Paplašinātā meklēšana
Meklējam ērtības.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (156):
- ziedot Atdot (piem., materiālas vērtības, naudu) kā labā, kāda mērķa dēļ.
- pārvērtējums Atkārtota (kā) vērtēšana, vērtības noteikšana.
- iedot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (materiālas vērtības).
- dot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- traucēt Atrodoties (kur) apgrūtināt (ko), radīt neērtības (kam).
- barības vienība barības vērtības standartmērs.
- kalorija Barības vielu enerģētiskās vērtības vienība.
- tupēt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- dzīvot (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- būt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
- skopoties Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
- plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālas vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
- inflācija Cenu celšanās un naudas vērtības krišanās.
- jaunrade Cilvēka darbība, kas rada kvalitatīvi jaunas (parasti garīgas) vērtības.
- strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu rada materiālas vai garīgas vērtības.
- gūt Dabūt sev (materiālas vērtības, labumu).
- kvalitāte Derīguma, vērtības atbilstība kādiem nosacījumiem, normām.
- šķirties Dot kādam (naudu, materiālas vērtības).
- apbērt ar zeltu dot, izsniegt lielas materiālas vērtības (parasti naudu).
- rīme Dzejolis, pants (parasti ar primitīvām atskaņām, bez lielākas mākslinieciskas vērtības).
- metabolisms Dzīvajos organismos norisošas vielu bioķīmiskās pārvērtības; vielmaiņa.
- mulsums Emocionāls stāvoklis – biklums, kautrums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
- deponents Fiziska vai juridiska persona, kas nodevusi naudu vai citas vērtības glabāšanai depozītā.
- garamantas Garīgās vērtības, garīgās bagātības.
- gaisma Garīgās vērtības, izglītība; tas, kas ir labs, cēls, cildens.
- manta Garīgās vērtības.
- izdabūt Iegūt ar darbu, pūlēm (materiālas vērtības).
- kultūras mantojums iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības.
- labierīcības Ierīces, ietaises, kas rada ērtības (piem., sanitārais mezgls, tualete).
- vēstniecība Iestāde, institūcija, organizācija, kuras pamatmērķis ir kādas vērtības popularizēšana; šīs iestādes, institūcijas vai organizācijas ēka.
- muzejs Iestāde, kas vāc, glabā, sistematizē, izstāda apskatei, kā arī pēta noteikta veida materiālās un garīgās kultūras vērtības.
- ārējās tirdzniecības bilance importēto un eksportēto preču vērtības attiecība.
- nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piem., banknote, monēta).
- bona Īstermiņa saistību raksts, kas dod tiesības saņemt no kādas personas vai iestādes noteiktas vērtības vai pakalpojumus.
- nest gaismu izplatīt garīgās vērtības.
- regresija Kāda lieluma vidējās vērtības funkcionāla atkarība no cita lieluma vai lielumiem.
- santīms Kādreizējā naudas vienība Latvijas Republikā – lata simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- kultūrvērtības Kultūras vērtības.
- neorganiskā ķīmija ķīmijas nozare, kas pēta neorganisko vielu īpašības un pārvērtības.
- organiskā ķīmija ķīmijas nozare, kas pēta organisko vielu īpašības un pārvērtības.
- fotoķīmija Ķīmijas nozare, kurā pēta vielu ķīmiskās pārvērtības gaismas ietekmē.
- zelts Ķīmiskais elements – dzeltens, spīdīgs, viegli kaļams cēlmetāls, ko plaši izmanto juvelierizstrādājumu izgatavošanai un kā preču vērtības mēru [Au].
- laupījums Laupot iegūtās materiālās vērtības.
- bagātība Lielas materiālas vērtības; daudz naudas, mantas u. c. īpašuma.
- stohastisks lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- gadījuma lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- paātrinājums Lielums, kas raksturo kustības ātruma skaitliskās vērtības un virziena izmaiņu laika vienībā.
- sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas traucē, apgrūtina, sagādā neērtības, nepatikšanas; lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
- zelta kalni ļoti lielas materiālas vērtības (parasti nauda).
- milzīgs Ļoti liels (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības u. tml.).
- arguments Mainīgais lielums, no kura vērtības ir atkarīga dotās funkcijas vērtība.
- algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem (izteiktiem ar burtiem) neatkarīgi no to skaitliskās vērtības; attiecīgais mācību priekšmets.
- varbūtiskā loģika matemātiskās loģikas nozare, kas pētī skaitļu patiesās vērtības izteiksmēs.
- ieņēmums Materiālās vērtības (parasti nauda), ko iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā); ienākums.
- ienākums Materiālas vērtības (parasti nauda), ko iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā).
- manta, ko kodes un rūsa maitā materiālās vērtības.
- plicināt Mazināt (kāda) īpašumu; mazināt kādam (materiālās vērtības).
- indeksācija Mehānisms reālās darba algas vai pensijas vērtības saskaņošanai ar cenu indeksu.
- gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība, tās pozitīvs vērtējums; arī šādas vērtības, vērtējuma izpausme.
- kontribūcija Nauda un citas materiālās vērtības, ko uzvarētā valsts pēc kara maksā uzvarētājai valstij.
- pamatkapitāls Nauda un citas vērtības naudas izteiksmē, kas ir ieguldītas uzņēmumā nepieciešamo ražošanas līdzekļu iegādei, lai uzsāktu vai turpinātu uzņēmējdarbību.
- parāds Naudas summa vai citas materiālas vērtības, kas uz saistību pamata jāatdod aizdevējam vai jāsaņem aizdevējam.
- deflācija Naudas vērtības palielināšanās un preču cenu samazināšanās, ko izraisa apgrozībā esošā naudas daudzuma samazinājums; pretstats: inflācija.
- feniņš Naudas vienība (Vācijā līdz eiro ieviešanai) – vienas markas simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- kapeika Naudas vienība Krievijā un bijušajā Padomju Savienībā – rubļa simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- denominācija Naudas zīmju nominālās vērtības un cenu mēroga maiņa.
- bailes Neērtības, nedrošības sajūta, kauns.
- nicinājums Negatīva emocionāla attieksme, kurai raksturīga izteikta nepatika (pret kādu, ko), sava pārākuma apziņa, (kā) vērtības, nozīmīguma noliegums; nicināšana.
- izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā.
- šķērdēties Nelietderīgi, nevajadzīgi tērēt naudu, materiālas vērtības u. tml.
- izšķērdēt Nelietderīgi, vieglprātīgi iztērēt (naudu, materiālas vērtības).
- kontrabanda Nelikumīga, slepena preču vai citu vērtību pārgādāšana pāri valsts robežai; šādā veidā pārgādātās preces vai citas vērtības.
- pret Norāda uz to, kas var būt par vērtības, daudzuma mēru kam citam; norāda uz to, kas var būt par apmaiņas objektu.
- bagātība Nozīmīgas garīgās vērtības.
- evakuēt Organizēti izvest iedzīvotājus, uzņēmumus, materiālās vērtības, karaspēku no kādas teritorijas.
- amortizācija Pamatlīdzekļu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos un nolietojuma summu pakāpeniska iekļaušana saimnieciskās darbības izdevumos.
- glābt Panākt, ka neaiziet bojā (materiālas vērtības).
- ekstra Papildu labums, ērtības; sevišķa papildierīce.
- diskonts Parādzīmes (vekseļa) nominālās vērtības samazināšanas procents, kas atkarīgs no tā, cik maz laika atlicis līdz termiņam (nesamaksātas parādzīmes pirkšanas gadījumā).
- grieži Pārmaiņas, pārvērtības (stāvoklī, attīstības gaitā).
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (kultūras vērtības, arī, piem., amatu, profesiju).
- konservatīvās partijas partijas, kas atbalsta brīva tirgus ekonomiku un privātīpašumu, iedibinātās vērtības un tradīcijas.
- marka Pasta sūtījumu samaksas zīme – neliels pielīmējams papīra gabaliņš, uz kura ir vērtības norāde un attēls; pastmarka.
- plosīties Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības.
- PVN Pievienotās vērtības nodoklis.
- vākt Prasīt un saņemt (maksājumus), arī aicināt dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem.
- puspunkts Puse no vesela punkta vērtības (sporta spēlē).
- dot Radīt (kādu rezultātu, materiālas vai garīgas vērtības).
- apgrūtinājums Rezultāts --> apgrūtināt; tas, kas apgrūtina, sagādā neērtības.
- samulsums Rezultāts --> samulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, mērķtiecīgas rīcības, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības sajūta.
- konverģence Robežvērtības piemitība (piem., skaitļu rindai).
- statūtu fonds sabiedrības nauda u. c. mantiskās vērtības, kas nepieciešamas sabiedrības darbības sākšanai un turpmākajai darbībai.
- civilizācija Sabiedrības radītās materiālās un kultūras vērtības, tās dzīves veids; komfortabli sadzīves apstākļi.
- apgrūtināt Sagādāt neērtības, grūtības (citiem).
- atstāt Saglabāt, aiztaupīt (kādam nolūkam); nodot citu lietošanā, īpašumā; sakrāt (kādas vērtības), kas paliek citiem.
- muzejisks Saistīts ar muzeju, tam raksturīgs; tāds, kur ir (parasti senas, paliekošas) kultūras vērtības.
- izput kā pelavas vējā saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
- izput kā spaļi vējā saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
- izput kā pelni vējā saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
- paaugsts Samērā liels, ievērojams (piem., pēc skaitliskās vērtības).
- apsargāt Sargājot padarīt (kādu objektu) nepieejamu nepiederīgām, nevēlamām personām, saglabāt materiālās vērtības (tajā).
- cieņa Savas vērtības, tiesību apziņa; šīs apziņas izpausme.
- uzpirkt Savtīgā nolūkā dodot (kādam) naudu, materiālas vērtības, panākt, ka (tas) rīkojas devēja interesēs pretēji likumam, morāles normām.
- solīt zelta kalnus solīt ļoti lielas materiālas vērtības (parasti naudu).
- kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa – neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapiņa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā); spēļu kārts.
- pārmērs Stāvoklis, kad (kas) ir pāri mēram, pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
- turība Stāvoklis, kad ir labi materiālie apstākļi, kad īpašumā ir samērā lielas materiālās vērtības.
- trūkums Stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā.
- uzcenojums Summa, par kādu tiek paaugstināta produkta pārdošanas cena, pievienojot tai pievienotās vērtības nodokli un citas papildu izmaksas.
- monētu standarts summārā nominālā vērtība, par kādu no noteikta metāla daudzuma kaļamas dažādas nominālvērtības monētas.
- zelta standarts tāda naudas apgrozības sistēma, kurā par nominālvērtības mēru un pilnvērtīgu apgrozības līdzekli izmanto zeltu un kur banknotes var brīvi mainīt pret zeltu.
- daudzvērtīgs Tāds (lielums), kam iespējamas vairākas vērtības.
- bagāts Tāds, kā veidošanai, gatavošanai u. tml. ieguldītas lielas materiālas vērtības; dārgs, grezns.
- bagātīgs Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai izlietotas lielas materiālas vērtības; dārgs, grezns.
- turīgs Tāds, kam ir labi materiālie apstākļi, kam īpašumā ir samērā lielas materiālās vērtības.
- sīks Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības.
- nenozīmīgs Tāds, kam nav īpašas vērtības, ietekmes, tāds, kas nav būtisks; sīks, niecīgs.
- nulle Tāds, kam nav skaitliskas vērtības; bezvērtīgs, nenozīmīgs.
- bezvērtīgs Tāds, kam nav vērtības, nozīmes, derīguma; nevērtīgs.
- štrunts Tāds, kam nav vērtības; tāds, kam nav vajadzīgās kvalitātes.
- bagāts Tāds, kam pieder daudz mantas, naudas u. c. materiālas vērtības.
- skops Tāds, kam žēl dot (ko) citam; tāds, kam žēl tērēt, lietot materiālās vērtības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nolāpīts Tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
- pārlieks Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
- pārmērīgs Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
- neliels Tāds, kas ir samērā mazs (pēc daudzuma, vērtības).
- neomulīgs Tāds, kas izraisa nepatīkamas (piem., neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
- mērens Tāds, kas nav pārmērīgi liels vai mazs (pēc apjoma, intensitātes skaitliskās vērtības u. tml.); vidējs; samērā neliels.
- vesels Tāds, kas pēc apjoma, lieluma, arī vērtības u. tml. atbilst attiecīgi lielam daudzumam, arī priekšstatam par šādu daudzumu (par kā, parasti lielu, kopumu).
- mazs Tāds, kas pēc lieluma, apjoma, skaita, vērtības u. tml. nesasniedz ko citu līdzīgu; pretstats: liels.
- pamazs Tāds, kas pēc lieluma, daudzuma, skaitliskās vērtības u. tml. ir mazāks par ko citu, līdzīgu; neliels.
- sasodīts Tāds, kas traucē, apgrūtina, sagādā neērtības, nepatikšanas; tāds, kas izraisa nepatiku, neapmierinātību, dusmas.
- samērīgs Tāds, kura sastāvdaļām ir vēlamās (piem., formu, vērtības) attiecības; tāda (sastāvdaļa), kam ir vēlamās (piem., formas, vērtības) attiecības (ar pārējām kā sastāvdaļām).
- ziedojums Tas (parasti materiālas vērtības, nauda), ko (kāds) atdod kā labā, kāda mērķa dēļ.
- komforts Tas (piem., ērtības, labi sadzīves apstākļi), kas (cilvēkam) rada labsajūtu, apmierinātību.
- godība Tas (piem., materiālās vērtības, apģērbs), kas apliecina noteiktu labklājības līmeni, materiālo vai sabiedrisko stāvokli; noteikta labklājības līmeņa, materiālā vai sabiedriskā stāvokļa pierādījums.
- nejaucība Tas, kas ir nepatīkams, sagādā neērtības, apgrūtina; nejauks notikums, nejauka rīcība.
- sasodīts Tas, kas traucē, apgrūtina, sagādā neērtības, nepatikšanas; tas, kas izraisa nepatiku, neapmierinātību, dusmas.
- ekvivalents Tas, kas vērtības, daudzuma, īpašību, darbības funkciju u. tml. ziņā ir pilnīgi līdzvērtīgs, atbilstošs (kam citam).
- aktīvs Uzņēmuma, iestādes naudas līdzekļi un materiālās vērtības; bilances daļa, kas aptver šīs vērtības, pretstats: pasīvs.
- humānisms Uzskatu sistēma, kuras centrā ir cilvēks, tā vērtības u. tml.
- laupīt Vardarbīgi nodarot postījumus, piesavināties (svešas materiālās vērtības); postīt (teritoriju, apdzīvotas vietas), atņemot, piesavinoties materiālas vērtības.
- radīt Veidot (garīgas vērtības).
- strādāt Veikt noteiktas darbības, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības.
- bagātība Vērtības ar lielu ekonomisku nozīmi.
- bonitāte Vērtības rādītājs (mežaudzēm).
- acs Vērtības vienība (spēļu kārtij).
- vielmaiņa Vielu ķīmiskās pārvērtības, kas notiek dzīvajās šūnās un nodrošina organismam plastisko materiālu un enerģiju.
- rūpniecība Viena no tautsaimniecības nozarēm, kurā iegūst un pārstrādā materiālās vērtības, lai ražotu sabiedrībai nepieciešamas preces.
- līdzīgs Vienāds (pēc lieluma, vērtības).
- uzvijas virsvērtība virsvērtības pārpalikums.
- precizitāte Vispārināta īpašība --> precīzs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī parametra īstās vērtības atbilstība tās nominālajai vērtībai.
- čiept Zagt (ko sīku, kam nav lielas vērtības).
- punkts Zīme (.), kas aiz nots vai pauzes zīmes norāda, ka to ilgums ir palielināts par pusi no to vērtības.
- ķīmija Zinātne, kas pēta vielas, to pārvērtības un parādības, kas saistītas ar šīm pārvērtībām.
ērtības citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV