Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam karst.

Atrasts vārdos (18):

Atrasts vārdu savienojumos (27):

Atrasts skaidrojumos (191):

katls Agregāts tvaika vai karstā ūdens ražošanai.
karstvīns Alkoholisks dzēriens no sarkanvīna ar cukuru un garšvielām, ko pasniedz karstu.
safari stils apģērba stils, kas ir piemērots karstam klimatam (piem., viegla, gaiša auduma uzvalks, kura žaketei ir īsas piedurknes un uzšūtas kabatas ar ielocēm).
applaucēt Apliet ar ļoti karstu, verdošu šķidrumu vai iegremdēt tajā.
blanšēt Applaucējot (ar karstu ūdeni, tvaiku) apstrādāt pārtikas produktus.
kveldināt Apstrādāt ar karstumu.
pārdedzināt Apstrādes procesā pakļaut pārāk lielai karstuma iedarbībai.
siltumtīkls Ar siltumizolāciju pārklātu siltumapgādes cauruļvadu sistēma, pa kuru siltumnesējs (piem., karsts ūdens vai tvaiks) pārnes siltumu no siltuma avota patērētājam.
speleoterapija Ārstēšana karsta alu un sāls raktuvju mikroklimata apstākļos.
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
kvēle Augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai); karstums, ko izstaro stipri sakarsis ķermenis.
geizers Avots, no kura periodiski izplūst karsta ūdens un tvaika strūklas.
sutināt Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem); karsēt (piem., par sauli).
tvīkt Būt karstuma sajūtai (cilvēka ķermenī, tā daļās); karst (2).
tvīkt Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti; arī karst (1).
karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai; pakāpeniski kļūt karstam.
silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam.
pārkarsēt Būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) pārkarst.
kvēlot Būt piesarkušam, karstam (piem., fizioloģiska stāvokļa ietekmē).
likt sevi just būt sajūtamam (par aukstumu, karstumu u. tml.).
sildcaurule Caurule, pa kuru plūst karsts ūdens vai tvaiks (kā) sildīšanai.
piecepties Cepoties, karstumā pielipt (pie kā, kam klāt).
panna Cepšanai uz atklātas uguns vai karstām virsmām lietojams lēzens, parasti apaļš metāla trauks ar uzliektām malām un rokturi.
stikla pūtējs cilvēks, kas no karsta stikla masas pūšot izveido priekšmetus.
siltummīlis Cilvēks, kuram patīk silti vai karsti laika apstākļi.
gludeklis Darbarīks drēbju gludināšanai ar karstumu un spiedienu.
simbiotiskās zvaigznes dažas dubultzvaigžņu sistēmas, kuras veido viena liela un vēsa, bet otra maza un karsta zvaigzne – pavadonis.
svilīgs Dedzinoši karsts.
pārogļoties Degot, lielā karstumā pārveidoties par ogli, pārklāties ar ogles kārtu.
plaucēt Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku.
kontrastduša Duša, kurā pārmaiņus laiž aukstu un karstu ūdens strūklu.
groks Dzēriens, ko gatavo no karstas, saldas tējas, tai pievienojot stipru alkoholisko dzērienu.
sprikstis Dzirksteles; karsti pelni.
fondī Ēdiens – karsta (parasti kausēta siera, arī šokolādes) mērce, ko ēd no kopēja trauka, pamērcējot tajā maizi, augļus u. tml; trauks šī ēdiena gatavošanai.
sacepums Ēdiens – vienmērīgā karstumā (piem., cepeškrāsnī) cepts vairāku produktu kārtojums vai sajaukums.
luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kura rodas nevis kā parasti ķermenim sakarstot, bet citu procesu ietekmē.
zvaigzne Gaismu izstarojošs debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas).
baranka Gredzenveida maizes izstrādājums, ko vispirms apstrādā ar karstu ūdeni un pēc tam cep.
sust Gulēt pludmalē karstumā.
mikroviļņu krāsns iekārta, kurā karstumu ēdiena uzsildīšanai vai pagatavošanai rada mikroviļņu plūsma.
maisītājs Ierīce aukstā un karstā ūdens sajaukšanai.
fēns Ierīce karsta gaisa plūsmas iegūšanai.
gaisa kondicionētājs ierīce, kas (telpā, automašīnā) nodrošina vēlamo gaisa kvalitāti (parasti vēsu gaisu karstumā).
izkarst Ilgāku laiku atrasties karstumā, tā ka kļūst ļoti karsti.
karsēties Ilgstoši pakļaut sevi karstuma iedarbībai.
tvaicēties Ilgstoši pakļaut sevi karstuma iedarbībai.
karsēties Ilgstoši tikt pakļautam karstuma iedarbībai.
sadīdīties Intensīvi, arī ilgāku laiku dīdoties, kustoties, nonākt kādā stāvoklī (piem., sakarst).
plaucēt Īslaicīgi karsēt (piem., dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes iejavu.
garot Izdalīt garaiņus (par ko karstu).
izkarst Izkalst karstumā (par augsni); izsust (par ziemājiem).
izdegt Izkalst, iznīkt lielā karstumā un sausumā.
izsautēt Izkarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas).
izsust Izkarst.
versmot Izplatīt ļoti stipru karstumu; būt ļoti karstam.
versmot Izplatīties (par ļoti stipru karstumu).
apdedzināt Izraisīt apdegumu, ievainot vai sāpīgi sakairināt (augstā temperatūrā, arī ar karstu vai kodīgu šķidrumu).
karsēt Izraisīt karstuma sajūtu ķermenī, locekļos u. tml.
iesildīt Izraisīt siltuma sajūtu (par karstu ēdienu, dzērienu); izraisīt reibumu, arī siltuma sajūtu (par alkoholisku dzērienu).
iztvīkt Izslāpt; karstumā, tveicē pārkarst.
dedzināt Izstarot lielu karstumu; izraisīt sāpīgu kairinājumu, sūrstošas sāpes.
kaist Izstarot spožu gaismu, karstumu; būt spožam, kvēlojošam, spilgtam.
karsēt Izstarot, izplatīt karstumu.
kaist Just karstumu; būt karstam, iztvīkušam.
degt Just stipru karstumu; kļūt karstam, arī sārtam (par ķermeni, tā daļām).
kapučīno Kafija ar karstu, uzputotu pienu.
plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
pārkarsēt Karsējot, sildot padarīt pārāk karstu; pieļaut, ka (kas) pārāk sakarst.
cept Karsēt vienlaikus no visām pusēm uz uguns vai lielā karstumā.
tvīkt karst (piem., saulē) – parasti par augiem, zemi.
siltumapgāde karstā ūdens vai tvaika piegāde apkures, karstā ūdens apgādes vai citām vajadzībām.
karstgalvis karstgalvīgs cilvēks.
uzkarst karstot sasniegt vēlamo temperatūru (par priekšmetu, vielu); arī sakarst.
sutoņa karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi; telpa, vide, kur ir šāds gaiss.
punšs karsts vai auksts alkoholisks dzēriens, ko gatavo no ruma, degvīna, augļu vai ogu sulām, cukura, garšvielām un ūdens vai tējas.
termokarsts karsts, kas veidojies, izkūstot pazemes ledum vai atkūstot sasalušai gruntij.
suta karsts, slapjš ūdens tvaiks; gaiss, kurā ir daudz šāda tvaika.
uguns karstuma sajūta, arī spēka palielināšanās sajūta.
degt karstumā sākt pārogļoties (par to, kas cepas); par daudz sakarst (par to) uz kā cep.
svilt karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses.
kvēle karstums, svelme, ko rada saule.
kvelde karstums, svelme.
tvīksme karstums, tveice; arī stipra, skurbinoša smarža.
sabrūnēt Kļūt brūnam (parasti karstuma iedarbībā).
sakarst Kļūt karstam (berzes rezultātā).
piekarst Kļūt karstam (parasti par telpu, apkārtni, vidi).
karst Kļūt karstam (piem., par ko mitru krāvumā).
pietvīkt Kļūt karstam un sārtam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
nokaist Kļūt karstam un sārtam (parasti par seju).
kaist Kļūt karstam, nokaitētam.
sakarst Kļūt karstam, rasties karstuma sajūtai (ķermenī, ķermeņa daļā).
sakarst Kļūt karstam.
izkarst Kļūt viscaur karstam.
sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piem., par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
sakaist Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam.
aspiks Koncentrēts un līdz želejveida konsistencei iztvaicēts buljons, ko izmanto kā piedevu zupām un karstajiem ēdieniem.
pārkurināt Kurinot pieļaut, ka (kas) kļūst pārāk karsts.
pirkstis Kvēlojošas ogļu daļiņas pelnos; arī karsti pelni.
niobijs Ķīmiskais elements – gaišpelēks, spīdīgs metāls, cietāks par dzelzi, mehāniski izturīgs, kuru izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu iegūšanā [Nb].
niķelis Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, plastisks, mehāniski izturīgs metāls, kuru izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu iegūšanā, metāla virsmu pārklāšanā u. tml. [Ni].
sutoņa Laikapstākļi, kuriem raksturīgs karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi.
samta sezona laikposms (parasti rudenī), kad (kādā ģeogrāfiskā reģionā) ir labvēlīgi apstākļi atpūtai pie jūras (piem., samazinājies karstums).
vokpanna Lēzena konusveida panna, ko lieto ķīniešu virtuvē, gatavojot ēdienu strauji lielā karstumā.
buls Liels karstums, tveice.
zebu Liels vēršu apakšdzimtas dzīvnieks ar kupri uz skausta un ādas krokām starp priekškājām, ko karsta klimata apstākļos audzē gaļai, darbam un piena ieguvei.
dzesēt Ļaut (kam karstam, siltam) dzist; panākt, ka (kas karsts, silts) kļūst vēss vai vēsāks.
tveicīgs Ļoti karsts un sutīgs.
tveice Ļoti karsts, sakarsēts gaiss; ļoti augsta gaisa temperatūra.
versmīgs Ļoti karsts; versmains (1).
versmains Ļoti karsts; versmīgs (1).
kā uz cepešpannas ļoti karsts.
kvēls Ļoti karsts.
ugunīgs Ļoti karsts.
nokarst Ļoti sakarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
versme Ļoti stiprs karstums.
bankas Nelieli stikla trauciņi, kurus ārstnieciskos nolūkos karstus liek uz kādas ķermeņa daļas (parasti muguras).
uzkarst Nevēlami sakarst, radot funkcionēšanas traucējumus, apgrūtinājumu.
sadedzināties Neviļus savainot sevi (ar ko karstu).
mufelis No ugunsizturīga vai karstumizturīga materiāla izveidota (krāsns) kamera.
notvīkt Nokarst, noslāpt (piem., karstumā, tveicē).
notvīkt Nosarkt, piesarkt; kļūt sārtam un karstam.
pārkaitēt Padarīt (ko) pārāk karstu.
iekarst Pakāpeniski kļūt karstam.
sildīt Pakļaujot siltuma iedarbībai, panākt, ka (kas, piem., ēdiens), kļūst siltāks, silts vai karsts.
applaucēt Pakļaut (ko) karsta šķidruma, tvaika iedarbībai.
karsēt Pakļaut (ko) karstuma iedarbībai.
izkarsēt Pakļaut karstuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas); izsildīt.
sutināties Pakļaut sevi karstuma iedarbībai (biezā apģērbā, apavos, zem segas u. tml.).
sviedrēties Pakļaut sevi karstuma, arī kādu vielu iedarbībai tā, ka no organisma izdalās daudz sviedru.
uzkarsēties Pakļaut sevi, parasti straujai, karstuma iedarbībai.
svilināt Panākt (piem., liekot klāt ko degošu, karstu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses.
piekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa, apkārtne, vide) piekarst.
nokarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst karsts, nokarst.
sabrūnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sabrūnē, parasti karstuma iedarbībā.
sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (1).
sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (2).
iekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka iekarst (1).
izkarsēt Panākt, ka kļūst viscaur karsts.
pārkarst Pārāk sakarst (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
pārkarst Pārāk sakarst.
nosvilt Pārkarstot sabojāties; sadegt (par ierīcēm).
svilināt Pieliekot ko degošu, karstu, likvidēt (nokauta dzīvnieka apmatojumu, apspalvojumu).
pārcepināt Pieļaut, ka (kas) pārāk sakarst, apdeg, sadeg.
noplaucēt Plaucējot apstrādāt (ko ar ļoti karstu vai verdošu šķidrumu).
karst Rasties karstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās).
sadedzināt Sabojāt, savainot (ar ko karstu).
čokuroties Sagriezties, savilkties kopā (piem., no karstuma); kļūt nelīdzenam, grumbuļainam.
karstums Sajūta, ka kļūst karsti, kļūst karsts (ķermenis, tā daļa).
kā peklē saka par ļoti nepatīkamiem apstākļiem – lielu karstumu vai tumsu.
kā pirtī saka, ja ir ļoti karsti, sutīgi.
karsts (vien) pārskrien pār kauliem saka, ja uz brīdi satraukumā, bailēs rodas karstuma sajūta.
karsts (vien) pārskrien pār muguru saka, ja uz brīdi satraukumā, bailēs rodas karstuma sajūta.
degt Sakarst (mitrumā) – par sieru, zaļbarību, nopļautu zāli u. tml.
satvīkt Sakarst (piem., karstumā, tveicē).
nokaist Sakarst tā, ka kļūst sarkans, arī balts; ļoti sakarst.
sacepties Sākt uztraukties, iekarst (par ko).
cepināties Sauļoties karstā saulē ilgāku laiku.
apdegt Sausumā un karstumā apkalst, kļūt brūnam.
siltumenerģija Siltuma enerģija (piem., apkure, karstā ūdens apgāde).
karstuma dūriens slimīgs stāvoklis, kas rodas, organismam pārkarstot.
svelmēties Stipri karsēties, karst.
svilt Stipri karst, izraisot dedzinošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
sadegt Stipri sakarstot, sabojāties, kļūt nelietojamam.
spelte Stiprs karstums, tveice.
sviloņa Stiprs karstums; arī svelme.
svelme Stiprs karstums.
karstmaize Sviestmaize ar uzkodām, ko pasniedz karstu.
plāns Tā, ka mugurā ir maz drēbju; tā, ka nav karsti (ģērbties, staigāt u. tml.).
sutīgs Tāds, kas ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par gaisu); tāds, kad gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par laikposmu, laikapstākļiem); tveicīgs, spiedīgs.
ugunīgs Tāds, kas izraisa karstuma sajūtu; arī stiprs.
karsts Tāds, kas izstaro karstumu.
svelmīgs Tāds, kas izstaro stipru siltumu; ļoti karsts; svelmains.
svelošs Tāds, kas izstaro stipru siltumu; ļoti karsts; svelmains.
svelmains Tāds, kas izstaro stipru siltumu; ļoti karsts.
kvēlains Tāds, kas kvēlo (1); karsts, svelmains.
maigs Tāds, kas nav pārāk karsts vai pārāk auksts; mēreni silts.
sutīgs Tāds, kur gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi un kur ir grūti elpot (parasti par telpu).
saulains Tāds, kurā saules starojumu ilgu laikposmu neaiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. un kuram (parasti) ir raksturīgs silts, arī karsts klimats (par teritoriju, zemi u. tml.).
mērenā josla teritorija starp subtropiem un subarktisko joslu, kur nav pārāk karsts vai auksts klimats.
atlaidināt Termiski apstrādājot, pakāpeniski atdzesēt (parasti rūdītu tēraudu), lai samazinātu tā cietību un trauslumu; pieļaut, ka sakarstot (rūdīts tērauds) zaudē cietību.
silt Tiekot karsētam, pakļautam siltuma iedarbībai, kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetu).
nokarst Tiekot pakļautam karstuma iedarbībai, sasniegt augstu temperatūru, kļūt ļoti karstam.
utilizācijas katls tvaika katls vai ūdens sildīšanas katls, kam siltumu piegādā no citas iekārtas plūstošās karstās gāzes.
garaiņi Tvaiks, kas paceļas gaisā no karsta šķidruma.
hotdogs Uz pusēm pārgriezta garena maizīte ar cīsiņu, ko pasniedz karstu.
uzkarsēties Uzkarst.
noplaucēt Uzlejot (ļoti karstu vai verdošu ūdeni) izraisīt apdegumu.
sildītājs Veidojums (piem., no gumijas, auduma) ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot karsta ūdens vai elektrības radīto siltumu; termofors.
piededzināt Veikt īpašas ārstnieciskas manipulācijas, iedarbojoties ar karstumu, gaismas staru, ķīmisku vielu u. tml.
mērens Vidējs starp galēji karstu un galēji aukstu (par klimatu vai teritoriju, kur ir šāds klimats).
izžāvēt Žāvējot (parasti dūmos, karstumā) panākt, ka (piem., gaļa, zivis) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.

Atrasts piemēros (200):

murgot ..Ilze .. raudāja, kad vīrs murgoja, karstuma vajāts un mocīts.
uzklupt ..skaudība, karsta un svilinoša, kas uzklupa kā žņaudzējs ik reizes, kad viņš sastapa kādu senu līdzgaitnieku, kam dzīve bija gājusi uz augšu.
pirkstis "Es staigāju kā uz karstām pirkstīm, vienādi baidīdamās, ka tikai viss nenāk nejauši gaismā."
karsts "Jūsējais apvainojās? .. karsts pārlieku un lepns laikam?"
aizslāpt Aizslāpt, strādājot karstā saulē.
apbrucināt Apbrucināt roku ar karstu ūdeni.
apdedzināt Apdedzināt roku pie karstās plīts.
sasodīts Apnicis tas sasodītais karstums.
uzraut Applaucēties, uzraujot sev virsū karstu šķidrumu.
strēbt Ar apetīti strebju karsto, aromātisko zupu.
iekarst Ar katru mirkli iekarst arvien vairāk.
nenormāls Ārā bija nenormāls karstums.
sutināt Ārā ir karsti, saule sutina bez žēlastības.
atdzesēt Atdzesēt karsto tēju.
atguldīt Atguldīt no karstuma cietušo ēnā.
atraut Atraut roku no karstās pannas.
karstasinīgs Atskaņot karstasinīgu deju.
virmot Atverot pirts durvis, pretī virmoja karstums.
sasildīties Aukstā laikā var sasildīties, iedzerot karstu tēju.
galvanizācija Aukstā un karstā galvanizācija.
ondulācija Aukstā, karstā ondulācija.
minerālavots Aukstie, karstie minerālavoti.
sutīgs Autobusā bija sutīgi karsts.
karst Automašīnas motors sācis karst.
uzlīt Bērnam uzlīst karsta zupa.
nomocīties Bija ļoti karsti, meitenes nomocījās.
karstumizturīgs Cept karstumizturīgā veidnē.
servēt Ceptos dārzeņus var servēt karstus ar gaļas ēdieniem.
svilināt Cilvēkus uz ielām svilina karstums.
karstums Cīņas karstumā.
izkust Cukurs karstajā tējā ātri izkusa.
sakarst Dators sakarst.
paliktnis Dekoratīvs paliktenis karstiem traukiem.
karstums Diskusijas karstumā izteikties neapdomīgi.
liesma Drīz vēl karstāk atspīd zelta stari; Skaistā saules diena liesmās kvēlo..
drudžains Drudžaini karsta piere.
kakao Dzert karstu kakao.
dzesēt Dzesēt karsto tēju.
svilīgs Dzesēt svilīgi karsto tēju.
pārkarst Ekonomika sāk pārkarst.
karst Elektriskajā tējkannā karst ūdens.
elle Elles karstums, tumsa, troksnis.
papūst Elzai pasniegs karstas šokolādes tasi, pieteiks papūst un, drošs paliek nedrošs, apsies laci.
paglābties Ēnā paglābties no karstuma.
piestrēbt Ēst maizi, klāt piestrebjot karstu kafiju vai tēju.
uzkarst Gaidīt, līdz grils uzkarst.
piesilt Gaiss karstajā saulē piesilis.
karsts Galvā iesitas karsts vilnis.
panna Gaļu apcep uz karstas pannas.
nogurdināt Garais ceļš un karstums gājējus ir ļoti nogurdinājis.
piestrāvot Garda karstvīna smarža piestrāvoja visu tirdziņu.
sausgultne Gaujas Nacionālajā parkā sastopami arī tādi reti un Latvijā aizsargājami biotopi kā karsta kritenes, upīšu un strautu sausgultnes.
glābties Glābties no karstuma istabā.
karst Gludeklis karst.
karst Graudi kaudzē karst.
sakarst Graudi kaudzē sakarst.
panesams Grūti panesams karstums.
panest Grūti panesu karstumu.
gurt Gurt no lielā karstuma.
ģībt Ģībt no karstuma.
ieelpot Ieelpot karstus tvaikus.
iegruvums Iegruvumi, kas izveidojušies karsta rezultātā.
iekarst Iekarst par sīkumiem.
iesildīties Iesildīties ar karstu tēju no termosa.
baismīgs Iestājās baismīgs karstums.
sausums Iestājies karstums un sausums.
karstums Iestājies liels karstums.
ziepēties Ilgi ziepējos, tad stāvu zem karstā ūdens strūklām.
vēsma Ir karstas dienas, bez vēsmas. Saule rītos aizdegas debesīs un degdama noriet.
maldi Ir maldi viss, pēc kā tik karsti tvēru..
izkarst Izkarst pirtī.
izkarst Izkarst tveicē.
rullītis Izmantot karstos rullīšus.
izsautēt Izsautēt kājas karstā ūdenī.
izsviedrēties Izsviedrēties karstā saulē.
izšķīdināt Izšķīdināt ziepes karstā ūdenī.
izturēt Izturēt karstumu.
iekarst Jāpagaida, kamēr cepeškrāsns iekarst.
karsts Jaunākie un karstākie jau aizgājuši dejot.
karstums Jaunības karstumā rīkoties neapdomīgi.
just Just aukstumu, karstumu, sāpes, slāpes.
svilt Kāju pēdas svilst karstajās smiltīs.
karst karst par savējiem – par Latvijas komandu.
karst karst sacīkšu atmosfēra.
karsts karsta apvidi.
karsts karsta diena.
dvaša karsta dvaša.
uzsprakšķēt karstā eļļa var uzsprakšķēt bērnam.
karsts karstā ēzes uguns.
sadalītājs karstā gaisa sadalītājs.
karsts karsta kritenes Latvijā.
kritene karsta kritenes.
sekrēts karstā laikā pastiprināti izdalās tauku sekrēts.
svīst karstā laikā svīst piere.
karsts karstā metināšana.
karsts karsta mīlestība.
karsts karsta parādība.
karsts karsta pirts.
kaltēt karstā saule ātri kaltē sienu.
gurdināt karstā saule ļoti gurdināja gājējus.
spiest karstā saule sāk stipri spiest.
izkveldēt karstā tēja izkveldē muti.
palīdzēt karsta tēja palīdzēs sasildīties.
iesildīt karstā tēja patīkami iesilda.
pievadcaurule karstā ūdens pievadcaurule.
turpgaita karstā ūdens regulējošais vārsts tiek uzstādīts turpgaitā.
stāvvads karstā ūdens stāvvads.
piešprice karsta upeņu sula ar melnā balzama piešprici.
vanna karsta vanna.
savārpot karstā vasara liek graudaugiem savārpot ātrāk.
karsts karsta vasara.
vasara karsta vasara.
izdedzināt karstā vasaras saule izdedzinājusi zāli.
veidojums karsta veidojumi.
vulkanizācija karstā vulkanizācija.
sasilt karstā zupa palīdz sasilt.
krāns karstā, aukstā ūdens krāns.
vārdzināt karstais laiks turpina vārdzināt cilvēkus.
podiņš karstais podiņš ar jēra gaļu un dārzeņiem.
karsts karstais saraksts.
karsts karstais taustiņš.
plaucēt karstais tvaiks plaucēja ķermeni.
slāpt karstajā laikā ļoti slāpst.
žūt karstajā laikā mazās ūdens tērcītes sāk žūt.
apdegt karstajā saulē apdegusi zāle.
apsvilt karstajā saulē apsvila pleci un mugura.
slīgt karstajā saulē puķēm slīgst ziedi lejup.
slābs karstajā saulē rožu ziedi slābi noliekušies uz leju.
beigts karstajā saulē stādi ir beigti.
nokārt karstajā saulē ziedi nokāra galviņas.
izdegt karstajā vasarā daudzās vietās izdega meži.
degt karstajās smiltīs deg kājas.
aizaulekšot karstās brīvdienas tā aizaulekšo!
karsts karstas debates.
svilināt karstās smiltis svilina kailās pēdas.
karsts karstas tirpas.
debates karstas, dzīvas debates.
dienvidnieks karstasinīgs dienvidnieks.
karstasinīgs karstasinīgs dienvidnieks.
karstasinīgs karstasinīgs estrādes dziedātājs.
karstasinīgs karstasinīgs jauneklis.
kaukāzieši karstasinīgs kaukāzietis.
karstgalvīgs karstgalvīgs lēmums.
karstgalvīgs karstgalvīgs zeperis.
karsts karsti aizstāvēt savu viedokli.
karsts karsti glāsti.
kūpināt karsti kūpināta skumbrija.
karsts karsti kūpinātas zivis.
nokurināt karsti nokurināta plīts.
karsts karsti pielūgt.
karsts karsti zvērēt mīlestību.
karsts karstie avoti.
sendvičs karstie sendviči.
svelmēt karstie stari svelmē muguru.
karstmaize karstmaize ar šķiņķi un sieru.
utilizators karsto gāzu utilizators.
asfalts karsts asfalts.
karsts karsts darba cēliens.
gaiss karsts gaiss.
gludeklis karsts gludeklis.
karsts karsts gludeklis.
spelte karsts kā speltē.
karsts karsts laiks.
samums karsts samums.
karsts karsts skūpsts.
karsts karsts strīds.
karsts karsts ūdens.
sapildīt karstu ievārījumu sapilda burkā.
pora karstumā ādas poras atveras.
ritināties karstumā augiem lapas sāk ritināties.
nonīkt karstumā bērni nonīkuši.
neizturīgs karstuma neizturīgi augi.
nepanesība karstuma nepanesība.
nokaist karstumā nokaitis jumts.
sakust karstumā plastmasas logs sakūst.
satvīkt karstumā satvīkusi sieviete.
uzdot karstumā uzdeva sirds.
novīst karstumā ziedi ātri novīst.
karstumizturīgs karstumizturīgi metālu sakausējumi.
mitēties karstums mitējās.
karstums karstums pirtī uz lāvas.
turēties karstums turējās dažas dienas.
vircots karstvīnam ir pārāk vircota garša.
pats Klēts priekšā .. stāvēja biezs ozola galds, kur paši līdz ar saimi karstās dienās ēda launagu.
karstums Klimaksam raksturīgie karstuma viļņi.
vēsināt Komprese vēsina slimnieka karsto pieri.
iekarst Krāsns iekarst pamazām.
krietns Krietns sals, karstums.
pārplūst Ķermenis lielajā karstumā pārplūda sviedriem.
late Late tradicionāli tiek gatavota no espreso kafijas un vidēji karsta piena.
laupīt Laupīt karstu kartupeli.
nokausēt Lielais karstums ir nokausējis ne tikai cilvēkus, bet arī dzīvniekus.
nomocīt Lielais karstums ir visus nomocījis.
izkalst Lielajā karstumā izkalta ganības.
svētība Lietus karstā vasarā ir svētība.
mazināt Lietus karstumu nemazina.
sakurināt Likt sakurināt karstu pirti.
karstums Maiznīcā nākas strādāt karstumā.
izsunīt Mājās, mammuča izsunīta un ar karstu tēju sadzirdīta, Bille visu pēcpusdienu un vakaru gaidīja, vai nu nebūs slima, bet nekā.
punšs Malkot karstu punšu.

karst citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV