Paplašinātā meklēšana
Meklējam kājām.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (57):
- apskatīt no galvas līdz kājām
- ar kājām gaisā
- ar kājām pa priekšu
- ar rokām un kājām pretī
- balsot ar kājām
- bradāt kājām
- būt pa kājām
- būt uz grūtām kājām
- būt uz kājām
- ceļš (ir) zem kājām
- dabūt uz kājām
- dot kājām vaļu
- dot kājām ziņu
- gāzt no kājām
- gāzties no kājām
- gulēt (kādam) pie kājām
- iznest ar kājām pa priekšu
- jaukties pa kājām
- kā pinekļi pie kājām
- kā pineklis pie kājām
- krist (vai) no kājām zemē
- krīt kā kaķis uz kājām
- kulties pa kājām
- ļaut kājām vaļu
- maisīties pa kājām
- mest sprunguļus starp kājām
- mest sprunguļus zem kājām
- mīdīt kājām
- milzis uz māla kājām
- mīt ar kājām dvēselē
- mīt kājām
- nejust zemi zem kājām
- no bērna kājām
- no bērnu kājām
- no galvas līdz kājām
- nolaist no kājām
- nostādīt uz kājām
- nostāties uz (savām) kājām
- nostatīt uz kājām
- pamats zem kājām
- pamats zūd zem kājām
- pīties pa kājām
- sabradāt kājām
- samīdīt kājām
- samīt kājām
- stāvēt uz savām kājām
- sviest sprunguļus starp kājām
- sviest sprunguļus zem kājām
- tā, ka nejūt zemi zem kājām
- tikt uz kājām
- tīties pa kājām
- uz brīvām kājām
- uzstutēt uz kājām
- zeme deg zem kājām
- zeme grīļojas zem kājām
- zeme līgojas zem kājām
- zeme pazūd zem kājām
Atrasts skaidrojumos (177):
- kārt Apmest (kādam) ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un atstāt bez balsta zem kājām.
- aptvert Apņemt (ar rokām, kājām); apņemt (rokas, kājas ap ko, kam apkārt).
- gludināmais dēlis ar audumu pārvilkts un uz augstām kājām uzstatīts dēlis, uz kura gludina.
- baskājains Ar basām kājām.
- bērs Ar brūnu apspalvojumu, līdz pusei melnām kājām, melnu asti un melnām krēpēm (par zirgu).
- mīt Ar kājām spiest, kustināt (ko), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
- rakt Ar kājām vai purnu raust (zemi) – par dzīvniekiem.
- rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, censties no tās ko izcelt (par dzīvniekiem).
- rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, veidot (padziļinājumu, alu) – par dzīvniekiem.
- kārpīt Ar kājām vai rokām spēcīgi raust, kasīt, svaidīt.
- zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts, uz četrām kājām balstīts baļķis, ko izmanto par vingrošanas rīku (piem., atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
- trīskājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trijkāju.
- trijkājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trīskājains.
- sirēna Astaino abinieku kārtas dzīvnieks bez pakaļkājām, kas dēj olas.
- tupēt Atrasties stāvoklī, kad ķermenis balstās (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par dzīvniekiem).
- tupēt Atrasties stāvoklī, kad ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām vai uz ceļgaliem.
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz kājām (par cilvēku).
- stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
- skriet Ātri virzīties uz priekšu, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes (par cilvēku).
- bass Bez apaviem un zeķēm; kails (par kājām).
- varde Bezastains abinieks ar garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām un gludu ādu.
- stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, nelielu ķīļveida galvu ar samērā lielām ausīm un rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apspalvojumu [Capreolus capreolus].
- vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu); tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepieguļ kājām (par apaviem).
- slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) – par dzīvniekiem.
- čipste Cielavu dzimtas slaids, cīrulim līdzīgs dziedātājputns ar īsu, platu asti, pagarām kājām un brūnganu apspalvojumu, ligzdo uz zemes vai tuvu tai.
- kājāmgājējs Cilvēks, kas iet kājām; gājējs.
- gājējs Cilvēks, kas iet kājām.
- nācējs Cilvēks, kas nāk kājām.
- mikromobilitāte Cilvēku pārvietošanās ar kājām vai individuālu transportlīdzekli, kuru darbina cilvēka muskuļu spēks vai videi draudzīgs dzinējs.
- klasiskā cīņa cīņas sporta veids, kurā aizliegts satvert pretinieku zemāk par jostasvietu un lietot paņēmienus ar kājām.
- sambo Cīņas sporta veids, kurā apvienoti dažādu nacionālo cīņu paņēmieni un kurā galvenie ir metieni (ar rokām, kājām, ķermeni) un sāpju paņēmieni.
- stāja Dabisks, parasti vertikāls, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas saistīts ar kādas darbības veikšanu.
- mesties Darboties, funkcionēt ar traucējumiem, tikt traucētam kustībā, ķerties, aizķerties (piem., par kājām).
- flamenko Deja, ko izpilda (parasti ģitāras pavadījumā), sitot takti ar kājām, plaukstām vai kastaņetēm.
- gazele Dobradžu dzimtas vidēji liels, graciozs dzīvnieks ar tievām, slaidām kājām, kas dzīvo tuksnešos, savannās u. tml.
- trenkties Doties (kājām vai ar transportlīdzekli).
- iet Doties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
- iziet Doties ceļā kājām.
- nākt Doties šurp, ierasties noteiktā nolūkā (kājām vai ar transportlīdzekli); ierasties (lai ieņemtu kādu amatu).
- sīga Dzērvei līdzīgs stepju un tuksnešu putns ar pelēcīgām, baltām un gaišbrūnām spalvām, masīvu ķermeni, slaidu kaklu un garām, spēcīgi attīstītām kājām.
- zirgu dzimta dzimta, pie kuras pieder dzīvnieki ar īsu, blīvu apspalvojumu un slaidām, garām kājām, piem., mājas zirgs, Prževaļska zirgs, zebra.
- Fauns Dzīvās dabas (galvenokārt dzīvnieku) dievs (seno romiešu mitoloģijā), būtne ar cilvēka ķermeni, bet āža ragiem, kājām un asti.
- mīcīt Ejot, pārvietojoties, ar kājām spiest, spaidīt (ko).
- dumpis Gārņu dzimtas bridējputns ar garu kaklu, garām kājām, smailu knābi, dzeltenbrūnu apspalvojumu un dobju balsi.
- iegrūt Grūstot pamatam zem kājām, iekrist (kur iekšā).
- sanākt Ierasties, sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) – par vairākiem, daudziem.
- iežmiegt Ieraut, iespiest (starp kājām asti) – par dzīvniekiem.
- mīt Iet (pa kādu vietu); ejot, staigājot spiest ar kājām (ko).
- lāčot Iet, staigāt (netīrām, sabristām kājām, apaviem); arī iet, skraidīt kur pagadās.
- iemiegt Ievilkt starp kājām (asti).
- kūņoties Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); ķepuroties.
- pakārties Izdarīt pašnāvību, apmetot sev ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un zaudējot balstu zem kājām.
- salikt Izdarot kustību (piem., ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras).
- piruete Jāšanas sportā – zirga pagrieziens uz pakaļkājām par 360 grādiem attiecībā pret jāšanas virzienu.
- kajaks Kaiju dzimtas ūdensputns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, dzeltenu knābi un dzeltenīgām kājām [Larus canus].
- gepards Kaķu dzimtas plēsējs ar samērā nelielu galvu, garām kājām un iedzeltenu melnplankumainu apmatojumu, kas spēj ilgstoši un ļoti ātri skriet [Acinonyx jubatus].
- lemings Kāmim līdzīgs neliels grauzējs ar biezu, pelēkbrūnu apmatojumu, īsu asti un īsām kājām, kas dzīvo ziemeļos, polārajos apgabalos.
- karagājiens Karadarbība, karošana (parasti senatnē, dodoties kājām kur tālu).
- lietuvainis Kuitalai līdzīgs sloku dzimtas brūnraibs bridējputns ar garām kājām, noliektu knābi un tumšām, garenām joslām uz galvas [Numenius phaeopus].
- odveidīgie Kukaiņu apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā garu, slaidu ķermeni, tievām, garām kājām un gariem taustekļiem, piem., dzēlējodi, moskīti, garkājodi, trīsuļodi [Nematocera].
- cirmenis Kukaiņu kāpurs ar vāji attīstītām kājām vai vispār bez tām.
- kājstarpe Ķermeņa daļa, vieta starp kājām.
- pamatstāja Ķermeņa stāvoklis, kādā cilvēks atrodas, stāvot ar taisnu augumu, kopā saliktām kājām un gar sāniem nolaistām rokām.
- cūka Lauksaimniecības dzīvnieks ar masīvu, sariem klātu ķermeni, īsām kājām un šņukuru (audzē gaļas ieguvei).
- varāns Liela ķirzaka ar garu kaklu, masīvu asti un labi attīstītām kājām.
- alnis Lielākais briežu dzimtas dzīvnieks ar garām kājām un platiem, zarotiem ragiem.
- flīģelis Lielas klavieres trīsstūra formā ar trim kājām un horizontāli uzvilktām stīgām.
- staltbriedis Liels briežu dzimtas zīdītājdzīvnieks ar slaidu spēcīgu ķermeni, garām kājām un kura tēviņam ir lieli, zaroti ragi [Cervus elaphus].
- ērglis Liels dienas plēsīgais putns ar gariem, platiem spārniem, spēcīgām kājām un līku knābi.
- briedis Liels pārnadžu kārtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem, slaidām kājām un īsu asti.
- stārķis Liels putns ar garām kājām un kaklu, taisnu un garu knābi.
- pelikāns Liels ūdensputns ar samērā garu kaklu, īsām kājām un garu knābi, zem kura ir rīkles maiss.
- pīle Liels vai vidēja lieluma ūdensputns ar īsām kājām un spārniem, saplacinātu knābi.
- zebu Liels vēršu apakšdzimtas dzīvnieks ar kupri uz skausta un ādas krokām starp priekškājām, ko karsta klimata apstākļos audzē gaļai, darbam un piena ieguvei.
- jaks Liels vēršu ģints dzīvnieks (Āzijā) ar lieliem ragiem un biezu, garu apmatojumu uz sāniem, vēdera un kājām [Bos mutus].
- garkājis Liels, divspārņu kārtas ods ar garām, tievām kājām un gariem spārniem.
- panda Liels, lācim līdzīgs dzīvnieks, kura apmatojums ir balts ar raksturīgiem melniem plankumiem ap acīm, uz ausīm, deguna, kājām un pleciem; bambuslācis [Ailuropoda melanoleuca].
- strauss Liels, nelidojošs putns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām, garu kaklu un mazu galvu [Struthio camelus].
- dzērve Liels, pelēks purva putns ar garām kājām, tievu, garu kaklu un garu, taisnu, spēcīgu knābi.
- kleins Līks, nepareizi veidots (parasti par kājām).
- stādināt Likt, arī mācīt (parasti bērnu) stāvēt (uz kājām).
- prīkšķe Mazs pīļu dzimtas putns ar pelēkām kājām, raibu vēdera apspalvojumu un pelēcīgi zaļu apspalvojumu uz spārniem [Anas querquedula].
- zivjdzenītis Mazs putns ar samērā lielu galvu, garu knābi, ļoti īsām kājām, mirdzoši zilu muguru, zilganzaļiem spārniem un rūsganbrūnu vēderu; zivju dzenītis.
- galds Mēbele – horizontāla plāksne, kas balstās uz kājām vai statīva un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piem., ēdot, strādājot).
- basethaunds Medību suns ar garu ķermeni, īsām kājām un garām, nokarenām ausīm; attiecīgā suņu šķirne.
- spaniels Medību suns ar īsām kājām un lielām, nokarenām ausīm; attiecīgā suņu šķirne.
- kurts Medību suns ar slaidu vidukli, garām kājām un platām krūtīm, kas spējīgs ļoti ātri skriet.
- bikšainais apogs mežos ligzdojošs putns ar spalvainākām kājām nekā mājas apogam.
- nomīdīt Mīdot ar kājām, nonāvēt.
- skaiterjers Neliela auguma medību suns ar garu, cietu un taisnu zilganpelēku vai rudu apmatojumu, kas krīt pāri acīm, stāvām vai nokarenām ausīm un īsām kājām; attiecīgā suņu šķirne.
- korgijs Neliela auguma spēcīgs suns ar zemām kājām un lapsai līdzīgu galvu; attiecīgā suņu šķirne.
- taksis Neliels medību suns ar garenu, lokanu ķermeni, līkām uz āru izvērstām īsām kājām, nošļukušām, samērā garām ausīm un labu ožu.
- zīriņš Neliels ūdensputns ar slaidiem spārniem, sekli šķeltu asti un īsām kājām.
- kāmis Neliels, drukns grauzēju kārtas dzīvnieks ar īsām kājām un vaigu maisiem barības vākšanai.
- tilbīte Neliels, pelēkbrūns sloku dzimtas bridējputns ar garu knābi un tievām, pagarām kājām.
- sesks Neliels, plēsīgs dzīvnieks ar slaidu, spēcīgu ķermeni, īsām kājām, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala asi smakojošu sekrētu [Mustela putorius].
- klibot Nespēt veikt ar kāju (kājām) normālas iešanas, skriešanas kustības.
- nokājot Noiet kājām (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- kautķermenis Nokauta, nodīrāta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, iekšējiem orgāniem un astes; liemenis.
- liemenis Nokauta, nogalināta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, astes, iekšām u. tml.
- celties Nostāties uz kājām (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- slieties Nostāties uz kājām no, piem., sēdus vai guļus stāvokļa, arī no guļus stāvokļa pāriet uz sēdus stāvokli; celties (1).
- paslieties uz pakaļkājām nostāties uz pakaļkājām (par dzīvniekiem).
- pacelties uz pakaļkājām nostāties uz pakaļkājām.
- noaut Novilkt (apavus, zeķes no kājām).
- kaza Pārnadžu kārtas (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks ar spēcīgām kājām, līkiem ragiem, pagaru apmatojumu.
- žirafe Pārnadžu kārtas dzīvnieks (Āfrikā) ar dzeltenbrūnu, plankumainu apmatojumu, garu kaklu, garām kājām, nelielu galvu un samērā īsiem, ar apmatojumu klātiem radziņiem.
- atkļūt Pārvietojoties (ar kājām vai ar transportlīdzekli), nokļūt atpakaļ, šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- rāpties Pārvietoties uz augšu vai leju, pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni kādai virsmai un atbalstoties, aizķeroties (aiz kā) ar kājām, ķepām vai asti.
- tauriņstils Peldēšanas stils – peldēšana uz krūtīm, rokas vēzienā uz priekšu izceļot no ūdens un izdarot viļņveida kustības ar kājām.
- krauls Peldēšanas veids – peldēšana uz krūtīm, peldētājam darbojoties ar rokām un kājām, rokas pēc kārtas izceļot uz priekšu no ūdens.
- slēpes Pie kājām piestiprināmas plāksnes veida (koka, plastmasas u. tml.) ierīces, kas palielina atbalsta laukumu, braucot, slīdot pa sniegu, ūdeni.
- uzcelties Piecelties stāvus (uz pakaļkājām) – par dzīvniekiem.
- uzslieties Piecelties stāvus (uz pakaļkājām).
- vilks Plēsēju kārtas dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, druknu kaklu, īsu purnu, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali [Canis lupus].
- puma Plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar slaidu, garu ķermeni, īsu dzeltenbrūnu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti [Felis concolor].
- pūce Plēsīgs naktsputns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām.
- zebiekste Plēsīgs sermuļu dzimtas dzīvnieks ar rūsganbrūnu muguru un galvu, baltām krūtīm un vēderu, ļoti tievu un lunkanu vidukli, īsām kājām un paīsu, rūsganbrūnu asti [Mustela nivalis].
- vistveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām un īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piem., tītari, rubeņi, irbes vistas, fazāni) [Galliformes].
- flamings Samērā liels putns ar masīvu knābi, garu, izliektu kaklu, garām kājām un sārtu vai sarkanu apspalvojumu.
- aprepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt negludam, raupjam, arī netīram (parasti par rokām, kājām).
- krēsls Sēdēšanai paredzēta mēbele, kas sastāv no atzveltnes un vienvietīga sēdekļa, kurš balstās (parasti) uz četrām kājām.
- tinis Sermuļu dzimtas vidēja lieluma drukns plēsējs ar īsām kājām, masīvu galvu, nelielām noapaļotām ausīm, īsu asti, biezu, rupju, tumšu apmatojumu un ļoti gariem nagiem; āmrija.
- āmrija Sermuļu dzimtas vidēja lieluma drukns plēsējs ar īsām kājām, masīvu galvu, nelielām noapaļotām ausīm, īsu asti, biezu, rupju, tumšu apmatojumu un ļoti gariem nagiem; tinis.
- kleita Sieviešu apģērbs no viena gabala, kas aptver augumu no pleciem līdz kājām.
- miģele Sīks divspārņu asinssūcējs kukainis ar garām kājām.
- smilšvabole Skrejvaboļu dzimtas sīks kukainis ar garām kājām, kas ne tikai ļoti ātri skrien, bet spēj arī strauji pacelties gaisā un nolidot vairāk nekā 10 metrus un parasti ir sastopams smilšainās vietās.
- sekretārs Slaids, plēsīgs melni balts putns ar garām kājām, spēcīgiem nagiem, līku knābi un cekulu uz galvas.
- kuitala Sloku dzimtas putns ar garām kājām, garu, tievu, uz leju noliektu knābi un raibu, pelēkbrūnu apspalvojumu.
- ķengurs Somaiņu kārtas zālēdājs (Austrālijā), kas pārvietojas, lecot uz garajām pakaļkājām.
- nospārdīt Spārdot, skarot (ko ar kājām), padarīt netīru.
- mīt Spiežot, kustinot ar kājām (piem., pedāļus), darbināt (ko).
- kikbokss Sporta veids, kurā apvienoti klasiskā boksa un karatē elementi (piem., cīkstēšanās kailām kājām, spērieni augstāk par jostasvietu).
- nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to).
- sanest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, ienest (kur, piem., netīrumus).
- pienest Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu), – sanest (ko).
- piemīdīt Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, padarīt netīru, slapju (piem., grīdu).
- pielāčot Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, piebradāt (grīdu), padarīt netīru; slapju (telpu).
- žākļstāja Stāja ar izplestām kājām (parasti platāk par plecu platumu).
- gārnis Stārķveidīgo kārtas bridējputns ar garām kājām, garu kaklu, ko izliec S veidā, un pagaru, smailu knābi.
- ibiss Stārķveidīgo kārtas liels bridējputns ar garu, izliektu knābi, garām kājām un kaklu.
- molberts Statīvs (parasti ar trim kājām), uz kura novieto rāmi ar audeklu gleznošanai.
- trijkājis Statīvs, balsts ar trim kājām.
- čells Stīgu lociņinstruments, ko spēlējot tur starp kājām un atbalsta pret grīdu.
- atsperties Stingri atbalstīties, atspiesties ar kājām; atgrūsties (ar kājām, piem., lecot).
- saslieties Strauji nostāties, pacelties (uz pakaļkājām); strauji iztaisnot savu augumu.
- jenotsuns Suņu dzimtas dzīvnieks ar druknu ķermeni, īsām kājām un kuplu, brūngani pelēcīgu apmatojumu [Nyctereutes procyonoides].
- važa Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piem., apcietinātajiem, sagūstītajiem).
- stampāt Šādi virzoties, skart ar kājām, mīt (dubļus, ceļu u. tml.).
- rāpus Šļūcot uz vēdera un piepalīdzot ar rokām un kājām.
- tupus Tā, ka ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī uz ceļgaliem.
- spalvains Tāds, kam ir pastiprināts apmatojums (parasti uz rokām, kājām, krūtīm) – par cilvēkiem; tāds, kam ir šāds apmatojums (par cilvēka ķermeņa daļām).
- zābakots Tāds, kas ir ieauts zābakos (par kājām).
- veikls Tāds, kas spēj kustēties, darboties ātri, precīzi, arī prasmīgi (par ķermeņa daļām, parasti par rokām, kājām).
- trīspirkstu Tāds, kura kājām ir trīs pirksti (par dzīvniekiem, parasti putniem).
- rāpties Turoties ar rokām (kur, pie kā) un atbalstoties, aizķeroties (kur, aiz kā) ar kājām, virzīties, pārvietoties.
- divkājās Uz divām kājām (nostāties) – par dzīvniekiem.
- pakāpties Uzliekot kāju, atrodot atbalstu kājām, uzrāpties (kur, uz kā), lai būtu augstāk.
- sprakšķis Vabole ar šauru garu ķermeni, kura spēj no guļus stāvokļa apvelties uz kājām, radot sprakšķošu skaņu.
- spārdīties Vairākkārt izdarīt straujas, spēcīgas kustības ar kājām.
- sisties Vairākkārt spēcīgi, strauji vēcināt (piem., ar kājām, rokām); strauji kustēties šurpu turpu.
- lija Vanagu dzimtas plēsīgs putns ar slaidu ķermeni, garām kājām un gariem spārniem.
- lidvāvere Vāverei līdzīgs reti sastopams grauzējs ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām, kas nodrošina pārvietošanos planējot.
- iet Veikt (kājām kādu attālumu).
- stāvus Vertikālā stāvoklī, balstā uz, parasti iztaisnotām, kājām.
- stāvus Vertikālā vai gandrīz vertikālā stāvoklī, balstā uz pakaļkājām (par dzīvnieku).
- gārgaļveidīgie Vidēji lieli vai lieli ūdensputni ar iegarenu ķermeni un īsām kājām ķermeņa pakaļgalā.
- sienāzis Vidēji liels kukainis ar pelēkzaļu vai zaļu ķermeni, gariem taustekļiem un spēcīgām pakaļkājām, kas piemērotas lēkšanai.
- lūsis Vidēji liels plēsēju kārtas kaķu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, īsu asti un ausīm, kurām ir pagari apmatojuma pušķi.
- zaķis Vidēji liels savvaļas dzīvnieks ar garām ausīm, pagarinātām pakaļkājām un īsu asti.
- eja Vieta, pa kuru iespējams kājām iekļūt (kur) un izkļūt (no kurienes).
- āzis Vingrošanas rīks – polsterēts baļķis uz četrām kājām lēkšanas vingrinājumiem; buks.
- buks Vingrošanas rīks uz četrām kājām lēkšanas vingrinājumiem; āzis.
- iet Virzīties, liekot soļus (tā, ka nav brīža, kad viena no kājām nepieskartos zemei).
- kāpt Virzīties, rāpties (augšup vai lejup, pieturoties ar rokām, atrodot atbalstu kājām).
- nepārnadži Zīdītāju kārta, kurā ietilpstošo dzīvnieku kājām vislabāk ir attīstīts trešais pirksts, pārējie vāji vai pavisam rudimentāri [Perissodactyla].
- ziemeļbriedis Ziemeļu apgabalos (piem., tundrā) izplatīts briežu dzimtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem (tēviņiem un mātītēm) un spēcīgām, brišanai pa sniegu piemērotām kājām [Rangifer tarandus].
kājām citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV