Paplašinātā meklēšana
Meklējam karst.
Atrasts vārdos (18):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (181):
- katls Agregāts tvaika vai karstā ūdens ražošanai.
- karstvīns Alkoholisks dzēriens no sarkanvīna ar cukuru un garšvielām, ko pasniedz karstu.
- safari stils apģērba stils, kas ir piemērots karstam klimatam (piem., viegla, gaiša auduma uzvalks, kura žaketei ir īsas piedurknes un uzšūtas kabatas ar ielocēm).
- applaucēt Apliet ar ļoti karstu, verdošu šķidrumu vai iegremdēt tajā.
- blanšēt Applaucējot (ar karstu ūdeni, tvaiku) apstrādāt pārtikas produktus.
- kveldināt Apstrādāt ar karstumu.
- pārdedzināt Apstrādes procesā pakļaut pārāk lielai karstuma iedarbībai.
- siltumtīkls Ar siltumizolāciju pārklātu siltumapgādes cauruļvadu sistēma, pa kuru siltumnesējs (piem., karsts ūdens vai tvaiks) pārnes siltumu no siltuma avota patērētājam.
- speleoterapija Ārstēšana karsta alu un sāls raktuvju mikroklimata apstākļos.
- vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
- kvēle Augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai); karstums, ko izstaro stipri sakarsis ķermenis.
- geizers Avots, no kura periodiski izplūst karsta ūdens un tvaika strūklas.
- sutināt Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem); karsēt (piem., par sauli).
- tvīkt Būt karstuma sajūtai (cilvēka ķermenī, tā daļās); karst (2).
- tvīkt Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti; arī karst (1).
- karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai; pakāpeniski kļūt karstam.
- silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam.
- pārkarsēt Būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) pārkarst.
- kvēlot Būt piesarkušam, karstam (piem., fizioloģiska stāvokļa ietekmē).
- likt sevi just būt sajūtamam (par aukstumu, karstumu u. tml.).
- sildcaurule Caurule, pa kuru plūst karsts ūdens vai tvaiks (kā) sildīšanai.
- piecepties Cepoties, karstumā pielipt (pie kā, kam klāt).
- panna Cepšanai uz atklātas uguns vai karstām virsmām lietojams lēzens, parasti apaļš metāla trauks ar uzliektām malām un rokturi.
- stikla pūtējs cilvēks, kas no karsta stikla masas pūšot izveido priekšmetus.
- siltummīlis Cilvēks, kuram patīk silti vai karsti laika apstākļi.
- gludeklis Darbarīks drēbju gludināšanai ar karstumu un spiedienu.
- simbiotiskās zvaigznes dažas dubultzvaigžņu sistēmas, kuras veido viena liela un vēsa, bet otra maza un karsta zvaigzne – pavadonis.
- svilīgs Dedzinoši karsts.
- pārogļoties Degot, lielā karstumā pārveidoties par ogli, pārklāties ar ogles kārtu.
- plaucēt Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku.
- kontrastduša Duša, kurā pārmaiņus laiž aukstu un karstu ūdens strūklu.
- groks Dzēriens, ko gatavo no karstas, saldas tējas, tai pievienojot stipru alkoholisko dzērienu.
- sprikstis Dzirksteles; karsti pelni.
- fondī Ēdiens – karsta (parasti kausēta siera, arī šokolādes) mērce, ko ēd no kopēja trauka, pamērcējot tajā maizi, augļus u. tml; trauks šī ēdiena gatavošanai.
- sacepums Ēdiens – vienmērīgā karstumā (piem., cepeškrāsnī) cepts vairāku produktu kārtojums vai sajaukums.
- luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kura rodas nevis kā parasti ķermenim sakarstot, bet citu procesu ietekmē.
- zvaigzne Gaismu izstarojošs debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas).
- baranka Gredzenveida maizes izstrādājums, ko vispirms apstrādā ar karstu ūdeni un pēc tam cep.
- sust Gulēt pludmalē karstumā.
- mikroviļņu krāsns iekārta, kurā karstumu ēdiena uzsildīšanai vai pagatavošanai rada mikroviļņu plūsma.
- maisītājs Ierīce aukstā un karstā ūdens sajaukšanai.
- fēns Ierīce karsta gaisa plūsmas iegūšanai.
- gaisa kondicionētājs ierīce, kas (telpā, automašīnā) nodrošina vēlamo gaisa kvalitāti (parasti vēsu gaisu karstumā).
- izkarst Ilgāku laiku atrasties karstumā, tā ka kļūst ļoti karsti.
- karsēties Ilgstoši pakļaut sevi karstuma iedarbībai.
- tvaicēties Ilgstoši pakļaut sevi karstuma iedarbībai.
- karsēties Ilgstoši tikt pakļautam karstuma iedarbībai.
- sadīdīties Intensīvi, arī ilgāku laiku dīdoties, kustoties, nonākt kādā stāvoklī (piem., sakarst).
- plaucēt Īslaicīgi karsēt (piem., dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes iejavu.
- garot Izdalīt garaiņus (par ko karstu).
- izkarst Izkalst karstumā (par augsni); izsust (par ziemājiem).
- izdegt Izkalst, iznīkt lielā karstumā un sausumā.
- izsautēt Izkarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas).
- izsust Izkarst.
- versmot Izplatīt ļoti stipru karstumu; būt ļoti karstam.
- versmot Izplatīties (par ļoti stipru karstumu).
- apdedzināt Izraisīt apdegumu, ievainot vai sāpīgi sakairināt (augstā temperatūrā, arī ar karstu vai kodīgu šķidrumu).
- karsēt Izraisīt karstuma sajūtu ķermenī, locekļos u. tml.
- iesildīt Izraisīt siltuma sajūtu (par karstu ēdienu, dzērienu); izraisīt reibumu, arī siltuma sajūtu (par alkoholisku dzērienu).
- iztvīkt Izslāpt; karstumā, tveicē pārkarst.
- dedzināt Izstarot lielu karstumu; izraisīt sāpīgu kairinājumu, sūrstošas sāpes.
- kaist Izstarot spožu gaismu, karstumu; būt spožam, kvēlojošam, spilgtam.
- karsēt Izstarot, izplatīt karstumu.
- kaist Just karstumu; būt karstam, iztvīkušam.
- degt Just stipru karstumu; kļūt karstam, arī sārtam (par ķermeni, tā daļām).
- kapučīno Kafija ar karstu, uzputotu pienu.
- plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
- pārkarsēt Karsējot, sildot padarīt pārāk karstu; pieļaut, ka (kas) pārāk sakarst.
- cept Karsēt vienlaikus no visām pusēm uz uguns vai lielā karstumā.
- siltumapgāde Karstā ūdens vai tvaika piegāde apkures, karstā ūdens apgādes vai citām vajadzībām.
- uzkarst Karstot sasniegt vēlamo temperatūru (par priekšmetu, vielu); arī sakarst.
- degt Karstumā sākt pārogļoties (par to, kas cepas); par daudz sakarst (par to) uz kā cep.
- svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses.
- sabrūnēt Kļūt brūnam (parasti karstuma iedarbībā).
- sakarst Kļūt karstam (berzes rezultātā).
- piekarst Kļūt karstam (parasti par telpu, apkārtni, vidi).
- karst Kļūt karstam (piem., par ko mitru krāvumā).
- pietvīkt Kļūt karstam un sārtam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- nokaist Kļūt karstam un sārtam (parasti par seju).
- kaist Kļūt karstam, nokaitētam.
- sakarst Kļūt karstam, rasties karstuma sajūtai (ķermenī, ķermeņa daļā).
- sakarst Kļūt karstam.
- izkarst Kļūt viscaur karstam.
- sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piem., par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
- sakaist Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam.
- aspiks Koncentrēts un līdz želejveida konsistencei iztvaicēts buljons, ko izmanto kā piedevu zupām un karstajiem ēdieniem.
- pārkurināt Kurinot pieļaut, ka (kas) kļūst pārāk karsts.
- pirkstis Kvēlojošas ogļu daļiņas pelnos; arī karsti pelni.
- niobijs Ķīmiskais elements – gaišpelēks, spīdīgs metāls, cietāks par dzelzi, mehāniski izturīgs, kuru izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu iegūšanā [Nb].
- niķelis Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, plastisks, mehāniski izturīgs metāls, kuru izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu iegūšanā, metāla virsmu pārklāšanā u. tml. [Ni].
- sutoņa Laikapstākļi, kuriem raksturīgs karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi.
- samta sezona laikposms (parasti rudenī), kad (kādā ģeogrāfiskā reģionā) ir labvēlīgi apstākļi atpūtai pie jūras (piem., samazinājies karstums).
- vokpanna Lēzena konusveida panna, ko lieto ķīniešu virtuvē, gatavojot ēdienu strauji lielā karstumā.
- buls Liels karstums, tveice.
- zebu Liels vēršu apakšdzimtas dzīvnieks ar kupri uz skausta un ādas krokām starp priekškājām, ko karsta klimata apstākļos audzē gaļai, darbam un piena ieguvei.
- dzesēt Ļaut (kam karstam, siltam) dzist; panākt, ka (kas karsts, silts) kļūst vēss vai vēsāks.
- tveicīgs Ļoti karsts un sutīgs.
- tveice Ļoti karsts, sakarsēts gaiss; ļoti augsta gaisa temperatūra.
- versmīgs Ļoti karsts; versmains (1).
- versmains Ļoti karsts; versmīgs (1).
- kā uz cepešpannas ļoti karsts.
- kvēls Ļoti karsts.
- ugunīgs Ļoti karsts.
- nokarst Ļoti sakarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- versme Ļoti stiprs karstums.
- bankas Nelieli stikla trauciņi, kurus ārstnieciskos nolūkos karstus liek uz kādas ķermeņa daļas (parasti muguras).
- uzkarst Nevēlami sakarst, radot funkcionēšanas traucējumus, apgrūtinājumu.
- sadedzināties Neviļus savainot sevi (ar ko karstu).
- mufelis No ugunsizturīga vai karstumizturīga materiāla izveidota (krāsns) kamera.
- notvīkt Nokarst, noslāpt (piem., karstumā, tveicē).
- notvīkt Nosarkt, piesarkt; kļūt sārtam un karstam.
- pārkaitēt Padarīt (ko) pārāk karstu.
- iekarst Pakāpeniski kļūt karstam.
- sildīt Pakļaujot siltuma iedarbībai, panākt, ka (kas, piem., ēdiens), kļūst siltāks, silts vai karsts.
- applaucēt Pakļaut (ko) karsta šķidruma, tvaika iedarbībai.
- karsēt Pakļaut (ko) karstuma iedarbībai.
- izkarsēt Pakļaut karstuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas); izsildīt.
- sutināties Pakļaut sevi karstuma iedarbībai (biezā apģērbā, apavos, zem segas u. tml.).
- sviedrēties Pakļaut sevi karstuma, arī kādu vielu iedarbībai tā, ka no organisma izdalās daudz sviedru.
- uzkarsēties Pakļaut sevi, parasti straujai, karstuma iedarbībai.
- svilināt Panākt (piem., liekot klāt ko degošu, karstu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses.
- piekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa, apkārtne, vide) piekarst.
- nokarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst karsts, nokarst.
- sabrūnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sabrūnē, parasti karstuma iedarbībā.
- sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (1).
- sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (2).
- iekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka iekarst (1).
- izkarsēt Panākt, ka kļūst viscaur karsts.
- pārkarst Pārāk sakarst (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- pārkarst Pārāk sakarst.
- nosvilt Pārkarstot sabojāties; sadegt (par ierīcēm).
- svilināt Pieliekot ko degošu, karstu, likvidēt (nokauta dzīvnieka apmatojumu, apspalvojumu).
- pārcepināt Pieļaut, ka (kas) pārāk sakarst, apdeg, sadeg.
- noplaucēt Plaucējot apstrādāt (ko ar ļoti karstu vai verdošu šķidrumu).
- karst Rasties karstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās).
- sadedzināt Sabojāt, savainot (ar ko karstu).
- čokuroties Sagriezties, savilkties kopā (piem., no karstuma); kļūt nelīdzenam, grumbuļainam.
- karstums Sajūta, ka kļūst karsti, kļūst karsts (ķermenis, tā daļa).
- kā peklē saka par ļoti nepatīkamiem apstākļiem – lielu karstumu vai tumsu.
- kā pirtī saka, ja ir ļoti karsti, sutīgi.
- karsts (vien) pārskrien pār kauliem saka, ja uz brīdi satraukumā, bailēs rodas karstuma sajūta.
- karsts (vien) pārskrien pār muguru saka, ja uz brīdi satraukumā, bailēs rodas karstuma sajūta.
- degt Sakarst (mitrumā) – par sieru, zaļbarību, nopļautu zāli u. tml.
- satvīkt Sakarst (piem., karstumā, tveicē).
- nokaist Sakarst tā, ka kļūst sarkans, arī balts; ļoti sakarst.
- sacepties Sākt uztraukties, iekarst (par ko).
- cepināties Sauļoties karstā saulē ilgāku laiku.
- apdegt Sausumā un karstumā apkalst, kļūt brūnam.
- siltumenerģija Siltuma enerģija (piem., apkure, karstā ūdens apgāde).
- karstuma dūriens slimīgs stāvoklis, kas rodas, organismam pārkarstot.
- svelmēties Stipri karsēties, karst.
- svilt Stipri karst, izraisot dedzinošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
- sadegt Stipri sakarstot, sabojāties, kļūt nelietojamam.
- spelte Stiprs karstums, tveice.
- sviloņa Stiprs karstums; arī svelme.
- svelme Stiprs karstums.
- karstmaize Sviestmaize ar uzkodām, ko pasniedz karstu.
- plāns Tā, ka mugurā ir maz drēbju; tā, ka nav karsti (ģērbties, staigāt u. tml.).
- sutīgs Tāds, kas ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par gaisu); tāds, kad gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par laikposmu, laikapstākļiem); tveicīgs, spiedīgs.
- ugunīgs Tāds, kas izraisa karstuma sajūtu; arī stiprs.
- karsts Tāds, kas izstaro karstumu.
- svelmīgs Tāds, kas izstaro stipru siltumu; ļoti karsts; svelmains.
- svelošs Tāds, kas izstaro stipru siltumu; ļoti karsts; svelmains.
- svelmains Tāds, kas izstaro stipru siltumu; ļoti karsts.
- kvēlains Tāds, kas kvēlo (1); karsts, svelmains.
- maigs Tāds, kas nav pārāk karsts vai pārāk auksts; mēreni silts.
- sutīgs Tāds, kur gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi un kur ir grūti elpot (parasti par telpu).
- saulains Tāds, kurā saules starojumu ilgu laikposmu neaiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. un kuram (parasti) ir raksturīgs silts, arī karsts klimats (par teritoriju, zemi u. tml.).
- mērenā josla teritorija starp subtropiem un subarktisko joslu, kur nav pārāk karsts vai auksts klimats.
- atlaidināt Termiski apstrādājot, pakāpeniski atdzesēt (parasti rūdītu tēraudu), lai samazinātu tā cietību un trauslumu; pieļaut, ka sakarstot (rūdīts tērauds) zaudē cietību.
- silt Tiekot karsētam, pakļautam siltuma iedarbībai, kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetu).
- nokarst Tiekot pakļautam karstuma iedarbībai, sasniegt augstu temperatūru, kļūt ļoti karstam.
- utilizācijas katls tvaika katls vai ūdens sildīšanas katls, kam siltumu piegādā no citas iekārtas plūstošās karstās gāzes.
- garaiņi Tvaiks, kas paceļas gaisā no karsta šķidruma.
- hotdogs Uz pusēm pārgriezta garena maizīte ar cīsiņu, ko pasniedz karstu.
- uzkarsēties Uzkarst.
- noplaucēt Uzlejot (ļoti karstu vai verdošu ūdeni) izraisīt apdegumu.
- sildītājs Veidojums (piem., no gumijas, auduma) ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot karsta ūdens vai elektrības radīto siltumu; termofors.
- piededzināt Veikt īpašas ārstnieciskas manipulācijas, iedarbojoties ar karstumu, gaismas staru, ķīmisku vielu u. tml.
- mērens Vidējs starp galēji karstu un galēji aukstu (par klimatu vai teritoriju, kur ir šāds klimats).
- izžāvēt Žāvējot (parasti dūmos, karstumā) panākt, ka (piem., gaļa, zivis) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
karst citās vārdnīcās:
LLVV