Paplašinātā meklēšana
Meklējam alts.
Atrasts vārdos (28):
Atrasts etimoloģijās (12):
- No latīņu albus 'balts'. (šķirklī albīns)
- No franču blanc 'balts, tīrs; izlaidums, tukša vieta (tekstā)'. (šķirklī blanka)
- No latīņu leucoderma, kam pamatā grieķu leukos 'balts' un derma 'āda'. (šķirklī leikoderma)
- No angļu albatross, kam pamatā latīņu albus 'balts'. (šķirklī albatross)
- No vācu blanko, kam pamatā itāļu bianco 'balts'. (šķirklī blanko)
- No vācu Edelweiβ (edel 'cēls' un weiss 'balts'). (šķirklī ēdelveiss)
- No grieķu leukos 'balts'. (šķirklī leicīts)
- No latīņu leucaemia, kam pamatā grieķu leukos 'balts' un haima 'asins'. (šķirklī leikēmija)
- No grieķu leukos 'balts' un kystos 'šūna'. (šķirklī leikocīti)
- No grieķu leukos 'balts'. (šķirklī leikoze)
- No grieķu leukos 'balts' un penia 'nabadzība'. (šķirklī leikopēnija)
- No hindi rūpiya, kam pamatā sanskrita rūpya 'kalts sudrabs'. (šķirklī rūpija)
Atrasts normatīvajos komentāros (2):
- Ilgu laiku latviešu valodniekiem bija negatīva attieksme pret šāda tipa salikteņiem. Tagad pēc vācu valodas parauga darinātie baložpelēks, debeszils, sniegbalts u. tml. tiek uzskatīti par atbilstošiem latviešu literārās valodas normām. (šķirklī baložpelēks)
- Vēlēdamies, lai latviešu valoda būtu tīra no nelatviskiem piegružojumiem, J. Endzelīns daudzkārt aizrādīja, ka tādi salikteņi kā "sniegbalts", "asinssarkans" u. tml. ir nevajadzīgi ģermānismi latviešu valodā. Taču šī tipa salikteņi, kā to rāda pieredze, ir visai dzīvotspēji. Iemesls tam varētu būt meklējams izteiksmes līdzekļu ekonomijā, kas ar tiem tiek sasniegta. (šķirklī sniegbalts)
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (124):
- rūnakmens Akmens (piem., kapakmens), kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens.
- rūnu akmens akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnakmens.
- svītrenis Akmeņkaļa kalts svītru veidošanai.
- urbt Ar īpašu iekārtu (kurā, piemēram, darbojas rotējošs kalts) izveidot gruntī cilindrisku kanālu (piemēram, kalnrūpniecības darbos); šādā veidā meklēt, iegūt (derīgos izrakteņus).
- brašs Ar labu stāju; spēcīgs, stalts; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ābele Augļu koks ar baltiem vai baltsārtiem ziediem un sulīgiem apaļiem augļiem – āboliem.
- žagata Baloža lieluma melni balts putns ar garu asti.
- dzeltenbalts Balts ar dzeltenu nokrāsu; iedzeltens.
- sārtbalts Balts ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un baltas krāsas laukumi.
- sudrabbalts Balts ar sudrabainu spīdumu; tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi.
- baltsārts Balts ar vieglu sārtas krāsas niansi.
- zaļganbalts Balts ar zaļganu nokrāsu.
- zilganbalts Balts ar zilganu nokrāsu.
- zilbalts Balts ar zilu nokrāsu.
- zilibalts Balts ar zilu nokrāsu.
- miera balodis balts balodis, miera simbols.
- veronāls Balts kristālisks miega zāļu pulveris.
- bleķis Balts metāls, metāla sakausējums.
- gaišs Balts vai ar ievērojamu baltās krāsas piejaukumu.
- zīda kokons balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko, iekūņojoties ap sevi, tin zīdvērpējs.
- talks Balts vai zaļgans, mīksts, pēc taustes taukains silikātu grupas minerāls.
- tremolīts Balts, gaišpelēks vai zaļgans silikātu grupas minerāls.
- sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mīksts mālains minerāls; jūras putas.
- kokospiens Balts, pienam līdzīgs šķidrums, ko satur kokosrieksts.
- feta Balts, sāļš mīkstais siers.
- nātrija karbonāts bezkrāsaini, caurspīdīgi kristāli vai balts pulveris, ko izmanto, piem., ziepju, stikla ražošanā; soda.
- leicīts Bezkrāsains vai balts ar pelēcīgu vai dzeltenīgu nokrāsu minerāls, ko izmanto kālija un alumīnija ieguvei.
- štrams Brašs, stalts.
- puspelēks Daļēji, pa pusei pelēks; arī netīri balts.
- hlorkaļķi Dezinfekcijas līdzeklis – balts pulveris ar asu smaku.
- sublimāts Dzīvsudraba un hlora savienojums – balts, indīgs pulveris.
- maltuve Ēka vai telpa, kur tiek (kas) malts; ierīce, iekārta, kas maļ.
- kaolīns Gaišs, parasti balts māla iezis, kuru izmanto, piem., papīrrūpniecībā, porcelāna un fajansa ražošanai.
- uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, sniega segas u. tml.
- ķīris Kaiju dzimtas balts ūdensputns ar gaišpelēku muguru un tumšbrūnu vai melnu galvu.
- kalums Kalts (metāla) priekšmets, piederums.
- veidkalts Kalts apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- čakārnis Kalts metāla āmurs ar vara vai metāla važiņām.
- dolomīts Karbonātu grupas minerāls (parasti balts, pelēks, iedzeltens), kas satur kalciju un magniju; nogulumu iezis, kas sastāv galvenokārt no šāda minerāla.
- komža Katoļu baznīcas kalpotāja tērps – balts, līdz ceļiem, ar platām piedurknēm.
- nāve Ķekatu maska – balts tēls ar izkapti.
- antimons Ķīmiskais elements – balts, spīdīgs, trausls metāls [Sb].
- platīns Ķīmiskais elements – ciets, sudrabbalts cēlmetāls ar augstu kušanas temperatūru [Pt].
- rubīdijs Ķīmiskais elements – ļoti aktīvs sudrabbalts sārmmetāls [Rb].
- irīdijs Ķīmiskais elements – ļoti ciets sudrabaini balts cēlmetāls [Ir].
- litijs Ķīmiskais elements – ļoti viegls, mīksts, sudrabaini balts sārmu metāls [Li].
- lourensijs Ķīmiskais elements – mākslīgi iegūts radioaktīvs, sudrabaini balts metāls [Lr].
- pallādijs Ķīmiskais elements – mīksts sudrabaini balts metāls, ko izmanto elektrotehnikā vai kā katalizatoru [Pd].
- tallijs Ķīmiskais elements – mīksts zilgani balts metāls [Tl].
- indijs Ķīmiskais elements – mīksts, balts, viegli kūstošs metāls [In].
- gallijs Ķīmiskais elements – mīksts, sudrabaini balts metāls, kas kūst jau 30° temperatūrā [Ga].
- kadmijs Ķīmiskais elements – mīksts, sudrabaini balts metāls, ko izmanto, piem., viegli kūstošos sakausējumos, pretkorozijas pārklājumos, kodolreaktoru konstrukcijās [Cd].
- urāns Ķīmiskais elements – smags, sudrabbalts radioaktīvs metāls, ko lieto par kodoldegvielas ražošanas izejvielu [U].
- sudrabs Ķīmiskais elements – spīdīgs, balts (gaisa iedarbībā melnējošs), samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls [Ag].
- magnijs Ķīmiskais elements – spīdīgs, sudrabaini balts metāls, kas deg ar spoži baltu gaismu [Mg].
- tūlijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts metāls [Tu].
- lantāns Ķīmiskais elements – sudrabaini balts metāls, ko izmanto, piem., sakausējumos, optiskajā rūpniecībā [La].
- rādijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts radioaktīvs metāls [Ra].
- kalcijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, ķīmiski aktīvs sārmzemju metāls [Ca].
- kālijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, ļoti mīksts ķīmiski aktīvs metāls, ko izmanto, piem., stikla, ziepju ražošanā [K].
- nātrijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, mīksts un ķīmiski aktīvs sārmu metāls [Na].
- alva Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, mīksts, viegli kūstošs metāls [Sn].
- niķelis Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, plastisks, mehāniski izturīgs metāls, kuru izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu iegūšanā, metāla virsmu pārklāšanā u. tml. [Ni].
- rutēnijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, trausls metāls, ko izmanto pārklājumiem elektrotehnikā, juvelierizstrādājumos [Ru].
- kobalts Ķīmiskais elements – sudrabbalts metāls ar iesarkanu nokrāsu, ko izmanto sevišķi cietu termiski izturīgu sakausējumu radīšanai, metāla pārklājumos, emaljas, krāsu, stikla rūpniecībā u. tml. [Co].
- torijs Ķīmiskais elements – sudrabbalts radioaktīvs metāls [Th].
- alumīnijs Ķīmisks elements – viegls, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas labi vada siltumu un elektrību [Al].
- cinks Ķīmisks elements – zilganbalts metāls, ar ko pārklāj dzelzs izstrādājumus, lieto sakausējumos, galvaniskajos elementos u. tml. [Zn].
- albatross Liels, balts jūras putns ar ļoti gariem spārniem.
- panda Liels, lācim līdzīgs dzīvnieks, kura apmatojums ir balts ar raksturīgiem melniem plankumiem ap acīm, uz ausīm, deguna, kājām un pleciem; bambuslācis [Ailuropoda melanoleuca].
- sniegbalts Ļoti balts, intensīvi balts.
- sniegains Ļoti balts; sniegbalts.
- balts kā sniegs ļoti balts.
- sniega baltumā ļoti balts.
- pūdercukurs Ļoti smalki samalts cukurs.
- ģipsis Mīksts, balts vai pelēks minerāls, ko izmanto celtniecībā, tēlniecībā, arī medicīnā.
- gugatnis Neliels sloku dzimtas melnbalts purva putns [Philomachus pugnax].
- balināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst balts, gaišs vai gaišāks.
- apkalums Paveikta darbība, rezultāts --> apkalt; metāla kārta, ar ko (kas) ir apkalts.
- antonīms Pretējas nozīmes vārds (piem., "balts" – "melns").
- polonijs Radioaktīvs ķīmiskais elements – sudrabaini balts, mīksts metāls [Po].
- aktīnijs Radioaktīvs ķīmiskais elements – sudrabbalts metāls, kas sastopams urāna rūdās [Ac].
- nokaist Sakarst tā, ka kļūst sarkans, arī balts; ļoti sakarst.
- pasalts Samērā, diezgan salts, auksts.
- krīts Sīkgraudains, parasti balts, organiskas izcelsmes nogulumiezis.
- vanilīns Sintētiski iegūts balts kristālisks pulveris ar intensīvu vaniļas smaržu.
- sekretārs Slaids, plēsīgs melni balts putns ar garām kājām, spēcīgiem nagiem, līku knābi un cekulu uz galvas.
- smuidrs Slaids, stalts, arī lokans, vingrs (par cilvēku, tā augumu).
- gāziens Spēcīga (piem., ūdens) šalts.
- gāzma Spēcīga (ūdens, viļņu) šalts.
- rumaks Spēcīgs, stalts zirgs.
- kā briedis stalts un iznesīgs.
- vīrs kā briedis stalts, spēcīgs vīrietis.
- vīrs kā ozols stalts, spēcīgs vīrietis.
- lociņinstruments Stīgu instruments, ko spēlē ar lociņu (piem., vijole, alts, čells, kontrabass).
- konstantāns Sudrabaini balts vara un niķeļa sakausējums, kam raksturīga maza elektriskās pretestības atkarība no temperatūras, tādēļ to izmanto elektrisko mēraparātu, rezistoru u. tml. izgatavošanai.
- sidrabbalts Sudrabbalts.
- kafija Šā koka vai krūma sēklas (pupiņas); no tām gatavots (grauzdēts, malts) pārtikas produkts; šā pārtikas produkta aizstājējs (piem., no cigoriņiem, miežiem).
- Eiropas ūdele šāds aizsargājams dzīvnieks, kam apakšlūpa, augšlūpa un zods ir balts, krasi norobežots no tumšās galvas.
- Amerikas ūdele šāds dzīvnieks, kas Eiropā savvaļā nonācis no kažokzvēru fermām un kam balts ir tikai zods un apakšlūpa.
- palts Šalts.
- krāsains Tāds (attēls), kas ir dažādās krāsās; tāds, kam ir šāds vai šādi attēli; pretstats: melnbalts.
- dzelžots Tāds, kam ir dzelzs, tērauda daļas; tāds, kas ir apkalts ar dzelzi, tēraudu.
- sirms Tāds, kam ir gaiši pelēks vai pelēcīgi balts apmatojums vai apspalvojums (par dzīvniekiem); gaiši pelēks vai pelēcīgi balts (par apmatojumu, apspalvojumu).
- sarkanbaltsarkans Tāds, kam starp sarkaniem laukumiem, joslām, ir balts laukums, josla.
- melns Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu; tāds, kam ir, piem., sodrēju krāsa; pretstats: balts.
- pilngraudu Tāds, kas ir malts no neskrotētiem graudiem (par miltiem); tāds, kas ir pagatavots no miltiem, kuri ir malti no neskrotētiem miltiem.
- sirms Tāds, kas ir pelēcīgi balts; tāds, kam ir pelēcīgi balta nokrāsa.
- krāsains Tāds, kas ir vienā vai vairākās spektra krāsās; tāds, kas nav balts, pelēks vai melns.
- ķīvīte Tārtiņu dzimtas bridējputns, kam ir balts un melns apspalvojums ar zaļganu spīdumu un pagarš, šaurs spalvu cekuls uz galvas [Vanellus vanellus].
- bastarda āboliņš tauriņziežu dzimtas lopbarības augs ar baltsārtiem ziediem.
- šļakata Trieciena radīta neliela (parasti ūdens) šalts, kas virzās uz augšu, sāniem u. tml.
- krēmdzeltens Viegli iedzeltens, dzeltenīgi balts.
- pumeks Viegls, porains pelēks, balts, iesārts, dzeltenīgs vulkānisks iezis; šāda ieža gabals.
- seradella Viengadīgs, tauriņziežu dzimtas lakstaugs, kam ir plūksnainas lapas un sīki, baltsārti ziedi ķekaros un ko audzē lopbarībai vai zaļmēslojumam [Ornithops sativus].
- monohroms Vienkrāsains, arī melnbalts.
- šļāciens Vienreizēja paveikta darbība --> šļākt (1); arī šalts, šļakata.
- baltums Vispārināta īpašība --> balts (1).
- saltums Vispārināta īpašība --> salts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme: zema temperatūra: aukstums (1).
- pūpols Vītolu un kārklu ziedkopa – mīksts, pūkains, balts spilvu veidojums stāvā spurdzē.
- nefrīts Zaļš (dažreiz pienbalts), labi pulējams pusdārgakmens.
- ziloņkauls Ziloņu ilkņu dentīns; dzeltenīgi balts materiāls, ko iegūst no ziloņa ilkņiem.
- krustakmens Zīme zemes gabala robežpunktu iezīmēšanai – liels zemē ierakts akmens, kura virszemes daļā ir iekalts krusts.
- kumeļš Zirgs (parasti stalts).
Atrasts piemēros (157):
- pūkains ..sakritis pūkains un tik balts sniegs kā baltākā truša kažociņš.
- saplaukt Ābeles saplauka baltsārtiem ziediem.
- stingrs Āboliem ir balts, sulīgs, stingrs mīkstums.
- nolīt Aiz muguras nolīst smieklu šalts.
- kalts Akmeņkaļa kalts.
- alts alts ir mans pirmais mūzikas instruments.
- sudrabains Alva ir sudrabaini balts metāls.
- palsens Ap Kalna Spijēniem gaudoja salts ziemas vējš. Bez mitēšanās viņš dzenāja palseno sniegu pa sētu no vienas vietas uz otru.
- kontralts Apbrīnojami zems kontralts.
- šķirsts Apkalts šķirsts.
- ķēpa Ārā balts, balts sniegs. Ķēpa vairs nenāca, bet gaiss joprojām drēgns.
- pasalts Ārā laiks ir krietni pasalts.
- sētsvidus Arī mūsu pagalmu skārusi salna, viss sētsvidus balts.
- pielāpīt Asfalts ir lāpīts un pielāpīts.
- nolīt Asfalts nolijis slapjš.
- samalt Avārijā mašīnas priekšgals pilnīgi samalts.
- apakškrekls Balts apakškrekls.
- simbols Balts balodis ar olīvas zariņu knābī ir pazīstams kā miera simbols.
- lūgsna Balts gaismas spožums rasoja.. Pār lūgsnā celtām rokām.
- galdauts Balts galdauts.
- gulbis Balts kā gulbis.
- tauriņš Balts krekls ar tauriņu.
- šlipse Balts krekls, šlipse ap kaklu.
- linauts Balts linauts.
- mežģīņaudums Balts mežģīņaudums.
- mutautiņš Balts mutautiņš.
- nēzdogs Balts nēzdogs.
- orhideja Balts orhidejas zieds.
- balts Balts papīrs.
- papīrs Balts papīrs.
- plienakmens Balts plienakmens.
- snigt Balts sniedziņš snieg uz skujiņām un maigi dziedot pulksten's skan...
- apklāt Balts sniegs apklāj zemi.
- spodrpapīrs Balts spodrpapīrs.
- topiņš Balts topiņš.
- valkans Balts un valkans sviests.
- galds Balts virtuves galds.
- plīšs Balts, brūns plīšs.
- porcelāns Balts, caurspīdīgs porcelāns.
- tauriņš Balts, dzeltens, raibs tauriņš.
- diegs Balts, melns diegs.
- pundurtruši Balts, raibs pundurtrusis.
- rasains Balts, rasains vasaras ābols iekrīt pa logu istabā un aizripo pa grīdu līdz galda kājai.
- virskrekls Balts, rūtains virskrekls.
- kupena Baltsārtas ābeļziedu kupenas.
- baltsārts Baltsārti ābeļziedi.
- baltsārts Baltsārts marmors.
- zīriņš Baltspārnu zīriņš.
- čemurains Čemurainās baltstarītes.
- čerimoija Čerimoijai ir zaļa miza, balts mīkstums un melnas, indīgas sēklas.
- silīcijs Dabā silīcijs brīvā veidā nav sastopams, to satur vairāki minerāli un ieži – bazalts, granīts, smiltis, kvarcs un citi.
- piespraust Daudziem pie apģērba bija piesprausta sarkanbaltsarkanā lentīte.
- kalts Galdnieka kalts.
- gludens Gludens asfalts.
- gluds Gluds ceļš, asfalts.
- kalt Granītā kalts piemineklis.
- vīrs Iznesīgs, stalts vīrs.
- baltstarīte Ja dārzā ir dobe, kurā Tu audzē puķes griezto ziedu iegūšanai, tad baltstarīte būs lielisks šīs dobes papildinājums.
- piekalt Jēzus tika piekalts krustā.
- kaļķains Kaļķaini balts.
- asfalts Karsts asfalts.
- rapieris Korporācijas vapeni greznoja sudrabā kalts rapieris.
- talks Koši balts talka pulveris.
- mālis Kumeliņš nebarots, Rīta mālis nesamalts.
- tauriņš Kungiem ir jāvelk fraka, balta veste un balts tauriņš.
- feniņš Kurzemes bīskapijā kalts feniņš.
- ielīt Laivā ielīst ūdens šalts.
- līdzens Līdzens asfalts.
- stalts Liels un stalts kuģis.
- uzlūgt Mani uzlūdz stalts puisis.
- melnbalts Melnbalts fotoattēls.
- linogrebums Melnbalts linogrebums.
- mersedess Melns, balts mersedess.
- iesnigt Mežs iesnidzis balts.
- piesnigt Mežs piesnidzis balts.
- mikls Mikls asfalts.
- parādīties Naktī parādījies balts tēls.
- nospļaudīt Nospļaudīts asfalts.
- suņuks Pa ceļu pretim skrien melnbalts suņuks.
- pasalts Pasalts cilvēks.
- aizkari Pasauli aizklāj balts un viegls sniegpārslu aizkars.
- pelēks Pelēki balts.
- trusis Pelēks, balts, raibs trusis.
- pērļains Pērļaini balts.
- albatross Pieaugušais albatross ir skaists putns gulbja lielumā un šķiet pilnīgi balts no attāluma.
- pienains Pienaini balts.
- bolero Pienbalts bolero.
- matstikls Pienbalts matstikls.
- plecīgs Plecīgs un stalts vīrietis.
- šalts Prieka šalts.
- salīt Salijis asfalts.
- salts Salts aprēķins.
- salts Salts cilvēks.
- salts Salts egoisms.
- salts Salts miers.
- salts Salts nicinājums.
- salts Salts pavasaris.
- alts Samtains alts.
- saplaisāt Saplaisājis asfalts.
- sarkanbaltsarkans Sarkanbaltsarkana šalle.
- sarkanbaltsarkans Sarkanbaltsarkans karogs.
- nokarsēt Saulē nokarsēts asfalts.
- sakarst Saulē sakarsis asfalts.
- uzdvest Saules nokaitētais asfalts uzdvesa karstumu.
- nokveldēt Saules nokveldēts ceļš, asfalts.
- savirknēt Savirknēt ziedus sarkanbaltsarkanā grupējumā.
- sermulis Sermuļa apspalvojums vasarā ir brūns ar baltu, bet ziemā – pilnīgi balts, vienīgi astes galā tumšs.
- smalkgraudains Smalkgraudainais asfalts, ģipsis.
- sniegbalts Sniegbalts priekšauts, galdauts.
- stalts Stalts baznīcas tornis.
- stalts Stalts briedis.
- oficieris Stalts oficieris.
- platradzis Stalts platradzis ieskrēja mežā.
- puisis Stalts puisis.
- stalts Stalts un spēcīgs vīrietis.
- stalts Stalts zirgs.
- jauneklis Stalts, iznesīgs jauneklis.
- jaunietis Stalts, spēcīgs jaunietis.
- apspalvojums Stārķim ir melnbalts apspalvojums.
- stirna Stirnām ap asti ir balts laukums – "spogulis", ko tās izmanto briesmu brīžos signalizācijai.
- spogulis Stirnām ap asti ir spilgti balts laukums, tā dēvētais spogulis.
- kalt Sudrabā kalts gredzens.
- sudrabbalts Sudrabbalts mēness.
- sudrabots Sudraboti balts.
- zilganbalts Svins ir zilganbalts ķīmiskais elements.
- asfalts Šosejas gludais asfalts.
- smīns Tu mani nicini ar savu vieglo smīnu, Kas salts kā asmenis pār manu elpu likts..
- novizēt Tumsā novizēja kaut kas balts.
- palts Ūdens tek caur jumtu, un uz grīdas sakrājusies paliela palts.
- uzsegt Uz galda uzsegts balts galdauts.
- uzbrāzt Uzbrāza skatītāju smieklu šalts.
- nenopriecāties Uzsniga tik balts, skaists sniegs, ka nenopriecāties.
- uzvilnīt Uzvilnī smieklu šalts.
- kuilis Varens, balts kuilis.
- iekalt Vārtu režģī iekalts ģerbonis.
- nokaitēt Vasaras saulē nokaitētais asfalts kļuva mīksts.
- tēvabrālis Viņa bagātais tēvabrālis, sirms, stalts mežkungs, maģistra trakām idejām neticēja un līdzekļus nedeva..
- klausīt Viņa rokai klausa ēvele, kalts.
- virpuļveida Virpuļveida dzirksteļu šalts.
- ņirbēt Viss gaiss ņirb balts no sniega pārslām.
- piesnigt Viss ir piesnidzis un balts.
- pārstāvēt Vissenākos eksponātus muzejā pārstāv akmens kalts un akmens cirvji.
- apmatojums Zaķim ziemā ir balts apmatojums.
- mēnessirpis Zaļgani sārtajā debesī pār tumšo mežu iedegās spoži balts mēnessirpis.
- zebiekste Zebiekstes kažoks vasarā ir brūns ar baltu, bet ziemā viscaur balts.
- strūkla Zibens naktī izšaujas balts! Dzirksteļu strūkla gaisā šalc: Sajūsmas vārds.
- ziemīgs Ziemīgi salts gaiss.
- zilganbalts Zilganbalts jūrnieku stila kostīms.
- zilganbalts Zilganbalts ledājs.
- zilibalts Zilibalts jūrnieku krekls.
- zilibalts Zilibalts ledus.
- zilbalts Zilibalts porcelāns.
- zilibalts Zilibalts porcelāns.
- zilibalts Zilibalts sniegs.
- kalt Zīlītes kalts dobums.
- zīmotne Zīmotnes sarkanbaltsarkanā krāsā.
- žilbinošs Žilbinoši balts smaids.
alts citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV