Paplašinātā meklēšana
Meklējam liedēt.
Atrasts vārdos (11):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (83):
- aizgaiņāt Aizdzīt, izkliedēt.
- aizgainīt Aizdzīt, izkliedēt.
- aizdzīt Aizpūst (par vēju); izkliedēt.
- iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) – par vēju; izkaisīt, izkliedēt.
- uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
- ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
- uzcirst Ar spēcīgiem vēzieniem apvērst, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
- izārdīt Ārdot izkliedēt, izsvaidīt.
- izliedēt Būt par cēloni tam, ka viscaur salīst; saliedēt.
- kohorta Cieši saliedēta cilvēku grupa.
- saslēgties Cieši saliedēties (kādai darbībai), savienoties (kopīgai norisei).
- klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu; kliedēt (2).
- dūmaka Gaisā izkliedēti dūmi, putekļi.
- mākonis Gaisā izkliedēts (kā, piem., dūmu, gāzu) kopums.
- migla Gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas.
- piegrābt Grābjot savākt vienkopus (ko izkaisītu, izkliedētu).
- iestrādāt Iejaukt, izkliedēt (piem., mēslojumu, sēklu augsnē).
- ieklāt Iekrāsot; uzlikt un izkliedēt krāsu (kur).
- pašķīst Īsu brīdi šķīst, izkliedēties uz visām pusēm, arī kādā virzienā (piem., par šķidrumu, masu).
- izbārstīt Izklaidus izbērt, bārstot izkliedēt; izkaisīt.
- izsēt Izkliedēt (kādu kopumu).
- izsēt Izkliedēt (pa visu organismu); izplatīt (organismā).
- izgaisināt Izkliedēt (piem., dūmus, miglu).
- uzrasināt Izkliedēt (šķidrumu) sīku pilienu veidā virsū (uz kā, kam).
- izšķaidīt Izkliedēt, daļēji iznīcināt (kādu kopumu).
- izkliest Izkliedēt, izklīdināt.
- izgaiņāt Izkliedēt.
- izklaidēt Izkliedēt.
- izklīdināt Izkliedēt.
- gaist Izkliedēties apkārtējā vidē; pamazām zust, izgarot.
- uzsūkties Izkliedēties apkārtējos audos, izzust.
- izšķīst Izkliedēties.
- disperss Izkliedēts; novirzīts no vidējā.
- difūzs Izkliedēts.
- izretināt Izveidot lielākas atstarpes; izkliedēt.
- izsvaidīt Izvietots izklaidus, izkliedēts.
- izkaisīt Kaisot izkliedēt.
- klīdināt Kliedēt (1).
- gaiņāt Kliedēt (piem., miglu, mākoņus).
- smidzināt Kliedēt, izplatīt sīkiem pilieniem.
- gaisināt Kliedēt.
- klaidēt Kliedēt.
- mērcēties Kļūt slapjam lietū; liedēties.
- izlaistīt Laistot izkliedēt (šķidrumu); laistot (šķidrumu), padarīt (ko) mitru vai slapju.
- suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
- māsība Meiteņu un sieviešu loks, kas darbojas saliedēti, vienotā kopienā vai ar vienotu mērķi.
- izmētāt Metot izkliedēt, izsvaidīt.
- pār- Norāda, ka darbības objekta virsma tiek klāta (ar ko), darbības objekts tiek novietots, izkliedēts pāri (kam), pār (ko).
- vākt Ņemt un novietot (izkliedētus priekšmetus kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- raust Pakāpeniski virzīt vienkopus (ko irdenu, izkliedētu), parasti ar rokām vai kādu rīku.
- savākt Pārvietojot (piem., kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piem., kaudzi, saini no tiem).
- savākt Pārvietojot (piem., kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- izpluinīt Pluinot izkliedēt, izjaukt (kādu kopumu).
- izklaidība Psihisks stāvoklis, arī rakstura īpašība, kam piemīt izkliedēta, nenoturīga uzmanība, nespēja koncentrēties.
- izpūst Pūšot izkliedēt, arī izsmidzināt.
- izdzenāt Pūšot izkliedēt.
- sakļauties Refl. --> saliedēties [2]; izveidoties par vienotu kopumu.
- glābt situāciju rīkoties tā, lai novērstu, kliedētu nepatīkamu, nevēlamu situāciju.
- izrušināt Rušinot izjaukt, izkliedēt (piem., ogles krāsnī).
- sacementēt Saliedēt (piem., cilvēku kopumu).
- konsolidēt Saliedēt, apvienot.
- duša Sīkos pilienos izkliedēta mazgājamā ūdens strūkla; ierīce, kas rada šādu strūklu; mazgāšanās ar šādu ierīci.
- koagulācija Sīku, izkliedētu daļiņu sarecēšana vai salipšana, veidojot pārslveida nogulsnes.
- ansamblis Skaņdarba vienots, saliedēts izpildījums.
- izsmidzināt Smidzinot izkliedēt (kādu vielu).
- izspārdīt Spārdot izjaukt (kādu kopumu), arī spārdot izsvaidīt, izkliedēt.
- aizsprāgt Sprāgstot, plīstot strauji aizlidot, izkliedēties (par šķembām, lauskām).
- sašķīst Straujā kustībā, triecoties pret ko, sadalīties, izkliedēties (parasti par kā šķidra kopumu).
- pajukt Strauji izkliedēties, tikt izkliedētam uz visām pusēm; juceklīgi izklīst.
- izsvaidīt Sviežot izkliedēt; nosviest, arī nolikt vairākās vietās (parasti nekārtīgi); izmētāt.
- izšķaidīt Šķaidot izkliedēt.
- emulsija Šķidrums, kurā izkliedēti sīki cita šķidruma pilieni.
- izšķiest Šķiežot izkliedēt.
- jukt Šķīst, tikt kliedētam.
- izklaidīgs Tāds, kam ir izkliedēta, nenoturīga uzmanība, nespēja koncentrēties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- krēsla Vāja, izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta; laiks, kad ir šāda gaisma.
- raust Vākt un virzīt kurp (ko izkliedētu).
- šūnbetons Vieglbetons, kurā ir vienmērīgi izkliedēti sīki tukšumi.
- ārdīt mēslus vienmērīgi izkliedēt mēslus uz lauka.
- izšķīst Vienmērīgi izkliedēties (kādā vidē), izveidojot šķīdumu.
- suspendēt Vienmērīgi kliedēt (cietas vielas sīkas daļiņas) šķidrā vai gāzveida vidē.
- šķīst Vienmērīgi kliedēties (kādā vidē), veidojot šķīdumu.
- vienība Vienotība, saliedētība.
liedēt citās vārdnīcās:
MEV