Paplašinātā meklēšana
Meklējam tuk.
Atrasts vārdos (35):
- tuk:1
- tukls:1
- tukšā:1
- tukšs:1
- stuks:1
- štuka:1
- tukāns:1
- tukšot:1
- štukot:1
- patukls:1
- patukšs:1
- tantuks:1
- tukšaine:1
- izštukot:1
- iztukšot:1
- patukšot:1
- pustukšs:1
- tuksnesis:1
- tukšgaita:1
- štukatūra:1
- tuksnesīgs:1
- tukšgalvis:1
- tukšinieks:1
- tukšpauris:1
- tukšprātis:1
- tukšsirdis:1
- tukšziedis:1
- tuksnešains:1
- tukšpadsmit:1
- tukšvārdība:1
- tukšvārdīgs:1
- tukšziedīgs:1
- iztukšotība:1
- putukrējums:1
- pustuksnesis:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (152):
- ar garu degunu (palikt, aiziet u. tml.) (palikt) tukšā, neiegūstot cerēto; (palikt) kaunā.
- metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
- mīksts Apaļīgs, tukls (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- aptaukoties Apaugt ar (pārmērīgu) taukaudu kārtu; kļūt tuklam, resnam.
- izēst Apēst (visu ēdienu); ēdot iztukšot (trauku).
- piebeigt Apēst, izdzert (iesākto); ēdot, dzerot iztukšot (ko).
- aizcietējums Apgrūtināta zarnu iztukšošanās.
- pustukšs Aptuveni līdz pusei tukšs.
- izmocīt Ar lielu piepūli iztukšot (ēdot vai dzerot).
- velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
- izvicot Ātri izēst (ēdienu), iztukšot (trauku).
- atstāt ar garu degunu atstāt tukšā, bez kā.
- kserofīts Augs, kas spēj augt nepietiekama mitruma apstākļos (piem., stepēs, tuksnešos).
- solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu, izplatīta Centrālās Āzijas, Āfrikas un Austrālijas tuksnešos.
- izbērt Berot iztukšot.
- bešā Bez kā; tukšā.
- Mozus Bībelē – pravietis, kurš Izraēla tautu izveda no Ēģiptes un cauri tuksnesim veda uz Apsolīto zemi, jūdaisma pamatlicējs.
- iztecēt Birstot kam, iztukšoties (piem., par trauku).
- ļumēt Būt tādam, kam viegli šūpojas tuklās ķermeņa daļas; viegli drebēt, šūpoties (par tuklām ķermeņa daļām).
- katetrs Cauruļveida instruments, ko ārstnieciskos vai diagnostiskos nolūkos ievada ķermeņa dobumos vai kanālos (piem., urīnpūšļa iztukšošanai vai skalošanai).
- skvoters Cilvēki (bezpajumtnieki), kas patvaļīgi aizņem tukšu dzīvokli, māju u. tml. (parasti Lielbritānijā).
- pustuksnesis Dabas zona starp stepi vai savannu un tuksnesi.
- pārbarot Daudz, arī nepareizi ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
- populisms Demagoģiska politika, kuras pārstāvji, izdabājot masām, ar tukšiem solījumiem mēģina gūt masu labvēlību.
- rupjmaizes kārtojums deserts no saberztas rupjmaizes, skāba ievārījuma un putukrējuma.
- gazele Dobradžu dzimtas vidēji liels, graciozs dzīvnieks ar tievām, slaidām kājām, kas dzīvo tuksnešos, savannās u. tml.
- izdzert Dzerot izlietot (šķidrumu); dzerot iztukšot (trauku).
- mest Dzerot vienā paņēmienā, tukšot (trauku ar alkoholisku dzērienu).
- tukšot Dzerot, ēdot padarīt (trauku) tukšu.
- tukšot līdz dibenam dzert tukšu, dzert visu.
- sīga Dzērvei līdzīgs stepju un tuksnešu putns ar pelēcīgām, baltām un gaišbrūnām spalvām, masīvu ķermeni, slaidu kaklu un garām, spēcīgi attīstītām kājām.
- caurule Garens cilindra formas veidojums ar tukšu vidu.
- izgāzt Gāžot panākt, ka izkrīt, izbirst, izlīst (no kurienes, kur u. tml.); pagāžot vai apgāžot iztukšot (trauka saturu).
- ogļu gludeklis gludeklis ar tukšu vidu, kurā iepilda kvēlojošas ogles, kas sakarsē gludekli.
- kaviļa Graudzāļu dzimtas stepes un tuksneša augs; līga [3].
- vantūzs Ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot.
- aizdzert Iesākt dzert, bet neiztukšot (trauku).
- iztempt Izdzert (parasti strauji, lielā daudzumā); dzerot iztukšot.
- izmalkot Izdzert lēni, pa malkam; malkojot iztukšot.
- izdzert sausu izdzert tukšu (kādu trauku).
- izmest sausu izdzert tukšu (kādu trauku).
- izdzert līdz galam izdzert tukšu, izdzert visu.
- iztukšot līdz dibenam izdzert tukšu, izdzert visu.
- izdzert līdz dibenam izdzert tukšu, izdzert visu.
- dzert līdz dibenam izdzert tukšu, izdzert visu.
- izkaut Izdzert, dzerot iztukšot.
- iztukšot Izdzert, izēst (trauku) tukšu; izdzert (dzērienu), izēst (ēdienu).
- izdobt Izņemt (vidu); izveidot (ko) ar tukšu vidu; izgrebt.
- vēders iziet iztukšojas zarnas.
- izsviest Iztukšot (ko), sviežot (ko ārā no tā).
- izmest Iztukšot (ko).
- atbrīvot Iztukšot (piem., trauku).
- izvārīties Iztvaikojot (kam), kļūt tukšam (par trauku).
- beduīni Klejotāji arābi (Arābijas pussalas un Ziemeļāfrikas tuksnešos).
- izblīst Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
- uzblīst Kļūt ļoti tuklam, pilnīgam.
- izmirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot).
- mirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam.
- izknābāt Knābājot izēst, arī iztukšot.
- izkratīt Kratot iztukšot.
- izkraut Kraujot iztukšot (ko).
- izkravāt Kravājot iztukšot (ko).
- izlaizīt Laizot izēst (ēdienu); laizot iztukšot (trauku).
- izlaupīt Laupot iztukšot (ko); nolaupīt (daudz vai visu).
- izliet Lejot iztukšot (parasti trauku).
- kamielis Liels pārnadžu kārtas dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem, kas dzīvo tuksnešos un stepēs.
- tarantuls Liels, indīgs zirneklis, kas savvaļā mīt stepēs un tukstešos, dienas pavadot alā, bet naktis – medījot kukaiņus.
- izlakt Lokot izēst (barību); lokot iztukšot (trauku).
- karakals Lūsim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar brūnu apspalvojumu un melnām ausīm (tuksnešu un stepju apgabalos – Āfrikā un Āzijas rietumos) [Lynx caracal].
- mīksts kā plūme ļoti mīksts, arī tukls.
- brīvgaita Mehānisma darbība bez slodzes; tukšgaita.
- karakurts Melns, indīgs zirneklis ar sarkaniem plankumiem uz vēdera, kas sastopams tuksnešos, stepēs [Latrodectus tredecimguttatus].
- sārņi Metalurģijā – kausējums, kas metalurģiskajos procesos klāj šķidrā metāla virsmu un veidojas no krāsnī ievadītajiem kušņiem, tukšajiem iežiem, kurināmā pelniem u. tml.
- karavāna Nastu nesēju dzīvnieku rinda kopā ar pavadoņiem, ceļotājiem u. tml. (parasti tuksnešos, stepēs).
- krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piem., keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai.
- dobums Neliels padziļinājums (kādā virsmā); tukša telpa, tukšs vidus (kādā priekšmetā).
- saksauls Neliels tuksnešu un pustuksnešu koks vai krūms ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām [Haloxylon ammodendron].
- aizcietēt Nespēt iztukšoties (par vēderu, zarnām).
- ārā Norāda, ka darbības objekts tiek iztukšots.
- iz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek iztukšots, atbrīvots (no kā).
- dobums Norobežota (tukša vai ar ko pildīta) telpa (cilvēka vai dzīvnieka organismā).
- telpa Norobežota, parasti tukša (vielas kopuma, iežu u. tml.) daļa; ar šūnām, audiem norobežota, parasti tukša (organisma) daļa.
- apvelties Paaugties un pieņemties svarā; uzbaroties, kļūt tuklam.
- uzbriest Palielināties apjomā, arī kļūt tuklam (par ķermeņa daļām); arī uztūkt.
- patukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukšāks.
- tukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukšs (1), tukšāks vai (kā) kļūst mazāk.
- tukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukšs (3) vai tukšāks.
- iztukšot Panākt, ka (kas) kļūst pilnīgi tukšs.
- kurtēt Pāraugot (arī ilgi glabājoties) kļūt šķiedrainam, sausam, ar tukšu vidu (par sakņaugiem).
- sakurtēt Pāraugot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur sausam, šķiedrainam, arī tādam, kam ir tukšs vidus (par augiem, to daļām).
- noēsties Pārmērīgi ēdot, kļūt tuklam, resnam.
- korpulence Pārmērīgs taukaudu daudzums ķermenī; tuklums, resnums.
- uzbaroties Pastiprināti (arī nepareizi) ēdot, palielināt sava ķermeņa masu, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam.
- uzbarot Pastiprināti dodot ēst, panākt, ka (cilvēkam) palielinās ķermeņa masa, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst resnāks, tuklāks, pilnīgāks.
- apaļīgs Patukls (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- mollīgs Patukls, apaļīgs (par cilvēkiem).
- kupls Patukls, apaļīgs (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- paapaļš Patukls.
- izpirkt Pērkot (daudz vai visu), iztukšot.
- izpilināt Pilinot šķidrumu, iztukšot (trauku).
- pievārēt Pilnībā apēst vai izdzert; iztukšot (trauku).
- kā (ar slotu) izslaucīts pilnīgi tukšs.
- šūnakmens Porains kaļķakmens ar daudziem tukšumiem.
- putu krējums putukrējums.
- brangs Resns, tukls (par cilvēku).
- grabulis Rotaļlieta – priekšmets ar tukšu vidu, kur ievietotas lodītes, bumbiņas u. tml., kas kustoties grab.
- tuksnesīgs Saistīts ar tuksnesi, tam raksturīgs.
- ciets vēders saka, ja ir apgrūtināta vēdera iztukšošanās.
- kā uz baznīcu saka, ja kāds ieradies tukšām rokām (ciemos).
- palikt ar garu degunu saka, ja kāds nav ieguvis cerēto, palicis tukšā.
- plombīrs Saldējums, ko gatavo no putukrējuma (parasti pievienojot piedevas).
- pilnīgs Samērā tukls (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- patukls Samērā tukls.
- patukšs Samērā tukšs (par vietu, telpu u. tml.).
- pakupls Samērā, diezgan tukls, resns.
- izslaukt Slaucot iztukšot (dzīvnieka) tesmeni.
- noslaukt Slaucot notecināt (pienu no krūts); slaucot iztukšot (krūti).
- izsmalstīt Smalstot iztukšot.
- izsmelt Smeļot iztukšot.
- izstrēbt Strebjot iztukšot (trauku).
- izsūkt Sūcot iztukšot, iztīrīt.
- izsūkt Sūcot lēnām izdzert; sūcot lēnām iztukšot.
- izsūknēt Sūknējot iztukšot (piem., trauku).
- izšaut Šaujot iztukšot (parasti ieroci).
- caurs Tāds, kam ir tukšums, dobums.
- korpulents Tāds, kam ķermenī ir pārāk daudz taukaudu; tukls, resns.
- bezsaturīgs Tāds, kam nav (dziļāka, nopietna) satura; tukšs, nevērtīgs.
- dobs Tāds, kam vidū tukšums, dobums.
- trekns Tāds, kas ir aptaukojies, kļuvis resns, tukls (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- tauks Tāds, kas ir aptaukojies, kļuvis resns, tukls.
- resns Tāds, kas ir aptaukojies, kļuvis tukls (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- pasekls Tāds, kas ir bez dziļāka satura; patukšs.
- izkurtējis Tāds, kas ir kļuvis viscaur sauss, šķiedrains, arī ar tukšu vidu (pāraugot).
- ļumīgs Tāds, kas kustoties viegli dreb, šūpojas (par tuklu ķermeni, tā daļām).
- tuksnešains Tāds, kur ir tuksnesis vai tuksnesim līdzīgas vietas ar nabadzīgu augu valsti vai bez tās.
- tuksnesīgs Tāds, kur nav cilvēku; tāds, kur nav kustības, rosības (piem., par vietu); klajš, pilnīgi tukšs.
- iztecināt Tecinot šķidrumu, iztukšot (trauku).
- iztecēt Tekot šķidrumam, iztukšoties (par trauku).
- apaļš kā pūpols tukls, veselīgs (cilvēks), labi barots (dzīvnieks).
- tukšaine Tukša zemes platība, tukša vieta.
- samums Tveicīgs, sauss tuksneša vējš, kas nes smilšu un putekļu mākoņus.
- manna Vecajā Derībā – ēdiens, ko Dievs deva jūdiem, kad tie klejoja pa tuksnesi.
- kāpa Vēja sanests smilšu paugurs (parasti piekrastēs, tuksnešos).
- barhāns Vēja veidots smilšu paugurs (tuksnesī).
- izvemties Vemjot iztukšot kuņģi.
- susliks Vidēji liels (līdz 40 cm garš) vāveru dzimtas dzīvnieks (stepēs, mežastepēs, tuksnešos, pustuksnešos).
- mīksts vēders viegla zarnu iztukšošanās.
- šūnbetons Vieglbetons, kurā ir vienmērīgi izkliedēti sīki tukšumi.
- paka Viens kāda produkta iesaiņojums (piem., papīrā, četrstūrainā kartona kārbā), kas paredzēts tirdzniecībai; šāds tukšs iesaiņojums.
- oāze Vieta tuksnesī, kur ir ūdens un aug augi.
- izzīst Zīžot iztukšot.
- izkāst Zvejojot padarīt tukšu (ūdenskrātuvi); izzvejot (visas vai daudzas zivis no ūdenskrātuves).
tuk citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV