Paplašinātā meklēšana

Meklējam kaut.

Atrasts vārdos (42):

Atrasts vārdu savienojumos (27):

Atrasts skaidrojumos (263):

izkārtne Aizsegs (kaut kā slēpšanai).
apkampties Apkampt vienam otru; apskauties.
ietvert Apņemt, ieskaut.
apskauties Apskaut vienam otru.
ķerties apkārt apskaut, apkampt.
apķert Apskaut, apkampt.
apķerties Apskauties, apkampties.
saskauties Apskauties.
apkampt Aptvert (kādu) rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut.
apņemt Aptvert ar rokām, apkampt; arī apskaut.
bail Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar kautrības, nedrošības izjūtām.
slaktiņš Asiņaina slepkavība, vairāku dzīvību nežēlīga iznīcināšana; asiņains kautiņš.
kompensācija Atalgojums (piem., par zaudēto); naudas summa, ar kuru kaut ko atlīdzina.
providence Augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus, arī kaut kā iepriekšēja nolemtība.
(ar) tukšām rokām Bez kaut kā.
mulss Bikls, kautrs, nedrošs.
ģībt Būt ļoti lielā sajūsmā (par kaut ko).
izcirst Cērtot atdalīt, iegūt (no kautķermeņa).
mirušās dvēseles cilvēki, kas fiktīvi skaitās (kaut kur).
baltais zvirbulis cilvēks, kas ar kaut ko ļoti atšķiras no pārējiem.
fanāts Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanātiķis.
fanātiķis Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanāts.
partneris Cilvēks, kas kaut ko vienlaicīgi dara pārī ar citu (piem., sporta spēlē, dejā).
izcirtējs Cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (pārdošanai).
informators Cilvēks, kas sniedz informāciju, informē (par kaut ko).
pirmgadnieks Cilvēks, kas strādā, ir iesaistījies, darbojas (kaut kur) pirmo gadu; debitants (sporta spēļu komandā).
dauzoņa Cilvēks, kas trokšņo, rīko tračus, kautiņus; kauslis.
taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis.
lidināties pa gaisu Dedzīgi, jūsmīgi nodoties kaut kam, aizrauties.
mulsums Emocionāls stāvoklis – biklums, kautrums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
sadot pa galvu fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
sadot pa rīkli fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
sadot pa sprandu fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
sadot pa purnu fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
sadot pa kaklu Fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
košergaļa Gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kas nokauts, ievērojot ebreju reliģiskos likumus; gaļa, kas sagatavota, ievērojot šos likumus.
halālgaļa Gaļa, kuras lietošanu pārtikā atļauj islāma noteikumi; gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kurš ir nokauts atbilstoši islāma noteikumiem.
krūtiņa Gaļas gabals no dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas.
ambīcijas Godkārība, cenšanās pēc kaut kā aiz godkārības; tieksme, pretenzijas iegūt (ko).
pirkt kaķi maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko.
pirkt cūku maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko.
pirkt sivēnu maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko.
apjozt Ierobežot, apņemt, ieskaut.
iniciatīva Ierosme kaut ko sākt; darbības uzsākšana un aktīva virzīšana.
mesties starpā iesaistīties (piem., strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
aizkaut Iesākt kaut (dzīvnieku).
tīties Ieskaut sevi (ar ko, kur iekšā).
lūgumraksts Iesniegums, kurā izteikts lūgums kaut ko atļaut vai piešķirt.
kautrēties Izjust kautrību; izjust nedrošību, biklumu, mulsumu.
kaunēties Izjust kautrību; kautrēties.
izvilloties Izkauties; izķildoties.
izvicināt dūres izkauties.
izplūkties Izkauties.
piemiegt acis izlikties kaut ko neredzam, nepamanām.
lai jupis (pa)rauj izsaucas lielā neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, vēloties, lai kaut kā nebūtu, arī lādot.
Pie joda! izsauciens, paužot neapmierinātību, sašutumu vai vēlēšanos no kaut kā atbrīvoties.
izplēsties Izstrīdēties; arī izkauties.
klīrēties Izturēties pārspīlēti smalki; nevajadzīgi kautrēties, arī tiepties.
individualizēt Izveidot (kaut ko) ar individuālām īpatnībām.
identificēties Justies piederīgam pie kaut kā; iejusties kādā tēlā, iedomāties sevi kāda cita vietā.
ziedu kāposti kāposti, kas izveido baltu, cietu, lapu ieskautu ziedu rozeti; puķkāposti.
aizsargkārta Kārta, kas aizsargā (no kaut kā).
daudz maz kaut cik.
kauču Kaut gan; kaut arī [2].
kā nebūt kaut kā.
kā nekā Kaut kādā veidā; kaut kā.
kāds nekāds kaut kāds; tāds, kāds ir pie rokas.
ķīniešu ābece kaut kas grūti saprotams (kādam).
Dieva dāvana kaut kas ļoti labs, izcils (piem., spējas, talants), kas cilvēkam piemīt no dzimšanas vai iegūts negaidīti, bez piepūles.
Dieva darbi kaut kas pārsteidzošs, neticams.
diezin kas kaut kas sevišķs.
ko nebūt kaut ko.
viņā pasaules malā kaut kur ļoti tālu.
kur nebūt kaut kur, kur pagadās.
izkauties Kauties, arī cīnīties, plēsties (vienam ar otru, savā starpā) un izbeigt kauties, arī cīnīties, plēsties.
klupt matos kauties, plēsties.
vicināt dūres kauties.
halālkautuve Kautuve, kurā dzīvnieki tiek kauti atbilstoši islāma noteikumiem.
mulst Kļūt biklam, kautram, nedrošam (piem., uztraukumā, pārdzīvojumā); justies neērti, nedroši, nezināt, kā rīkoties.
konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums (piem., izteikumam, vārdam), kas nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts.
talons Kontroles dokuments, kas apstiprina tiesības kaut ko saņemt, lietot, izmantot; sabiedriskā transporta (elektroniskā) biļete.
ēra Laika posms, kas ar kaut ko īpašu atšķiras no iepriekšējā laika posma.
daudzmaz Lielākā vai mazākā mērā; nedaudz, nelielā mērā, kaut cik.
ā Lieto, lai izteiktu apliecinājumu, ka kaut kas ir saprasts.
gan jau lieto, lai norādītu, ka kas kaut kad, kaut kā tomēr notiks, īstenosies.
ka Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi; kaut.
redz Lieto, lai pievērstu uzmanību kaut kam redzamam.
apņemt Lokveidā aptvert, ieskaut.
aizzibsnīt Ļoti ātri, strauji kustoties, attālināties, aizvirzīties (par kaut ko spožu, gaišu).
nomētāt ar cepurēm ļoti viegli uzvarēt, sakaut.
Prokrusta gulta mākslota, uzspiesta norma, kurai kaut ko cenšas ar varu pielāgot.
balsts Materiāls, arī garīgs pamats (kaut kam); palīdzība.
cik necik mazliet, kaut nedaudz.
kāds nekāds Mazvērtīgs, mazsvarīgs; kaut kāds.
izmest makšķeri mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
izmest āķi mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
izmest tīklu mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
nav ne vēsts (no kāda, no kā) nav nekā, ne mazāko pazīmju no kaut kā (meklētā, bijušā, gaidāmā u. tml.).
ar Dievu uz pusēm ne visai labi; kaut kā.
bikls Nedrošs, nebrīvs (kautrējoties, mulstot); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
brūķēt (lielu) muti nekautrīgi (daudz) runāt.
rīvēt degunā nekautrīgi atgādināt (kāda) vainu, kļūdu u. tml.; pārmest.
bāzties Nekautrīgi iet, spiesties (kur); uzbāzīgi censties iesaistīties (kur).
bāzt degunā nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
bāzt acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
iebāzt degunā nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
grūst acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku, teikt (ko nepatīkamu).
bāzt (savu) degunu nekautrīgi, netaktiski jaukties citu darīšanās; ziņkārīgi interesēties par cita dzīvi.
plīties Nekautrīgi, uzmācīgi censties iekļūt (kur), arī panākt, iegūt (ko).
nekautrs Nekautrīgs.
neskatoties uz (ko) neraugoties uz (ko); kaut gan, lai gan.
krūtsgabals No dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas izcirsts, izgriezts gaļas gabals; krūtiņa.
apkaut Nokaut (daudzus, visus).
izkaut Nokaut, iznīcināt (daudzus vai visus).
kautķermenis Nokauta, nodīrāta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, iekšējiem orgāniem un astes; liemenis.
liemenis Nokauta, nogalināta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, astes, iekšām u. tml.
dabūt mācību nonākt pie pamācošas atziņas (parasti pēc kaut kāda notikuma).
samizot Nopērt, parasti stipri; piekaut.
noslānīt Nopērt; arī piekaut.
sadot pa ādu Nopērt; sasist, piekaut.
sadot pa mizu Nopērt; sasist, piekaut.
sub- Norāda, ka kaut kas atrodas apakšā (kam), zem (kā).
apakš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā.
noslaktēt Noslepkavot; nokaut.
izšķirt Panākt, ka izbeidz, piem., kauties, strīdēties.
izšķirt Panākt, ka izbeidzas (piem., kautiņš, strīds).
prēmija Papildu atalgojums par sasniegumiem darbā; atlīdzība, atalgojums par kaut ko (parasti vienreizēji paveiktu).
lūdzams Parasti savienojumā "ne lūdzams": saka par kaut ko, ko nevar sagaidīt notiekam, piepildāmies.
ož pēc naftalīna pārnestā nozīmē saka par kaut ko vecmodīgu.
uzvarēt Pārspēt, sakaut (pretinieku, piemēram, bruņotā sadursmē).
piesist Pārspēt, sakaut (sporta spēlē).
gaļa Pārtikas produkts, ko iegūst no kautiem dzīvniekiem.
saņemties Pārvarot laiskumu, sakopot spēkus, sasparoties (kādas darbības veikšanai); pārvarot kautrību, neizlēmību u. tml.; iedrošināties, spēt (ko izdarīt).
šovs Pasākums, kurā kaut kas tiek demonstrēts.
komplekss Pašapziņas trūkums, neticība sev, saviem spēkiem, pārlieku liela kautrība.
dzīvoties Pavadīt laiku (kur), rotaļājoties vai nodarbojoties ar kaut ko (parasti par bērniem).
uz ātru roku Pavirši, kaut kā.
kā celties, tā velties pēc pamošanās tūlīt kaut kur iet.
gaida Pēc skautu parauga veidotas starptautiskas meiteņu organizācijas biedre.
nokautrēties Pēkšņi izjust kautrību; sakautrēties.
apkautrēties Pēkšņi kļūt kautrīgam.
piesist Piekaut, stipri sasist (kādu).
pa dullo (sadot, dabūt u. tml.) piekaut; tikt piekautam.
iedot pa muti piekaut.
sadot pa ribām piekaut.
sadot pa zobiem piekaut.
dot pa aci piekaut.
pieklapēt Piekaut.
svilināt Pieliekot ko degošu, karstu, likvidēt (nokauta dzīvnieka apmatojumu, apspalvojumu).
noplūkt Plūcot atdalīt nost (putna kautķermenim spalvas); plūcot atdalīt spalvas (putna kautķermenim).
deldēt mēli Pūlēties ar runāšanu kaut ko panākt.
puscūka Puse vai aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā).
stomīties Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām; izturēties nedroši, kautrīgi, parasti aiz neziņas, šaubām.
savīstīt dūres sagatavoties sist, kauties ar dūrēm.
arī Saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmēm starp šīm teikuma daļām; kaut gan; lai gan.
žamevū Sajūta, kad kaut kas pazīstams pēkšņi šķiet svešs vai jauns; pretstats: dežavū.
dīc kā ods saka par cilvēku, kas nemitīgi, apnicīgi kaut ko runā, prasa.
piepūšas kā pāvs saka par cilvēku, kas par kaut ko ļoti lepojas.
piepūšas kā tītars saka par cilvēku, kas par kaut ko ļoti lepojas.
būt aiz ādas saka par kādu, kas ir kaut ko nodomājis un to slēpj.
ka bail saka par kaut kā nevēlama augstu pakāpi, lielu daudzumu.
Dieva pirksts saka par kaut ko brīnumainu, neticamu.
kā jauns Dievs saka par kaut ko izcilu, nepārspējamu, tuvu ideālam.
skaties un brīnies saka par kaut ko ļoti pārsteidzošu.
uz zaķa saka par kaut ko nekārtīgi, nevīžīgi, arī nepilnīgi veiktu, arī ko nepamatotu, nejaušu u. tml.
kā pērkondārds skaidrās debesīs saka par kaut ko pēkšņu, negaidītu, parasti nepatīkamu.
pilnīgs vāks saka par kaut ko pilnīgi absurdu, nejēdzīgu.
āķis lūpā saka par situāciju, kad kādam ir radusies interese par kaut ko.
no kurienes vējš pūš saka, aptverot kaut ko līdz šim nesaprastu, nojaušot kāda īstos nolūkus, mērķi, rīcības cēloni.
no kuras puses vējš pūš saka, aptverot kaut ko līdz šim nesaprastu, nojaušot kāda īstos nolūkus, mērķi, rīcības cēloni.
ne savā ģīmī saka, ja cilvēka izskats ir pilnīgi pārmainījies (parasti no kaut kā negatīva).
būt kaulos saka, ja cilvēkā kaut kas ir dziļi iesakņojies.
acis atveras saka, ja kādam pēkšņi kaut kas kļūst skaidrs, saprotams.
acis atdarās Saka, ja kādam pēkšņi kaut kas kļūst skaidrs, saprotams.
kā mednis riestā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
kā mednis dziesmā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
būt uz lūpām (kādam) saka, ja kāds grib ko teikt, bet kaut kas kavē to darīt.
kā pīlei ūdens saka, ja kāds kaut ko neņem vērā, nereaģē uz teikto.
ne ēdis, ne dzēris saka, ja kāds kaut ko pašaizliedzīgi dara, par sevi nedomājot.
mute neveras saka, ja kāds nespēj parunāt, ja kaut ko negrib teikt.
sirds sāp saka, ja kaut kā ir ļoti žēl, ja nomāc rūpes par kaut ko.
kā uz kāzām saka, ja kaut kam ļoti gatavojas, īpaši pošas.
miesā un asinīs saka, ja kaut kas cilvēkā ir dziļi iesakņojies, kļuvis par neatņemamu viņa būtības daļu.
rokas par īsām saka, ja kaut kas nav pa spēkam, ja kāds ko nespēj izdarīt.
mērs ir pilns saka, ja kaut kas nav vairs ilgāk paciešams, ja kaut kas (visbiežāk pacietība) sasniedzis galējo robežu
sirds sažņaudzas saka, ja kaut kas pēkšņi rada nepatīkamas izjūtas, dziļi sāpina, nomāc.
kluss kā kapā saka, ja kaut kur ir pilnīgs klusums, miers.
kā lapseņu pūznis saka, ja kaut kur ir trokšņaini, nemierīgi.
kā lapseņu midzenis saka, ja kaut kur ir trokšņaini, nemierīgi.
nav (nekāda) gaisa saka, ja nav vēlamo apstākļu, ja nav jēgas kaut ko sākt, darīt.
dabūt sirmus matus saka, ja par kaut ko daudz jāraizējas, ja kas sagādā lielas bēdas, nepatikšanas.
norūkt bārdā (kaut ko) saka, ja vīrietis kaut ko paklusu, neskaidri norunā pie sevis.
(tur jau) pat akmeņiem jābrēc saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
(tur jau) pat akmeņiem jākliedz saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
(tur jau) pat akmenim jābrēc saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
(tur jau) pat akmenim jākliedz saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
kā pimberis Saka, uzsverot kaut kā pozitīva augstu pakāpi, intensitāti;
sasist Sakaut (pretinieku).
nokautēt Sakaut, uzvarēt.
saplēsties Sakauties (biežāk par dzīvniekiem).
mesties uz galvas sākt kaut ko bez apdomas, riskēt.
krist matos sākt kauties.
palaist rokas Sākt kauties.
sakautrēties Sākt, parasti pēkšņi, kautrēties.
pabailīgs Samērā, arī mazliet bailīgs; kautrīgs, nedrošs.
pakautrs Samērā, arī mazliet kautrs.
saslānīt Sapērt; piekaut.
saplūkties Sastrīdēties; sakauties.
oriģinalitāte Savdabīgums, kaut kas jauns, neredzēts.
zilināt Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi; piekaut.
sisties Sist vienam otru, citam citu; kauties (1).
samīcīt Sitot, grūžot u. tml. savainot, piekaut.
mazskauts Skautu jaunākās grupas (līdz 12 gadu vecumam) dalībnieks.
džamboreja Skautu salidojums.
aizsargslānis Slānis, kas aizsargā (no kaut kā).
saistība Solījums, apņemšanās (piem., kaut ko paveikt).
apsēstība Stāvoklis, kam raksturīga neatlaidīga tieksme kaut ko darīt, uzmācīgas domas, idejas.
piedauzīt Stipri piekaut, sasit.
pataisīt zili melnu stipri piekaut.
gaļas izcirtējs strādnieks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos pārdošanai.
mesties ap kaklu strauji apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
krist ap kaklu strauji apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
apkrist ap kaklu strauji apskaut.
plēsties Strīdēties, arī kauties.
aizsegs Tādos apstākļos (atrasties vai darboties), kur kaut kas aizsargā (no kā).
jērs Tāds (pārtikas produkts, ēdiens), kas iegūts no jaunas aitas vai jēra kautķermeņa.
dzīvs Tāds, kā (kaut kur) ir ļoti daudz; tīrs, bez piejaukuma.
nebijis Tāds, kas agrāk nav eksistējis, pastāvējis, ir kaut kas jauns.
bailīgs Tāds, kas baidās; tāds, kurā izpaužas bailes, arī kautrība, nedrošība.
kādreizējs Tāds, kas ir bijis, noticis kaut kad senāk.
līdzpaņemts Tāds, kas ir paņemts (kaut kur) līdzi.
kaunīgs Tāds, kas izjūt kaunu, jūtas neērti, ir kautrīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nedrošs Tāds, kas izturas, rīkojas bikli, kautrīgi, bez stingras pārliecības, apņēmības.
kauslīgs Tāds, kas mēdz kauties.
nekautrīgs Tāds, kas neizjūt kautrību, neērtumu; nesmalkjūtīgs, netaktisks, arī nekaunīgs.
situēts Tāds, kas novietots (parasti attiecībā pret kaut ko).
konsekutīvs Tāds, kas seko kaut kam, nāk pēc kaut kā (piem., laika ziņā).
stomīgs Tāds, kas stomās; tāds, kurā izpaužas nedrošība, vilcināšanās, kautrība, ko (parasti) izraisa neziņa, šaubas.
dauzonīgs Tāds, kas trokšņo, rīko tračus, kautiņus.
divdomīgs Tāds, kurā izpaužas kas pikants, nekautrīgs, arī nepieklājīgs.
neveikls Tāds, kurā izpaužas kautrēšanās, mulsums, nedrošība.
bezkaunīgs Tāds, kurā izpaužas nekautrība, aizskārums, apvainojums.
pabailīgs Tāds, kurā izpaužas nelielas bailes, arī kautrība, nedrošība.
kauslis Tas (cilvēks, arī dzīvnieks), kas mēdz kauties.
diedelnieks Tas (cilvēks, dzīvnieks), kas uzmācīgā veidā sev kaut ko lūdz, prasa.
līdzpaņemts Tas, kas ir paņemts (kaut kur) līdzi.
derivāts Tas, kas radies no kaut kā cita, primāra.
stāstījuma teikums teikums, ar kuru kaut ko vēstī (dara zināmu, paskaidro).
dabūt pa purnu tikt piekautam.
dabūt pa galvu Tikt piekautam.
dabūt pa kaklu Tikt piekautam.
ķert pie rīkles uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
ķerties pie rīkles uzbrukt, lai piekautu, nonāvētu.
lopkautuve Uzņēmums, kurā kauj gaļas dzīvniekus un veic kautķermeņu pirmapstrādi.
ilustrācija Uzskatāms piemērs, kas kaut ko paskaidro, pierāda.
rovers Vecākās grupas skauts (aptuveni no 16 līdz 20 gadiem).
vēdergabals Vēdera apvidus gaļas gabals (kautķermenim).
apskāviens Vienreizēja, paveikta darbība --> apskaut; skāviens, skāvieni.
skāviens Vienreizēja, paveikta darbība --> skaut; apskāviens, apskāvieni.
kautuve Vieta, kur kauj dzīvniekus; lopkautuve.
apakša Zem kaut kā (likt, klāt u. tml.).
apskatīt no galvas līdz kājām ziņkārīgi, arī nekautrīgi aplūkot kādu.
nozvetēt Zvetējot piekaut, arī nopērt (kādu).

kaut citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV