Paplašinātā meklēšana
Meklējam ausīties.
Atrasts vārdos (14):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (25):
- nenoklausīties [neno!klausīties]. Nevarēt beigt klausīties.
- vaļēju muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
- skanēt Būt ar kādu saturu (par tekstu); radīt (kādu iespaidu), izklausīties (kā) – par vārdiem, valodu.
- ar pusausi (klausīties, dzirdēt u. tml.) daļēji, arī neuzmanīgi, pavirši (klausīties, dzirdēt u. tml.).
- izklausīties Ilgāku laiku, daudz klausīties.
- klausīt Klausīties (1).
- klausīties ar vaļēju muti klausīties ar lielu interesi.
- klausīties ar abām ausīm klausīties ļoti uzmanīgi, vērīgi, sasprindzinot dzirdi.
- klausīties ar vienu ausi klausīties pavirši, piem., darot vai domājot ko citu.
- (sa)spicēt ausis kļūt uzmanīgam, sasprindzināti klausīties, lai ko uzzinātu.
- paklau Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību; klau.
- vadzi Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
- klau Lieto, lai aicinātu kādu klausīties, pievērst (kam) uzmanību.
- dzi Lieto, lai pamudinātu klausīties vai ieklausīties vērīgāk; klau.
- paklausīties Neilgu laiku, mazliet klausīties.
- nenoklausīties Nolieguma darb. --> noklausīties.
- apklausīties Pajautāt (vairākiem, vairākās vietās); paklausīties, ko citi runā, saka (par ko).
- ausis svilst saka, ja kādam ir kauns klausīties tajā, ko dzird.
- Ej pupās! saka, ja nevēlas kādā klausīties, grib atraidīt.
- saausīties Sākt ausīties; īsu brīdi ausīties.
- ausīties Sasprindzinot dzirdi, klausīties, ieklausīties.
- ne atklausīties nevar Tā, ka gribas klausīties vēl (piem., stāstījumu, mūziku).
- ne atklausīties nevar Tā, ka negribas vairs klausīties.
- uzklausīties Uzklausīt; arī ieklausīties.
- uzklausīt Uzmanīgi klausīties (kādu, kāda teikto), parasti pilnībā, cenšoties saprast; attiecīgi reaģēt, ņemt vērā dzirdēto (piemēram, lūgumu, norādījumu).
ausīties citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV