Paplašinātā meklēšana
Meklējam domāt.
Atrasts vārdos (23):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (221):
- izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
- izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- mest no galvas laukā aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma).
- pasolīt Apsolīt, parasti nepārdomāti, nenopietni.
- ironija Ar ārēju nopietnību maskēts smalks izsmiekls; izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam.
- likt saprast ar izturēšanos, rīcību, runu u. tml. panākt, ka (kāds) var (ko) iedomāties, nojaust.
- iedomāt Atcerēties, atveidot atmiņā; iedomāties (2).
- atjēgties Atgūt savaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma); atgūt samaņu.
- atgūties Atgūt, piem., savaldību, spēju skaidri domāt; atgūt nepieciešamo fizisko un garīgo spēku.
- bērt Ātri, bez pārtraukuma runāt (piem., ko iegaumētu, izdomātu).
- rādiuss Attālums (no kāda iedomāta, pieņemta centra) līdz (tā) robežai.
- kičs Banāls, saldi sentimentāls mākslas darbs, sadzīves priekšmets u. tml., kas domāts plašam patērētāju lokam ar neizsmalcinātu gaumi.
- būt pie pilnas saprašanas būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
- būt pie pilna saprāta būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
- minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piem., atbildi).
- likt galvas kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- salikt galvas kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- likt prātus kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- salikt prātus kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- jaukt galvu Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- izmēģinājuma trusītis cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
- marasmatiķis Cilvēks, kas nespēj loģiski, sakarīgi domāt, spriest; idiots (2).
- domātājs Darītājs --> domāt.
- aizprātoties Daudz, ilgi prātojot, nonākt (līdz kādai domai, atziņai); aizdomāties.
- kalt plānus detalizēti domāt par nākotnē darāmo, iecerēto.
- izdomāt Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu); izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu).
- aizdomāties Domājot iedziļināties; domāt (par ko).
- izdomāt Domās pārskatīt, novērtēt; pārdomāt.
- prātot Domās risināt, apsvērt; daudz un ilgi domāt; gudrot.
- sadomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, sacerēt; izdomāt (piem., rodot atbildi uz kādu jautājumu).
- piedomāt Domāt, padomāt (par ko), parasti ciešāk nekā citkārt; koncentrēt savas domas (pie kā).
- bāzt visu vienā maisā domāt, spriest par visiem vienādi.
- kustināt smadzenes domāt.
- dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet nespēj abstrakti domāt.
- palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; šai ēdienreizei domātais ēdiens; launags.
- pārdzīvot Emocionāli spēcīgi reaģēt (piem., uz kādu notikumu, situāciju); saspringti domāt, uztraukties (par to).
- safantazēt Fantazējot izveidot iztēlē (piem., notikumu, tekstu); sadomāt (ko nepatiesu).
- enciklopēdists Franču domātāji, zinātnieki, literāti, kuri 18. gs. otrajā pusē veidoja "Enciklopēdiju jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošo vārdnīcu".
- izplānot Gatavojoties (ko) darīt, veikt, iepriekš izdomāt (tā) norisi.
- labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta.
- ieņemt galvā iecerēt, iedomāt (ko) un (no tā) neatkāpties.
- ieņemt prātā iecerēt, iedomāt (ko) un (no tā) neatkāpties.
- paralēlā pasaule iedomāta (arī hipotētiska) esamība, kas eksistē līdztekus, vienlaikus reālajai pasaulei.
- meridiāns Iedomāta līnija, kas savieno Zemeslodes abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
- paralēle Iedomāta līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no zemeslodes (debess ķermeņa) ekvatora un vienādā ģeogrāfiskajā platumā.
- ekvators Iedomāta riņķa līnija, kas atrodas vienādā attālumā no Zemes poliem un nosacīti sadala (to) ziemeļu un dienvidu puslodē.
- sarkanā līnija iedomāta robeža (piem., uzskatos, rīcībā), kuru nedrīkst pārkāpt.
- attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kas savieno divus objektus, divus punktus.
- sagudrot Iedomāties, iecerēt (piem., ko darīt, veikt).
- sapņot Iedomāties, iztēloties (ko ilgotu, vēlamu, iekārojamu u. tml.).
- idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā tas ir īstenībā.
- stādīties Iedomāties, iztēloties (ko); arī atainoties atmiņā.
- sapņu princis iedomāts, idealizēts jauns, skaists vīrietis.
- imaginārs Iedomāts, iztēlots.
- iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt).
- iedomāt Ienākt prātā domai, atziņai (par ko); iedomāties (3).
- iecerēt Iepriekš izdomāt, nolemt (ko un kā darīt, veikt u. tml.).
- aprēķināt Iepriekš pārdomāt, apsvērt.
- politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta rīcība, darbības veids, arī paņēmienu kopums kāda mērķa sasniegšanai.
- lolot Ilgāku laiku domāt (par ko īstenojamu) un cerēt (to) piepildīt.
- iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piem., domu, ideju); ilgāku laiku pārdzīvot.
- izdomāties Ilgāku laiku, daudz domāt.
- izprātoties Ilgāku laiku, daudz prātot, domāt.
- turēt īkšķi intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veiktos.
- sadomāties Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko) tā, ka ietekmē sevi.
- izkombinēt Izdomāt paņēmienu kopumu, kā iegūt, panākt (ko).
- sakombinēt Izdomāt paņēmienu kopumu, kā iegūt, panākt (ko).
- izgudrot Izdomāt to, kā nav, kas nav bijis īstenībā.
- piedomāt Izdomāt un pievienot (ko klāt).
- uzdomāt Izdomāt, iecerēt (ko darīt, veikt).
- izfunktierēt Izdomāt, izgudrot.
- sagudrot Izdomāt, sacerēt.
- safabricēt Izdomāt, sakopot, sagrozot (piem., nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā; izgatavot, radīt, sacerēt (ko tādu, kas satur šādas ziņas, faktus).
- izgudrot Izdomāt.
- izpīpēt Izdomāt.
- izprātot Izdomāt.
- izsmadzeņot Izdomāt.
- izštukot Izdomāt.
- Ziemassvētku vecītis izdomāts tēls, kas Ziemassvētkos nes bērniem dāvanas.
- pseidonīms Izdomāts vārds vai uzvārds, ko pieņemt īstā vārda vai uzvārda vietā.
- segvārds Izdomāts vārds, ko izmanto saziņai interneta vidē.
- segvārds Izdomāts vārds, kurā (kādu, ko) sauc konspirācijas nolūkā.
- izgrūst Izdot, iztērēt naudu (parasti steigā, nepārdomāti).
- iedzīvoties lomā izprotot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties lomas tēlojumā.
- iejusties lomā izprotot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties lomas tēlojumā.
- izpušķot Izskaistināt (piem., daiļdarbu) ar ko izdomātu, nepatiesu u. tml.
- fantazēt Iztēlē radīt, izdomāt ko skaistu, bet bieži vien nereālu, neiespējamu.
- iedomāt Izveidot iztēlē priekšstatu, tēlu (par ko); iedomāties (1).
- izsvērt Izvērtēt, rūpīgi pārdomāt.
- malacis Jauns, brašs cilvēks, kas rīkojas nepārdomāti, nedomājot par sekām.
- identificēties Justies piederīgam pie kaut kā; iejusties kādā tēlā, iedomāties sevi kāda cita vietā.
- palauzīt galvu kādu laiku sasprindzināti, neatlaidīgi gudrot, domāt (piem., lai ko atrisinātu).
- nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
- lāča pakalpojums labi domāta rīcība, pakalpojums, kas labuma vietā izraisa nepatīkamas sekas.
- apsvērt Labi iepriekš pārdomāt; vispusīgi izvērtēt (ko).
- tālredzīgs solis labi pārdomāta rīcība.
- līkne Lokveidā liekta līnija; šāda iedomāta līnija, kas atbilst kāda veidojuma daļai, priekšmeta virzīšanās ceļam u. tml.
- pazaudēt galvu Ļoti iemīlēties, zaudējot spēju loģiski domāt un spriest.
- sēnalu literatūra mākslinieciski mazvērtīga, laika kavēklim domāta viegla literatūra.
- sēnalliteratūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra; sēnalu literatūra.
- maldīties Maldīgi domāt, uzskatīt.
- dumība Muļķīga, nepārdomāta rīcība, muļķīgi vārdi, aplama doma.
- etīde Mūziķa meistarības izkopšanai domāts instrumentāls skaņdarbs, kura pamatā ir kāds noteikts spēles paņēmiens.
- šķērsām Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams; aplam.
- censties Neatlaidīgi darīt (ko), lai sasniegtu iecerēto, nodomāto.
- tumšās krāsās negatīvi, nomācoši (uztvert, domāt par ko u. tml.).
- aizmirst Neiedomāties, neattapt (ko veikt, darīt).
- padomāt Neilgu laiku, mazliet domāt.
- no (zila) gaisa grābts nepamatots, izdomāts.
- trakums Nepārdomāta, arī bezjēdzīga izturēšanās, rīcība.
- neprātība Nepārdomāta, neapdomīga, arī pārgalvīga, pārdroša rīcība.
- pārsteidzība Nepārdomāta, pārsteidzīga darbība, rīcība.
- ne sapņos nerādīties nespēt pat iztēloties, iedomāties.
- neņemt galvā neuztraukties, nedomāt (par ko).
- krustām šķērsām No dažādiem viedokļiem, daudz, pamatīgi (spriest, domāt u. tml. par ko).
- iegrābties Nokļūt nevēlamā stāvoklī, piem., nepārdomāti rīkojoties, kļūdoties.
- sadomāt Nolemt, nodomāt (ko darīt).
- ieņemties Noskaņoties, nodomāt (ko darīt).
- izgudrot Padomājot atrisināt, izlemt (piem., kādu jautājumu); izdomāt.
- pakustināt smadzenes padomāt.
- papīpēt Padomāt.
- pārcilāt Pakāpeniski, pa sastāvdaļām analizēt vēlreiz no jauna, pārdomāt (ko).
- nopamatot Pamatot (vispusīgi, pārdomāti).
- sagrozīt galvu Panākt, ka (kāds) sāk domāt, spriest citādi.
- sajaukt galvu panākt, ka sāk domāt, spriest, parasti pilnīgi, citādi.
- piepušķot Papildināt (teikto, rakstīto u. tml.) ar ko izdomātu, pārspīlētu; izskaistināt.
- pārlikt Pārdomāt (1).
- racionāls Pārdomāts, lietderīgs, izdevīgs; ērti izmantojams, lietojams.
- prātīgs Pārdomāts, uzmanīgs, arī lēns (par darbību, rīcību).
- ieplānot Paredzēt plānā; iecerēt, nodomāt.
- nolūks Paredzētais, nodomātais (rīcības, darbības) mērķis.
- izkūkot prātu pazaudēt spēju saprātīgi domāt, spriest.
- attapties Pēkšņi atcerēties, iedomāties (ko); pēkšņi pamanīt, saprast (ko).
- atcerēties Pēkšņi iedomāties (par ko neizdarītu, aizmirstu u. tml.).
- izšauties caur galvu pēkšņi iedomāties, atcerēties (ko).
- izšauties caur smadzenēm pēkšņi iedomāties, atcerēties (ko).
- izšauties cauri galvai pēkšņi iedomāties, atcerēties (ko).
- izšauties cauri smadzenēm pēkšņi iedomāties, atcerēties (ko).
- šauties prātā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
- šauties galvā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
- šauties atmiņā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
- piegudrot Piedomāt klāt.
- raudzīties Pievērsties (kam), domāt (par ko).
- piedzejot Pievienot (tekstam) ko izdomātu vai nepatiesu.
- piefantazēt Pievienot ko izdomātu, fantāzijā radītu.
- perināt Plānot, apdomāt (parasti slepenībā).
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi.
- iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
- izfantazēt Radīt, izveidot fantāzijā; izdomāt.
- bēdāties Raizēties, nemitīgi domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu); bažīties, uztraukties.
- izmantot Rīkoties (ar ko) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu; lietot (piem., kādā nolūkā telpas, priekšmetus).
- nolaisties tik zemu Rīkoties neatbilstoši savam (parasti iedomātajam) augstajam stāvoklim.
- strēbt karstu (putru) rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
- rotaļāties ar vārdiem runāt nepārdomāti, nedomājot par sekām.
- grābt no (zila) gaisa runāt, teikt ko nepamatotu, izdomātu.
- svērt Rūpīgi pārdomāt.
- sadomāties Sadomāt (piem., ko darīt), iecerēt, izfantazēt (ko).
- saprātot Sagudrot, izdomāt.
- mītisks Saistīts ar mītu vai mītiem; izdomāts, nereāls.
- likteņa ironija saka par apstākļu, notikumu sagadīšanos, kas ir pavisam pretēja domātajam, cerētajam un šķiet kā izsmiekls.
- galva ir uz pleciem saka par cilvēku, kas ir spējīgs domāt, spriest patstāvīgi.
- širmis aiziet ciet saka, ja (kādam) zudusi spēja saprātīgi domāt, spriest.
- juceklis galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- putra galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi, loģiski domāt, spriest.
- čakarēt smadzenes saka, ja kāds uzmācīgi cenšas ievirzīt (kāda) domas citā virzienā, panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- saki, ko gribi saka, ja kas notiek pretēji tam, kā varētu domāt.
- tukša galva saka, ja nespēj domāt, atcerēties, koncentrēties.
- kā iztukšots saka, ja nespēj domāt, pārdzīvot (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
- domāts – darīts saka, ja nodomāto paveic nekavējoties.
- šīberis aizkrīt ciet saka, ja zūd spēja saprātīgi spriest, domāt.
- šīberis aiziet ciet saka, ja zūd spēja saprātīgi spriest, domāt.
- savārstīt Sasaistīt, savirknēt (vārdus, domas u. tml.), parasti nepārdomāti, pavirši, arī bezsaturīgi.
- savārstīt Sasaistot, savirknējot nepārdomātus, paviršus, arī bezsaturīgus vārdus, domas u. tml., veidot (ko).
- lauzīt galvu sasprindzināti, neatlaidīgi domāt; gudrot.
- apziņa Spēja uztvert, domāt un atbilstoši reaģēt.
- rēķināt Spriest, domāt (par ko), apsvērt (ko).
- izzīst no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- zīst no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- pusdulla galva stāvoklis, kad (kāds) nav spējīgs skaidri domāt, loģiski spriest.
- ireāls Tāds, kā īstenībā nav un nevar būt; izfantazēts, iedomāts; nereāls.
- pašizdomāts Tāds, kas ir paša izdomāts.
- prātīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā saskaņā ar pārdomātiem, apzināti pieņemtiem lēmumiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- centīgs Tāds, kas neatlaidīgi, rūpīgi ko dara, cenšas sasniegt (iecerēto, nodomāto); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- īsts Tāds, kas pastāv īstenībā, nav iedomāts, šķietams; reāls.
- reāls Tāds, kas pastāv, eksistē dzīvē; tāds, kas nav izdomāts; patiess, īstens.
- pārsteidzīgs Tāds, kas radies sasteigtas, nepārdomātas rīcības rezultātā, ko nākas nožēlot.
- pārsteidzīgs Tāds, kas rīkojas spontāni, nepārdomāti, neizvērtējot savas rīcības sekas.
- karstgalvīgs Tāds, kas rīkojas strauji, pārsteidzīgi, nepārdomāti.
- domājošs Tāds, kas spēj patstāvīgi domāt, spriest; tāds, kam ir raksturīga patstāvīga domāšana, spriešana.
- apdomāts Tāds, kas veikts ar apdomu; pārdomāts.
- neatlaidīgs Tāds, kas, pārvarot grūtības, šķēršļus, nelokāmi cenšas sasniegt mērķi, īstenot iecerēto, nodomāto.
- neiedomājams Tāds, ko ir neiespējami iedomāties, aptvert, saprast; arī ārkārtīgs.
- sapnis Tāds, pēc kā ilgojas, ko vēlas; iedomāts, iztēlots, idealizēts.
- kabalistika Teksta satura, domas u. tml. slēpšana (vai meklēšana) iedomātos simbolos, vārdos, skaitļos u. tml.
- ienākt prātā tikt iedomātam, atminētam.
- nākt prātā tikt iedomātam, atminētam.
- nākt galvā tikt iedomātam, atminētam.
- iešauties prātā tikt pēkšņi iedomātam, atminētam.
- iešauties galvā tikt pēkšņi iedomātam, atminētam.
- iekrist galvā tikt pēkšņi iedomātam, atminētam.
- ieskriet galvā tikt pēkšņi iedomātam, atminētam.
- iekrist prātā tikt pēkšņi iedomātam, atminētam.
- ieskriet prātā tikt pēkšņi iedomātam, atminētam.
- šauties caur galvu tikt pēkšņi iedomātam.
- šauties caur smadzenēm tikt pēkšņi iedomātam.
- šauties cauri galvai tikt pēkšņi iedomātam.
- šauties cauri smadzenēm tikt pēkšņi iedomātam.
- psihe To cilvēka (arī augstāko dzīvnieku) īpašību kopums, kas nevis materiāli vai enerģētiski, bet gan informatīvi regulē izturēšanos un cilvēkam dod iespēju domāt, gribēt un just; dvēsele.
- uzprātot Uzdomāt.
- trāpīt Uzminēt; pareizi domāt, teikt.
- uzkrecelēt Uzrakstīt (piemēram, bez pietiekamas pārdomātības).
- uzskribelēt Uzrakstīt (piemēram, bez pietiekamas pārdomātības).
- uzskricelēt Uzrakstīt (piemēram, bez pietiekamas pārdomātības).
- stends Veidojums, konstrukcija apskatei domātu priekšmetu novietošanai.
- noskatīt Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izraudzīt, izvēlēties atbilstoši kādām prasībām, vajadzībām (kādu, ko); nolūkot.
- pols Viens no diviem debess ķermeņa punktiem, kurā iedomāta rotācijas ass krustojas ar ķermeņa virsu; apgabals, teritorija šāda punkta tuvumā, ap šādu punktu.
- trops Viens no diviem iedomātiem riņķiem (uz Zemes virsmas vai pie debess sfēras), kas ir paralēls ekvatoram un atrodas no tā 23 grādu un 27 minūšu attālumā.
- etīde Virtuozs skaņdarbs, kas domāts atskaņošanai koncertos.
- cilvēks Visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt.
- apdomāt Vispusīgi apsvērt, pārdomāt.
domāt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV