Paplašinātā meklēšana
Meklējam balti.
Atrasts vārdos (9):
Atrasts vārdu savienojumos (7):
Atrasts skaidrojumos (191):
- karaliskā lilija 60–150 centimetrus gara lilija ar krāšņiem, baltiem ziediem.
- vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas sīpolaugs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari [Galanthus nivalis].
- baltraibs Ar baltiem plankumiem.
- dagls Ar baltiem un melniem raibumiem (parasti par cūku).
- reņģe Atlantijas siļķes pasuga (baltijas siļķe) – neliela (līdz 25 cm) zivs ar sudrabainiem sāniem un zilganzaļu muguru, kas dzīvo Baltijas jūrā [Clupea harengus membras].
- ābele Augļu koks ar baltiem vai baltsārtiem ziediem un sulīgiem apaļiem augļiem – āboliem.
- verbēna Augs ar plūksnainām lapām un baltiem, ziliem, violetiem vai sārtiem smaržīgiem ziediem saliktās ziedkopās.
- Augstākā tiesa augstākā līmeņa tiesa Latvijas Republikas tiesu trīspakāpju sistēmā (pēc rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesām).
- silikātu ķieģeļi balti ķieģeļi, ko izgatavo no smilšu un kaļķu maisījuma; silikātķieģeļi.
- baltie ķieģeļi balti ķieģeļi, ko izgatavo no smilšu un kaļķu maisījuma; silikātķieģeļi.
- Baltijas vācieši baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā) vairākās paaudzēs dzīvojoši vācieši.
- vācbaltieši baltijas vācieši.
- landesvērs baltijas vāciešu brīvprātīgo militārās vienības, kas (1918.–1920. g.) darbojās Latvijas teritorijā.
- baltvācieši baltijas vācietis; vācbaltietis.
- baltieši baltijas valstu iedzīvotāji (igauņi, latvieši, lietuvieši).
- baltists baltistikas speciālists.
- sudrabbalts Balts ar sudrabainu spīdumu; tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi.
- leikocīti Bezkrāsainās asins šūnas; baltie asinsķermenīši.
- Zobenbrāļu ordenis bīskapa Alberta dibināta militāra un reliģiska vācu bruņinieku apvienība Latvijā un Igaunijā (1202–1237), kuras mērķis bija baltijas iekarošana.
- ziedēt Būt ar baltiem raibumiem (par nagiem).
- suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs liels indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem saliktos čemuros.
- ķimene Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar sīkiem baltiem vai rožainiem ziediem un aromātiskiem augļiem – sēklām.
- zilpodze Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, zobainām lapu malām un sīkiem zilganiem vai baltiem ziediem stublāja un zaru galos.
- suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs vidējs vai liels indīgs lakstaugs ar stāvu, kailu, zarainu, dobu stumbru, spīdīgām, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros [Aethusa cynapium].
- suņburkšķis Čemurziežu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem čemuros.
- cekuliņi Daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveida ziedkopās sakopotiem ziliem, baltiem vai sārtiem ziediem.
- zefirante Daudzgadīgs amariļļu dzimtas augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
- sētvija Daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, matiņiem klātām lapām, zaļganbaltiem ziediem un melnām ogām; brionija.
- pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas (visbiežāk rozā, sarkaniem vai baltiem) ziediem čemurveida ziedkopās un mīkstām, ieapaļām lapām.
- krauklene Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar nepatīkamu smaku un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli.
- peonija Daudzgadīgs krāšņumaugs ar lieliem, kupliem, parasti sarkaniem, baltiem vai rozā ziediem.
- kreimule Daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem ar piesi.
- kaķpēdiņa Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs – sausziedis ar baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem.
- zeltpīpenīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
- pīpene Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs, kam ziedu kurvītī ārējie mēlziedi ir balti, bet stobrziedi – dzelteni; margrietiņa [Leucanthemum vulgare].
- mugurene Daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām, nedaudz noliektu stublāju, nokareniem zaļganbaltiem ziediem.
- majorāns Daudzgadīgs lakstaugs ar maziem, baltiem vai violeti sārtiem ziediem; šā auga lapas un ziedi, ko lieto par garšaugu [Majorana hortensis].
- mārpuķīte Daudzgadīgs lakstaugs ar nelieliem baltiem, rozā vai tumši sarkaniem ziediem un dzeltenu vidiņu.
- astilbe Daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem baltiem, sārtiem, sarkaniem vai violetiem ziediem skarā.
- zaķskābene Daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediņiem un trīsstarainām lapām, aug ēnainos skujkoku mežos.
- pulkstenīte Daudzgadīgs lakstaugs ar zvanveidīgiem vai piltuvveidīgiem baltiem, ziliem vai violetiem ziediem.
- maijpuķīte Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; kreimene.
- kreimene Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte.
- puplaksis Daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstūraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros.
- raganzālīte Daudzgadīgs naktssveču dzimtas lakstaugs ar sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem.
- palēcīte Daudzgadīgs neliels lakstaugs ar iegareni ovālām lapām mieturveida pušķos un zaļgani baltiem ziediem ķekarā stublāja galotnē.
- plaukšķene Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar baltiem vai dzeltenīgi zaļganiem ziediem un augļiem – pogaļām.
- naktsvijole Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar gumu un baltiem vai zaļganbaltiem ziediem daudzziedu vārpā.
- sārmene Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām, sārtiem, purpursarkaniem, retāk – baltiem vai dzelteniem ziediem neīstos mieturos, vārpveida ziedkopā vai ķekarā.
- elsis Daudzgadīgs peldošs ūdensaugs ar baltiem ziediem [Stratiotes aloides].
- septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidīgu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās [Phyteuma spicata].
- vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem, smaržīgiem ziediem blīvās skarveida ziedkopās.
- zemene Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar trim starainām lapām, baltiem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem.
- narcise Daudzgadīgs sīpolaugs ar garām, šaurām lapām un smaržīgiem baltiem vai dzelteniem ziediem.
- ūdensroze Daudzgadīgs ūdensaugs ar lielām ieapaļām vai ieapaļi ovālām peldošām lapām un palieliem, parasti baltiem, ziediem.
- mežvītenis Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs gundegu dzimtas vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem.
- sakura Dekoratīvs koks ar baltiem vai sārtiem ziediem; Japānas ķirsis [Prunus serrulata].
- sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi [Saintpaulia ionantha].
- amarillis Dekoratīvs sīpolaugs (Latvijā istabas augs) ar baltiem vai sārtiem zvanveida ziediem.
- parūkkoks Dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās [Cotinus coggygria].
- saldūksne Ēdama sēne ar balti dzeltenu gļotainu cepurīti un baltu, sīvu piensulu [Lactarius resimus].
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
- šrāga Ģilžu un cunfšu statūti (Vācijā, baltijā).
- velnarutks Indīgs daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem, auga un sakneņu aromāts atgādina pētersīļus [Cicuta virosa].
- driģene Indīgs nakteņu dzimtas lakstaugs, kam ir dzeltenbalti ziedi ar violetu tīklojumu un nepatīkama smaka.
- strutene Indīgs, daudzgadīgs lakstaugs ar taisnu, baltiem matiņiem klātu stublāju, oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās.
- ģermāņi Indoeiropiešu cilšu grupas, kas 6.–1. gs. p.m.ē. apdzīvoja teritoriju starp Reinu, Donavu, Vislu, Ziemeļjūru un baltijas jūru, kā arī Skandināvijas pussalas dienviddaļu.
- OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienība cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem, kas vēlāk kļuva par represīvu spēku baltijas tautu cīņā par neatkarību; melnās beretes.
- rišeljē Izšuvuma tehnika, kurā ar baltiem diegiem uz balta auduma izšuj reljefu rakstu, pēc tam fonu izgriež, veidojot mežģīnēm līdzīgu darinājumu.
- sudrabkaija Kaijveidīgo apakškārtas putns, kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu [Larus argentatus].
- plikstiņš Kāpostu dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām rozetē un sīkiem baltiem, sārtiem vai dzeltenīgiem ziediem.
- krusta karš Katoļu baznīcas atbalstīts karagājiens ar mērķi pievērst kristietībai pagānus (piem., uz baltijas zemēm 12.–13. gadsimtā).
- kastaņa Koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem un brūniem augļiem, ko aptver adatains apvalks; zirgkastaņa.
- magnolija Koks vai krūms ar lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem.
- ciklamena Krāšņumaugs ar sarkanīgiem, rozā vai baltiem ziediem, ko parasti audzē puķupodos; Alpu vijolīte.
- jasmīns Krāšņumkrūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem; filadelfs [Philadelphus coronarius].
- filadelfs Krāšņumkrūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem; jasmīns [Jasminum].
- ceriņi Krāšņumkrūms ar smaržīgiem violetiem, baltiem vai sārtiem ziediem.
- suņmirte Krūms ar mūžzaļām, šauri eliptiskām vai olveidīgām ādainām lapām un sīkiem zaļgani baltiem ziediem lapu žāklēs; suņu mirte; mūžzaļais buksis [Buxus sempervirens].
- irbene Krūms ar platām lapām, baltiem ziediem čemuros un sarkaniem, sulīgiem augļiem, kas sasaluši ir ēdami.
- aronija Krūms ar spīdīgām lapām, baltiem ziediem un melnām ogām, kurām piemīt ārstnieciskas īpašības; šī auga oga.
- plūškoks Krūms vai koks ar iedzelteniem vai baltiem ziediem čemurveida skarās un sarkaniem vai melni violetiem augļiem.
- krustnesis Krusta karu dalībnieks, kas iebruka baltijas tautu teritorijā (12. un 13. gs.).
- alise Krustziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs zems augs ar nelielām lancetiskām vai olveida lapām un sīkiem baltiem, dzelteniem vai violetiem ziediem.
- sniega pika kultivēta irbene ar baltiem ziediem lodveida ziedkopā.
- latvānis Lakstaugs ar lielām lapām, resnu stublāju, baltiem vai zaļganiem čemurveida ziediem (dažām sugām augu sula var radīt ķīmiskus apdegumus).
- virza Lakstaugs ar ložņājošu sakneni, zarainu, pacilu vai gulošu stublāju, pretējām lapām un sīkiem, baltiem ziediem.
- mēnesene Lakstaugs ar purpursarkaniem, violetiem vai baltiem (vakarā) smaržīgiem ziediem un plakanu, spīdīgu augli, kas pēc sēklu izbiršanas paliek pie auga; Jūdasa graši.
- madara Lakstaugs ar sīkām lapām un sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem ziedkopās.
- lupīna Lakstaugs ar staraini saliktām lapām un baltiem, dzelteniem, sārtiem vai ziliem ziediem stāvos ķekaros vai vārpās.
- panātre Lakstaugs ar stāvu stublāju un baltiem vai sārtiem ziediem pušķos lapu žāklēs.
- ziepenīte Lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, violetiem, ziliem, retāk baltiem, nokareniem ziediem ķekaros vai vārpās.
- tītenis Lakstaugs ar vijīgu, garu stublāju un baltiem vai rožainiem ziediem lapu žāklēs.
- vijolīte Lakstaugs ar violetiem, retāk baltiem vai dažādas krāsas ziediem.
- petūnija Lakstaugs ar zarotu stublāju un dažādu krāsu (piem., baltiem, rozā, violetiem) piltuvveida ziediem.
- sīga Lašu dzimtas zivs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni, pelēku vai zilgani zaļu muguru, sudrabbaltiem sāniem un vēderu.
- nevāci Latviešu vai igauņu tautības iedzīvotāji baltijā (no 16. gs. līdz 19. gs.) pretstatā priviliģētajiem vāciešiem.
- Dortmaņa lobēlija Latvijā aizsargājams ūdensaugs ar garām bārkšsaknēm un zilganbaltiem ziediem.
- lasis Liela caurceļotāja jūras zivs ar zilgani pelēku melni punktotu muguru, sudrabbaltiem sāniem un dzeltenīgi sārtu gaļu.
- viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem baltiem ziediem, kas vēlāk kļūst sarkani un zied aptuveni līdz divām diennaktīm.
- lielā zīlīte lielākais zīlīšu dzimtas putns, gandrīz zvirbuļa lielumā, ar melnu galvu, baltiem vaigiem, dzeltenu vēderu, olīvzaļu muguru un melnganiem spārniem.
- velnābols Ļoti indīgs viengadīgs lakstaugs ar nepatīkamu smaku, kam ir lieli, balti piltuvveida ziedi ar muskusa smaržu un augļi – dzeloņainas olveida pogaļas [Datura stramonium].
- mākoņu aitiņas mazi, balti mākonīši.
- zilene Melleņu dzimtas vasarzaļš sīkkrūms ar olveidīgām vai eliptiskām zilganzaļām lapām, baltiem vai sārtiem ziediem un zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums [Vaccinium uliginosum].
- vizītbikses Melnbalti svītrotas vīriešu bikses, ko valkāja pie vizītsvārkiem.
- akācija Mimozu dzimtas koks vai krūms ar plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem vai baltiem ziediem.
- barons Muižnieka tituls (zemāks par grāfu, marķīzu, hercogu); cilvēks, kam ir šāds tituls; baltijas vācu muižnieks.
- rozmarīns Mūžzaļš daudzgadīgs panātru dzimtas krūms ar šaurām lapām un zili violetiem, retāk sārtiem vai baltiem ziediem; šā auga zari, ko lieto par garšaugu, no kā iegūst ēterisko eļļu u. tml.
- zemeņkoks Mūžzaļš ēriku (viršu) dzimtas koks (piemēram, Ziemeļamerikā, Vidusjūras zemēs) ar veselām lapām, baltiem ziediem ķekaros un zemenēm līdzīgiem augļiem [Arbutus unedo].
- mirte Mūžzaļš krūms vai koks ar sīkām gludām lapām un maziem, baltiem ziediem.
- oleandrs Mūžzaļš subtropu koks vai krūms ar garām, smailām lapām un baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem.
- kamēlija Mūžzaļš tropu koks vai krūms (vai telpās audzējams krāšņumaugs) ar ādainām lapām un lieliem baltiem vai sarkaniem ziediem.
- vaivariņš Mūžzaļš viršu dzimtas puskrūms (30–120 cm augsts) ar šaurām lapām, baltiem ziediem un raksturīgu asu smaržu.
- puķu tabaka nakteņu dzimtas lakstaugs ar smaržīgiem, sarkani violetiem vai baltiem ziediem.
- kazroze Naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar sārtiem vai baltiem ziediem pa vienam augšējo lapu žāklēs.
- soda Nātrija karbonāts – balti, pelēki, iedzelteni vai bezkrāsaini kristāli, pulveris, kuru izmanto par mazgāšanas un tīrīšanas līdzekli.
- vīķe Neliela slaida karpu dzimtas saldūdens zivs ar tumšu, zilgani zaļu muguru, sudrabaini baltiem sāniem un vēderu [Alburnus alburnus].
- Alpu zvaigznīte neliels asteru dzimtas kalnu augs ar dzeltenbaltiem ziediem; ēdelveiss.
- ēdelveiss Neliels kalnu augs ar sīkiem, dzeltenbaltiem ziediem un mīkstām, pelēkzaļām lapām.
- ugunskrupis Neliels krupis ar zaļgani pelēku muguru un zilgani melnu vēderu ar spilgtiem oranžsarkaniem plankumiem un baltiem punktiem [Bombina bombina].
- apodziņš Neliels pūču dzimtas putns ar brūni pelēkiem raibumiem mugurpusē un balti brūnām gareniskām svītriņām vēderpusē [Glaucidium passerinum].
- mandele Neliels rožu dzimtas koks vai krūms ar sārtiem vai baltiem ziediem.
- ūdensvirza Neļķu dzimtas daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar ļodzīgu pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem.
- plīvurpuķe Neļķu dzimtas zarains lakstaugs ar zilganzaļām lapām un sīkiem, baltiem, arī iesārtiem zvaigžņveida ziediem; ģipsene.
- ģipsene Neļķu dzimtas zarains lakstaugs ar zilganzaļām lapām un sīkiem, baltiem, arī iesārtiem zvaigžņveida ziediem; plīvurpuķe.
- sirmene Nezāle – pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem matiņiem un sīkie, baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos.
- sniegs Nokrišņi – balti ledus kristāli, kas aukstajā periodā izveidojas mākoņos.
- baziliks Panātru dzimtas aromātisks garšaugs ar sārtbaltiem vai violetiem ziediem.
- mazlēpe Peldošs ūdensaugs ar gludām, ovālām lapām un baltiem, nelieliem ziediem.
- mārsils Puskrūms ar stāviem zariem, pretējām lapām un violetiem vai baltiem, smaržīgiem ziediem.
- ezerrieksts Relikts ūdensaugs ar peldošu, rombisku lapu rozeti, baltiem ziediem un ēdamiem augļiem – dzeloņainiem riekstiem.
- acālija Rododendru paveids – dekoratīvs telpaugs ar baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem nelielos pušķīšos.
- sīkronis Roņu suga, kas dzīvo baltijas jūrā [Pusa hispida].
- ķirsis Rožu dzimtas augļu koks vai krūms ar baltiem ziediem čemuros un sulīgiem sarkanbrūniem vai dzeltenīgiem augļiem (kauleņiem).
- kaulene Rožu dzimtas aveņu ģints augs (ēnainos mežos un krūmājos) ar nelieliem, baltiem ziediem un spilgti sarkaniem augļiem [Rubus saxatilis].
- ieva Rožu dzimtas koks vai krūms ar sīkiem, baltiem, stipri smaržojošiem ziediem ķekaros un melnām ogām.
- pīlādzis Rožu dzimtas koks, retāk krūms ar vienkāršām plūksnaini saliktām lapām, baltiem ziediem ziedkopās un oranžsarkaniem, dzelteniem vai brūniem augļiem; šī auga auglis.
- korinte Rožu dzimtas krūms vai koks ar ovālām lapām, baltiem ziediem ķekaros un sarkani melnām ogām.
- vilkābele Rožu dzimtas krūms vai koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem vai melniem augļiem, kuriem ir ļoti cieti kauliņi.
- gardēnija Rubiju dzimtas krūmaugs ar spīdīgām lapām un baltiem, rozei līdzīgiem, smaržīgiem ziediem, ko audzē arī kā istabas puķi.
- mežroze Savvaļas roze ar vienkāršiem sārtiem (retāk baltiem) ziediem un sarkaniem augļiem [Rosa canina un citas sugas].
- radzene Sīks neļķu dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms ar pretējām lapām un baltiem ziediem.
- ķikuts Sloku dzimtas bridējputns ar garu knābi un brūnraibu apspalvojumu, gaišām, garenām svītrām pāri galvai un baltiem astes spalvu galiem [Gallinago media].
- dambrete Spēle uz 64 vai 100 lauciņos sadalīta galdiņa ar 12 baltiem un melniem kauliņiem.
- melnbalts Tāds, kam ir melni un balti krāsu laukumi.
- sarkanbalts Tāds, kam ir sarkani un balti krāsu laukumi.
- zilbalts Tāds, kam ir zili un balti krāsu laukumi.
- baltvācu Tāds, kas pārstāv baltijas vāciešus, saistīts ar tiem.
- salns Tāds, kura apmatojumā mijas balti un brūni vai rudi laukumi un kuram ir melna vai brūna aste.
- baltenis Tauriņš ar (parasti) baltiem spārniem.
- robīnija Tauriņziežu dzimtas ātraudzīgs koks vai krūms ar baltiem vai rožainiem smaržīgiem ziediem nokarenos ķekaros.
- amoliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugs (ar baltiem vai dzelteniem ziediem), ko audzē kā nektāraugu vai lopbarībai.
- āboliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar trīsdaļīgām lapām un dzeltenīgi baltiem vai sarkanīgi violetiem ziediem galviņās, ko plaši izmanto lopbarībā.
- balti Tautu grupa Eiropas austrumu daļā pie baltijas jūras (latvieši, lietuvieši; senatnē arī senprūši, jātvingi, kurši, zemgaļi, latgaļi, sēļi).
- jasmīnu ģints tropu augu ģints, pie kuras pieder krūmi, arī liānas ar nelieliem baltiem vai dzelteniem ziediem un kurus izmanto, piem., tējas aromatizēšanai, eļļas ieguvei.
- kapers Tropu vai subtropu augs ar pamīšām lapām un baltiem vai sārteniem ziediem.
- vācbalti Vācbaltieši.
- teitoņi Vācieši; vācu ordeņa locekļi (baltijā).
- kultūrtrēģerisms Vācu vēsturnieku izstrādātā teorija, kas (piem., baltijas zemju) kolonizāciju skaidro kā palīdzību šo zemju kultūras attīstībā.
- sīlis Vārnu dzimtas putns ar gaiši rūsganu apspalvojumu, melnu, pagaru asti, zili baltiem raibumiem uz spārniem un spēcīgu knābi.
- riekstrozis Vārnu dzimtas putns ar tumšbrūnu, baltiem lāsumiem klātu apspalvojumu, kas pārtiek no ciedrupriežu vai egļu sēklām, kukaiņiem.
- sumahs Vasarzaļš dienvidu krūms, retāk koks, ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem vai purpursarkaniem ziediem skarveida ziedkopā.
- zirgkastaņa Vasarzaļš koks ar pretēji sakārtotām, staraini saliktām lapām, baltiem vai rožainiem ziediem lielās skarveida ziedkopās un augļiem – zaļā, adatainā apvalkā ietvertiem brūniem bumbuļiem.
- sausserdis Vasarzaļš krūms ar veselām lapām, dzeltenbaltiem ziediem un sarkanām ogām, zari stāvi vai lokveidīgi, dobi, vecākie zari parasti kaili.
- spireja Vasarzaļš krūms ar vienkāršām, pamīšām lapām un baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem ziedkopās.
- skunkss Vidēja lieluma dzīvnieks (Ziemeļamerikā) ar spožu, melnu, balti svītrotu apmatojumu, kuplu asti un dziedzeriem, kas izdala smirdīgu sekrētu.
- pupuķis Vidēja lieluma koši rūsgans putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu, garu knābi; badadzeguze.
- vendi Viena no baltijas somugru ciltīm, kas pirms 13. gadsimta dzīvoja Kurzemē Ventas lejtecē, bet pēc tam apmetās Cēsu novadā.
- lībieši Viena no baltijas somugru tautām, kas senāk apdzīvoja Kurzemes ziemeļdaļu un Vidzemes rietumdaļu, bet līdz mūsdienām gandrīz visa ir asimilējusies ar latviešiem.
- griķi Viengadīgi labības augi ar sārtiem vai baltiem ziediem un brūniem trīsstūrveida graudiem.
- naktene Viengadīgs indīgs lakstaugs ar zarotu stublāju, baltiem ziediem un melnām ogām.
- zemā lobēlija viengadīgs krāšņumaugs ar sīkām lapām un zilganiem, baltiem vai sārtiem ziediem.
- naudulis Viengadīgs krustziežu dzimtas lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediem un plakaniem, spārnotiem pākstenīšiem.
- kumelīte Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
- žibulītis Viengadīgs lakstaugs ar stāvu, matiņiem klātu stublāju, pretējām, sēdošām lapām un baltiem vai zili violetiem ziediem skrajās vārpās stublāju vai zaru galos.
- ķērsa Viengadīgs vai daudzgadīgs krustziežu dzimtas lakstaugs ar baltiem vai gaiši violetiem ziediem.
- suņkumelīte Viengadīgs vai daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos.
- malva Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar garu stublāju un rozā vai baltiem ziediem lapu žāklēs.
- naktssvece Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām lapām un dzelteniem, sārtiem, retāk baltiem ziediem, kas sakopoti vārpās.
- genciāna Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām lapām bez pielapēm un parasti ziliem, retāk violetiem, dzelteniem vai baltiem ziediem.
- sniega roze visagrāk ziedoša dekoratīva ziemciete ar tumši zaļām, ziemzaļām lapām, ar baltiem ziediem pa 1–3 uz kāta.
- pērļu vista vistveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku apspalvojumu un baltiem plankumiņiem; pērļvista.
- pērļvista Vistveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku apspalvojumu un baltiem plankumiņiem.
- anemone Vizbuļu ģints augs ar baltiem, palieliem ziediem; Daugavas vizbulis [Anemone sylvestris].
- mātsakne Zirdzeņu ģints aizsargājama augu suga – reti sastopams lakstaugs ar garu, augšdaļā zarainu stublāju, plūksnainām lapām un baltiem, čemuros saliktiem ziediem [Angelica palustris].
- salnis Zirgs, kura apmatojumā mijas balti un brūni vai rudi laukumi un kuram ir melna vai brūna aste.
- krusta zirneklis zirneklis ar raksturīgiem krustveidā sakārtotiem baltiem plankumiem uz vēdera.
- plekstu dzimta zivju dzimta, pie kuras pieder zivis ar plakanu ķermeni, piem., baltijas plekste, gludā plekste, zeltplekste, akmeņplekste.
- zilzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas neliels (mazāks par lielo zīlīti) putns ar zilu galvas virsu, ziliem spārniem un asti, baltiem vaigiem un dzeltenīgu pieri [Parus caeruleus].
Atrasts piemēros (171):
- nospīdēt ..redzam graciozos dzīvniekus [stirnas] slinkiem lēcieniem pazūdam mežā. baltie dibeni un sirmie sāni vien nospīd.
- vācbalti 1822. gadā vācbalti sāka latviešiem izdot "Latviešu Avīzes ", dibināja Latviešu draugu biedrību, izveidoja otru laikrakstu " Tas Latviešu Ļaužu Draugs".
- sastāvs 1940. gadā okupēto baltijas valstu armijas tika iekļautas Sarkanās armijas sastāvā.
- nokaļķot Ābeļu stumbri nokaļķoti balti.
- sarmati Ap III gs. p. m. ē. sarmati pakļāva skitus, un viņu kontrolē nonāca milzu teritorija, kas pletās no Melnās līdz baltijas jūrai un no Vislas upes līdz Volgai.
- virsprokurors Apgabaltiesas Civillietu nodaļas virsprokurore.
- prokurors Apgabaltiesas prokurors.
- virstiesnesis Apgabaltiesas virstiesnesis.
- nuncijs Apustuliskais nuncijs baltijas valstīs.
- astoņkārtējs Astoņkārtējs baltijas čempions.
- koncertceļojums Atgriezties no koncertceļojuma pa baltijas valstīm.
- siļķe Atlantijas siļķu baltijas pasuga jeb reņģe.
- attiecināt Attiecināt pieņemto lēmumu arī uz baltijas valstīm.
- sadarbība Attīstīt sadarbību starp baltijas valstīm.
- senāts Augstākās tiesas senāts izskata kasācijas sūdzības un protestus par apgabaltiesu nolēmumiem, kā arī ir vienīgā instance lietās par vairāku valsts iestāžu un amatpersonu lēmumiem.
- auts Autiem klāta baltu baltiem, Zeme maigu miegu snauž.
- importētājs Automašīnas "Audi" importētāji baltijā.
- krāsot balti krāsota māja.
- apakšbrunči balti mežģīņu apakšbrunči.
- vāls balti miglas vāli.
- balts balti noberzta grīda.
- balts balti palagi.
- daudzdievība balti piekopa daudzdievību.
- savīties balti savijušies lielceļi.
- palags balti sniega palagi.
- stīgot balti stīgots melnais marmors.
- tills balti tilla aizkari.
- uzsmaržot balti uzsmaržo ievas.
- jo balti ziedi ābelei, Vēl jo balti ieviņai. Balta bija mātes meita, Vēl jo balta sērdienīte.
- zobs balti zobi.
- spodrs balti, spodri palagi.
- puķzirnītis balti, violeti, sarkani puķzirnīši.
- ķermenītis baltie asins ķermenīši.
- balts baltie ceriņi.
- floksis baltie flokši.
- lauciņš baltie lauciņi.
- pipars baltie pipari.
- rutks baltie rutki.
- asinsķermenīši baltie, sarkanie asinsķermenīši.
- galviņkāposti baltie, sarkanie galviņkāposti.
- pieziedēt baltiem vizbuļiem pieziedējusi mežmala.
- uzplaukt baltiem ziediem uzplaukst ievas.
- baltieši baltiešu sadarbība.
- alpīnists baltijas alpīnisti sasnieguši zemeslodes augstāko punktu.
- degakmens baltijas degakmens baseins.
- ģenerālgubernators baltijas ģenerālgubernators.
- fitoplanktons baltijas jūrā fitoplanktons vairojas ūdens virsējos slāņos un turpina izplatīties dziļumā.
- jūra baltijas jūra.
- baseins baltijas jūras baseins.
- ekosistēma baltijas jūras ekosistēma.
- piekraste baltijas jūras piekraste.
- reģions baltijas jūras reģiona valstis.
- klimats baltijas klimata īpašības.
- senkrasts baltijas ledus ezera senkrasts.
- seminārs baltijas skolotāju seminārs.
- komeršs baltijas tautu komeršs.
- terioloģija baltijas terioloģijas konferences tradīcija sākās 1990. gadā..
- ģeopolitika baltijas un Latvijas ģeopolitika.
- reprezentēties baltijas valstis forumā pirmo reizi reprezentējās 1993. gadā.
- placdarms baltijas valstis kļūst par Rietumu valstu placdarmu.
- valsts baltijas valstis.
- akvanauts baltijas valstu akvanauti.
- štābs baltijas valstu bruņoto spēku štābu priekšnieku tikšanās.
- drošība baltijas valstu drošība.
- novadpētnieks baltijas vēsturnieks un novadpētnieks Johans Kristofs Broce.
- baltisms baltismi sastopami galvenokārt baltiem ģeogrāfiski tuvākajās valodās – slāvu, ģermāņu, somugru.
- baltistika baltistikas nodaļa augstskolā.
- baltistika baltistikas studenti.
- baltists baltistu kongress.
- rīss Brūnie, baltie rīsi.
- kundzība Cīņa par kundzību baltijas reģionā.
- krokuss Dārzā agri pavasarī zied zili, dzelteni un balti krokusi.
- asociēties Daudziem Latvija asociējas ar baltijas jūru.
- klīst Debesīs klīda balti mākoņi.
- zilibalts Debesīs peld zilibalti mākoņi.
- zibēt Debesīs zib balti zibeņi.
- dzeltenbalts Dzeltenbalti ziedi.
- nokūpēt Dzirnavās visi miltu putekļiem balti nokūpējuši.
- podiņš Glazētie, baltie podiņi.
- uztaisīt Gulta uztaisīta ar baltiem palagiem.
- zaļganbalts Hortenzija zaļganbaltiem ziediem.
- atombrīvs Ierosinājums veidot baltijā atombrīvu zonu.
- ziedēt Ja uz nagiem parādās nelieli balti plankumi vai svītras, saka – nagi zied.
- grēda Jūrā ceļas un plok balti putojošas viļņu grēdas.
- cekuls Jūrā redzami balti putu cekuli.
- padebesis Kā gulbji balti padebeši iet: Tiem vēlētos es līdzi tālu skriet ...
- gulbis Kā gulbji balti padebeši iet..
- viduklis Kādu brīdi ar viņu parunājās Repa advokāts, kas ir apaļu vidukli un baltiem matiem.
- saulessargs Kafejnīcā galdiņi izvietoti uz terases, zem baltiem saulessargiem.
- sublimācija Karsējot vielu, sākas sublimācija un rodas balti dūmi.
- kinofestivāls Kinofestivāls "baltijas pērle".
- taustiņš Klavieru baltie un melnie taustiņi.
- klifs Klifi baltijas jūras krastos.
- rags Kolkas rags atdala baltijas jūru no Rīgas jūras līča.
- saindējums Konstatēts baltijas jūras zivju saindējums.
- slaids Krāsainie, melnbaltie slaidi.
- gardibene Kučierim galvā zīda gardibene, rokās balti cimdi.
- šķērsot Kuģis šķērso baltijas jūru.
- kuģot Kuģot pa baltijas jūru.
- mēlzieds Kumelītēm ir dzelteni stobrziedi, bet apmalē – balti mēlziedi.
- apšalkt Kurzemi apšalc baltijas jūra.
- apskalot Latviju apskalo baltijas jūra.
- rēdereja Lielākā baltijas jūras prāmju rēdereja.
- mezgls Lielākais aviosatiksmes mezgls baltijā.
- iztiesāt Likt iztiesāt prāvu apgabaltiesai.
- lituānists Lituānistu referāti baltistikas kongresā.
- zods Lūsim pavēdere, pakakle un zods ir balti visos gada laikos.
- segspārns Maijvaboļu segspārniem ir gareniskas šķautnes, tie klāti baltiem matiņiem.
- puspelēks Mākonītei balti svārki Zeltītām kroķītēm, Mākonītim puspelēki, Melniem sprogu pušķīšiem.
- stobrzieds Margrietiņām mēlziedi balti, bet stobrziedi – zaļgandzelteni.
- pušķis Meitene ar lieliem, baltiem pušķiem matos.
- melnbalts Melnbalti svītrota josla.
- sētsvidus Mūsmāju sētsvidus bij apaudzis ar zaļu zālīti, tikai balti, izmīti celiņi aizstiepās no istabas durvīm uz saimnieka klēti, uz kalpu klēti, uz vāgūzi un uz aku.
- okupācija Nosodīt baltijas valstu okupāciju.
- zilibalts Pa Rīgas ielām traucas zilibalti autobusi.
- pārkuģot Pārkuģot pāri baltijas jūrai.
- apgabaltiesa Pārsūdzēt lietu apgabaltiesā.
- rezonēt Pasaule rezonēja uz baltijas valstu neatkarības aktivitātēm.
- sārtbalts Pavasarī ābele zied rožaini sārtbaltiem ziediem.
- ziemziede Pazīstamākā no ziemziedēm ir melnā ziemziede, kas zied baltiem ziediem.
- peldēt Pelēkā rīta krēslā peld balti miglas palagi pļavā.
- vagot Prāmis vago baltijas jūras ūdeņus.
- ārieši Profesora Čaterdži grāmata "balti un ārieši".
- strēle Pussala kā gara, tieva strēle ietiecas baltijas jūrā.
- apgabaltiesa Rīgas apgabaltiesa.
- senraksts Romiešu vēsturnieka Tacita darbs "Ģermānija" ir pirmais senraksts, kurā minēti rietumbalti.
- sarkanbalts Sarkanbaltie norobežojumi brīdina iedzīvotājus netuvoties māju sienām, lai izsargātos no krītošām lāstekām.
- koraļļi Sarkanie, baltie koraļļi.
- sarkankarogots Sarkankarogotā baltijas flote.
- stalagmīti Sārti dzelteni un balti kā sniegs stalagmīti.
- sārmmetāls Savienojumu veidā sārmmetāli atrodami minerālos, tie ir sudrabbalti, mīksti, vieglkūstoši.
- tautskola Seminārā gatavoja skolotājus baltijas guberņu tautskolām.
- sidrabbalts Sidrabbalti mākoņi.
- uznesums Siltā gaisa uznesums sniedzās līdz baltijas jūrai.
- sniegbalts Sniegbalti eleganta automašīna.
- sniegbalts Sniegbalti mākoņi.
- sniegbalts Sniegbalti mirdzēt.
- sniegbalts Sniegbalti palagi.
- sniegbalts Sniegbalti zobi.
- sniegveidīgs Sniegveidīgi balti izkritumi no mākoņiem.
- sudrabbalts Sudrabbalti mati.
- sudrabs Sudrabkaiju pieaugušie putni ir balti, ar sudraba krāsas muguru un spārniem.
- kvadrāts Šaha dēļa melnie un baltie kvadrāti.
- tapirs Tapiru mazuļi ir gaiši brūni ar baltiem raibumiem, bet pieaugušie tapiri – pelēki.
- zirnītis Tējas servīze ir sarkana ar baltiem zirnīšiem.
- iezaļgans Tulpju ziedi ir balti, ziedlapu pamatnēs – iezaļgani.
- izcelties Tumsā izcēlās bērzu baltie stumbri.
- ūdensceļš Ūdensceļš caur baltijas jūru.
- ziedkauss Ūdensrožu līčos šūpojas balti ziedkausi.
- kūpēt Ugunskurs kūp baltiem dūmiem.
- peldēt Uz ledus gabala baltijas jūrā peld lācis.
- vizmot Uzkalnē balti vizmoja kapakmeņu plāksnes.
- vācbaltieši Vācbaltiešu izceļošana.
- vācbaltieši Vācbaltiešu kultūra Latvijas vēsturē.
- vācbaltieši Vācbaltiete ir muzeja aktīviste.
- vācbaltieši Vācbaltietis Garlībs Merķelis.
- slāvisks Vācieši un skandināvi baltiem matu cekuliem. Poļi slāviski apaļiem ģīmjiem un žiglām, brūnām acīm.
- kruīzs Vairāku dienu kruīzs pa baltijas jūru.
- ūnija Veidot baltijas valstu muitas ūniju.
- izzvejot Visas mencas baltijas jūrā jau izzvejotas.
- noklāt Viss krūms noklāts ar baltiem ziediem.
- nokuģot Visu savu darba mūžu viņš nokuģojis pa baltijas jūru.
- vizmains Vizmaini baltie bērzu stumbri.
- zibsnīt Zibsnī balti zibeņi.
- ziedains Ziedains zirgs ir tāds, kura apspalvojumā uz tumša fona izkliedēti mazi, balti laukumi.
- zemeņkoks Ziedēšanas laikā zemeņkoks rotājas ar baltiem ziediem, augļi sākumā ir dzelteni, bet nogatavojoties kļūst sarkani.
- baltirbe Ziemā bez sniega baltirbe sava baltā apspalvojuma dēļ plēsējiem ir viegli gūstams upuris.
- drāna Zila drāna ar baltiem punktiņiem.
- zilbalts Zilbalti svītrots krekls.
- zilganbalts Zilganbalti mākoņi.
- peldēt Zilgmē peld balti gubu mākoņi.
balti citās vārdnīcās:
LLVV
MEV