Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam kaut.

Atrasts vārdos (42):

Atrasts etimoloģijās (11):

No grieķu autos 'pats' un latīņu immunitas (immunitatis) 'atbrīvošana no kaut kā'. (šķirklī autoimunitāte)
No latīņu immunitas, immunitatis 'atbrīvošana no kaut kā'. (šķirklī imunitāte)
No franču aspirant, kam pamatā latīņu aspirans, aspirantis 'tāds, kas tiecas pēc kaut kā'. (šķirklī aspirants)
No vācu Phytonzide, kam pamatā grieķu phyton 'augs' un latīņu caedere 'nokaut'. (šķirklī fitoncīdi)
No angļu quark (termina nozīmē sāka lietot amerikāņu fiziķis M. Gells-Manns, izmantodams īru rakstnieka Dž. Džoisa neoloģismu, kas apzīmē kaut ko nenoteiktu, mistisku). (šķirklī kvarks)
No latīņu informare 'izveidot priekšstatu par kaut ko'. (šķirklī informēt)
A. Kronvalda darinājums (19. gs. 70. gados) no darbības vārda kaut, aizstājot aizguvumu slaktiņš. (šķirklī kauja)
Apvidvārdu kautrēties literārajā valodā ieviesis A. Kronvalds. (šķirklī kautrēties)
No sanskrita mantra 'domāšanas līdzeklis' (man 'prāts' un tra 'atbrīvot, vērst uz kaut ko'). (šķirklī mantra)
No franču sabotage (saboter 'klaudzināt ar koka tupelēm; tīši kaut ko graut'). (šķirklī sabotāža)
No franču syndicat, kam pamatā latīņu syndicus, grieķu syndikos 'tāds, kas rīkojas ar kaut ko kopīgi'. (šķirklī sindikāts)

Atrasts vārdu savienojumos (31):

Atrasts skaidrojumos (200):

izkārtne Aizsegs (kaut kā slēpšanai).
apkampties Apkampt vienam otru; apskauties.
ietvert Apņemt, ieskaut.
apskauties Apskaut vienam otru.
ķerties apkārt apskaut, apkampt.
apķert Apskaut, apkampt.
apķerties Apskauties, apkampties.
saskauties Apskauties.
apkampt Aptvert (kādu) rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut.
apņemt Aptvert ar rokām, apkampt; arī apskaut.
bail Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar kautrības, nedrošības izjūtām.
slaktiņš Asiņaina slepkavība, vairāku dzīvību nežēlīga iznīcināšana; asiņains kautiņš.
kompensācija Atalgojums (piem., par zaudēto); naudas summa, ar kuru kaut ko atlīdzina.
providence Augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus, arī kaut kā iepriekšēja nolemtība.
(ar) tukšām rokām Bez kaut kā.
mulss Bikls, kautrs, nedrošs.
ģībt Būt ļoti lielā sajūsmā (par kaut ko).
izcirst Cērtot atdalīt, iegūt (no kautķermeņa).
mirušās dvēseles cilvēki, kas fiktīvi skaitās (kaut kur).
baltais zvirbulis cilvēks, kas ar kaut ko ļoti atšķiras no pārējiem.
fanāts Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanātiķis.
fanātiķis Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanāts.
partneris Cilvēks, kas kaut ko vienlaicīgi dara pārī ar citu (piem., sporta spēlē, dejā).
izcirtējs Cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (pārdošanai).
informators Cilvēks, kas sniedz informāciju, informē (par kaut ko).
pirmgadnieks Cilvēks, kas strādā, ir iesaistījies, darbojas (kaut kur) pirmo gadu; debitants (sporta spēļu komandā).
dauzoņa Cilvēks, kas trokšņo, rīko tračus, kautiņus; kauslis.
taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis.
lidināties pa gaisu Dedzīgi, jūsmīgi nodoties kaut kam, aizrauties.
mulsums Emocionāls stāvoklis – biklums, kautrums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
sadot pa galvu fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
sadot pa rīkli fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
sadot pa sprandu fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
sadot pa purnu fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
sadot pa kaklu Fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
košergaļa Gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kas nokauts, ievērojot ebreju reliģiskos likumus; gaļa, kas sagatavota, ievērojot šos likumus.
halālgaļa Gaļa, kuras lietošanu pārtikā atļauj islāma noteikumi; gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kurš ir nokauts atbilstoši islāma noteikumiem.
krūtiņa Gaļas gabals no dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas.
ambīcijas Godkārība, cenšanās pēc kaut kā aiz godkārības; tieksme, pretenzijas iegūt (ko).
pirkt kaķi maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko.
pirkt cūku maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko.
pirkt sivēnu maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko.
apjozt Ierobežot, apņemt, ieskaut.
iniciatīva Ierosme kaut ko sākt; darbības uzsākšana un aktīva virzīšana.
mesties starpā iesaistīties (piem., strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
aizkaut Iesākt kaut (dzīvnieku).
tīties Ieskaut sevi (ar ko, kur iekšā).
lūgumraksts Iesniegums, kurā izteikts lūgums kaut ko atļaut vai piešķirt.
kautrēties Izjust kautrību; izjust nedrošību, biklumu, mulsumu.
kaunēties Izjust kautrību; kautrēties.
izvilloties Izkauties; izķildoties.
izvicināt dūres izkauties.
izplūkties Izkauties.
piemiegt acis izlikties kaut ko neredzam, nepamanām.
lai jupis (pa)rauj izsaucas lielā neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, vēloties, lai kaut kā nebūtu, arī lādot.
Pie joda! izsauciens, paužot neapmierinātību, sašutumu vai vēlēšanos no kaut kā atbrīvoties.
izplēsties Izstrīdēties; arī izkauties.
klīrēties Izturēties pārspīlēti smalki; nevajadzīgi kautrēties, arī tiepties.
individualizēt Izveidot (kaut ko) ar individuālām īpatnībām.
identificēties Justies piederīgam pie kaut kā; iejusties kādā tēlā, iedomāties sevi kāda cita vietā.
ziedu kāposti kāposti, kas izveido baltu, cietu, lapu ieskautu ziedu rozeti; puķkāposti.
aizsargkārta Kārta, kas aizsargā (no kaut kā).
slaktēt kaut [1].
kauču kaut [3].
jebšu kaut arī, lai gan.
daudz maz kaut cik.
kauču kaut gan; kaut arī [2].
mākonis kaut kā nepatīkama, draudīga liels kopums.
derivācija kaut kā novadīšana, novirzīšana no galvenās plūsmas.
kā nebūt kaut kā.
kādreiz kaut kad nākotnē.
kādreiz kaut kad pagātnē.
kā nekā kaut kādā veidā; kaut kā.
kāds nekāds kaut kāds; tāds, kāds ir pie rokas.
ķīniešu ābece kaut kas grūti saprotams (kādam).
odziņa kaut kas īpašs, neparasts, saistošs.
Dieva dāvana kaut kas ļoti labs, izcils (piem., spējas, talants), kas cilvēkam piemīt no dzimšanas vai iegūts negaidīti, bez piepūles.
manna kaut kas ļoti labs, negaidīti, bez pūlēm iegūstams.
dinozaurs kaut kas ļoti liels un sens, arī vecmodīgs.
mistika kaut kas neizskaidrojams, pārdabisks, mīklains.
Dieva darbi kaut kas pārsteidzošs, neticams.
diezin kas kaut kas sevišķs.
inscenēt kaut ko sarīkot, notēlot, lai ar savu izturēšanos, rīcību maldinātu.
ko nebūt kaut ko.
viņā pasaules malā kaut kur ļoti tālu.
kur nebūt kaut kur, kur pagadās.
plēsties kauties (par dzīvniekiem).
plūkties kauties (par dzīvniekiem).
sakauties kauties vienam ar otru, citam ar citu.
izkauties kauties, arī cīnīties, plēsties (vienam ar otru, savā starpā) un izbeigt kauties, arī cīnīties, plēsties.
plūkāties kauties, parasti plēšot, velkot (citam citu, piem., aiz drēbēm, matiem).
klupt matos kauties, plēsties.
vicoties kauties; arī ķildoties.
plūkties kauties; arī strīdēties.
villoties kauties; ķildoties.
vicināt dūres kauties.
klope kautiņš.
ciska kautķermeņa attiecīgā daļa.
baidīties kautrēties, neiedrošināties.
kauns kautrība.
kautrs kautrīgs; bikls.
halālkautuve kautuve, kurā dzīvnieki tiek kauti atbilstoši islāma noteikumiem.
mulst Kļūt biklam, kautram, nedrošam (piem., uztraukumā, pārdzīvojumā); justies neērti, nedroši, nezināt, kā rīkoties.
konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums (piem., izteikumam, vārdam), kas nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts.
talons Kontroles dokuments, kas apstiprina tiesības kaut ko saņemt, lietot, izmantot; sabiedriskā transporta (elektroniskā) biļete.
ēra Laika posms, kas ar kaut ko īpašu atšķiras no iepriekšējā laika posma.
daudzmaz Lielākā vai mazākā mērā; nedaudz, nelielā mērā, kaut cik.
ā Lieto, lai izteiktu apliecinājumu, ka kaut kas ir saprasts.
gan jau lieto, lai norādītu, ka kas kaut kad, kaut kā tomēr notiks, īstenosies.
ka Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi; kaut.
redz Lieto, lai pievērstu uzmanību kaut kam redzamam.
apņemt Lokveidā aptvert, ieskaut.
aizzibsnīt Ļoti ātri, strauji kustoties, attālināties, aizvirzīties (par kaut ko spožu, gaišu).
nomētāt ar cepurēm ļoti viegli uzvarēt, sakaut.
Prokrusta gulta mākslota, uzspiesta norma, kurai kaut ko cenšas ar varu pielāgot.
balsts Materiāls, arī garīgs pamats (kaut kam); palīdzība.
cik necik mazliet, kaut nedaudz.
kāds nekāds Mazvērtīgs, mazsvarīgs; kaut kāds.
izmest makšķeri mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
izmest āķi mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
izmest tīklu mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
nav ne vēsts (no kāda, no kā) nav nekā, ne mazāko pazīmju no kaut kā (meklētā, bijušā, gaidāmā u. tml.).
ar Dievu uz pusēm ne visai labi; kaut kā.
bikls Nedrošs, nebrīvs (kautrējoties, mulstot); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
brūķēt (lielu) muti nekautrīgi (daudz) runāt.
rīvēt degunā nekautrīgi atgādināt (kāda) vainu, kļūdu u. tml.; pārmest.
bāzties Nekautrīgi iet, spiesties (kur); uzbāzīgi censties iesaistīties (kur).
bāzt degunā nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
bāzt acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
iebāzt degunā nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
grūst acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku, teikt (ko nepatīkamu).
bāzt (savu) degunu nekautrīgi, netaktiski jaukties citu darīšanās; ziņkārīgi interesēties par cita dzīvi.
plīties Nekautrīgi, uzmācīgi censties iekļūt (kur), arī panākt, iegūt (ko).
nekautrs Nekautrīgs.
neskatoties uz (ko) neraugoties uz (ko); kaut gan, lai gan.
krūtsgabals No dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas izcirsts, izgriezts gaļas gabals; krūtiņa.
apkaut Nokaut (daudzus, visus).
izkaut Nokaut, iznīcināt (daudzus vai visus).
kautķermenis Nokauta, nodīrāta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, iekšējiem orgāniem un astes; liemenis.
liemenis Nokauta, nogalināta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, astes, iekšām u. tml.
dabūt mācību nonākt pie pamācošas atziņas (parasti pēc kaut kāda notikuma).
samizot Nopērt, parasti stipri; piekaut.
noslānīt Nopērt; arī piekaut.
sadot pa ādu Nopērt; sasist, piekaut.
sadot pa mizu Nopērt; sasist, piekaut.
sub- Norāda, ka kaut kas atrodas apakšā (kam), zem (kā).
apakš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā.
noslaktēt Noslepkavot; nokaut.
izšķirt Panākt, ka izbeidz, piem., kauties, strīdēties.
izšķirt Panākt, ka izbeidzas (piem., kautiņš, strīds).
prēmija Papildu atalgojums par sasniegumiem darbā; atlīdzība, atalgojums par kaut ko (parasti vienreizēji paveiktu).
lūdzams Parasti savienojumā "ne lūdzams": saka par kaut ko, ko nevar sagaidīt notiekam, piepildāmies.
ož pēc naftalīna pārnestā nozīmē saka par kaut ko vecmodīgu.
uzvarēt Pārspēt, sakaut (pretinieku, piemēram, bruņotā sadursmē).
piesist Pārspēt, sakaut (sporta spēlē).
gaļa Pārtikas produkts, ko iegūst no kautiem dzīvniekiem.
saņemties Pārvarot laiskumu, sakopot spēkus, sasparoties (kādas darbības veikšanai); pārvarot kautrību, neizlēmību u. tml.; iedrošināties, spēt (ko izdarīt).
šovs Pasākums, kurā kaut kas tiek demonstrēts.
komplekss Pašapziņas trūkums, neticība sev, saviem spēkiem, pārlieku liela kautrība.
dzīvoties Pavadīt laiku (kur), rotaļājoties vai nodarbojoties ar kaut ko (parasti par bērniem).
uz ātru roku Pavirši, kaut kā.
kā celties, tā velties pēc pamošanās tūlīt kaut kur iet.
gaida Pēc skautu parauga veidotas starptautiskas meiteņu organizācijas biedre.
nokautrēties Pēkšņi izjust kautrību; sakautrēties.
apkautrēties Pēkšņi kļūt kautrīgam.
piesist Piekaut, stipri sasist (kādu).
pa dullo (sadot, dabūt u. tml.) piekaut; tikt piekautam.
iedot pa muti piekaut.
sadot pa ribām piekaut.
sadot pa zobiem piekaut.
dot pa aci piekaut.
pieklapēt Piekaut.
svilināt Pieliekot ko degošu, karstu, likvidēt (nokauta dzīvnieka apmatojumu, apspalvojumu).
noplūkt Plūcot atdalīt nost (putna kautķermenim spalvas); plūcot atdalīt spalvas (putna kautķermenim).
deldēt mēli Pūlēties ar runāšanu kaut ko panākt.
puscūka Puse vai aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā).
stomīties Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām; izturēties nedroši, kautrīgi, parasti aiz neziņas, šaubām.
savīstīt dūres sagatavoties sist, kauties ar dūrēm.
arī Saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmēm starp šīm teikuma daļām; kaut gan; lai gan.
žamevū Sajūta, kad kaut kas pazīstams pēkšņi šķiet svešs vai jauns; pretstats: dežavū.
dīc kā ods saka par cilvēku, kas nemitīgi, apnicīgi kaut ko runā, prasa.
piepūšas kā pāvs saka par cilvēku, kas par kaut ko ļoti lepojas.
piepūšas kā tītars saka par cilvēku, kas par kaut ko ļoti lepojas.
būt aiz ādas saka par kādu, kas ir kaut ko nodomājis un to slēpj.
ka bail saka par kaut kā nevēlama augstu pakāpi, lielu daudzumu.
Dieva pirksts saka par kaut ko brīnumainu, neticamu.
kā jauns Dievs saka par kaut ko izcilu, nepārspējamu, tuvu ideālam.
skaties un brīnies saka par kaut ko ļoti pārsteidzošu.
uz zaķa saka par kaut ko nekārtīgi, nevīžīgi, arī nepilnīgi veiktu, arī ko nepamatotu, nejaušu u. tml.
kā pērkondārds skaidrās debesīs saka par kaut ko pēkšņu, negaidītu, parasti nepatīkamu.
pilnīgs vāks saka par kaut ko pilnīgi absurdu, nejēdzīgu.
āķis lūpā saka par situāciju, kad kādam ir radusies interese par kaut ko.
no kurienes vējš pūš saka, aptverot kaut ko līdz šim nesaprastu, nojaušot kāda īstos nolūkus, mērķi, rīcības cēloni.
no kuras puses vējš pūš saka, aptverot kaut ko līdz šim nesaprastu, nojaušot kāda īstos nolūkus, mērķi, rīcības cēloni.
ne savā ģīmī saka, ja cilvēka izskats ir pilnīgi pārmainījies (parasti no kaut kā negatīva).
būt kaulos saka, ja cilvēkā kaut kas ir dziļi iesakņojies.
acis atveras saka, ja kādam pēkšņi kaut kas kļūst skaidrs, saprotams.
acis atdarās Saka, ja kādam pēkšņi kaut kas kļūst skaidrs, saprotams.
kā mednis riestā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
kā mednis dziesmā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.

Atrasts piemēros (200):

iebūvietis ..glabājams taču Brīviņu kunga tēvs, nevis kaut kāds iebūvietis.
pusbībele ..man gribējās dabūt sen apsolīto pusbībeli. Vecmāte man teicās to dot, tiklīdz es mācēšot labi lasīt. Kas tur gan par skaistiem stāstiem esot, to es ne iedomāties nevarot.. Pusbībele esot svēta grāmata, un kaut kurš nejēga ap to vis nevarot smulēties.
paskolot ..viņš ne mirkli nešķīrās no domas kaut cik paskolot savus bērnus.
noelsties "..Šitais bija kaut kas neredzēts!" aktieris noelšas..
sēkt "Kas jums noticis?" dobji kaut kur koridorā sēca vīrieša balss.
sašķelt Ābele turpina zaļot un nest augļus, kaut arī tās stumbrs ir sašķelts.
pavilkties Aizgāju uz tango nodarbību un kaut kā pavilkos.
aiz- Aizkauts (sivēns).
aizkaut Aizkauts sivēns.
pilastrs Altārglezna ir pilastru ieskauta.
rokauts Amatnieki auda villaines un rokautus ar ieaustiem bronzas gredzentiņiem.
sprikstēt Aparātā kaut kas sprikst.
sprakstēt Aparātā kaut kas tikko dzirdami sprakstēja.
apkaut Apkaut cūkas, vistas.
apkaut Apkaut ienaidniekus.
kautiņš Aplokā nereti notiek kautiņi.
apmēram Apmēram kaut ko jau varēja nojaust.
apskaut Apskaut māti.
apskaut Apskaut un samīļot draudzeni.
nokaut Ar džokeri var nokaut trumpja dūzi.
saķepēt Ar lētāko līmi kaut ko saķepēt.
kārtība Ar viņu kaut kas nav kārtībā. "Vai dokumentus iesniedzi?" – "Jā, viss kārtībā."
kautiņš Asiņains kautiņš.
izburkšķēt Atbildes vietā izburkšķēt kaut ko nesaprotamu.
nomuldēt Atbildes vietā kaut ko nomuldēt.
atkauties Atkauties no dunduriem.
atkauties Atkauties no ziņkārīgajiem puišeļiem.
atmest Atmest kautrību, kaunu.
stundiņa Atnāc pie manis kaut uz stundiņu!
sakarīgs Atrast kaut cik sakarīgu darbu.
nokauts Atrasties nokautā.
iekost Ātri kaut ko iekost.
novervelēt Ātri novervelēt kaut ko spāniski.
nogrūst Atslēgas ir kaut kur nogrūstas.
atstāt Atstāt kaut kur lietussargu.
jaunulis Atsūtīt darbā kaut kādus jaunuļus.
briļļains Augstskolas laikā biju mazs, briļļains, kautrīgs zēns.
nočerkstēt Austiņās kaut kas nočerkstēja.
grabēt Bagāžniekā kaut kas grab.
pāršļūkt Balstīdamās uz spieķa, večiņa kaut kā pāršļūc pāri ielai.
nokulties Beidzot kaut kā nokūlos lejā.
nočīgāt Beidzot vijolnieks bija ar mieru kaut ko nočīgāt.
izputēt Bērni šorīt kaut kur izputējuši.
apkautrēties Bērns apkautrējās un pieglaudās mātei.
apdzīvoties Bērns jaunajā skolā ir jau kaut cik apdzīvojies.
iešļupstēties Bērns kaut ko neskaidri iešļupstas.
sasapņoties Bērns kaut ko sasapņojas un sāk raudāt.
svešs Bērns kautrējas no svešiem.
pielūgt Bērns nebija pielūdzams apēst kaut karotīti ēdiena.
sareklamēt Bieži vien, ja kaut ko sareklamē, tad čuš vien tur iznāk.
bilst Bilst kaut vārdu pretim.
suķis Bļauj kā aizkauts suķis.
tirāns Boss, visīstākais tirāns, pasauc pie sevis vienu no klusākajiem un kautrīgākajiem darbiniekiem, cērt dūri galdā un kliedz.
jel Būtu jel kaut reizi piezvanījis!
kautuve Būvēt jaunu kautuvi.
vakarīgs Caur krāsainajām logu rūtīm telpā plūda sārta, vakarīga gaisma, kaut stunda bija agra un saule ne tuvu netaisījās rietēt.
izmainīties Ceļā esam kaut kā izmainījušies.
pieplēst Censties pieplēst vēl kaut ko klāt.
apskaut Cieši apskaut meitenes plecus.
tikreiz Cikreiz tu atnāc, tikreiz man kaut ko pārmet.
nokauts Cīņa beidzās ar nokautu.
paputēt Čeks kaut kur paputējis.
čukstēt Čukstēt kaut ko ausī.
lokauts Darba devēja tiesības uz lokautu.
samisēties Datoram kaut kas samisējās.
svepstēt Dažs kaut ko svepst par apdomību un taupību, bet neviens tajā neklausās.
dekalogs Dekaloga baušļi "tev nebūs zagt" un "tev nebūs nokaut" pazīstami arī neticīgajiem.
ieknābāt Dēls no rītiem tikai kaut ko ieknābā.
tramdīt Direktors tramda darbiniekus no rīta līdz vakaram, vienmēr kaut kas nav padarīts, vienmēr varēja izdarīt labāk.
švāģeris Divi švāģeri aizbrauc uz kaut kādu Vecpiebalgas ezeru un divas dienas nav mājās.
spēcīgs Divu spēcīgu kuiļu kautiņa vieta.
rokauts Dižciltīgo apbedījumos atrasti krāšņi rokauti.
nosvīst Draugs jau paguvis kaut kur nosvīst.
dudināt Dudināt kaut ko pie sevis.
nopurpināt Dusmīgi kaut ko nopurpināt.
empiriokriticisms Empiriokriticisms ir teorija, kas aplūko psihisko īstenību kā kaut ko pasīvu, ņemot vērā tikai intelektu.
atrūkt Es .. tikai noteicu tādu kā – hallo, uz ko viņi man kaut ko neskaidru atrūca pretī.
saost Es jau saodu kaut ko nelāgu.
iesēsties Esmu kaut kur iesēdies.
saaukstēties Esmu kaut kur saaukstējies.
raudulīgs Esmu tāda raudulīga, raudu par niekiem, par kaut kādām iedomām.
aizsanēties Gaisā kaut kas aizsanējās.
samežģīties Galvā kaut kas samežģījies.
signāls Galvas sāpes ir signāls, ka organismā kaut kas nav kārtībā.
sakautrēties Galvenais nesakautrēties un nebaidīties.
notvert Gan es viņu kaut kur notveršu!
sakombinēt Gan jau kaut ko sakombinēšu.
noklīst Grāmata kaut kur noklīdusi.
paklīst Grāmata kaut kur paklīdusi.
nosnaust Gribas atpūsties un nosnaust kaut vienu stundu.
našķīgs Gribas kaut ko našķīgu.
atbalstīties Gribas kaut kur pieturēties un atbalstīties.
kuriene Gribas uz kaut kurieni aizbraukt.
uzdāvāt Gribas uzdāvāt kaut ko īpašu.
uzdirst Gribēju uzdirst kaut ko, bet nav ko teikt.
kaut Gribētu grāmatu kaut pašķirstīt.
kaut Guļ nokautais blakus ar to, kurš kāva.
nojēga Gūt kaut kādu nojēgu par šo jautājumu.
nojēgums Gūt kaut kādu nojēgumu.
zirnītis Homeopāts izrakstījis kaut kādus zirnīšus.
iebīdīt Iebīdīt kautrīgo ciemiņu istabā.
iebļaut Iebļaut kaut ko ausī.
negantnieks Iedzērušais negantnieks sācis kauties.
samesties Iekārtā kaut kas bija sameties.
kautiņš Ielaisties kautiņā.
ielaisties Ielaisties strīdā, kautiņā.
pajoliņš Iepazinos ar kaut kādu pajoliņu.
noņurdēt Ierēdnis atbildes vietā kaut ko noņurdēja.
ieskaut Ieskaut meiteni savās rokās.
iestrēbt Iestrēbt kaut ko siltu.
iestumt Iestumt kautrīgo zēnu istabā.
sačabināt Iešu sačabināt kaut ko vakariņām.
murmulis Ievēlēti kaut kādi murmuļi.
piekrāsot Ik pa laikam mājai kaut kas tiek pielabots un piekrāsots.
ārkārtīgs Ir noticis kaut kas ārkārtīgs.
paknibināt Ir tik patīkami saritināties krēslā un kaut ko paknibināt.
izcelties Izcēlās strīds, kautiņš.
tā Izdarīt kaut ko ne tā.
izkaut Izkaut visas aitas.
izkauties Izkauties ar paralēlklases zēniem.
izprovocēt Izprovocēt zēnus uz kautiņu.
izrakt Izrakt kaut kur retro mašīnu.
izšķirt Izšķirt kautiņu.
nekautrīgs Izteikt nekautrīgas piezīmes.
kaut Ja būtu kaut brīdi padomājis, nebūtu atbildējis nepareizi.
izurķēt Ja es kaut ko sāku darīt, man nav miera – vajag visur ielīst, visu saskatīt, izpētīt, izurķēt.
tējasaugi Ja nelielajā dārzā paredzēts audzēt arī kaut ko saimniecībai noderīgu, tie visdrīzāk būs garšaugi, kādas ogas vai tējasaugi.
sakreņķēties Ja notiek kaut kas neplānots un nepatīkams, sakreņķējos.
sašūt Ja vajag kaut ko jaunu, tad pati sašuju.
saspaidīties Jānobloķē telefonam taustiņi, lai, nesot kabatā, kaut kas nejauši nesaspaidās.
darīt Jāsāk kaut kas darīt.
līšus Jātiek projām! Ja ne iešus, tad kaut rāpus un līšus!
projām Jātiek projām! Ja ne iešus, tad kaut rāpus un līšus!
tikai Jauneklis ir kluss un labsirdīgs, tikai pārāk kautrīgs.
nobēgt Jenotsuns parasti cenšas kaut kur nobēgt.
uzdirst Ka tik kādam kaut ko uzdirst.
noskārst Kā varēja noskārst, tēvs kaut ko noklusēja.
taisnība Kad cilvēkam kaut kas neizdodas, viņš meklē visādus attaisnojumus un taisnības iemeslus.
raudzīties Kafejnīcā raudzījos pēc kaut kā veselīga – kādiem salātiem, zaļumiem.
skaidroties Kaimiņi par kaut ko skaidrojās.
starpa Kaimiņu suņu starpā izcēlās kautiņš.
kņudēt Kaklā kaut kas kņud.
kāroties Kārojas kaut kas skābs.
kārot Kārot kaut ko stiprāku.
dubultnieks Katram cilvēkam kaut kur pasaulē slēpjas īsts dubultnieks pēc izskata.
kaut kaut arī līdzi bija karte, tomēr apmaldījāmies.
strādāt kaut arī naktīs nieres strādā intensīvāk nekā dienā, urīns izdalās mazāk.
arī kaut arī noskanēja trešais zvans, skatītāji zālē turpināja sarunāties.
savdabis kaut arī svilpji pieder žubīšu dzimtai, tie savā ziņā ir savdabji, jo to dzīves stils būtiski atšķiras no citiem žubīšu dzimtas putniem, kas mājo Latvijā.
cūka kaut cūku.
kaut kaut cūku.
kaut kaut dabūtu padzerties!
kaut kaut gan nebija vēls, biezoknī jau kļuva tumšs.
gan kaut gan spīd spoža ziemas saule, ārā ir auksts.
panākt kaut gan startējām paši pēdējie, pēc kādas stundas panācām pārējos sacensību dalībniekus.
kaut kaut ienaidnieku.
jel kaut jel uzlītu!
kaut kaut jērus uz svētkiem.
aizkulties kaut kā aizkulties līdz mājai.
aiztenterēt kaut kā aiztenterēt līdz gultai.
izsvempties kaut kā izsvempties no mašīnas.
kulties kaut kā kulties pa dzīvi.
novilkt kaut kā novilkt šo un nākamo dienu.
sačubināt kaut kā sačubināt veco santehniku.
savīstīt kaut kā savīstīt segu.
uzķepuroties kaut kā uzķepurojos kājās.
sačākstēt kaut kad būšu veca un sačākstējusi.
uzdabūt kaut kādā veidā sieviete bija uzdabūjusi viņa adresi.
ziņa kaut kādā ziņā.
marasms kaut kāds marasms!
murgi kaut kāds murgs.
šuri muri kaut kāds šuri muri viņiem jaunībā ir bijis.
aizkustēt kaut kas aizkust gar žogu.
aizķerties kaut kas aizķēries kaklā.
iedurties kaut kas ass iedūries papēdī.
klaudzināt kaut kas klaudzina aiz sienas.
klapēt kaut kas mums abiem neklapēja.
lāgā kaut kas nav lāgā ar internetu.
riktīgs kaut kas nav riktīgi.
nedzirdēts kaut kas nedzirdēts!
aizķerties kaut kas no teiktā aizķērās un palika klausītāju sirdīs.
noklakstēt kaut kas noklakst datorā.
noņirbēt kaut kas noņirbēja starp eglītēm.
nosprakšķēt kaut kas nosprakšķ skaļrunī.
saķerties kaut kas saķēries slimnīcā.
smirdēt kaut kas smirdēdams pūst.
nelabi kaut kas te nelabi ož.
urdīt kaut kas urdīja viņam aizrakstīt.
norīt kaut kas viņai bija uz mēles, bet viņa norija savu sakāmo.
pretīgs kaut ko apēst slimniekam šķita pretīgi.
skribelēt kaut ko ātri skribelēt bloknotā.
burkšķēt kaut ko burkšķēt.
līdzcilvēks kaut ko darīt līdzcilvēku labā.
iečukstēt kaut ko iečukstēt mātei ausī.
buldurēt kaut ko jau viņš drusku buldurē.
ķēpāt kaut ko ķēpāt uz papīra.
ieēst kaut ko mazliet ieēst.
papīrs kaut ko meklēt savos papīros.
mēkšķēt kaut ko mēkšķēt auditorijas priekšā.
pukstēt kaut ko neapmierināti pukstēt.

kaut citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV