Paplašinātā meklēšana
Meklējam eu.
Atrasts vārdos (14):
Atrasts etimoloģijās (164):
- No latīņu oleum 'eļļa'. (šķirklī oleums)
- Kalks no angļu cyberspace (vārdu radījis V. Gibsons romānā "Neuromancer"). (šķirklī kibertelpa)
- No franču isolateur. (šķirklī izolators)
- No franču montpensieur. (šķirklī monpansjē)
- No franču rédacteur, kam pamatā latīņu redactus 'savests kārtībā, sakārtots'. (šķirklī redaktors)
- No latīņu museum, mouseion 'mūzu templis'. (šķirklī muzejs)
- No latīņu sidereus (sidus, sideris 'zvaigzne'). (šķirklī siderisks)
- No franču déisme, kam pamatā latīņu deus 'dievs'. (šķirklī deisms)
- No viduslaiku latīņu feodalis, feudalis. (šķirklī feodālis)
- No franču commis voyageur. (šķirklī komivojažieris)
- No latīņu leucoderma, kam pamatā grieķu leukos 'balts' un derma 'āda'. (šķirklī leikoderma)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un algos 'sāpes'. (šķirklī neiralģija)
- No vācu Nukleotid, angļu nukleotide, kam pamatā latīņu nucleus 'kodols'. (šķirklī nukleotīds)
- No grieķu pleura 'sāni'. (šķirklī pleira)
- No angļu steuerbord 'stūres borts'. (šķirklī stīrborts)
- Pēc Francijas imperatora Napoleona Bonaparta dzīvesbiedres Žozefīnes Boarnē (Joséphine Beuharnais) vārda. (šķirklī žozefīne)
- No franču accélérateur, kam pamatā latīņu accelerare 'paātrināt'. (šķirklī akselerators)
- No franču acteur. (šķirklī aktieris)
- No franču accoucheur. (šķirklī akušieris)
- No franču amateur, kam pamatā latīņu amator, amatoris 'mīlētājs'. (šķirklī amatieris)
- No latīņu amphora, grieķu amphoreus 'vāze ar divām osām'. (šķirklī amfora)
- No franču entrepreneur. (šķirklī antreprenieris)
- No grieķu archiereus 'virspriesteris'. (šķirklī arhierejs)
- Aizguvums no latīņu baccalaureus. (šķirklī bakalaurs)
- No latīņu balneum 'vanna, pelde' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī balneoloģija)
- No franču boeuf 'liellopu gaļa' un īpašvārda Stroganovs. (šķirklī befstroganovs)
- No jaunlatīņu deuterium, kam pamatā grieķu deuteros 'otrais'. (šķirklī deitērijs)
- No franču décorateur. (šķirklī dekorators)
- No franču déserteur. (šķirklī dezertieris)
- No franču doubleur. (šķirklī dublieris)
- No vācu Efeu. (šķirklī efeja)
- No grieķu euphēmismos (euphēmos 'labskanīgs'). (šķirklī eifēmisms)
- No grieķu euphoria (eu 'labi' un pherein 'panest'). (šķirklī eiforija)
- No grieķu eucharistia 'pateicība'. (šķirklī eiharistija)
- No grieķu eunouchos 'guļamistabas sargs'. (šķirklī einuhs)
- No grieķu eu 'labs' un thonatos 'nāve'. (šķirklī eitanāzija)
- No franču exterieur, kam pamatā latīņu exterior 'ārējs'. (šķirklī eksterjers)
- No latīņu euangelium, grieķu euangelion 'laba vēsts'. (šķirklī evaņģēlijs)
- No latīņu euangelista. (šķirklī evaņģēlists)
- No grieķu phantasma 'spoks' un agoreuo 'runāju'. (šķirklī fantasmagorija)
- No grieķu pharmakeutēs 'zāļu gatavotājs'. (šķirklī farmaceits)
- No franču feuilleton (feuille 'lapa, avīze'). (šķirklī feļetons)
- No latīņu feodum, feudum. (šķirklī feods)
- No franču Fédération internationale de baskiet–ball amateur. (šķirklī FIBA)
- No vācu Florett, franču fleuret. (šķirklī florete)
- No austriešu zinātnieka Z. Freida (S. Freud, 1856–1939) uzvārda. (šķirklī freidisms)
- No vācu Fex vai Feux 'jokdaris'. (šķirklī fuksis)
- No franču glisseur 'slīdēt'. (šķirklī glisēt)
- No franču gracieux, latīņu gratia. (šķirklī graciozs)
- No franču graveur. (šķirklī gravieris)
- No vācu Ichthyol, kam pamatā grieķu ichtys 'zivs' un latīņu ol(eum) 'eļļa'. (šķirklī ihtiols)
- No franču initiateur, kam pamatā atbilstošais latīņu valodas vārds. (šķirklī iniciators)
- No franču intérieur 'iekšējs'. (šķirklī interjers)
- No franču ingénieur. (šķirklī inženieris)
- No angļu linoleum, kam pamatā latīņu linum 'linu audekls' un oleum 'eļļa'. (šķirklī linolejs)
- Kalks no vācu Neusilber. (šķirklī jaunsudrabs)
- No franču capricieux. (šķirklī kaprīzs)
- No latīņu carbo (carbonis) 'ogle' un grieķu oleum 'eļļa'. (šķirklī karbolinejs)
- No vācu Menthol, kam pamatā latīņu menth (a) 'mētra' un ol(eum) 'eļļa'. (šķirklī mentols)
- No franču carburateur, kam pamatā carburer 'sadedzināt'. (šķirklī karburators)
- No franču monsieur 'mans kungs'. (šķirklī mesjē)
- No franču cascadeur, cascade 'savā starpā saistīt akrobātiski lēcieni'. (šķirklī kaskadieris)
- No vācu Kasein, kam pamatā latīņu caseus 'siers'. (šķirklī kazeīns)
- No franču claqueur. (šķirklī klaķieri)
- No franču classificateur. (šķirklī klasifikators)
- No franču collectionneur, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kolekcionārs)
- No franču colporteur. (šķirklī kolportieris)
- No franču commandeur. (šķirklī komandors)
- No franču compensateur, kam pamatā latīņu compensare 'līdzsvarot, atlīdzināt'. (šķirklī kompensators)
- No franču composteur. (šķirklī kompostrētājs)
- No franču contrôleur. (šķirklī kontrolieris)
- No latīņu lana 'vilna' un ol(eum) 'eļļa'. (šķirklī lanolīns)
- No vācu Levkoje, kam pamatā grieķu leukoion 'baltā vijolīte'. (šķirklī lefkoja)
- No grieķu leukos 'balts'. (šķirklī leicīts)
- No latīņu leucaemia, kam pamatā grieķu leukos 'balts' un haima 'asins'. (šķirklī leikēmija)
- No grieķu leukos 'balts' un kystos 'šūna'. (šķirklī leikocīti)
- No grieķu leukos 'balts'. (šķirklī leikoze)
- No franču lieutenant, kam pamatā latīņu locum tenens 'vietas izpildītājs'. (šķirklī leitnants)
- No rumāņu leu (dsk. lei), kam pamatā latīņu leo 'lauva'. (šķirklī leja)
- No grieķu leukos 'balts' un penia 'nabadzība'. (šķirklī leikopēnija)
- No latīņu oleum 'eļļa'. (šķirklī oleīnskābe)
- No latīņu Lyceum, grieķu Lykeion 'Likejs' (vieta Atēnu tuvumā pie Apollona tempļa, kur mācīja Aristotelis). (šķirklī licejs)
- No vācu Liquidator, franču liquidateur, kam pamatā latīņu liquidare 'padarīt skaidru'. (šķirklī likvidators)
- No franču liqueur. (šķirklī liķieris)
- No franču manoeuvres. (šķirklī manevrs)
- No vācu Manichäismus, latīņu Manichaeus, kam pamatā persiešu Mānī (dibinātāja vārds). (šķirklī maniheisms)
- No latīņu mausoleum, kam pamatā grieķu Mausōleion, tā sauca Kārijas valdnieka Mausola kapenes, kas celtas 4. gs. p. m. ē. (šķirklī mauzolejs)
- No franču majeur, itāļu maggiore, kam pamatā latīņu major 'lielāks'. (šķirklī mažors)
- No franču mineur, itāļu minore, kam pamatā latīņu minor 'mazākais'. (šķirklī minors)
- No grieķu Morpheus. (šķirklī Morfejs)
- No vācu Morphin, jaunlatīņu morphium (pamatā grieķu Morpheus 'Morfejs'). (šķirklī morfijs)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un asthenēs 'vājš'. (šķirklī neirastēnija)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un kheirourgía (kheír 'roka' un érgon 'darbs'). (šķirklī neiroķirurģija)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī neiroloģija)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs', pathos 'ciešanas' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī neiropatoloģija)
- No itāļu neutrino. (šķirklī neitrīno)
- No angļu neutron (pēc vārda electron parauga). (šķirklī neitrons)
- No vācu Neurotiker, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī neirotiķis)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs'. (šķirklī neirons)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un ōsis (izskaņa, ko lieto patoloģisku stāvokļu apzīmētājvārdu darināšanai). (šķirklī neiroze)
- No grieķu pneuma 'vēsma, gaiss' un thorax 'krūtis'. (šķirklī pneimotorakss)
- No latīņu niger 'melns' un oleum 'eļļa'. (šķirklī nigrols)
- Veidots pēc vācu Nukleinsäuren parauga, kam pamatā latīņu nucleus 'kodols'. (šķirklī nukleīnskābes)
- No latīņu nucleus 'kodols' un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī nuklīdi)
- No latīņu nucleus 'kodols'. (šķirklī nukloni)
- No vācu Oberleutnant. (šķirklī oberleitnants)
- No grieķu Odysseia – episka sengrieķu poēma par Itakas valdnieka Odiseja (Odysseus) piedzīvojumiem mājupceļā no Trojas. (šķirklī odiseja)
- No franču odeur 'smarža'. (šķirklī odieris)
- No latīņu oleum 'eļļa' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī oleogrāfija)
- No franču omelette (oeufs mêlés 'jauktas olas'). (šķirklī omlete)
- No angļu (O)rganisation of (P)etroleum (E)xporting (C)ountries. (šķirklī OPEC)
- No grieķu Orpheus. (šķirklī Orfejs)
- No franču ozonateur, kam pamatā grieķu ozōn 'tas, kas ož'. (šķirklī ozonators)
- No franču pas de deux 'deja divatā'. (šķirklī padedē)
- No angļu pamphlet, kam pamatā 12. gs. latīņu valodā sarakstītajā dzejolī "Pamphilus: seu de Amore" atrodamais personvārds Pamphilus. (šķirklī pamflets)
- No franču pasteurisation, pēc franču zinātnieka L. Pastēra vārda. (šķirklī pasterizācija)
- No grieķu pentateuchos 'no piecām grāmatām sastāvošs'. (šķirklī Pentateihs)
- No vācu Petroleum, kam pamatā grieķu petros 'akmens, klints' un latīņu ol(eum) 'eļļa'. (šķirklī petroleja)
- No franču planeur. (šķirklī planieris)
- No grieķu pleura 'sāni'. (šķirklī pleirīts)
- No grieķu pleusis 'peldēšana'. (šķirklī pleistons)
- No vācu Pneumatik, franču pneumatique, kam pamatā grieķu pneumatikos 'ar vēju saistīts'. (šķirklī pneimatika)
- No grieķu pneumōn 'plauša'. (šķirklī pneimonija)
- No franču pompeux, pompeuse, kam pamatā latīņu pomposus. (šķirklī pompozs)
- No viduslaiku latīņu porphyreum, grieķu porphyreos 'purpurkrāsas'. (šķirklī porfīrs)
- No franču portefeuille (porter 'nest, nēsāt' un feuille 'lapa'). (šķirklī portfelis)
- No franču prestigieux. (šķirklī prestižs)
- No vācu prätentiös, franču pretentieux. (šķirklī pretenciozs)
- No franču procureur, kam pamatā latīņu procurare 'pārvaldīt, pārzināt'. (šķirklī prokurors)
- No vācu Propädeutic, kam pamatā grieķu propaideuein 'mācīt iepriekš'. (šķirklī propedeitika)
- No franču protecteur, angļu protector. (šķirklī protektors)
- No franču projecteur. (šķirklī prožektors)
- No grieķu pseudos 'meli'. (šķirklī pseido-)
- No grieķu pseudōnymos 'tāds, kam ir izdomāts vārds'. (šķirklī pseidonīms)
- No franču pulvérisateur. (šķirklī pulverizators)
- No vācu Reflektor, franču réflecteur, kam pamatā ir latīņu reflectere 'liekt atpakaļ'. (šķirklī reflektors)
- No latīņu rheumatismus, grieķu rheumatismos 'izplūšana'. (šķirklī reimatisms)
- No franču réquisiteur, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī rekvizitors)
- Pēc Reinas upes nosaukuma latīniskās formas Rheunus. (šķirklī rēnijs)
- No franču régisseur, kam pamatā latīņu regere 'vadīt'. (šķirklī režisors)
- Pēc franču valstsvīra un kardināla Armāna Žana Diplesī Rišeljē (Armand Jean du Plessis de Richelieu, 1585–1642) uzvārda, kurš to lika ieviest kā lētu aizvietotāju dārgajām mežģīnēm. (šķirklī rišeljē)
- No vācu Rosenkreuzer (Rose 'roze' un kreuz 'krusts'). (šķirklī rozenkreicieši)
- No latīņu roseus 'sārts'. (šķirklī rozeola)
- No latīņu solid(us) 'blīvs, biezs' un ol(eum) 'eļļa'. (šķirklī solidols)
- No franču stabilisateur, kam pamatā latīņu stabilis 'noturīgs'. (šķirklī stabilizators)
- No franču jongleur. (šķirklī žonglieris)
- No baktērijas Streptomyces griseus nosaukuma. (šķirklī streptomicīns)
- No franču souteneur 'aizstāvis; suteners'. (šķirklī suteners)
- No franču chef-d'oeuvre. (šķirklī šedevrs)
- No franču chauffeur. (šķirklī šoferis)
- No grieķu therapeutēs 'kopējs, apkalpotājs'. (šķirklī terapeits)
- No franču totalisateur. (šķirklī totalizators)
- No franču transporteur, kam pamatā latīņu transportare 'pārnest, pārvest'. (šķirklī transportieris)
- No franču trieur (trier 'izlasīt, šķirot'). (šķirklī trijers)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs'. (šķirklī neirīts)
- No vācu Eugenik, kam pamatā grieķu eugenēs 'dižciltīgs, labas sugas'. (šķirklī eigēnika)
- No grieķu eu 'labi' un kalyptos 'apsegts'. (šķirklī eikalipts)
- No franču reproducteur, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī reproduktors)
- No franču turbine, latīņu turbineus 'virpuļveida'. (šķirklī turbīna)
- No angļu Utopia, kam pamatā grieķu u 'ne, nē' un topos 'vieta' ('vieta, kuras nav') vai arī grieķu eu 'labi' un topos 'vieta' (t. i., labklājības zeme) – pēc 16. gs. angļu domātāja T. Mora grāmatas nosaukuma. (šķirklī utopija)
- No angļu nuclear, kam pamatā latīņu nucleus 'kodols'. (šķirklī nukleārs)
- No franču monteur. (šķirklī montieris)
- No latīņu neutralis 'tāds, kas nepieder ne vienam, ne otram' (neuter 'ne viens, ne otrs'). (šķirklī neitrāls)
- No franču val. flâneur. (šķirklī flanērs)
Atrasts normatīvajos komentāros (2):
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistisks), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistisks)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistija), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistija)
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (150):
- (ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; neuztraukties.
- ultraskaņa Ar cilvēka dzirdi neuztverama skaņa, kuras akustisko svārstību skaits sekundē ir lielāks par 16 000 un kādu rada un uztver, piemēram, sikspārņi.
- ultraviolets Ar cilvēka redzi neuztverams starojums, kas elektromagnētisko viļņu skalā atrodas starp redzamās violetās gaismas joslu un rentgenstarojumu.
- gaidīt Atturēties uz laiku (no kādas darbības, rīcības), neuzsākt (ko darīt).
- nespēt pār lūpu pārspļaut Būt lēnīgam, neuzņēmīgam, gļēvam.
- lidināties pa mākoņiem Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam.
- baidīties Būt neuzņēmīgam, nedrošam.
- krāpt Būt neuzticīgam (laulības dzīvē).
- pazudušais dēls cilvēks, kas attālinājies no saviem tuviniekiem, neuztur ar tiem attiecības, nevēlēdamies pakļauties to morāles normām, tradīcijām, prasībām.
- krāpnieks Cilvēks, kas ir kļuvis neuzticīgs (laulības dzīvē).
- tips Cilvēks, kura izskats un izturēšanās rada neuzticību, izraisa nepatiku.
- ar pusausi (klausīties, dzirdēt u. tml.) daļēji, arī neuzmanīgi, pavirši (klausīties, dzirdēt u. tml.).
- pusdārgakmens Dārgakmenim līdzīgs minerāls, ko izmanto rotaslietu izgatavošanai, bet kuru tradicionāli neuzskata par dārgakmeni (piem., ahāts, jašma, tirkīzs, topāzs).
- pīpene Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs, kam ziedu kurvītī ārējie mēlziedi ir balti, bet stobrziedi – dzelteni; margrietiņa [Leucanthemum vulgare].
- septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidīgu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās [Phyteuma spicata].
- septiņstarīte Daudzgadīgs sīks prīmulu dzimtas lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, virs kurām ir zieds ar septiņām baltām vainaglapām [Trientalis europaea].
- vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
- vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks gandrīz neuztver parastā skaļuma runu.
- kāzuss Gadījums, nejauša darbība atšķirībā no tīšas vai neuzmanīgas darbības; nejaušs nodarījums.
- vasabi Gaiši zaļš krustziežu dzimtas sakņaugs, kas galvenokārt aug Japānas kalnos upju straumēs un kura sakne vizuāli un garšas ziņā nedaudz līdzīga mārrutkam [eutrema japonicum].
- secen Garām, paliekot nepamanītam, neuztvertam.
- kā aizmidzis gausi; neuzmanīgi.
- ķīselis Gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks.
- miga Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra).
- aizurbt Iesākt urbt, bet nepabeigt; ieurbt.
- caururbt Ieurbjoties radīt dziļus caurumus (kādā priekšmetā, ķermenī).
- izurbt Ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu.
- neuzbrukšana Karadarbības vai agresīvu akciju neuzsākšana (pret citu valsti).
- sapals Karpu dzimtas zivs ar slaidu, masīvu, samērā lielām zvīņām klātu ķermeni, sarkanu izliektu vēdera spuru un strupu purnu [Leuciscus cephalus].
- ālants Karpu dzimtas zivs ar tumšu muguru, sudrabainu pavēderi, sarkanām spurām [Leuciscus idus].
- daktiliskā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un divas neuzsvērtas zilbes.
- sievišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un viena neuzsvērta zilbe.
- piekrāpt Kļūt neuzticīgam (laulības dzīvē).
- pārkāpt laulību kļūt neuzticīgam (vīram attiecībā pret sievu vai sievai attiecībā pret vīru).
- laist pa kreisi krāpt, būt neuzticīgam (laulībā).
- koala Lāčsomainis – Austrālijas eikaliptu mežos dzīvojošs lācēnam līdzīgs dzīvnieks ar pelēku vai pelēki brūnu apmatojumu, kas pārtiek tikai no eikaliptu lapām vai tā jaunajiem dzinumiem [Phascolarctos cinereus].
- austersēne Lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu; austeru sānause [Pleurotus ostreatus].
- anakonda Liela (5–6 m gara) žņaudzējčūska, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu joslā [eunectes murinus].
- panda Liels, lācim līdzīgs dzīvnieks, kura apmatojums ir balts ar raksturīgiem melniem plankumiem ap acīm, uz ausīm, deguna, kājām un pleciem; bambuslācis [Ailuropoda melanoleuca].
- franču manikīrs manikīrs, kurā nagus nolako neuzkrītošā, dabiskā tonī, naga maliņu iekrāsojot baltu.
- ne par pašu vilku nebēdāt ne par ko neuztraukties.
- neņemties Neapņemties, neuzdrošināties (ko darīt).
- mazgāt rokas nevainībā neatzīt, neuzskatīt sevi par vainīgu.
- kautrēties Neērtuma izjūtas, mulsuma dēļ neuzdrošināties (ko darīt).
- laist pār galvu neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
- laist pāri galvai neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
- paiet Neievērot; palikt neuztvertam, nepārdzīvotam.
- ar šķību aci nelabvēlīgi, neuzticīgi.
- ūbele Neliels baložu dzimtas slaids putns ar neuzkrītošu krāsu toņu apspalvojumu, kam kakla sānos raibs laukums vai pusgredzens.
- izlaist Neminēt, nepateikt; neuzrakstīt.
- neņemt pie sirds nepārdzīvot, neraizēties, neuztraukties (par ko).
- kā ar malku nesaudzīgi, neuzmanīgi.
- pelēks Neuzkrītošs, neievērojams, ikdienišķs (par cilvēku).
- necelt Neuzlabot, nepalielināt.
- iekāpt Neuzmanīgi ejot, ielikt kāju vai kājas (kur iekšā).
- sadauzīt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, pakļaujot triecienam, sabojāt, padarīt nelietojamu.
- imūns Neuzņēmīgs (pret infekcijas slimību ierosinātājiem un svešām vielām).
- nenopērkams Neuzpērkams.
- neķert muļķus neuzskatīt citus par muļķiem.
- neķert muļķi neuzskatīt citus par muļķiem.
- enklīze Neuzsvērta vārda piekļaušanās iepriekšējam runas plūsmā akcentētajam vārdam.
- proklīze Neuzsvērta vārda piekļaušanās nākamajam runas plūsmā uzsvērtajam vārdam.
- skepse Neuzticēšanās kādām idejām, teorijām, dogmām u. tml.; šaubas (par ko), neticība (kam); pārmērīgi kritiska attieksme (pret ko).
- kreisie soļi neuzticība (laulībā).
- neņemt galvā neuztraukties, nedomāt (par ko).
- melnais saraksts nevēlamu vai neuzticamu personu, firmu u. tml. saraksts.
- pārskatīties Nevērīgi, neuzmanīgi skatoties, saredzēt ko citu, nepareizi.
- bradāt Nevērīgi, neuzmanīgi staigājot, mīdīt, bojāt (ko).
- izlaidīgs Nevērīgs, nevīžīgs, arī nedisciplinēts, neuzvedīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- noziegums Nodarījums (tīšs vai aiz neuzmanības), par kuru krimināllikumā ir paredzēts sods; sodāms tiesību normas pārkāpums.
- uzkosties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runā vai rīcībā slēptos motīvus.
- uzkosties uz makšķeres nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runā vai rīcībā slēptos motīvus.
- uzķerties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- uzķerties uz makšķeres nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- metrs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju izkārtojums dzejolī; pantmērs.
- pantmērs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju skaits un to izkārtojums vārsmās.
- imunitāte Organisma neuzņēmība pret infekcijas ierosinātājiem, arī ģenētiski svešiem audiem un vielām.
- pazemība Padevīga, bijīga, cieņas pilna attieksme pret citiem; sava nepilnīguma apzināšanās, savu nopelnu, panākumu u. tml. neizrādīšana, neuzsvēršana.
- saķert Pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē).
- paslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam u. tml.
- aizslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam.
- iet garām Palikt nepamanītam, neuztvertam.
- iet secen Palikt nepamanītam, neuztvertam.
- aizslīdēt gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam.
- atvairīt Panākt, ka netraucē, neuzmācas.
- nomazgāt baltu panākt, ka neuzskata par vainīgu; attaisnot.
- skaistnātre Panātru dzimtas telpaugs ar sarkani un zaļi raibām lapām [Coleus].
- jambs Pantmērs ar divzilbju pēdu, kurā pirmā zilbe ir neuzsvērta, bet otrā uzsvērta vai gara.
- trohajs Pantmērs ar divzilbju pēdu, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta un otrā neuzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai pirmā zilbe gara un otrā īsa (antīkajā jeb metriskajā vārsmošanas sistēmā).
- vakarlēpis Par balodi nedaudz mazāks, slaids, pelēcīgi brūngans putns ar gariem spārniem un asti; lēlis [Caprimulgus europaeus].
- uzticības votums parlamenta balsošanā izteikta uzticība vai neuzticība valdībai vai atsevišķam tās ministram.
- neuzticības votums parlamenta balsošanā izteikta uzticība vai neuzticība valdībai vai atsevišķam tās ministram.
- redukcija Patskaņa artikulācijas vājinājums neuzsvērtā pozīcijā.
- grozīt galvu paust izbrīnu, šaubas, neuzticēšanos.
- atteikties Paziņot, ka vairs neuzskata sevi par saistītu (ar ko); neatzīt par savu, noliegt.
- izlaist no acīm pietiekami neuzmanīt; pazaudēt no redzesloka.
- aizsargpote Pote, kas padara organismu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību.
- vājredzība Redzes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks gandrīz neuztver vizuālu informāciju.
- sānsolis Rīcība, kas saistīta ar neuzticību, laulības pārkāpšanu.
- darīt savu rīkoties pēc saviem ieskatiem, neuzklausīt citu iebildumus.
- dziedāt savu dziesmu runāt, neuzklausot citu iebildumus.
- salauzt Sabojāt (piem., nevērīgi, neuzmanīgi lietojot).
- sillabotonisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā, kur secīgi mijas uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes.
- (kā) slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku, raksturojot tā nožēlojamo stāvokli, izskatu.
- liela galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, pašpaļāvīgs, neuzklausa citus.
- ne gailis pakaļ nedziedās saka, ja ir pārliecināts, ka neviens neko neuzzinās (par kādu rīcību, nodarījumu).
- kā mežā audzis saka, ja kāds neprot sabiedrībā uzvesties, ir neuzvedīgs.
- galva nesāp (kādam) (par ko) saka, ja kāds neuztraucas, nedomā (par ko).
- cik gudri atnācām, tik gudri aizgājām saka, ja nekā jauna, noderīga neuzzina, nenoskaidro.
- rozā brilles nokrīt (no acīm) saka, kad mīlētāji vairs neuztver viens otru tik ideāli kā līdz šim.
- sarmati Sena nomadu tauta, kas runājusi indoirāņu valodā un līdz 4. gs. pirms mūsu ēras apdzīvojusi Pieurālu, Kazahijas un Pievolgas stepes.
- pelēkā pele sieviete, kura uzvedas neuzkrītoši, valkā vienkāršu apģērbu un nepievērš sev citu cilvēku uzmanību.
- sasist Sitot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties (parasti pilnīgi) sabojāt, padarīt nelietojamu; negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek (parasti pilnīgi) sabojāts, padarīts nelietojams.
- infraskaņa Skaņu viļņi, kuru frekvence ir zemāka par 16 herciem, ko cilvēka auss neuztver.
- lūrēt caur pieri skatīties naidīgi, neuzticīgi (uz ko).
- pamestība Stāvoklis, kas rodas kādā vietā, kad cilvēki to ir pametuši, atstājuši un tur neuzturas, neveic nekādas darbības.
- jenotsuns Suņu dzimtas dzīvnieks ar druknu ķermeni, īsām kājām un kuplu, brūngani pelēcīgu apmatojumu [Nyctereutes procyonoides].
- hidrofobs Tāds, kam ar ūdeni ir vāja mijiedarbība, tāds, kas neuzsūc ūdeni, tāds, ko ūdens neslapina (par vielām, materiāliem).
- anonīms Tāds, kam nav norādīts autors; tāds (autors), kas neuzrāda savu vārdu; bez paraksta.
- pazemīgs Tāds, kam raksturīga padevīga, bijīga, cieņas pilna attieksme pret citiem, sava nepilnīguma apzināšanās; tāds, kas neizrāda, neuzsver savus nopelnus, panākumus u. tml.
- nejutīgs Tāds, kas (īpašos apstākļos) neuztver kā iedarbību, nereaģē (uz to).
- paviršs Tāds, kas (ko) dara bez pietiekamas rūpības, neuzmanīgi, virspusēji.
- dulls Tāds, kas ir apdullis, labi neuztver apkārtējo, arī iereibis.
- lēns Tāds, kas ir mierīgs, ātri neuztraucas, nedusmojas.
- viegls Tāds, kas ir tikko manāms, arī neuzkrītošs, tāds, kura iedarbība maz jūtama.
- šaubīgs Tāds, kas izraisa šaubas, arī neuzticību, aizdomas.
- neiecietīgs Tāds, kas izturas pret citiem skarbi, īgni, neuzklausot, necenšoties izprast viņus.
- kurls Tāds, kas ko neuzklausa, neņem vērā.
- netīrīgs Tāds, kas neuztur (sava ķermeņa, apkārtnes) tīrību.
- nejutīgs Tāds, kas neuztver vai vāji uztver kairinātājus un nereaģē uz tiem (par organismiem, to daļām).
- aizdomīgs Tāds, kas rada aizdomas, izraisa neuzticību.
- kūtrs Tāds, kas rīkojas, darbojas lēni; neuzņēmīgs, negribīgs.
- pamests Tāds, ko cilvēki ir pametuši, atstājuši un tur neuzturas, neveic nekādas darbības.
- nepopulārs Tāds, ko daudzi neatzīst, neuzskata par labu; tāds, pret kuru daudziem ir negatīva attieksme.
- greizs Tāds, kurā izpaužas nepatika, neuzticība, nelabvēlība u. tml.
- šķībs Tāds, kurā izpaužas nepatika, neuzticība, nelabvēlība u. tml. (par skatienu, acīm); greizs (3).
- kautrīgs Tāds, kura saturs ir smalkjūtīgs, taktisks; tāds, kura izpausme ir apvaldīta, neuzbāzīga.
- metrs Uzsvērto un neuzsvērto daļu maiņa (mūzikā).
- pēda Uzsvērto un neuzsvērto vai īso un garo zilbju savienojums pēc noteiktiem likumiem.
- lupata Vāja rakstura, gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks.
- savārtīt Vārtot, arī nevīžīgi, neuzmanīgi apejoties, padarīt netīru (parasti viscaur).
- sillabotoniskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir uzsvērto un neuzsvērto zilbju mija vārsmā.
- skepticisms Viedoklis, zināšanu kopums, kam raksturīga neuzticēšanās kādām idejām, teorijām un pastāvošo zināšanu apšaubīšana.
- prosa Viengadīgs cerains sausumizturīgs graudzāļu dzimtas augs ar garu stiebru, ziedkopām garā skarā un plēkšņainiem, parasti dzelteniem, graudiem [Panicum miliaceum].
- portulaka Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms ar sulīgām, gaļīgām lapām, sīkiem, neuzkrītošiem ziediem un augli – pogaļu.
- metrika Vienmērīga uzsvērto un neuzsvērto elementu secība.
- nevērība Vispārināta īpašība --> nevērīgs; neuzmanība, pavirša, nolaidīga attieksme (pret ko).
- zeņķis Zēns, pusaudzis, arī jaunietis (parasti nekaunīgs, neuzvedīgs).
- imunoloģija Zinātnes nozare, kas pētī aizsargreakcijas, kuras nodrošina organisma neuzņēmību pret infekcijas ierosinātājiem, svešiem audiem un vielām.
- zilzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas neliels (mazāks par lielo zīlīti) putns ar zilu galvas virsu, ziliem spārniem un asti, baltiem vaigiem un dzeltenīgu pieri [Parus caeruleus].
Atrasts piemēros (127):
- aizrādīt Aizrādīt skolēnam par neuzmanību.
- raidsabiedrība Ārzemju raidsabiedrības CNN, BBC, "euronews" un citas.
- atstāt Atstāt lauku neuzartu.
- elegance Atturīga, neuzbāzīga elegance.
- baiļoties Baiļoties, ka ceļā neuznāk tumsa.
- balastvielas Balastvielas ir augu valsts produktos sastopamie saliktie ogļhidrāti, kas cilvēka gremošanas traktā gandrīz nesadalās un neuzsūcas.
- EUR Banka vienojas noteikt Latvijas Bankas prasījumu euR.
- nesavākts Bērns ir neuzmanīgs un nesavākts.
- izlaistīt Bērns, neuzmanīgi dzerot, izlaistīja tēju.
- neuzņēmīgs Bikls, neuzņēmīgs cilvēks.
- neuzņēmīgs Būt neuzņēmīgam pret gripu.
- žagata Dacei neuzticos, tai žagatai patīk pļāpāt un izplatīt baumas.
- daoists Daoists neuzspiež savus uzskatus citam.
- slēpnis Darbnīcā ir neuzkrītošs kabeļa vadu slēpnis.
- paņurdēt Daudzi paņurd zem deguna, bet reāli neko neuzsāk, lai vainīgos sauktu pie atbildības.
- raidīt Direktore neuztraucās par sev raidīto kritiku.
- tvans Dzīvot neuzticības un naida tvanā.
- burts Eiro apzīmē ar burtiem euR.
- eu eu, kas tie par jaunumiem?
- eu eu, ko jūs tur darāt?
- ieurbties Ierakuma malā ieurbjas lodes.
- ieurbināt Ieurbināt apmetumā robu.
- ieurbināt Ieurbināt baltmaizes klaipu.
- ieurbties Ieurbos grāmatā, par katru cenu apņēmies šo tēmu izpētīt līdz galam.
- svārpsts Ieurbt bērzā ar svārpstu.
- ieurbt Ieurbt sienā caurumu.
- sviķis Ieurbt sviķi.
- ieurbties Ieurbties zemē līdz dolomīta slānim.
- satecēt Ieurbu tikai kādos astoņos kokos, no tiem satecēja ap pusotra simta litru sulas.
- aiz Izdarīt noziegumu aiz neuzmanības.
- iztaujāties Iztaujāties un nekā neuzzināt.
- izteikt Izteikt neuzticību valdībai.
- štīme Jānolaiž štīme, lai katls neuzietu gaisā.
- truls Jaunietis bija tik truls, ka neuztvēra aizrādījumu.
- uzdot Karavīrs, kas neuzdod.
- neuzkrītošs Klusa, neuzkrītoša sieviete.
- sākotnējs Lauzt sākotnējo neuzticēšanos.
- gan Liekas gan, ka nevienu tas neuztrauc.
- purvājs Melu un neuzticības purvājs.
- ieurkšķēties Mežacūka brīdinoši ieurkšķējās.
- sagraut Mīļotā cilvēka neuzticības dēļ jūtos sagrauta.
- ieurbties Nedrīkst šauri ieurbties tikai savā specialitātē.
- vispirms Negadījumā vispirms vainojama neuzmanība.
- ne- Neuzbāzīgs.
- atklāts Neuzdrošināties protestēt atklāti.
- neuzkrītošs Neuzkrītoša frizūra.
- neuzkrītošs Neuzkrītoša krāsa.
- neuzkrītošs Neuzkrītoša uzvedība.
- neuzkrītošs Neuzkrītošas rotas.
- izvirzīties Neuzkrītoši izvirzīties gaitenī.
- neuzkrītošs Neuzkrītoši paust savu cieņu.
- neuzkrītošs Neuzkrītoši vērot kādu.
- neuzkrītošs Neuzkrītošs apgaismojums.
- neuzkrītošs Neuzkrītošs apģērbs.
- neuzkrītošs Neuzkrītošs manikīrs.
- meikaps Neuzkrītošs meikaps.
- neuzkrītošs Neuzkrītošs telpas dizains.
- nest Neuzmanība ar uguni nesusi nelaimi.
- ne- Neuzmanība.
- neuzmanīgs Neuzmanīga rīcība.
- neuzmanīgs Neuzmanīgi klausīties.
- saskrāpēt Neuzmanīgi pārbīdot mēbeles, var saskrāpēt grīdu.
- piegrūsties Neuzmanīgi piegrūsties dīvāna malai.
- saspridzināties Neuzmanīgi rīkojoties ar sprāgstvielām, saspridzinājies kareivis.
- rīkoties Neuzmanīgi rīkoties ar uguni.
- neuzmanīgs Neuzmanīgi skolēni.
- neuzmanīgs Neuzmanīgi šķērsot ielu.
- neuzmanīgs Neuzmanīgs gājējs.
- ne- Neuzminēt.
- uzņēmīgs Neuzņēmīgi nogaidīt.
- neuzņēmīgs Neuzņēmīgs pret infekciju.
- taktsdaļa Neuzsvērta taktsdaļa.
- zilbe Neuzsvērta zilbe.
- sašķobīt Neuzticēšanās sašķoba attiecības.
- viltnieks Neuzticēties viltnieka solījumiem.
- izbojāt Neuzticība izbojāja draudzību.
- vieglprātis Neuzticies vieglprāšiem!
- noglūnēt Neuzticīgi noglūnēt svešiniekā.
- brūtgāns Neuzticīgs brūtgāns.
- tip-top Neuztraucies, viss būs tip-top!
- dēļ Neuztraukties nieku dēļ.
- neuzvarams Neuzvarama armija.
- neuzvarams Neuzvarama komanda.
- neuzvarams Neuzvarams cietoksnis.
- neuzvarams Neuzvarams karaspēks.
- neuzvarams Neuzvarams karavadonis.
- neuzvarams Neuzvarams sāncensis.
- neuzvarams Neuzvarams sportists.
- neuzvedīgs Neuzvedīga meitene.
- neuzvedīgs Neuzvedīga rīcība.
- neuzvedīgs Neuzvedīgs pusaudzis.
- nociesties Nevarēju nociesties, neuzdodot jautājumu.
- mūris Nojaukt neuzticības mūri.
- nonāvēt Nonāvēt aiz neuzmanības.
- neuzbrukšana Noslēgt savstarpēju neuzbrukšanas līgumu.
- neuzkrītošs Noslēgts un samērā neuzkrītošs cilvēks.
- pamest Pamest istabu neuzkoptu.
- pārmest Pārmest draugam neuzņēmību.
- neuzņēmīgs Pēc apstrādes materiāls kļūst neuzņēmīgs pret netīrumiem.
- pieurbt Pieurbt plauktus pie sienas.
- pieurbties Pieurbties naftas vadam.
- uzpazīt Pirmajā brīdī tevi neuzpazinu.
- potēt Potēt naidu un neuzticību cilvēku starpā.
- neuzņēmīgs Pret vīrusu slimībām neuzņēmīgi augi.
- rosināt Rosina izteikt neuzticību pilsētas mēram.
- sadunkāt Sadunkāt neuzmanīgo zēnu.
- sak Sak, neuztraucies.
- ieurbties Sēd, ar acīm ieurbies galdā.
- ieurkšķēties Sivēns reizēm ieurkšķas.
- ieurbties Skatiens dziļi ieurbās viņā.
- virspusīgs Skolnieks ir neuzmanīgs un virspusīgs.
- neuzņēmīgs Slinki, neuzņēmīgi jaunieši.
- mieramika Suns bija mieramika, nevienam neuzbruka.
- ieurbties Šautriņa ieurbjas mērķī.
- tikko Tikko neuzskrēju pretimnācējam.
- timurietis Timurieši darbojas neuzkrītoši un par savu labo darbu pateicību negaida.
- sagraut Tuvināties, soli pa solim sagraujot neuzticību.
- rīcība Ugunsgrēka iemesls – neuzmanīga rīcība ar uguni.
- ieurbties Urbis ieurbies detaļā līdz pusei.
- starpgadījums Uz ceļa noticis nepatīkams starpgadījums braucēju neuzmanības dēļ.
- uzmākt Uzklausīt bērna viedokli un neuzmākt savus uzskatus.
- uzmanīt Uzmanīt savus lopus, lai neuzbrūk knišļi.
- vārsma Uzsvērto un neuzsvērto zilbju mija vārsmā.
- neuzņēmīgs Vakcinējot padarīt neuzņēmīgu pret dažādām bīstamām slimībām.
- neuzņēmīgs Veselīgs, neuzņēmīgs organisms.
- neuzmanīgs Viena neuzmanīga kustība.
- EUR Visas cenas ir norādītas euR.
eu citās vārdnīcās: