiecības (ar to).
- kārtot rēķinus izskaidroties, noskaidrot (savstarpējās attiecības).
- ievērot distanci izturēties rezervēti, nenodibinot tuvākas attiecības.
- iedraudzēties Izveidot (ar kādu) savstarpēji draudzīgas attiecības, kļūt draugiem.
- savienot Izveidot (kam, piem., parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
- sasisties Izveidot (parasti nevēlamas) attiecības (ar kādu).
- savienot Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
- savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp ko); iekļaut (ko).
- šķirties Juridiskā procesā šķirt savu laulību, izbeigt laulāto attiecības.
- līgumattiecības Juridiskās attiecības starp līgumslēdzējiem.
- darījums Juridisks akts, kura rezultātā tiek nodibinātas, grozītas vai izbeigtas civiltiesiskās attiecības.
- nokārtot Kārtojot (piem., kādu jautājumu, attiecības) panākt vēlamo rezultātu.
- sadzīvoties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saistība, labas attiecības (vienam ar otru, citam ar citu).
- pajukt Kļūt tādam, kur daļēji zudušas savstarpējas saiknes, attiecības.
- monogāmija Laulības un ģimenes forma – viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve; seksuālas attiecības tikai ar vienu partneri.
- koleģialitāte Lietišķi draudzīgas, saticīgas attiecības starp kolēģiem; darba jautājumu kopīga risināšana.
- norma Likumā formulēts, arī tradicionāli izveidojies noteikums, kas regulē un nosaka savstarpējās attiecības, darbības principus, standartus u. tml.
- gaismas koeficients logu stiklu laukuma attiecība pret grīdas laukumu.
- saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piem., apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
- variēt Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības; veidot (kā) variantu (1) vai variantus.
- ģeometrija Matemātikas nozare, kurā pēta figūru telpiskās attiecības un formas, abstrahējoties no citām reālu priekšmetu īpašībām, piem., masas, blīvuma.
- simbols Matemātiska objekta, lieluma, operācijas vai attiecības nosacīts apzīmējums.
- maternitāte Mātes stāvoklis – radniecības attiecības ar savu bērnu.
- sieviete Meitene, kurai ir bijušas dzimumattiecības.
- bels Mērvienība, ar ko mērī enerģiju vai jaudu attiecības (elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā) [B].
- sakars Mīlestība, intīmas attiecības.
- skaņkārta Mūzikas skaņu savstarpējas sakarības sistēma, ko nosaka noturīgo un nenoturīgo skaņu attiecības.
- karastāvoklis Naidīgas, saasinātas attiecības (starp cilvēkiem).
- lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā; centies būt kopā, nodibināt attiecības.
- ārdīt Nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (jūtas, attiecības u. tml.).
- turēt zināmā attālumā nepieļaut tuvas, draudzīgas attiecības.
- turēt pienācīgā attālumā nepieļaut tuvas, draudzīgas attiecības.
- likumu kolīzija nesaskaņas vai pretrunas starp atsevišķiem likumiem, kas reglamentē vienas un tās pašas vai radniecīgas sabiedriskās attiecības.
- sapīties Nodibināt tuvas, intīmas (parasti ārpuslaulības) attiecības.
- norēķināties Nokārtot savstarpējās attiecības; atriebties.
- modulis Noteikts lielums vai lielumu attiecība; arī koeficients.
- savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā; radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
- salaulāt Oficiāli izveidot laulības attiecības (starp kādiem).
- salaulāties Oficiāli izveidot laulības attiecības vienam ar otru.
- izbojāt Padarīt sliktu (piem., garastāvokli, attiecības); arī izjaukt.
- tuvināt Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
- sašķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., domas, uzskati, attiecības) zaudē savu stabilitāti, noturību.
- paasināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., attiecības, stāvoklis) kļūst saspīlētāks, draudīgāks.
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., stāvoklis, attiecības) kļūst saspringtas.
- samierināt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem, cilvēku grupām u. tml.) izbeidzas nesaskaņas, strīds, atjaunojas mierīgas attiecības.
- sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) izveidojas cieša savstarpēja saskarsme, arī ciešas attiecības.
- vienot Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja (parasti pozitīva) saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības.
- saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja saskarsme, savstarpējas attiecības.
- sadraudzēt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas draudzīgas attiecības.
- sanaidot Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas naidīgas attiecības.
- satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas tuvas, draudzīgas attiecības.
- saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp ko) veidojas saikne, savstarpējas attiecības.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (vēlamas attiecības starp cilvēkiem, pozitīvs psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības, cerības u. tml.).
- saradot Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas radniecības attiecības.
- noņemt Panākt, ka (kāds) pārtrauc iepriekšējās attiecības, lai (viņu) iegūtu sev.
- izjaukt Panākt, ka izbeidzas, izzūd (piem., attiecības starp cilvēkiem).
- iegūt Panākt, ka izveidojas dzimumattiecības.
- pārdoties Par atlīdzību nodibināt intīmas attiecības.
- partnerība Partneru attiecības, sadarbība starp divām vai vairākām personām, uzņēmumiem, organizācijām u. tml.
- saraut Pārtraukt (attiecības, sakarus u. tml.).
- boikotēt Pārtraukt attiecības, darījumus, lai ietekmētu kādu valsti, iestādi, personu; ar šādu mērķi pārtraukt tirdzniecību.
- atņemt Pārtraukt kāda attiecības (ar tuvu cilvēku).
- salabt Pārtraukt naidoties, atjaunot iepriekšējās, labās attiecības.
- novērsties Pārtraukt, vairs neturpināt attiecības (ar kādu); pārtraukt saikni, kontaktus (ar ko).
- bojāt Pasliktināt (piem., garastāvokli, attiecības).
- nuncijs Pastāvīgs Romas pāvesta diplomātiskais pārstāvis valstīs, ar kurām Vatikānam ir diplomātiskas attiecības.
- brāļoties Patvaļīgi pārtraukt kara darbību un nodibināt draudzīgas attiecības ar pretinieka karavīriem (1. Pasaules kara laikā).
- partneris Persona, uzņēmums, organizācija u. tml., ar kuru saista savstarpējas (piem., līguma, darījuma) attiecības.
- pirmā nakts Pirmās dzimumattiecības.
- radu būšana radnieciskas attiecības, no kurām iegūstams kāds labums; attiecības, kas kārtojamas radu starpā.
- verdzība Sabiedriskās attiecības forma, kurā daļa cilvēku (vergi) tiek uzskatīti par citu īpašumu; sabiedriski ekonomiskā sistēma, kas balstās uz vergu darbu.
- PR Sabiedriskās attiecības.
- politika Sabiedriskās darbības nozare, kas ietver līdzdalību sabiedrības un valsts vadīšanā un valsts lietu kārtošanā; attiecības starp dažādiem sabiedrības slāņiem, dažādām tautām un valstīm.
- visam beigas saka, ja viss ir zaudēts; saka, ja attiecības tiek pārtrauktas.
- paritāte Samērs; attiecība starp divu valstu papīrnaudas vienībām pēc zelta daudzuma, kuru tās pārstāv; ārvalstu valūtas iepirkšanas cena, kas izteikta iekšzemes valūtā.
- darīšana Saskarsme; attiecības (ar ko).
- aukstais karš saspīlētas valstu attiecības, kas tomēr nav pāraugušas karā.
- relācija Savstarpējā attiecība (parasti starp matemātiskiem lielumiem, loģikas objektiem).
- saskanība Savstarpēja saprašanās, labas attiecības, kas veidojas uzskatu, interešu u. tml. kopības rezultātā.
- attieksme Savstarpējais sakars, saistība; attiecība.
- partnerattiecības Savstarpējās sadarbības izpausme, attiecības (starp valstīm).
- proporcija Savstarpējs daļu, elementu samērs, savstarpēja attiecība.
- brīvā mīlestība seksuālas attiecības, nestājoties laulībā.
- mīļākā Sieviete, ar kuru kādu laiku ir ārpuslaulības intīmas attiecības.
- pērkama sieviete sieviete, kas pelna iztiku, par maksu piedāvājot dzimumattiecības.
- vieglas uzvedības sieviete sieviete, kas pelna iztiku, par maksu piedāvājot dzimumattiecības.
- lietderības koeficients Skaitlis, kas rāda pievadītās un izmantotās enerģijas, spēka u. tml. attiecības.
- funkcija Skaitļu attiecības vai matemātiska izteiksme, kur viens lielums ir atkarīgs no otra.
- šuri muri slepeni, blēdīgi darījumi; slepenas savstarpējās attiecības.
- institūts Sociālo un tiesisko normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības kādā noteiktā jomā.
- sociometrija Sociālpsiholoģijas nozare, kas pētī attiecības starp indivīdiem sociālās grupās, kolektīvos.
- konsulārās tiesības starptautisko tiesību nozare, kas reglamentē starpvalstu attiecības tādos jautājums kā konsulu darbība, viņu iecelšana un atsaukšana, funkcijas, privilēģijas u. tml.
- jaunavība Stāvoklis, kad sievietei vēl nav bijušas dzimumattiecības.
- tuvu Tā, ka ir daudz kopīga, vienojoša (ar kādu); tā, ka ir laba garīgā saskaņa, draudzīgas attiecības (ar kādu).
- labs Tādi, starp kuriem ir saskaņa, saprašanās, draudzīgas, sirsnīgas attiecības (starp cilvēkiem).
- rada Tāds, ar ko (kādam) ir radniecības attiecības.
- tuvs Tāds, ar ko ir intīmas attiecības.
- tuvs Tāds, ar ko ir tieša radniecība; tāds, ar ko ir laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, arī labi pazīstams, mīļš (par cilvēkiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pamests Tāds, ar kuru ir pārtrauktas attiecības.
- saskanīgs Tāds, kam ir līdzīgas, arī kopīgas būtiskās (piem., psihes, rakstura, personības) īpašības, arī intereses, uzskati; tāds, kam ir laba savstarpēja saprašanās, labas, harmoniskas attiecības.
- nevainīgs Tāds, kam nav vēl bijušas dzimumattiecības.
- šķīsts Tāds, kam vēl nav bijušas dzimumattiecības; nevainīgs.
- proporcionāls Tāds, kam vērtību attiecība nemainās (par, parasti diviem, atkarīgiem lielumiem).
- sadzīve Tāds, kas atspoguļo ikdienas dzīvi, cilvēku attiecības tajā.
- starptautisks Tāds, kas ir saistīts ar vairākām vai visām tautām, valstīm, arī attiecas uz tām, nosaka to attiecības (par sadarbību, sakariem, līgumiem u. tml.).
- saticīgs Tāds, kas nemēdz ķildoties, strīdēties, tāds, kas labprāt uztur labas, mierības attiecības (par cilvēku, cilvēku grupu, arī dzīvnieku).
- nešķirams Tāds, kas vienmēr ir kopā ar kādu; tāds, ko savstarpēji saista ļoti ciešas, draudzīgas attiecības.
- vienots Tāds, kur ir (parasti pozitīva) savstarpēja saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības (par cilvēku kopumu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- samērīgs Tāds, kura sastāvdaļām ir vēlamās (piem., formu, vērtības) attiecības; tāda (sastāvdaļa), kam ir vēlamās (piem., formas, vērtības) attiecības (ar pārējām kā sastāvdaļām).
- variatīvs Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas; tāds, kas spēj pārveidoties; variabls.
- variabls Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas; tāds, kas spēj pārveidoties.
- slikts Tāds, starp kuriem ir nesaskaņa, nesaprašanās, naidīgas attiecības.
- trigonometriskās funkcijas taisnleņķa trijstūru malu savstarpējās attiecības (piem., sinuss, kosinuss, tangenss, kotangenss).
- sekanss Taisnleņķa trīsstūrī – hipotenūzas attiecība pret taisnajam leņķim piegulošo kateti.
- radinieks Tas, ar ko ir radniecības attiecības.
- grafika Tēlotājas mākslas veids – zīmējums (ar ogli, tušu u. tml.) vai uz zīmējumu balstīts iespieddarbs, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir līnija, gaismēna un melnbalto laukumu attiecības.
- kanoniskās tiesības tiesības, kas regulē baznīcas iekšējo organizāciju, attiecības ar valsti, garīdznieku un baznīcas kalpotāju dzīvi.
- civiltiesības Tiesību normas, kas regulē ģimenes, īpašuma, mantošanas, līgumiskās un citas attiecības sabiedrībā.
- procesuālās tiesības tiesību normu kopums, kas regulē attiecības, kuras rodas, izmeklējot noziegumus, izskatot un iztiesājot krimināllietas un civillietas.
- publiskās tiesības tiesību nozaru kopums, kas regulē valsts institūciju darbību, attiecības starp pilsoņiem un valsts institūcijām.
- tiesību subjekts tiesiskās attiecības dalībnieks, kam ir tiesībspēja un rīcībspēja.
- īre Tiesiskas attiecības, kas izveidojas, ja kāds par maksu iegūst lietošanā (uz kādu laiku) telpas vai mantu.
- pārstāvība Tiesiskas attiecības, saskaņā ar kurām viena persona (pārstāvis) pēc īpaša pilnvarojuma uzstājas otras personas (pārstāvamā) vārdā, aizstāvot viņa likumīgās intereses.
- kotangenss Trigonometriska funkcija – leņķa kosinusa attiecība pret šā leņķa sinusu.
- sinuss Trigonometriska funkcija – leņķa pretmalas attiecība pret hipotenūzu.
- tangenss Trigonometriska funkcija – leņķa sinusa attiecība pret šī leņķa kosinusu.
- kosinuss Trigonometriska funkcija – leņķim piegulošās katetes attiecība pret hipotenūzu.
- mīlas trijstūris triju cilvēku kopa (divas sievietes un viens vīrietis vai divi vīrieši un viena sieviete), starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
- mīlestības trijstūris Triju cilvēku kopa (divas sievietes un viens vīrietis vai divi vīrieši un viena sieviete), starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
- mīlestības trīsstūris Triju cilvēku kopa (divas sievietes un viens vīrietis vai divi vīrieši un viena sieviete), starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
- trijstūris Triju cilvēku kopa, starp kuriem ir kādas īpašas attiecības.
- mīlas trīsstūris triju cilvēku kopa, starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
- tekstūra Uzbūves, struktūras raksturīgas īpatnības (piem., iežos, koksnē), ko rada attiecīgo sastāvdaļu, elementu novietojums, savstarpējās telpiskās attiecības.
- pīties Uzturēt (parasti tuvas draudzīgas) attiecības (ar kādu).
- radoties Uzturēt aktīvas radniecības attiecības.
- saieties Uzturēt draudzīgas, tuvas attiecības (bieži satiekoties, apciemojot vienam otru u. tml.).
- cerēties Uzturēt nopietnas attiecības, cerot uz apprecēšanos, kāzām.
- tīties Uzturēt, parasti ciešas, attiecības (ar kādu, kādiem).
- likums Valsts varas augstākās institūcijas apstiprināts vispārējs un obligāts noteikums (tiesību norma), kas regulē sabiedriskās attiecības (kādā jomā, nozarē).
- rast Veidot, dibināt (piem., attiecības).
- atsalums Vēsas attiecības.
- stāvoklis Vielas daļiņu telpiskās attiecības, savstarpējā mijiedarbība, kas nosaka (tās) fizikālās un ķīmiskās īpašības.
- ārlaulība Vīrieša un sievietes kopdzīve, nenodibinot oficiālas laulības attiecības.
- partneris Vīrietis vai sieviete, ar kuru vieno kopdzīve un intīmas attiecības.
- mīļākais Vīrietis, ar kuru sievietei kādu laiku ir ārpuslaulības intīmas attiecības.
- shēma Zīmējums, rasējums, kurā vispārināti, nosacīti ir attēlota (piem., priekšmeta, iekārtas) uzbūve, sastāvdaļu savstarpējās attiecības, izvietojums.
- etnoloģija Zinātne, kas pētī dažādas tautas, etniskās grupas un attiecības starp tām.
attiecība citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV