Paplašinātā meklēšana
Meklējam viens.
Atrasts vārdos (36):
- viens:1
- ikviens:1
- kāviens:1
- neviens:1
- rāviens:1
- šāviens:1
- bļāviens:1
- pusviens:1
- skāviens:1
- viensēta:1
- visviens:1
- atrāviens:1
- izrāviens:1
- spļāviens:1
- uzrāviens:1
- vienslāņa:1
- vienslīps:1
- vienspēle:1
- vienstāva:1
- apskāviens:1
- uzbļāviens:1
- viensējuma:1
- viensēklas:1
- viensliežu:1
- vienslīpes:1
- vienstīgas:1
- vienstobra:1
- viensērijas:1
- viensievība:1
- viensliedes:1
- vienstāvīgs:1
- vienskaitlis:1
- vienstobrene:1
- vienreizviens:1
- kontrolšāviens:1
- vienskaitlinieks:1
Atrasts etimoloģijās (22):
- No grieķu monos 'viens, vienīgs'. (šķirklī monisms)
- No grieķu monos 'viens, vienīgais'. (šķirklī mono-)
- No grieķu monologos (monos 'viens' un logos 'runa'). (šķirklī monologs)
- No latīņu monogramma (grieķu monos 'viens' un gramma 'burts'). (šķirklī monogramma)
- No grieķu monos 'viens' un kultūra. (šķirklī monokultūra)
- No grieķu monos 'viens' un nomē 'dalījums, daļa'. (šķirklī monoms)
- No vācu Monopol, kam pamatā grieķu monopōlion (monos 'viens' un pōlein 'pārdot'). (šķirklī monopols)
- No grieķu monos 'viens' un meros 'daļa'. (šķirklī monomērs)
- No latīņu primas (primatis) 'viens no pirmajiem; ievērojams'. (šķirklī primāts)
- No latīņu primarius 'viens no pirmajiem, pirmšķirīgs', kam pamatā primus 'pirmais'. (šķirklī primārs)
- No latīņu uni 'viens' un sexus 'dzimums'. (šķirklī unisekss)
- No franču sergent, kam pamatā latīņu serviens 'tas, kurš kalpo'. (šķirklī seržants)
- No angļu single 'viens, atsevišķs'. (šķirklī singls)
- No itāļu solista, kam pamatā latīņu solus 'viens'. (šķirklī solists)
- No itāļu solo 'viens, vienīgs'. (šķirklī solo)
- No latīņu solus 'viens, vienīgais' un ipse 'pats'. (šķirklī solipsisms)
- No viduslaiku latīņu unificare, kam pamatā latīņu uni 'viens' un facere 'darīt'. (šķirklī unificēt)
- No franču unification, kam pamatā latīņu uni 'viens' un facere 'darīt'. (šķirklī unifikācija)
- No latīņu uni, kam pamatā unus 'viens'. (šķirklī uni-)
- No itāļu unisono, kam pamatā latīņu unisonus 'vienskanīgs'. (šķirklī unisons)
- No latīņu uni 'viens' un viduslaiku latīņu polaris, kam pamatā grieķu polos 'ass; pagrieziena punkts; pols'. (šķirklī unipolārs)
- No latīņu neutralis 'tāds, kas nepieder ne vienam, ne otram' (neuter 'ne viens, ne otrs'). (šķirklī neitrāls)
Atrasts normatīvajos komentāros (31):
- Lietvārds puika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā lietvārda galotne ir -am (puikam). (šķirklī puika)
- Vietniekvārdu tas loka šādi: vienskaitļa nom. tas, ģen. tā, dat. tam, akuz. to, instr. ar to, lok. tajā, tanī, arī tai, daudzskaitļa nom. tie, ģen. to, dat. tiem, akuz. tos, instr. ar tiem, lok. tajos, tanīs, arī tais. Vietniekvārdu tā loka šādi: vienskaitļa nom. tā, ģen. tās, dat. tai, akuz. to, instr. ar to, lok. tajā, tanī, arī tai, daudzskaitļa nom. tās, ģen. to, dat. tām, akuz. tās, instr. ar tām, lok. tajās, tanīs, arī tais. (šķirklī tas)
- Vietniekvārdu šis loka šādi: vienskaitļa nom. šis, ģen. šī vai šā, dat. šim, akuz. šo, instr. ar šo, lok. šajā, šinī, arī šai, daudzskaitļa nom. šie, ģen. šo, dat. šiem, akuz. šos, instr. ar šiem, lok. šajos, šinīs, arī šais. Vietniekvārdu šī loka šādi: vienskaitļa nom. šī, ģen. šīs vai šās, dat. šai, akuz. šo, instr. ar šo, lok. šinī, šajā, arī šai, daudzskaitļa nom. šīs, arī šās, ģen. šo, dat. šīm, arī šām, akuz. šīs, arī šās, instr. ar šīm, arī ar šām, lok. šajās, šinīs, arī šais. (šķirklī šis)
- Jāievēro, ka 6. deklinācijas lietvārdiem vienskaitļa ģenitīva forma ir vienāda ar nominatīva formu: dzelzs (kas?), dzelzs (kā?). (šķirklī dzelzs)
- Vārds pašapaugļošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapaugļošanās), ģenitīvā (pašapaugļošanās), akuzatīvā (pašapaugļošanos), instrumentālī (ar pašapaugļošanos). (šķirklī pašapaugļošanās)
- Vārds pašsaindēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsaindēšanās), ģenitīvā (pašsaindēšanās), akuzatīvā (pašsaindēšanos), instrumentālī (ar pašsaindēšanos). (šķirklī pašsaindēšanās)
- Lietvārds pienapuika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā galotne ir -am (pienapuikam). (šķirklī pienapuika)
- 6. deklinācijas lietvārdiem vienskaitļa ģenitīva forma vienāda ar nominatīva formu: dzirksts (kas?), dzirksts (kā?). (šķirklī dzirksts)
- Iepirkšanās pieder pie atgriezeniskajiem lietvārdiem, kuru locīšana ir specifiska, tiem nav arī visu locījumu formu: vienskaitlī nom. iepirkšanās, ģen. iepirkšanās, akuz. iepirkšanos, instr. ar iepirkšanos. (šķirklī iepirkšanās)
- Izturēšanās pieder pie atgriezeniskajiem lietvārdiem, kuru locīšana ir specifiska, tiem nav arī visu locījumu formu: vienskaitlī nom. izturēšanās, ģen. izturēšanās, akuz. izturēšanos, instr. ar izturēšanos; daudzskaitlī nom. izturēšanās, ģen. izturēšanos, akuz. izturēšanās. (šķirklī izturēšanās)
- Sākotnēji šis aizguvums bija nelokāms, dažas vienskaitļa locījumu formas iegūtas pavisam nesen. (šķirklī karaoke)
- Tā kā koala ir vīriešu dzimtes lietvārds, tad vienskaitļa datīva galotne tam ir -am (koalam). (šķirklī koala)
- Vārds pašaizdegšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizdegšanās), ģenitīvā (pašaizdegšanās), akuzatīvā (pašaizdegšanos), instrumentālī (ar pašaizdegšanos). (šķirklī pašaizdegšanās)
- Vārds pašaizsargāšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizsargāšanās), ģenitīvā (pašaizsargāšanās), akuzatīvā (pašaizsargāšanos), instrumentālī (ar pašaizsargāšanos). (šķirklī pašaizsargāšanās)
- Vārds pašaizstāvēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizstāvēšanās), ģenitīvā (pašaizstāvēšanās), akuzatīvā (pašaizstāvēšanos), instrumentālī (ar pašaizstāvēšanos). (šķirklī pašaizstāvēšanās)
- Vārds pašapkalpošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapkalpošanās), ģenitīvā (pašapkalpošanās), akuzatīvā (pašapkalpošanos), instrumentālī (ar pašapkalpošanos). (šķirklī pašapkalpošanās)
- Vārds pašapputeksnēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapputeksnēšanās), ģenitīvā (pašapputeksnēšanās), akuzatīvā (pašapputeksnēšanos), instrumentālī (ar pašapputeksnēšanos). (šķirklī pašapputeksnēšanās)
- Vārds pašatjaunošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašatjaunošanās), ģenitīvā (pašatjaunošanās ), akuzatīvā (pašatjaunošanos), instrumentālī (ar pašatjaunošanos). (šķirklī pašatjaunošanās)
- Vārds pašattīrīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašattīrīšanās), ģenitīvā (pašattīrīšanās), akuzatīvā (pašattīrīšanos), instrumentālī (ar pašattīrīšanos). (šķirklī pašattīrīšanās)
- Vārds pašizlādēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašizlādēšanās), ģenitīvā (pašizlādēšanās), akuzatīvā (pašizlādēšanos), instrumentālī (ar pašizlādēšanos). (šķirklī pašizlādēšanās)
- Vārds pašiznīcināšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašiznīcināšanās), ģenitīvā (pašiznīcināšanās), akuzatīvā (pašiznīcināšanos), instrumentālī (ar pašiznīcināšanos). (šķirklī pašiznīcināšanās)
- Vārds pašizteikšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašizteikšanās), ģenitīvā (pašizteikšanās), akuzatīvā (pašizteikšanos), instrumentālī (ar pašizteikšanos). (šķirklī pašizteikšanās)
- Vārds pašnoteikšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašnoteikšanās), ģenitīvā (pašnoteikšanās), akuzatīvā (pašnoteikšanos), instrumentālī (ar pašnoteikšanos). (šķirklī pašnoteikšanās)
- Vārds pašregulēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašregulēšanās), ģenitīvā (pašregulēšanās), akuzatīvā (pašregulēšanos), instrumentālī (ar pašregulēšanos). (šķirklī pašregulēšanās)
- Vārds pašsaglabāšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsaglabāšanās), ģenitīvā (pašsaglabāšanās), akuzatīvā (pašsaglabāšanos), instrumentālī (ar pašsaglabāšanos). (šķirklī pašsaglabāšanās)
- Vārds pašsavaldīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsavaldīšanās), ģenitīvā (pašsavaldīšanās), akuzatīvā (pašsavaldīšanos), instrumentālī (ar pašsavaldīšanos). (šķirklī pašsavaldīšanās)
- Vārds pašslavināšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašslavināšanās), ģenitīvā (pašslavināšanās), akuzatīvā (pašslavināšanos), instrumentālī (ar pašslavināšanos). (šķirklī pašslavināšanās)
- Vārds pazīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pazīšanās), ģenitīvā (pazīšanās), akuzatīvā (pazīšanos), instrumentālī (ar pazīšanos). (šķirklī pazīšanās)
- Vārds pensionēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pensionēšanās), ģenitīvā (pensionēšanās), akuzatīvā (pensionēšanos), instrumentālī (ar pensionēšanos). (šķirklī pensionēšanās)
- Vārds lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (sacelšanās), ģenitīvā (sacelšanās), akuzatīvā (sacelšanos), instrumentālī (ar sacelšanos). (šķirklī sacelšanās)
- Lietojumā bieži sastopams apzīmējums šitake sēnes, taču, ņemot vērā vārda cilmi, kā arī latviešu valodas gramatikas likumības, šis lietojums uzskatāms par kļūdainu; vārds šitake lokāms: vienskaitļa nom. šitake, ģen. šitakes, dat. šitakei, akuz. šitaki, instr. ar šitaki, lok. šitakē, daudzskaitļa nom. šitakes, ģen. šitaku, dat. šitakēm, akuz. šitakes, instr. ar šitakēm, lok. šitakēs. (šķirklī šitake)
Atrasts vārdu savienojumos (25):
- Nu saki (viens) cilvēks!
- numur viens
- numurs viens
- pa galvu neviens nesitīs
- simt un viens
- simts un viens
- skaidrs kā vienreizviens
- spļāviens dvēselē (kādam)
- spļāviens sejā (kādam)
- viens divi
- viens kā koks
- viens kā pirksts
- viens kas tiesa
- viens kuiļa rūciens
- viens no diviem
- viens pakaļ otram
- viens pīpis
- viens pūtiens
- viens rāviens
- viens redzējiens
- viens redzējums
- viens un divi
- viens vesels
- visi kā viens
- viss viens
Atrasts skaidrojumos (200):
- šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
- soloalbums Albums, kurā ierakstīts viens, piem., dziedātājs, instrumentālists.
- monoms Algebriska izteiksme, kurai ir viens loceklis, piem., skaitļu vai mainīgo lielumu reizinājums.
- stihija Antīkajā filozofijā – viens no dabas pamatelementiem (uguns, gaiss, ūdens, zeme).
- kvadrants Apļa sektors ar 90 grādu centra leņķi – apļa ceturtā daļa; ikviens no četriem apgabaliem, kuros plakni sadala divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
- scepteris Ar dārgakmeņiem un grebumiem rotāts zizlis – viens no monarha varas simboliem.
- vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas.
- telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
- variācija Baletā – neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
- hlorūdeņradis Bezkrāsaina smacējoša gāze ar asu smaku, viens no ķīmiskās rūpniecības pamatproduktiem.
- raunds Boksā – laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
- pusbrālis Brālis, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem.
- sastapties Braucot viens otram pretī, sastapt – par transportlīdzekli.
- saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
- sastāvēt Būt tādam, ko veido viens vai vairāki elementi, sastāvdaļas u. tml.
- būt uz tu Būt tādās attiecībās, kad viens otru uzrunā ar "tu".
- saderēt kopā būt viens otram atbilstošam, piemērotam.
- sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
- sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko); būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
- bērnu rotaļas būtiska bērnības sastāvdaļa, viens no galvenajiem bērna attīstības priekšnoteikumiem un īstenības izziņas līdzekļiem.
- aromātiskie ogļūdeņraži cikliskie ogļūdeņraži, kuru molekulā ir vismaz viens benzola gredzens.
- mulats Cilvēks, kam viens no vecākiem ir eiropeīds, bet otrs – negroīds.
- pusvācietis Cilvēks, kam viens no vecākiem ir vācietis.
- vienpatis Cilvēks, kas nemīl kontaktēties ar citiem cilvēkiem; cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
- sarunas biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem; sarunbiedrs.
- sarunu biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem; sarunbiedrs.
- sarunbiedrs Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem.
- dūraiņi Cimdi, kam atsevišķi izadīts tikai viens pirksts – īkšķis.
- kautiņš Cīņa, kur viens otru sit, spārda u. tml.
- septiljons Ciparu kopa, skaitlis, ko raksta ar viens un 24 nullēm; šāds daudzums, skaits.
- vienkāršs čemurs čemurs, kurā uz katra kāta ir viens zieds.
- kilogrammetrs Darba un enerģijas mērvienība – darbs, ko veic viens spēka kilograms vienu metru garā ceļa posmā.
- šķēres Darbarīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; grieznes.
- grieznes Darbarīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; šķēres.
- cīņa Darbība, darbību kopums, kurā viens otru cenšas pārspēt (fiziska spēka, veiklības, arī zināšanu, prasmes ziņā).
- gaisa dārzs dārzs uz ēkas jumta, piem., viens no septiņiem pasaules brīnumiem – Semiramīdas ierīkotie jumta dārzi Babilonā.
- pusotrs Daudzums, skaits – viens un viena puse.
- parazītisms Dažādu sugu organismu kopdzīve, kurā viens organisms (parazīts) otru organismu izmanto par dzīves vietu un no tā barojas.
- atsevišķs Dažs, viens otrs, kāds.
- debespuse Debess puse, viens no četriem galvenajiem virzieniem (ziemeļi, dienvidi, rietumi vai austrumi).
- solodeja Deja, ko (priekšnesumā) izpilda viens dejotājs.
- bārkstis Dekoratīvs elements – pavedienu, sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts ar auduma, apģērba gabalu.
- šķīvītis Diskveida priekšmets, ko spēlē met viens otram.
- pretruna Divi izteikumi, apgalvojumi, priekšstati, pazīmes, kas savstarpēji viens otru noliedz; pretstatu mijiedarbība, kas rosina uz attīstību.
- stereopāris Divi viena un tā paša objekta attēli, no kuriem viens iegūts no labās acs, otrs – no kreisās acs pozīcijas un kuri, aplūkojot īpašā optiskā ierīcē, veido vienu telpisku attēlu.
- dublets Divi viens otram ātri sekojoši šāvieni no šaujamieroča (piem., bises); šāviens no divstobru ieroča abiem stobriem reizē.
- skats Dramatiska sacerējuma (lugas) mazākā daļa, fragments, kam raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs.
- tudraudzība Draudzība, kurā viens otru uzrunā ar "tu".
- monisms Filozofiska doktrīna, kas noliedz duālismu (piem., matērijas un gara esamību) un atzīst, ka realitāte sastāv tikai no vienas substances vai ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
- magnētisms Fizikāla parādība, ko rada elektriski lādētu daļiņu kustība, kuras rezultātā ķermeņi pievelk vai atgrūž viens otru.
- varonis Galvenais tēls, viens no galvenajiem tēliem (literārā darbā).
- guru Garīgais audzinātājs (hinduismā); viens no galvenajiem sikhu vadītājiem.
- Ahilejs Grieķu mitoloģijā – viens no izcilākajiem Trojas kara varoņiem, kura vienīgā ievainojamā vieta bija papēdis.
- nepilna ģimene ģimene, kurā ir tikai viens no vecākiem.
- aklais randiņš iepriekš norunāta satikšanās starp cilvēkiem, kuri iepriekš nekad nav redzējuši viens otru, nav personiski pazīstami.
- vēsture Ikviens attīstības process, likumsakarība dabā.
- priekšzobs Ikviens no zobiem, kas atrodas mutes priekšpusē (noder barības nokošanai).
- indivīds Ikviens patstāvīgi eksistējošs dzīvs organisms, īpatnis, kādas bioloģiskas sugas pārstāvis.
- darba devējs ikviens, kas nodarbina algotu darbinieku.
- jebkurš Ikviens, katrs (no noteiktas priekšmetu, parādību grupas).
- sekunda Intervāls – viens, divi vai trīs pustoņi.
- monoizrāde Izrāde, kurā spēlē viens aktieris.
- abi divi izsaka pastiprinātu nojēgumu "gan viens, gan otrs".
- čakra Jogas mācībā – viens no septiņiem enerģijas saņemšanas un garīgā spēka punktiem.
- dažs labs kāds (no vairākiem); ne viens vien.
- bridžs Kāršu spēle četriem cilvēkiem, kas divos pāros sacenšas viens ar otru un kurā tiek izmantota kāršu kava ar 52 kārtīm.
- pirmais Kārtas skait. --> viens (1); tāds, pirms kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais.
- ikkatrs Katrs (dzīva būtne, priekšmets, parādība); ikviens.
- sērkociņš Koka skaliņš, kura viens gals ir apziests ar berzes iedarbībā viegli uzliesmojošu vielu.
- solokoncerts Koncerts, kurā uzstājas, parasti viens, solists.
- pareizticība Kristietības austrumu atzars, viens no trim kristietības pamatvirzieniem, kas radies 11. gs., sašķeļoties rietumu un austrumu Romas baznīcām.
- jebkurš Kurš katrs, ikviens (no visiem iespējamiem).
- biļete Lapiņa ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild (eksāmenā); viens no iepriekš sagatavotiem jautājumu sakopojumiem kāda mācību priekšmeta eksāmenā.
- kvadrātkilometrs Laukuma mērvienība – tāda kvadrāta laukums, kura mala ir viens kilometrs [km²].
- kvadrātcentimetrs Laukuma mērvienība – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens centimetrs [cm²].
- kvadrātmetrs Laukuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens metrs [m²].
- divplāksnis Lidaparāts, kam ir divi spārnu pāri, kas atrodas viens virs otra.
- vienplāksnis Lidaparāts, kuram ir viens spārnu pāris.
- solitārs Liels briljants, kas viens pats ir ieveidots rotas lietā.
- vienskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt vienskaitlī.
- pusmāsa Māsa, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem.
- vītītis Mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns – viens no lapu ķauķiem [Phylloscopus trochilus].
- berze Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru; ārējā berze.
- saķere Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru.
- pusdievs Mitoloģijā – cilvēks, kam viens no vecākiem bijis dievs; valdnieks, kura ciltstēvs bijis kāds no dieviem.
- mazēka Neliela vienstāva ēka; arī neliela celtne, konstrukcija, piem., mājdzīvnieku izmitināšanai, dārzeņu audzēšanai.
- kotedža Neliela vienstāva vai divstāvu māja (piem., viesu izmitināšanai).
- metamais kauliņš neliels kubveida klucītis ar iezīmētiem punktiem no viens līdz seši.
- ne dzīvas dvēseles neviens cilvēks, neviena dzīva būtne.
- neviena dzīva dvēsele neviens cilvēks, neviena dzīva būtne.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs vai ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
- mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens.
- secība Noteikta kārtība, noteikts veids, kādā (kas) seko viens otram.
- vienatā Pa vienam; viens pats.
- samīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām šaurā vietā); izmainīties (2).
- izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām šaurā vietā).
- samainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā); izmainīties (2).
- izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām tā, ka nesastopas.
- vienjūgs Pajūgs, kurā iejūgts viens zirgs.
- palīdzēties Palīdzēt pašam sev vai viens otram.
- satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas tuvu kopā viens pie otra, cits pie cita.
- kontrolšāviens Papildu šāviens, ko izdara, lai būtu garantija, ka (kāds) ir nogalināts.
- vienaira Parasti savienojumos "vienairu divnieks", "vienairu četrinieks", "vienairu astoņnieks": sportistu komanda, kurā ir divi, četri vai astoņi airētāji un kurā katram airētājam paredzēts viens airis.
- gliemežpārvads Pārvads, kurā viens no sazobes elementiem ir gliemezis (2) un ko lieto rotācijas kustības pārnešanai starp šķērsām novietotām vārpstām.
- sadot rokas Pasniegt viens otram roku atbalstam.
- sadot rokas Pasniegt viens otram roku, piem., sasveicinoties, atvadoties, pateicoties.
- pārmīt Pateikt viens otram (ko).
- teikuma loceklis patstāvīgs vārds, kurš teikumā viens pats vai kopā ar palīgvārdiem veic kādu sintaktisku funkciju.
- apkampiens Paveikta darbība --> apkampt; apskāviens.
- dzimumpazīmes Pazīmes, ar kurām vīrišķie un sievišķie īpatņi atšķiras viens no otra.
- tesiens Pēriens, kāviens.
- sagrūstīties Piegrūst viens otram, cits citam; sagrūstīties (2).
- sagrūsties Piegrūst viens otram, cits citam.
- steķis Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) – koka konstrukcija, kuras viens gals nostiprināts krastā, bet otrs – uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
- nevainības prezumpcija prezumpcija, ka neviens nav uzskatāms par vainīgu, kamēr tas ar tiesas lēmumu nav pierādīts.
- nevainīguma prezumpcija prezumpcija, ka neviens nav uzskatāms par vainīgu, kamēr tas ar tiesas lēmumu nav pierādīts.
- vienžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir viens žuburs.
- apgrieztā proporcionalitāte proporcionalitāte, kurā viens no mainīgajiem lielumiem palielinās (pamazinās), bet otrais – pamazinās (palielinās).
- ego Psihoanalīzē – viens no psihes komponentiem.
- trīspadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc divpadsmitiem; viens pēcpusdienā.
- pusdesmit Pulksteņa laiks: deviņi un trīsdesmit minūtes vai divdesmit viens un trīsdesmit minūtes.
- pusdivi Pulksteņa laiks: viens un trīsdesmit minūtes vai trīspadsmit un trīsdesmit minūtes.
- zvirbuļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst salīdzinoši nelieli putni ar (parasti) nelielu knābi un īpatnēju kāju uzbūvi (trīs pirksti vērsti uz priekšu, viens – atpakaļ), piemēram, zvirbuļi, zīlītes, bezdelīgas, cielavas, strazdi, vārnas [Passeriformes].
- cits caur citu reizē, viens otru pārtraucot.
- sarīdīt Rīdot panākt, ka uzbrūk (viens otram, cits citam).
- kā dzērves rindā rindā viens aiz otra.
- paslēpes Rotaļa, kurā viens no dalībniekiem meklē pārējos, kas ir paslēpušies.
- komanditsabiedrība Sabiedrība, kurā viens vai daži dalībnieki piedalās un atbild ar visu savu mantu, bet pārējie – tikai ar līgumā paredzētu naudas summu.
- turnīrs Sacensības, kurās dalībnieki vai komandas cīnās viens ar otru.
- kā āži uz laipas saka par cilvēkiem, kuri negrib piekāpties viens otram, nespēj vienoties.
- rozā brilles uz acīm saka par mīlētājiem, kuri viens otru uztver idealizēti.
- kurš kuru saka par tiem, kas cīnās, līdz viens uzvar.
- ne gailis pakaļ nedziedās saka, ja ir pārliecināts, ka neviens neko neuzzinās (par kādu rīcību, nodarījumu).
- rozā brilles nokrīt (no acīm) saka, kad mīlētāji vairs neuztver viens otru tik ideāli kā līdz šim.
- vēdzele Saldūdens mencu dzimtas ieapaļa zivs ar sīkām zvīņām, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura, pie apakšžokļa viens garš tausteklis, pie nāsīm pa vienam īsam tausteklim un kas barību aktīvi meklē naktīs [Lota lota].
- neatkarīga teikuma daļa salikta teikuma daļa, kam nav pakārtots neviens palīgteikums un kas pati nav pakārtota nevienai teikuma daļai.
- salikts pakārtots teikums salikts teikums, kura daļas ir saistītas pakārtojumā (piem., viens virsteikums un viens vai vairāki palīgteikumi).
- tvists Sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā ar izteiktām gurnu kustībām, kurā partneri dejo viens otram pretī; šīs dejas mūzika.
- viens Savienojumos "viens otru", "viens pēc otra", "viens pār otru", "viens pie otra" u. tml.: lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.
- vieninieks Sekmju vērtējums – ļoti vāji (desmit ballu sistēmā); ļoti neapmierinoši (piecu ballu sistēmā); viens.
- harēms Sieviešu kārtas dzīvnieku kopums, kurām ir viens tēviņš.
- dipols Sistēma, kas sastāv no diviem vienāda lieluma, bet pretējas zīmes elektriskajiem lādiņiem, kuri atrodas noteiktā attālumā viens no otra.
- daļskaitlis Skaitlis, kas apzīmē daļu vai vairākas vienādas daļas no skaitļa viens.
- daļskaitļa skaitītājs skaitlis, kas rāda, cik ir vienādo daļu, kādās sadalīts skaitlis viens.
- daļskaitļa saucējs skaitlis, kas rāda, kādās vienādas daļās ir sadalīts skaitlis viens.
- starpība Skaitlisks (kā) rezultāts, raksturojums par kādu viens lielums ir lielāks vai mazāks par otru.
- (savstarpēji) pretēji skaitļi skaitļi, kas atšķiras viens no otra tikai ar zīmi to priekšā.
- savstarpēji pretēji skaitļi skaitļi, kas atšķiras viens no otra tikai ar zīmi to priekšā.
- funkcija Skaitļu attiecības vai matemātiska izteiksme, kur viens lielums ir atkarīgs no otra.
- vienspēle Spēle (piem., tenisā, golfā, badmintonā), kur katrā pusē spēlē viens spēlētājs.
- vistiņa Spēle, kurā viens no dalībniekiem ar aizsietām acīm ķer pārējos.
- grūsties Spiesties, virzīties (viens otram, cits citam virsū).
- Pestīšanas armija starptautiska kristīga misionāru labdarības organizācija, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem ir sociālās palīdzības un atbalsta nodrošināšana trūcīgajiem iedzīvotājiem.
- garais stāsts stāsts, kurā atšķirībā no īsā stāsta attēlots nevis viens, bet vairāki notikumi galvenā varoņa dzīvē.
- uzkarināms Statnis, plaukts u. tml. ar vadžiem, āķiem virsdrēbju uzkāršanai; arī viens no šādiem āķiem, vadžiem; pakarināmais.
- pakaramais Statnis, plaukts, līste u. tml. ar āķiem, vadžiem apģērbu, galvassegu, dvieļu u. tml. uzkāršanai; arī viens no šiem āķiem, vadžiem.
- civilstāvoklis Stāvoklis civilo attiecību ziņā, kādā atrodas ikviens sabiedrības loceklis.
- pats Stāvoklis šaha spēlē, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, un partija tiek atzīta par neizšķirtu.
- vienpatnība Stāvoklis, kad (kāds, kas) dzīvo, darbojas viens pats, nekontaktējoties ar citiem; vienpatība.
- vienpatība Stāvoklis, kad (kāds, kas) dzīvo, darbojas viens pats, nekontaktējoties ar citiem.
- vientulība Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats, atšķirti no citiem; (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pamestības, atstātības izjūta.
- vienatne Stāvoklis, kad (kāds) ir viens; stāvoklis, kad (kādi) ir kopā, parasti divatā, vieni paši, bez citiem.
- sakritība Stāvoklis, kad (kas) ir vienāds, līdzīgs (ar ko); stāvoklis, kad (kas) atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
- pamestība Stāvoklis, kad par kādu neviens neinteresējas, nerūpējas.
- sist papēžus strauji tuvināt apautu kāju papēžus tā, ka tie skar viens otru un rada troksni.
- sviesties Sviest viens otram, cits citam.
- dubultbandinieks Šahā – viens no diviem vienas un tās pašas krāsas bandiniekiem, kas nokļuvuši uz vienas vertikāles.
- kontrolšāviens Šāviens, ko veic, lai konstatētu un oficiāli reģistrētu konkrētā ieroča pazīmes.
- pamīšus Tā, ka mijas viens ar otru, cits ar citu.
- monohromatisks Tāds (gaismas starojums), kam ir viens noteikts viļņu garums jeb frekvence.
- vienvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura valence ir viens.
- haploidāls Tāds (organisms, šūna), kam ir tikai viens hromosomu komplekts.
- vienkopas Tāds (teikums), kurā ir viens virsloceklis, kas var būt paplašināts arī ar palīglocekļiem.
- secīgs Tāds, kam ir noteikta secība; tāds, kurā (kas) likumsakarīgi seko viens otram.
- vienpakāpes Tāds, kam ir viena pakāpe, viens posms.
- vienslīpes Tāds, kam ir viena slīp(n)e (parasti par jumtu); vienslīps.
- vienslīps Tāds, kam ir viena slīpe (parasti par jumtu); vienslīpes; vienslīpnes.
- vienbērna Tāds, kam ir viens bērns.
- viengadīgs Tāds, kam ir viens gads.
- unipolārs Tāds, kam ir viens pols; vienpola.
- vienpola Tāds, kam ir viens pols.
- mazstāvu Tāds, kam ir viens stāvs vai divi stāvi.
- vienējāds Tāds, kam ir viens veids, tāds, kas izpaužas vienā veidā.
- iegarens Tāds, kam viens izmērs (parasti garums) ir mazliet garāks kā otrs (platums).
- vienpusējs Tāds, kas attiecas uz vienu dalībnieku; tāds, kurā piedalās vai iesaistās viens dalībnieks.
- vientulīgs Tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem; tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli); vientuļš (1).
- vientuļš Tāds, kas dzīvo, darbojas, veic (ko) viens pats, atšķirti no citiem; tāds, kam nav ģimenes, piederīgo, draugu (par cilvēkiem).
- abējāds Tāds, kas ietver abas iespējas, abus gadījumus; kā viens, tā otrs.
- saderīgs Tāds, kas ir piemērots, atbilstošs (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
- vienīgais Tāds, kas ir tikai viens, viens pats.
- nesaderīgs Tāds, kas nav piemērots, atbilstošs viens otram, cits citam (pēc rakstura īpašībām, dzīvesveida u. tml.).
- vienpatnīgs Tāds, kas nemīl kontaktēties ar citiem; tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats; vienpatīgs.
- vienpatīgs Tāds, kas nemīl kontaktēties ar citiem; tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats.
- individuāls Tāds, kas pieder vienam; tāds, ko radījis vai veic viens; personisks.
- solo Tāds, ko izpilda (dzied, spēlē, dejo u. tml.) viens pats bez citu līdzdalības.
- neskarts Tāds, ko neviens nav lietojis, patērējis.
- viensliežu Tāds, kur ir viens sliežu pāris.
Atrasts piemēros (200):
- iekārtot ..dzīve laikam iekārtota tā, ka neviens savu mūžu nenodzīvo nekļūdīdamies.
- kadrs ..mani gaida viens skuķis. Baigais kadrs.
- protams ..par .. nākotnes plāniem, protams, neviens nerunāja.
- tūkstošveidis ..Tu citiem tūkstošveidis esi, Sev pašam – viens un nedalāms.
- viensēta ..vasaras vienmēr pavadīju pie omītes, lauku viensētā, kur visapkārt bija meži.
- aizvelties ..viena kara armija nule aizvēlusies, bet nav parādījusies otrā, neviens nezin, kad tā nāks!
- neklapēt "Tas Orests ir viens jocīgs cilvēks. Man ar viņu neklapē."
- kukainis "Un tu nāci pie briesmīgā Arka atvainoties? Vai zini, tu gan esi viens jokains kukainis!"
- kaķēties Abi izrādes varoņi kaķējas, negribēdami viens otram piekāpties.
- acetons Acetons ir viens no visizplatītākajiem šķīdinātājiem.
- savādnieks Adamsu ģimenes ļaudis ir savādnieki – viens dīvaināks par otru.
- sādžinieks Agrārā reforma sādžiniekus pārvērta viensētu iedzīvotājos.
- kārba Aiz piecstāvīgajām balto ķieģeļu kārbām, uzkalniņam pieplaukusi, guļ zema vienstāva mājele.
- paslēptuve Aiziet no paslēptuves tā, ka neviens nepamana.
- maliķis Aizvadītajā nedēļā neviens maliķis nav notverts.
- rīļa Ak tu rīļa, viens pats visu apēdis!
- nominālvērtība Akcijas nominālvērtība ir viens lats.
- nominālcena Akciju nominālcena – viens lats.
- studija Aktieris ir viens no Latvijas teātrim nozīmīgās Dailes teātra III studijas audzēkņiem.
- aleksandrīts Aleksandrīts ir viens no vērtīgākajiem dārgakmeņiem.
- alveja Alveja mūsu vecmāmiņu laikos bija viens no izplatītākajiem istabas augiem.
- antroponīms Antroponīmi ir viens no īpašvārdu slāņiem, par kuru vienmēr ir bijusi plaša interese.
- pieslīpēties Ar gadiem esam viens pie otra pieslīpējušies.
- zirdzinieks Ar zirga bailēm ir saskāries ikviens zirdzinieks – gan sportisti, gan hobija jātnieki, gan zirgkopēji.
- askētisms Askētisms ir viens no galvenajiem līdzekļiem cīņā par dvēseles attīrīšanu no kaislībām.
- pātarot Asociācija var pātarot cik grib, bet tāpat neviens viņos neklausīsies.
- deviņi Astoņi plus viens ir deviņi.
- radi Atbraucis viens mans rads.
- paņemt Atgriežoties no ceļojuma, ikviens vēlas paņemt sev līdzi kādu suvenīru.
- atskanēt Atskan šāviens.
- tāls Atskan tāls šāviens.
- šāviens Atskanēja starta šāviens.
- zieds Augam ir tikai viens zieds.
- viens Bērnam ir viens gads.
- izvārtīt Bērni izvārta viens otru sniegā.
- tvarstīt Bērni pagalmā tvarstīja viens otru.
- pielipināt Bērni pielipina viens otram dažādas slimības.
- sarindoties Bērni sarindojās viens aiz otra.
- otrs Bērni skatās viens uz otru.
- apmētāt Bērni viens otru apmētā ar sniega pikām.
- labprāt Bērns labprāt rotaļājās viens.
- svētība Bez direktora svētības neviens svarīgs lēmums netiek pieņemts.
- vecāki Bezdzimumvairošanās – vairošanās process, kurā piedalās tikai viens vecāku organisms.
- stulms Bikses bija tiešām neparastas – viens bikšu stulms džinsu auduma un otrs – velveta.
- rits Bizantiešu rits – viens no pieciem austrumu ritiem.
- uzrāviens Biznesa uzrāviens.
- bļāviens Bļāviens, nokavēju pēdējo autobusu!
- pāršaut Braucot naktī, viens divi pāršāvu pāri Salu tiltam.
- svinams Būs vēl viens svinamais datums.
- pagadīties Ceļā nepagadījās neviens pretimnācējs.
- ceturtkārt Ceturtkārt, neviens pakalpojums nav bez maksas.
- megavats Cik maksā viens megavats siltuma?
- maz Cik mēs viens par otru zinām? Maz, pavisam maz..
- vakarskolnieks Cik valstij izmaksā viens vakarskolnieks?
- zobvalis Cūkdelfīns ir viens no mazākajiem zobvaļiem, savukārt lielākais zobvalis ir kašalots.
- atlikums Dalot desmit ar trīs, atlikums ir viens.
- daudzskaitlis Daļu lietvārdu lieto tikai vienskaitlī vai tikai daudzskaitlī.
- persona Darbības vārda vienskaitļa trešā persona.
- šifrēšana Datu šifrēšana jeb kriptogrāfija ir viens no senākajiem informācijas slēpšanas veidiem.
- senpilsēta Daugmales pilskalns ar senpilsētu, ostas vietu, kapulauku ir viens no ievērojamākajiem un pazīstamākajiem Latvijas arheoloģijas pieminekļiem.
- svepstēt Dažs kaut ko svepst par apdomību un taupību, bet neviens tajā neklausās.
- otrs Dejotāji sastājas rindā viens aiz otra.
- peldēt Delfīnu māte ar savu mazuli peld cieši viens pie otra.
- delikts Delikts ir viens no civiltiesiskās atbildības veidiem.
- kočiņš Derētu viens kočiņš.
- vienpadsmit Desmit plus viens ir vienpadsmit.
- deviņreiz Deviņreiz deviņi ir astoņdesmit viens.
- piesēdēt Diemžēl skolotājs klasē ir tikai viens un nevar katram piesēdēt klāt.
- no Dienu no dienas notiek viens un tas pats.
- ragnesis Divkaujās ne viens vien stalti žuburots ragnesis zaudē ne tikai ragus, bet arī dzīvību.
- bise Divstobru, vienstobra bise.
- viens Draugi viens par otru visu zināja.
- dūmeklis Dūmeklis ir viens no svarīgākajiem dravnieka darba rīkiem.
- pamatprodukts Dzeramais piens ir viens no pamatproduktiem.
- pieslīpēties Dzīvojot kopā, cilvēki pamazām viens otram pieslīpējas.
- viensēta Dzīvot un saimniekot viensētā.
- vienstāvīgs Dzīvot vienstāvīgā mājā.
- veselums Dzīvu būtņu organisms ir viens veselums.
- aiztikt Ēdienu neviens nebija aizticis.
- palūgt Es baidos iet viens, gribu palūgt kādu līdzi.
- maldīties Es maldījos – neviens nenāca.
- izrāviens Fantastisks izrāviens valsts ekonomikā.
- fenomenoloģija Fenomenoloģija ir viens no lielākajiem filozofijas virzieniem 20. gs.
- neoromantisms Friča Bārdas dzejoļu krājums "Zemes dēls" – viens no latviešu neoromantisma spilgtākajiem darbiem.
- gallijs Gallijs ir viens no visvieglāk kūstošajiem metāliem.
- ķīselis Galvā viens vienīgs ķīselis.
- urdīties Galvā visu laiku urdījās viens jautājums.
- zizlis Gana zizlis ir viens no bīskapa atribūtiem, kas simbolizē Labā gana kalpošanu.
- apgaismotājs Garlībs Merķelis – viens no radikālākajiem apgaismotājiem.
- geiša Geiša Japānā ir viens no kultūras simboliem.
- gramatoms Gramatoms ir viens mols noteiktā veida atomu.
- vienstīgas Ģīga ir vienstīgas mūzikas instruments.
- piētisms Hernhūtiešu kustība – viens no piētisma atzarojumiem.
- iedomāties Iedomāties, ka neviens nekā nesaprot.
- iegrūst Iegrūst naudu tā, lai neviens nemana.
- iekš Iekš meža bij viens nams.
- raudulis Iemīļotākais rauduļa tipa cilvēka teiciens ir: "Mani neviens nemīl".
- ieskatīties Ieskatījās viens otrā un apprecējās.
- nosmīkņāt Iespējams, viens otrs par to tikai nosmīkņās.
- žigulis Ikdienā ielās sastopams ne viens vien žigulītis.
- ikviens Ikviens cilvēks.
- klātesošs Ikviens klātesošais.
- garīgs Ikviens no mums piedzimst kā garīga būtne.
- pēddzinis Ikviens pazīst Šerloku Holmsu – izcilo detektīvu un pēddzini.
- savāds Ikviens plaukstošs koks un zieds ir savādāks.
- ikviens Ikviens to var izdarīt.
- valkāt Īrēšanai ir viens liels mīnuss – jāvalkā līdzi visa sava iedzīve.
- itin Itin neviens viņu nepazina.
- izklaudzināties Izklaudzinājos, bet neviens neatvēra.
- izrunāties Izrunāsimies viens ar otru!
- sastapties Izstāde aicina domāt par parādībām un sajūtām, ar kurām ikdienā var sastapties ikviens.
- visviens Izvest suni katru dienu, visviens līst vai snieg.
- viens Janis Rozentāls ir viens no izcilākajiem latviešu gleznotājiem.
- patversme Jau vidusskolā Maija bija sapņojusi par darbu kādā patversmē. Viņa gribēja gādāt par bērniem, par kuriem neviens negādā, .. kurus neviens nemīl.
- sitaminstrumentālists Jaunais mūziķis ir viens no labākajiem sitaminstrumentālistiem Latvijā.
- neviens Jauneklis skatījās un smaidīja kā neviens.
- derēt Jaunlaulātie viens otram derēja visās jomās.
- raudiens Kā bērns paliek istabā viens, tā iet vaļā lielais raudiens.
- zviegt Kā gan viens aktieris var likt zālei ķiķināt un zviegt divas stundas!
- sarast Kamēr kaķis ar suni nav saraduši, tie meklēs, kur var kārtīgi noslēpties viens no otra.
- ganāmpulks Kas pats ganāmpulkam līdzi staigājis ar bērza vicu rokā, tam neviens cilvēks pasaulē neiestāstīs, kas lopu ganīšana ir par šausmīgu darbu.
- vinnēt Katrā lietā viens zaudē, viens vinnē.
- katrs Katram ir vieta, neviens nav lieks.
- izlozēt Katru dienu tiks izlozēts viens velosipēds.
- zobspārnis Kļavu zobspārnis ir viens no visvēlāk lidojošajiem tauriņiem, kas nebaidās pat no neliela sala.
- sūdzībkalis Kolektīvā bija viens sūdzībkalis, ja kaut kas nepatika, tūlīt sūdzējās priekšniecībai.
- kontrolšāviens Kontrolšāviens galvā.
- pielāgoties Kopdzīves laikā esam iemācījušies sadzīvot, pielāgoties viens otram.
- nokrist Kopš vasaras neviens dzīvnieks nav nokritis.
- krimināls Krimināls izrāviens.
- viensievība Kristietība atzīst tikai viensievību.
- sakodīt Kucēni spēlējoties var sakodīt viens otru.
- kur Kur tu viens to pacelsi!
- signalizēt Ķenguri briesmu gadījumā viens otram signalizē ar asti: ieraugot plēsēju, tie sāk bungot ar asti pa zemi.
- sastumties Lai kaut cik sasildītos, sastumjamies cieši viens pie otra.
- uzrāviens Latvijas basketbolā jūtams uzrāviens.
- nomiegt Laulātie tagad gatavi viens otru nomiegt.
- salieties Līdz šim es domāju, tik divu trauku saturs Var kopā salieties un kļūt kā viens, Nu zinu: divas būtnes ar tā var Kā dzīvsudrabs, kā ūdens kopā saplūst.
- izkustēties Lielā sala dēļ neviens neizkustējās no mājām.
- vienskaitlis Lietvārda vienskaitļa pirmā persona.
- līklocis Līklocis ir viens no Māras simboliem.
- svešnieks Mājās jutos kā svešnieks – nesaprasts un viens.
- tramdīt Mājās man ir labi, miers un klusums, neviens netramda.
- vienslīps Mājas piebūves jumts ir vienslīps.
- strazds Mājas strazds ir viens no visbiežāk sastopamajiem putniem pasaulē, tā apspalvojums ir melns ar tonētu spīdumu un nelieliem, gaišiem raibumiņiem.
- aizdoties Mājās viņš ir viens, sieva aizdevusies apraudzīt savu mammu.
- veselums Mākslas darbs uztverams kā viens veselums.
- strīķēties Man ir resnas kājas, staigājot augšstilbi strīķējas viens gar otru.
- vaicājiens Man ir viens vaicājiens.
- apskāviens Mātes apskāviens.
- skāviens Mātes skāviens.
- saspuroties Maziem uzņēmumiem krīzes laikā klājas dažādi, tomēr visi kā viens mēģina saspuroties un izdzīvot grūtajos apstākļos.
- saskrotēt Medību laikā viens mednieks saskrotējis otru.
- vienstobrene Medību vienstobrene.
- mīlēt Meitene un puisis viens otru mīlēja.
- patikt Mēs patikām viens otram. Norunājām – padzīvosim kopā.
- superreālisms Miervaldis Polis ir viens no superreālisma aizsācējiem Latvijas glezniecībā.
- kāpināts Mīlestība ir kāpināta dzīve, bet ik stunda tuvina mūs nāves vārtiem, kuriem neviens dzimušais nevar paiet garām.
- uzrāviens Motora uzrāviens.
- pieklīdenis Mums uz mājām regulāri nāk viens runčuks, šķiet pieklīdenis.
- pamatvārds Mūsu bankā "inovācijas" ir viens no pamatvārdiem.
- atrāviens Mūsu basketbolistiem izdodas neliels atrāviens – 59:54.
- zooveikals Mūsu zooveikals ir viens no nedaudzajiem mūsu Zooliepas tīklā, kas cenšas izpildīt gan ņaudošo, gan rejošo draudziņu vēlmes.
- rainisks Mūža ritumā ikviens lielākā vai mazākā mērā iepazīst rainisko sentenci "tu kļūsi vientulīgāks gads no gada".
- mūždien Mūždien viens un tas pats.
- sastāvs Naktī šai maršrutā kursēs viens tramvaja sastāvs.
- sukulents Naudaskoks ir viens no izplatītākajiem sukulentiem, kas tiek audzēts mājas apstākļos.
- jēga Nav jēgas runāt, ja neviens neklausās.
- vien Ne viens vien jaunietis vēlējās studēt prestižajā augstskolā.
- neapdzīvots Neapdzīvota māja, viensēta.
- nesvēts Nemūžam tur nekas neieies, kas nesvēts un neviens, kas dara negantību un melo..
- uzbļāviens Nepacietīgs uzbļāviens.
- sapēdot Neskarts sniegs, neviens nav paspējis sapēdot.
- pievaldīt Nešpetno puiku neviens nespēj pievaldīt.
- saieties Neviens ar viņu nesagājās.
- sērdienis Neviens bija tik sērdienis, Kā es biju sērdienīte: Mazai man tēvs nomira, Jo mazai māmulīte.
- bezgrēcīgs Neviens cilvēks nav bezgrēcīgs.
- perfekts Neviens cilvēks nav perfekts.
- cits Neviens cits to neprastu izdarīt.
- aizdomāties Neviens nav aizdomājies par to, ka viņš ir slims.
- attapties Neviens nav attapies, kas tur notiek.
- lieks Neviens nav lieks siena pļavā.
- neaizstājams Neviens nav neaizstājams.
- nekļūdīgs Neviens nav nekļūdīgs.
- nemaldīgs Neviens nav nemaldīgs.
- parēķināt Neviens nav parēķinājis, cik tas maksā.
- bešā Neviens neaiziet bešā.
- satenkot Neviens necenšas noskaidrot, kas bijis, ka tik kaut ko satenkot un ielikt internetā!
- krāmēties Neviens negribēja krāmēties ar formalitāšu kārtošanu.
- saīgt Neviens neizskatījās saīdzis.
- fleitēt Neviens nemāk tā fleitēt kā vīna kritiķi.
- telefons Neviens nenāk pie telefona.
- neviens Neviens nesagaidīja atbraucējus.
- galvot Neviens nevar galvot par to.
- zvērēt Neviens nevar pieprasīt jums zvērēt mūža uzticību vienai kompānijai.
- cik Neviens nevarēja pateikt, cik ilgi te būs jāpaliek.
- neveiksminieks Neviens nevēlas būt neveiksminieks.
- paspēlēt Neviens nevēlas paspēlēt.
- atlaisties Neviens no abiem cīkstoņiem negrib atlaisties.
- sadzerties Neviens pasākumā nesadzērās.
viens citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV