Paplašinātā meklēšana
Meklējam daudzums.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (208):
- kontrolpakete Akciju daudzums, kas to īpašniekam nodrošina izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
- kontingents Ar kopīgām iezīmēm raksturīgs (cilvēku) kopums, daudzums, kas veido kāda lielāka kopuma daļu.
- masa Ar ķermeņa inerci mērīts šā ķermeņa vielas daudzums.
- sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
- krava Ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa; šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī.
- sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
- blāķis Blīva, liela kopa; liels daudzums.
- gūzma Blīvs, liels (cilvēku, dzīvnieku) daudzums; drūzma.
- gūzma Blīvs, liels (kā) daudzums.
- uzkrāt Būt tādam, kurā (kā) daudzums pakāpeniski palielinās – par parādībām dabā.
- septiljons Ciparu kopa, skaitlis, ko raksta ar viens un 24 nullēm; šāds daudzums, skaits.
- pietece Darbība, process --> pietecēt (2); ūdens daudzums, kas pietek klāt (kādai ūdenstilpei).
- raudze Dārgmetāla (zelta, sudraba, platīna u. tml.) daudzums sakausējumā; skaitlis, kas rāda šo daudzumu un parasti ir iespiests uz juvelierizstrādājuma.
- mazumiņš Dem. --> mazums; ļoti neliels (kā) daudzums.
- šķipsniņa Dem. --> šķipsna (1); ļoti mazs (kā) daudzums.
- doza Deva, noteikts (kādas vielas, zāļu) daudzums.
- duļķojums Duļķu, nogulšņu daudzums; nogulsnējuma pakāpe.
- malks Dzeramā daudzums, ko var ieņemt mutē un vienā reizē norīt.
- lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis; elektromagnētiskā lauka avots.
- ekvivalents Elementa daudzums, kas savienojas ar vienu ūdeņraža masas daļu vai to aizstāj.
- energoietilpība Enerģijas daudzums, ko (kas) patērē kāda darba veikšanai.
- kvants Fizikāla lieluma mazākā vērtība; atsevišķais mazākais enerģijas daudzums.
- impulss Fizikāls lielums, kuru izsaka ar ķermeņa masas un kustības ātruma reizinājumu; kustības daudzums.
- kaudze Iebērtas, ievietotas beramas vielas, produkta u. tml. daudzums, kas veido pacēlumu pāri trauka, tilpes malām.
- kapacitāte Ietilpība; maksimālais daudzums, ko (kas) spēj uzkrāt vai saražot.
- birums Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības).
- eksports Izvesto preču (kapitāla u. tml.) kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
- daļa Kāds daudzums no kopuma, no veselā.
- kontinentāls klimats klimats, kam raksturīga liela gaisa temperatūras svārstību amplitūda ziemā un vasarā, ierobežots vai samazināts nokrišņu daudzums.
- zaudēt Kļūt tādam, kam ir samazinājies (piem., kādas vielas daudzums).
- sasāļoties Kļūt tādam, kurā palielinās sāls vai sāļu daudzums.
- krāja Koksnes daudzums augošos kokos.
- summa Kopējais (kā) daudzums.
- kopraža Kopējais ražas daudzums.
- kočiņš Kortelītis; neliels (stipra) alkoholiskā dzēriena daudzums.
- autokrava Kravas daudzums, ko var pārvadāt attiecīgā tipa automobilis.
- vagons Kravas vai pasažieru daudzums, kas ietilpst šādā sastāva daļā.
- gramatoms Ķīmiskā elementa daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šā elementa relatīvo atommasu.
- gramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šā elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu.
- birums Lielāks (kā) daudzums (parasti neilgā laikā).
- pulks Liels (cilvēku) daudzums, kopums.
- masīvs Liels (kā, parasti vienveidīgu elementu) daudzums.
- pulks Liels (kā, piem., priekšmetu, parādību) daudzums, kopums.
- vērpete Liels (kā, piemēram, parādību, norišu) daudzums bez noteiktas kārtības, secības.
- masa Liels (kā) daudzums, apjoms.
- krusa Liels (kā) daudzums, kas seko cits citam.
- bagātība Liels (kā) daudzums, krājums.
- kaudze Liels (kā) daudzums, skaits.
- virkne Liels (kā) daudzums, skaits.
- kalns Liels (kā) daudzums.
- lērums Liels (kā) daudzums.
- lēvenis Liels (kā) daudzums.
- simt Liels (kā) daudzums.
- simts Liels (kā) daudzums.
- armija Liels (kā) kopums, daudzums ar kādu vienojošu pazīmi.
- vesela lauza liels (kā) kopums, daudzums.
- lietus Liels daudzums (kā krītoša, birstoša, lidojoša).
- guba Liels daudzums, liels skaits.
- vairums Liels daudzums, liels skaits.
- tūkstotis Liels naudas daudzums.
- ūdens Liels šīs vielas daudzums, kopums (ūdenstilpē, vidē).
- vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir noteikts, nav palielināms.
- vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir palielināms.
- milzums Ļoti liels (kā) daudzums, kopums.
- jūra Ļoti liels (kā) daudzums.
- miljards Ļoti liels (kā) daudzums.
- miljons Ļoti liels (kā) daudzums.
- tūkstotis Ļoti liels (kā) daudzums.
- leģions Ļoti liels (kā) skaits, daudzums.
- kā jūra ļoti liels daudzums.
- miljons Ļoti liels naudas daudzums.
- bezgalība Ļoti liels plašums, tālums, ilgums, daudzums, kam šķietami nav robežu.
- rekordskaits Ļoti liels skaits, daudzums, kāds vēl nekad nav bijis.
- minimums Ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība; ļoti mazs, arī vismazākais (kā) daudzums.
- kriksis Ļoti mazs (kā) gabals, daudzums.
- krikums Ļoti mazs (kā) gabals, ļoti sīka daļiņa, niecīgs daudzums; druska.
- lāse Ļoti mazs šķidruma daudzums.
- kriksītis Ļoti mazs, niecīgs (kā) gabals, daudzums.
- klunkšķis Malks; neliels (šķidras vielas) daudzums.
- mazums Mazs (kā) skaits; neliels (kā) daudzums.
- rādījums Mērinstrumenta uzrādīto vienību daudzums.
- miriāde Milzīgs, neskaitāms (kā) daudzums.
- šņauciens Neliels (kādas vielas) daudzums.
- malks Neliels (parasti alkoholiska dzēriena) daudzums.
- raudze Neliels ārstnieciskas vielas daudzums, ko ievada organismā zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- graķītis Neliels daudzums (stipra) alkoholiskā dzēriena; mēriņš.
- simt gramu neliels daudzums alkoholiska dzēriena.
- simts grami Neliels daudzums alkoholiska dzēriena.
- simts gramu Neliels daudzums alkoholiska dzēriena.
- raudze Neliels kādas vielas daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti.
- mitrums Neliels slapjuma daudzums.
- nieks Neliels, niecīgs (kā daudzums).
- strēķis Nenoteikts (kā) daudzums.
- deficīts Nepietiekams (kā) daudzums; trūkums.
- imports No ārzemēm ievesto preču u. tml. kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
- savs Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens; kāds (4).
- sa- Norāda, ka tiek izgatavoti, izveidoti daudzi objekti, to lielāks daudzums.
- virs- Norāda, ka tiek pārsniegts salikteņa otrajā daļā nosauktais (rādītājs, daudzums, skaits).
- grozs Noteiktā laikaposmā cilvēkam nepieciešamais pārtikas, preču u. tml. daudzums; šāds nepieciešamais daudzums naudas izteiksmē.
- porcija Noteikts (ēdiena, dzēriena) daudzums, kas paredzēts lietošanai vienā reizē, vienai personai.
- porcija Noteikts (kā) daudzums, daļa, deva.
- norma Noteikts (kā) mērs, daudzums, apjoms, lielums, kas atbilst noteiktām prasībām, arī tiek uzskatīts par lietderīgāko vai pieļaujamu.
- deva Noteikts (piem., barības, zāļu) daudzums, kas paredzēts vienai reizei vai noteiktam laika posmam.
- koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (piem., maisījumā); kvantitatīvais samērs (piem., šķīdumā).
- mērs Noteikts daudzums; noteikta pakāpe, robeža.
- kodollādiņš Noteikts kodolsprāgstvielas daudzums, kā arī ierīce tās uzspridzināšanai.
- nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts ievāc no zemniekiem īpašos apstākļos (piem., kara laikā).
- summa Noteikts naudas līdzekļu daudzums.
- nauda Noteikts šādas preces daudzums, ar ko veic maksājumus vai ko dod, saņem (par ko).
- kriminalitāte Noziedzība; noziegumu daudzums (kādā vietā, laikā u. tml.).
- leikocitoze Palielināts leikocītu daudzums asinīs.
- sasāļot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās sāls vai sāļu daudzums.
- samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam), piem., skaits, daudzums, kļūst, parasti ievērojami, mazāks.
- vairot Panākt, ka (kā skaits, daudzums, apjoms) palielinās.
- palielināt Panākt, ka (kā) daudzums, apjoms, intensitāte kļūst lielāka.
- korpulence Pārmērīgs taukaudu daudzums ķermenī; tuklums, resnums.
- izstrāde Paveiktā darba daudzums, izstrādātās produkcijas daudzums.
- izslaukums Paveikta darbība, rezultāts --> izslaukt; piena daudzums, kas iegūts slaucot.
- ūdensizspaids Peldoša ķermeņa (parasti kuģa) izspiestais ūdens daudzums.
- kvota Pieļaujamais vai atļautais (kā) daudzums, norma. (piem., atļautais nozvejas apjoms).
- slaukums Piena daudzums, kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē.
- grozs Pīts (no klūgām, skaliem u. tml.) priekšmets (kā) glabāšanai, nešanai u. tml.; (kā) daudzums, kas ietilpst šādā priekšmetā.
- pirktspēja Preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegādāties par noteiktu naudas vienību.
- klēpis Priekšmetu, vielas daudzums, ko var apņemt, nest ar abām rokām, piespiežot pie krūtīm u. tml.; siena, salmu u. tml. daudzums, ko var paņemt dakšām.
- sauja Priekšmetu, vielas u. tml. kopums, daudzums, ko var saņemt plaukstā, apņemt ar plaukstu.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iegūst no dzīvnieka vai auga, arī no dzīvnieku vai augu kopuma noteiktā laika posmā.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iekārta, ierīce spēj saražot noteiktā laika posmā.
- jauda Produkcijas daudzums, ko uzņēmums spēj ražot vienā laika vienībā; ražotspēja.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko uzņēmums spēj saražot noteiktā laika posmā; ražošanas jauda.
- putekļainība Putekļu daudzums (gaisā).
- darbietilpība Rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai; darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktu izstrādājumu vai veiktu noteiktā veida darbības.
- sakrāt Saglabājot, neizlietojot, nepārveidojot u. tml. (ko pakāpeniski saņemtu, iegūtu u. tml.), panākt, arī pieļaut, ka (tā) daudzums pakāpeniski palielinās.
- ņudz kā skudru pūznī saka par vietu, kur ir liels cilvēku daudzums, valda liela rosība.
- uzpūties vēders saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.
- uzpūsts vēders saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.
- hipoksija Samazināts skābekļa daudzums organisma audos; skābekļa bads.
- daudz kas Samērā liels daudzums (no esošā, zināmā, minētā u. tml.).
- daudzkas Samērā liels daudzums, apjoms (no kā); daudz kas.
- insolācija Saules staru plūsma (kādā vietā), apgaismojums; saules enerģijas daudzums, ko noteiktā laikā saņem laukuma vienība.
- izsējas norma sēklas daudzums, kas izsējams noteiktā platībā.
- mazā kalorija siltuma daudzums, kas nepieciešams viena grama ūdens sasildīšanai par vienu grādu.
- lielā kalorija siltuma daudzums, kas nepieciešams viena litra ūdens sasildīšanai par vienu grādu; kilokalorija.
- siltumspēja Siltuma daudzums, kas rodas, pilnīgi sadegot noteiktam kādas vielas daudzumam.
- īpatnējais siltums siltuma daudzums, kas vajadzīgs, lai kādas vielas vienas masas vienības temperatūra paceltos par vienu grādu.
- siltumietilpība Siltuma daudzums, kas vajadzīgs, lai kādu ķermeni sasildītu par vienu Celsija grādu (vai vienu kelvinu); siltumkapacitāte.
- kaloritāte Siltuma enerģijas daudzums, ko iegūst no uzturlīdzekļiem, barības.
- procents Simtā daļa; simtdaļās izteikts daudzums (%).
- divarpus Skaitlis, ciparu kopa 2 ½ – divi ar pusi; šāds daudzums, skaits.
- piecarpus Skaitlis, ciparu kopa 5 ½ – pieci ar pusi; šāds daudzums, skaits.
- cipars Skaitlis, daudzums.
- pussimts Skaits, daudzums 50; puse vai aptuvena puse no simta.
- īpatsvars Skaits, daudzums, biežums vai nozīmīgums kādā kopumā.
- cukurslimība Slimība, ko izraisa nepietiekams insulīna daudzums organismā; cukura diabēts.
- dozas jauda starojuma daudzums, ko objekts saņem vienā laika vienībā.
- pārpilnība Stāvoklis, kad ir ļoti labi materiālie apstākļi, kad ir ļoti liels daudzums materiālo labumu.
- sausums Stāvoklis, kad kam ir, parasti ievērojami samazināts mitruma daudzums.
- kanna Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- kanna Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- pudele Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- muca Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
- spainis Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
- ķipis Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais šķidruma daudzums.
- klaips Šāds (maizes) daudzums.
- mēriņš Šāds trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- koncentrēts šķīdums šķīdums, kurā vienā tilpuma vienībā ir liels daudzums izšķīdinātās vielas.
- nesātīgs Tāds (ēdiens), kas nav sātīgs, kurā ir neliels kaloriju daudzums.
- sauss Tāds, kam ilgāku laiku ir raksturīgs nokrišņu trūkums vai neliels nokrišņu daudzums (par laikposmu, laikapstākļiem).
- sauss Tāds, kam ir (parasti ievērojami) samazināts mitruma daudzums (piem., par acīm, muti).
- mitrumprasīgs Tāds, kam ir nepieciešams (samērā) liels mitruma daudzums.
- mikls Tāds, kam ir raksturīgs (parasti mazliet) paaugstināts nokrišņu daudzums, gaisa vai augsnes mitrums (par laikapstākļiem).
- mitrs Tāds, kam ir raksturīgs paaugstināts nokrišņu daudzums; tāds, kam ir paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums.
- slapjš Tāds, kam ir raksturīgs paaugstināts nokrišņu daudzums; tāds, kam ir raksturīgs paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums; arī mitrs (2).
- pasauss Tāds, kam ir raksturīgs samērā mazs nokrišņu daudzums.
- paplāns Tāds, ko sedz samērā neliels apmatojuma daudzums.
- slapjš Tāds, kur gaisā ir liels tvaiku daudzums (piem., par telpām).
- mitrs Tāds, kur gaisā ir samērā liels tvaiku daudzums (piem., par telpām).
- sauss Tāds, kur gaisā ir samērā mazs tvaiku daudzums (piem., par telpām, celtnēm).
- sauss Tāds, kur ir (parasti ievērojami) pazemināts mitruma daudzums (par zemi, augsni); tāds, kur ir (parasti ievērojami) pazemināts mitruma daudzums augsnē (par dārzu, tīrumu u. tml.).
- materiālietilpīgs Tāds, kura izgatavošanai nepieciešams liels materiālu daudzums.
- trekns Tāds, kura sastāvā ir liels pamatvielas, galvenās vielas daudzums (par vielu maisījumu, saistvielām, degvielu).
- pasauss Tāds, uz kura ir samērā nepietiekams tauku dziedzeru izdalījumu daudzums (par ādu, matiem).
- virsnorma Tas (skaits, daudzums), kas pārsniedz (kā) normu.
- kurvis Traukam vai kastei līdzīgs pinums ar rokturi (kā) pārnēsāšanai vai glabāšanai; daudzums, kas ietilpst šādā priekšmetā; grozs (1).
- ūdenīgums Ūdens daudzums (parasti upē) noteiktā dekādē, mēnesī u. tml., salīdzinājumā ar attiecīgā perioda vidējo daudzumu; ūdens daudzums (kādā vidē).
- notece Ūdens daudzums, kas noteikā laikposmā notek no ūdenstilpes.
- ūdens caurtece ūdens daudzums, kas notek pa upi noteiktā laika vienībā.
- tece Ūdens kustība zemes virsas krituma, padziļinājuma virzienā; ūdens daudzums, tā straume, plūdums upēs, kanālos u. tml.
- minerālūdens Ūdens, kam ir palielināts minerālvielu daudzums.
- debits Ūdens, naftas vai gāzes daudzums, ko dod urbums vai avots vienā laika vienībā.
- vēdera tiesa uzturam nepieciešamais (kā) daudzums.
- uzturvērtība Uzturvielu un kaloriju daudzums attiecīgajā uzturlīdzeklī.
- meteorisms Vēdera uzpūšanās, ko rada palielināts gāzu daudzums zarnās.
- slodze Veicamo darbu daudzums, to norma, kas atbilst izpeļņā noteiktā laika vienībai.
- masa Vielas daudzums (piem., priekšmetam, ķermenim); arī svars.
- grammolekula Vielas daudzums gramos, kas skaitliski vienāds ar šīs vielas relatīvo molekulmasu.
- karote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā galda piederumā.
- ēdamkarote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā karotē; attiecīgais tilpuma mērs.
- tējkarote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā karotē.
- lāpsta Vielas, materiāla daudzums, kas ietilpst šādā darbarīkā.
- riekšava Vielas, produktu u. tml. daudzums, kas ietilpst saujā vai kopā saliktās saujās.
- malks Vienā elpas vilcienā ieelpojamais gaisa daudzums; elpas vilciens.
- šņauciens Vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (2); neliels (piem., tabakas) daudzums, ko var iešņaukt vienā reizē.
- optimums Vislabākais, visizdevīgākais (optimālais) apstākļu kopums, daudzums, skaits u. tml.; vislabākais (optimālais) stāvoklis.
- maksimums Vislielākais iespējamais vai pieļaujamais daudzums; visaugstākā pakāpe.
- iztikas minimums visnepieciešamākais līdzekļu daudzums normālai cilvēka eksistencei.
- piliens Visniecīgākais kāda šķidruma daudzums; lāse.
- ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs (1), šīs parādības konkrēta izpausme; zemkopības produkcijas daudzums, ko iegūst no kādas platības noteiktā laikposmā.
- kopnozveja Zivju daudzums, ko zvejojot ir ieguvuši vairāki vai daudzi.
daudzums citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV