Paplašinātā meklēšana
Meklējam pastāvēt.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (84):
- labi Atbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); atbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
- būt Atrasties, uzturēties, pastāvēt (kur) – par dzīvniekiem, augiem.
- putēt Bankrotēt, beigt pastāvēt.
- nozust Beigt pastāvēt, izbeigties, izzust.
- izzust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- izzust Beigt pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; tā izpausmi).
- zust Beigt pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; tā izpausmi).
- nogrimt Beigt pastāvēt; tikt aizmirstam.
- dzist Beigties, beigt pastāvēt (par dzīvību, tās pazīmēm); mirt (par cilvēku).
- turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
- saglabāt Būt tādam, kurā turpina pastāvēt, nezūd (kādas iezīmes).
- turēties Būt, pastāvēt kādu laiku.
- salt Būt, pastāvēt salam, aukstumam.
- valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
- elpot Būt, pastāvēt.
- mājot Būt, pastāvēt.
- zaigot Būt, pastāvēt.
- iztikt Dzīvot, pastāvēt (bez kā).
- koeksistēt Eksistēt, būt, pastāvēt vienlaikus (ar ko citu).
- mist Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) – par personības, rakstura, psihes īpašībām u. tml.
- būt Eksistēt, pastāvēt.
- grūt Iet bojā, beigt pastāvēt.
- sēdēt Ilgāku laiku pastāvēt (piem., par emocijām).
- gaist Ilgi nepastāvēt, pamazām zust, pārstāt būt.
- izjukt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopu).
- izšķīst Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
- izirt Izbeigt pastāvēt (par vienotu cilvēku kopu).
- sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās.
- pazust Izbeigt pastāvēt; izgaist.
- pāriet Izbeigties, vairs nepastāvēt.
- aiziet pa pieskari izjukt, izirt, salūzt, beigt pastāvēt.
- izputēt Izjukt; izbeigt pastāvēt.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts, iznīcināts.
- paputēt Maksātnespējas vai citu iemeslu dēļ kļūt nevērtīgam, neizmantojamam, izbeigt pastāvēt.
- slikti Neatbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); neatbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
- tuvu Nelielā attālumā (atrasties, pastāvēt, norisēt).
- sabrukt Nespēt pastāvēt, aiziet bojā.
- sagrūt Nespēt pastāvēt, aiziet bojā.
- jukt Neturpināties, beigt pastāvēt, zust, nerealizēties.
- izmirt Nomirstot (visiem), beigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
- vēl Norāda uz laikposmu, kurā kas turpina pastāvēt, atrasties.
- laukā Norāda, ka (kas) izzūd, beidz pastāvēt līdzšinējā veidā.
- vairs Norāda, ka kas ir beidzis pastāvēt, eksistēt, arī izbeidzies, izlietots.
- ieilgt Norisināties, pastāvēt ilgāk nekā paredzēts, vēlams.
- ilgt Noritēt, pastāvēt noteiktu vai aptuveni noteiktu laika posmu.
- labi Normāli, bez traucējumiem (uztvert ar maņu orgāniem); normāli, bez traucējumiem (norisināties, pastāvēt – par organismu, tā daļu funkcijām).
- paputēt Pajukt, izbeigt pastāvēt.
- izzust Pakāpeniski beigt pastāvēt (par parādībām dabā).
- rietēt Pakāpeniski zust, beigt pastāvēt.
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., priekšmets, viela) beidz pastāvēt, eksistēt; iznīcināt.
- nīdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zūd, beidz pastāvēt; pakāpeniski iznīcināt.
- sagraut Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, zūd, beidz pastāvēt.
- izjaukt Panākt, ka izbeidz pastāvēt (cilvēku vienota kopa).
- norietēt Pārstāt eksistēt, pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- nozust no skatuves pārtraukt savu darbību, beigt pastāvēt.
- noturēties virs ūdens pastāvēt, eksistēt, neaiziet bojā.
- noturēties uz ūdens pastāvēt, eksistēt, neaiziet bojā.
- sairums Paveikta darbība, rezultāts --> sairt (2); sadalīties (parasti par valsti), izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu, organizāciju u. tml.).
- noturēties Saglabāt (iegūto) stāvokli; būt, pastāvēt (esošajā stāvoklī kādu laiku).
- dzīvot Saglabāt savu nozīmīgumu, pastāvēt (piem., kāda atmiņā, domās, jūtās).
- turēties Saglabāties, pastāvēt (vietā, vidē u. tml.) kādu laiku.
- kā kāršu namiņš (sabrūk, izjūk u. tml.) saka par to, kas pēkšņi beidz pastāvēt, ātri izjūk, jo tam nav bijis reāls pamats.
- dienas ir skaitītas saka, ja gaidāma drīza nāve; saka, ja kas drīz beigs pastāvēt.
- Lai dzīvo! Saka, ja novēl kam pastāvēt (parasti uzsaukumos, lozungos u. tml.).
- tālums Samērā tālu (atrasties, pastāvēt, norisēt).
- žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības; rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
- ilgmūžība Spēja nodzīvot ilgu, garu mūžu; spēja būt, pastāvēt ilgu laiku.
- dzīvotspēja Spēja pastāvēt un attīstīties (par idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
- dzīvotspēks Spēja pastāvēt, izturēt (nelabvēlīgos apstākļos).
- nepieciešams Tāds, kas ir noteikti vajadzīgs, bez kā nevar iztikt, pastāvēt.
- nesavienojams Tāds, kas ir tik atšķirīgs, arī tik pretrunīgs, kas tas nevar pastāvēt kopā, ka to nevar saistīt, savienot (ar ko citu).
- neizsīkstošs Tāds, kas jūtami nesamazinās, nebeidz pastāvēt.
- vēls Tāds, kas noris, iestājas, sāk pastāvēt pēc kā cita, arī pēc kāda laikposma.
- vēlākais Tāds, kas sāk pastāvēt, norisēt pēc kāda laikposma.
- ilgmūžīgs Tāds, kas spēj būt, pastāvēt, noturēties ilgu laiku.
- dzīvotspējīgs Tāds, kas spēj pastāvēt un attīstīties (par idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
- ilgtspējīgs Tāds, kas spēj pastāvēt, attīstīties, norisināties samērā ilgu laiku, ilgstoši.
- ilgspējīgs Tāds, kas spēj pastāvēt, norisināties samērā ilgu laika posmu.
- oligotrofs Tāds, kas var eksistēt, pastāvēt barības vielām nabadzīgos apstākļos.
- pašpietiekams Tāds, kas var pastāvēt, eksistēt patstāvīgi, neatkarīgi no citiem.
- dielektriķis Viela, kas slikti vada elektrisko strāvu un kurā var pastāvēt elektriskais lauks.
- sajaukties Vienlaicīgi pastāvēt, izpausties.
- noiet no skatuves zaudēt popularitāti, sabiedrisko nozīmību; pārtraukt darboties, beigt pastāvēt.
pastāvēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV