Paplašinātā meklēšana
Meklējam sagatavot.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts etimoloģijās (3):
- No franču préparer, kam pamatā latīņu praeparare 'sagatavot'. (šķirklī preparēt)
- No vācu die Sprotte 'brētliņa'. Latviešu valodā vārds aizgūts 19. gs. beigās, attiecinot uz žāvētām un eļļā sagatavotām brētliņām. (šķirklī šprote)
- No vācu Reederei, kam pamatā holandiešu reeden 'izrīkot, sagatavot'. (šķirklī rēdereja)
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (189):
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (piem., zara, saknes daļa), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
- parafēt Apstiprināt (sagatavota starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai, atbilst kādām prasībām.
- izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves.
- instruēt Ar norādījumiem, pamācībām sagatavot kādai darbībai.
- iesildīt Ar savu uzstāšanos emocionāli sagatavot, attiecīgi noskaņot (klausītājus) galvenai koncerta daļai (parasti rokmūzikas koncertos).
- kaltēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, piem., lai sagatavotu (to) ilgākai glabāšanai.
- apstrādāt Arot, ecējot, rušinot u. tml., sagatavot (zemi, tīrumu) sējai, stādījumiem, arī apkopt sējumus, stādījumus.
- mēģināt Atkārtoti vingrinoties, izpildot, iestudēt, sagatavot demonstrēšanai (ko).
- uzkoda Ātrai uzēšanai sagatavots ēdiens; arī uzkožamais.
- uzkoda Ātrai uzēšanai sagatavots ēdiens.
- izpildīt Atveidot (sagatavotu priekšnesumu).
- spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam p. m. ē.) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
- mazpulki Bērnu un jaunatnes izglītības organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem sagatavoties patstāvīgai darba dzīvei.
- noorganizēties Būt gatavam, sagatavoties (kopīgai rīcībai, darbībai).
- pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot); palīdzēt sagatavoties (kādam doties prom).
- kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; klaips.
- klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, noteiktas formas (maizes) mīklas veidojums; kukulis.
- piecirst Cērtot sagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- sacirst Cērtot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā; cērtot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu).
- diktors Cilvēks, kas (radio, televīzijā) lasa cita sagatavotu tekstu (ziņas, sludinājumus u. tml.).
- diktors Cilvēks, kas ir ierunājis sagatavotu tekstu (piem., kinofilmā).
- diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu u. tml.) bez pietiekamām zināšanām, sagatavotības, profesionāli zemā līmenī.
- pusfabrikāts Daļēji sagatavots pārtikas produkts, kam pirms lietošanas pārtikā nepieciešama beidzamā apstrāde (cepšana, vārīšana u. tml.).
- sagatavošana Darbība --> sagatavot.
- kadrs Darbinieks (parasti sagatavots, kvalificēts).
- ugunskurs Degošs vai aizdegšanai sagatavots kurināmā krāvums (ārpus telpām).
- radiodiktors Diktors, kas pie radio mikrofona lasa cita sagatavotu tekstu (piem., ziņas).
- karbonāde Dzīvnieka (parasti cūkas) gaļas gabals, parasti ar kauliem (ribām); cepta vai cepšanai sagatavota šāda gabala šķēle.
- izecēt Ecējot viscaur apstrādāt, sagatavot (zemi).
- košers Ēdiena sagatavošana, ievērojot ebreju reliģiskos likumus; šādi sagatavots ēdiens.
- noskaņoties Emocionāli ietekmēt sevi, savu psihi, lai kam sagatavotos, lai ko veiktu, panāktu u. tml.
- uzkožamais Ēstgribu rosinošs ēdiens, ko ēd pirms pamatēdiena; ātrai uzēšanai sagatavots, parasti aukstais, ēdiens.
- ēdiens Ēšanai sagatavoti pārtikas produkti.
- pieēvelēt Ēvelējot (piem., kāpostus), sagatavot (tos) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- saēvelēt Ēvelējot sagatavot (ko) lielākā daudzumā.
- košergaļa Gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kas nokauts, ievērojot ebreju reliģiskos likumus; gaļa, kas sagatavota, ievērojot šos likumus.
- uzgraizīt Graizot sagatavot (piemēram, kā sastāvdaļas).
- sagriezt Griežot sagādāt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā.
- ietaisīt pīpi iebāžot tabaku pīpē, sagatavoties smēķēšanai.
- uztaisīt pīpi iebāžot tabaku pīpē, sagatavoties smēķēšanai.
- ievākt Iegūt (ražu); sagatavot (piem., sienu).
- karburatormotors Iekšdedzes motors, kam degmaisījums tiek sagatavots karburatorā.
- izmācīt Iemācīt (ko darīt); sagatavot (kādas darbības veikšanai).
- iejaukt Iemaisot miltus (ierauga) šķidrumā, sagatavot (mīklu); iejaut.
- izmēģināt Iepriekš izpildot, mēģinot (ko), sagatavot.
- formatēt Ierakstot speciālu vadības informāciju, sagatavot datu vidi (piem., disku) lietošanai.
- sagaidīt Ierasties (kur), lai sastaptu, apsveiktu (piem., atbraucēju); sagatavoties (piem., atbraucēja, ciemiņa) uzņemšanai.
- ietaisīt Iesālīt, iemarinēt u. tml. sagatavot lietošanai.
- redakcija Iestāde (piem., dažādi plašsaziņas līdzekļi), kuras uzdevums ir sagatavot un padarīt pieejamus preses izdevumus, radio, TV raidījumus u. tml.; celtne, telpas, kurās darbojas šāda iestāde.
- pildījums Īpaši sagatavota produktu masa, kas tiek pildīta kulinārijas izstrādājumā, arī augļos, dārzeņos.
- kraklē stikls īpaši sagatavota sasprēgājusi stikla masa.
- nocietināties Izmantojot esošos vai izbūvējot jaunus nocietinājumus, sagatavoties aizsardzībai pret ienaidnieku.
- lietaskoks Izmantošanai sagatavots amatniecībā noderīgs kokmateriāls.
- pārsteigt Iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu).
- iestudēt Izveidot, sagatavot (lugas, operas u. tml.) izrādi; izveidot, sagatavot (piem., skaņdarba, dejas) priekšnesumu.
- iejaukt Jaucot, samaisot (ko ar šķidru vielu), sagatavot lietošanai.
- runa Kāda temata, satura (parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem; šāds izklāsts rakstveidā.
- piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- sakārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā daudzumā; kāršot sagatavot (vilnas, kokvilnas u. tml. lielāku daudzumu).
- atrakstīties Kārtot lietas formāli, sagatavot rakstiskas atbildes.
- tilināt Klāt (kaņepju stiebrus) kādā vietā, lai (tos) sagatavotu tālākai apstrādei.
- piekonservēt Konservējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (pārtikas produktus).
- iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (piem., audus).
- uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu, pret ko).
- apkūpināt Kūpinot apžāvēt, sagatavot ēšanai.
- piekūpināt Kūpinot sagatavot (ko) pietiekamā daudzumā.
- biļete Lapiņa ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild (eksāmenā); viens no iepriekš sagatavotiem jautājumu sakopojumiem kāda mācību priekšmeta eksāmenā.
- uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū sagatavotam tējas vai kafijas daudzumam, pagatavot (tēju vai kafiju).
- iztūļāties Ļoti gausi sagatavoties un sākt (ko darīt).
- seminārs Mācību nodarbība (parasti augstskolā) par noteiktu tēmu, kurā dalībnieki noklausās un apspriež pastāvīgi sagatavotus referātus vai īsus dalībnieku ziņojumus; teorētiska vai praktiska nodarbība zināšanu papildināšanai.
- izmācīt Mācot sagatavot (darbam kādā profesijā).
- apmācīt Mācot sagatavot (kādam uzdevumam, arodam, specialitātei).
- aizvadīt Mācot, audzinot sagatavot (līdz kādai pakāpei).
- izmācīties Mācoties tikt sagatavotam (kādai profesijai); mācoties kļūt par ko.
- iemaisīt Maisot iejaukt (piem., šķidrumā); maisot sagatavot.
- iemarinēt Marinējot sagatavot, iekonservēt.
- sagatave Materiāla (piem., metāla, koksnes, plastmasas) gabals, kas sagatavots (nepieciešamajos izmēros, formā u. tml.) kādas detaļas, izstrādājuma izgatavošanai.
- iemīcīt Mīcot sagatavot (mīklu); izveidojot mīklu, sagatavot cepšanai (maizi).
- sieriņš Nelielā porcijā fasēta, īpaši sagatavota biezpiena masa.
- dobe Neliels uzirdinātas un augu audzēšanai sagatavotas augsnes laukums (parasti paaugstināts); augu stādījums šādā laukumā.
- sačammāties Nesteidzīgi kam sagatavoties, sakārtoties u. tml.
- šitake No Japānas cēlusies ēdamā sēne, kuru audzē uz īpaši sagatavotiem lapu koku bluķiem silta un vējaina klimata apstākļos.
- diletantisms Nodarbošanās ar mākslu, zinātni, arodu u. tml. bez pietiekamām zināšanām, sagatavotības, profesionāli zemā līmenī.
- sa- Norāda, ka kas tiek sagādāts, sagatavots.
- ieziemot Nosedzot (ar skujām, lapām u. tml.), sagatavot (daudzgadīgus augus) pārziemošanai.
- preparāts Organisms, tā daļa, kas ir sagatavota, piem., anatomiskai, histoloģiskai izmeklēšanai, pētīšanai, arī ilgstošai uzglabāšanai.
- uzstutēt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
- pārziemināt Panākt, ka (augs) pārziemo (novietojot to īpaši sagatavotā vietā, apsedzot u. tml.).
- gaidīt Paredzēt (ko iespējamu), būt sagatavotam (uz ko).
- sagaidīt Paredzēt (ko iespējamu); būt sagatavotam (uz ko iespējamu).
- konservi Pārtikas produkti, kas speciāli sagatavoti ilgstošai uzglabāšanai.
- desa Pārtikas produkts – īpaši sagatavotā dzīvnieku zarnā vai citā materiālā iepildīta sasmalcinātas gaļas masa, ko parasti ēd aukstu, sagrieztu šķēlēs.
- zemes ierīcība pasākumu kopums, lai lauksaimnieciski nozīmīgu zemi sagatavotu mērķtiecīgai izmantošanai.
- kultūrizglītība Pasākumu kopums, lai nodrošinātu bērnu, jauniešu un pieaugušo izglītošanos kultūras jomā, viņu radošo spēju attīstīšanu gan mācību iestādē, gan ārpus tās, kā arī sagatavotu kultūras darba speciālistus.
- izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni); aizvadīt.
- ģeogrāfiskais atlants pēc vienotas programmas sagatavots sistemātisks ģeogrāfisko karšu krājums.
- pedagogs Persona, kas ir ieguvusi pedagoģisko izglītību un ir sagatavota mācīšanas un audzināšanas darbam izglītības iestādē; pedagoģijas speciālists, skolotājs, audzinātājs.
- repetitors Persona, kas palīdz skolēnam sagatavot uzdevumus, sagatavoties eksāmenam u. tml.; mājskolotājs.
- iebarot Pievilināt (zivis), iekaisot, nogremdējot ēsmu kādā ūdenskrātuves vietā; šādi sagatavot (kādu ūdenskrātuves vietu) makšķerēšanai.
- saplēst Plēšot, šķeļot u. tml. iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā.
- manuskripts Publicēšanai sagatavots kāda darba oriģinālteksts.
- palīgražotne Ražotne, kas palīdz sagatavot produkciju (galvenajam uzņēmumam); ražotne, kurā tiek veikti dažādi palīgdarbi.
- (uz)turēt kārtībā Rūpēties, lai (piem., darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- turēt kārtībā Rūpēties, lai (piem., darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- sarūpēt Sagādāt, arī sagatavot (ko).
- sastrādāt sagatavot (augsni, tīrumu) sējai.
- ieziemot sagatavot (bišu saimes) ziemas guļai.
- iesvaidīt sagatavot (īpašam darbam), iepazīstināt (ar amata noslēpumiem).
- sapost sagatavot (kādam nolūkam).
- sastrādāt sagatavot (kokmateriālus), piem., apdarinot, cērtot, zāģējot; apdarinot, cērtot, zāģējot (nocirstu koku), pārveidot (to) par ko.
- izmācīties sagatavot (mācību priekšmetu); izpildīt mācību priekšmetā uzdoto.
- iejaut sagatavot (mīklu), iejaucot miltus (ierauga) šķidrumā.
- savīkšt sagatavot (norisi, darbību u. tml.); arī sagādāt (1), sarūpēt (ko).
- likt gulēt sagatavot (parasti bērnu) gulēšanai un novietot, lai guļ.
- sastrādāt sagatavot (pārtikas produktus) (piem., smalcinot, mīcot); šādā veidā pārveidot (pārtikas produktus) par ko.
- inscenēt sagatavot (piem., lugas, operas) izrādi (parasti skatuviski sarežģītu, ar lielu personāžu).
- sataisīt sagatavot lietošanai (piem., ēdienu).
- apstrādāt sagatavot lietošanai, tālākai pārstrādei.
- iejaut maizi sagatavot mīklu maizei.
- bruņoties sagatavot sevi ar nepieciešamajām zināšanām, īpašībām u. tml.
- ielikt sagatavot un ievietot (piem., uzglabāšanai).
- izlaist sagatavot un laist apgrozībā, pārdošanā.
- piestādīt rēķinu sagatavot un nosūtīt (kam) rēķinu, pieprasot (tā) samaksu.
- iesālīt sagatavot uzglabāšanai, apkaisot, ierīvējot ar sāli vai ieliekot sāls šķīdumā.
- ieskābēt sagatavot uzglabāšanai, izraisot (produktos) skābšanas procesus.
- iekonservēt sagatavot uzglabāšanai, pasargājot no bojāšanās.
- ziemināt sagatavot ziemas periodam, pārziemošanai.
- sataisīt sagatavot, ierīkot izmantošanai, sakārtot lietošanai.
- iestādīt sagatavot, noregulēt (parasti automātisku iekārtu) noteiktu operāciju veikšanai.
- sačabināt sagatavot, sagādāt.
- organizēt sagatavot, sarīkot (piem., pasākumu).
- kvalifikācija sagatavotība (kādam amatam, profesijai); specialitāte.
- kvalifikācija sagatavotības pakāpe (kāda darba, aroda veikšanai); šādas sagatavotības pakāpes atzīšana.
- sarīkoties sagatavoties (kā) veikšanai.
- saspļaut sagatavoties (kāda, parasti smaga) darba veikšanai; saņemties, sasparoties.
- saposties sagatavoties (kādam nolūkam).
- sakārtoties sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
- sataisīties sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
- savīstīt dūres sagatavoties sist, kauties ar dūrēm.
- iztaisīties sagatavoties un doties ceļā.
- sagatavot stundu sagatavoties, arī gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
- gatavot stundu sagatavoties, arī gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
- ietaisīties sagatavoties, iesākt (ko darīt); iztaisīties.
- sataisīties sagatavoties, lai dotos ceļā.
- savīkstīties sagatavoties, sataisīties (pasākumam, braucienam u. tml.).
- lietkoks sagatavots kokmateriāls – lietaskoks.
- sagatave sagatavotu datu, paraugu, sastāvdaļu u. tml. kopums (kā) izveidošanai, pagatavošanai.
- ko Dievs devis saka par ēdienu, kādu bijis iespējams sagatavot.
- pie visa gatava saka, ja pašam nav nekas jādara, viss ir sagādāts, sarūpēts, sagatavots.
- iešūpoties Saņemties, sagatavoties, koncentrēties u. tml., lai iesāktu (kādu darbu).
- iestrādāt Sastrādāt, sagatavot (augsni, zemi) sēšanai, stādīšanai.
- pietaisīt Sataisīt, sagatavot (ēdienu) lielākā vai pietiekamā daudzumā, tā, ka piepilda (ko).
- uzriktēties Sataisīties, sagatavoties.
- sanītīt Savērt nītīs (šķērus); sagatavot aušanai (verot nītīs šķērus).
- linga Senatnē – metamais ierocis (cilpa, kurā ievieto akmeni vai īpaši sagatavotu lodi); šāda veida rotaļu rīks.
- ātrās reaģēšanas vienība speciāli sagatavota, bruņota un ekipēta valsts drošības struktūru vienība (piem., cīņai pret terorismu).
- spridzeklis Sprādziena radīšanai sagatavota sprāgstviela vai īpaša ierīce.
- žāvēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, lai sagatavotu (tos) ilgākai glabāšanai, pārveidotu (to garšu).
- sakapāt Šādā veidā sagatavot (ko) lielākā daudzumā; šādā veidā sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- uzlējums Šķidrums, kas uzliets un nostāvināts uz īpaši sagatavotām, parasti augu, daļām.
- skolniecisks Tāds, kam ir viduvējs, zems zināšanu, profesionālās sagatavotības, prasmes līmenis; tāds, kurā neizpaužas patstāvība, radoša ierosme.
- sagatavošana Tāds, kas ir paredzēts, lai sagatavotu iestājeksāmeniem vai mācībām kādā mācību iestādē.
- gatavs Tāds, kas ir sagatavojies, sagatavots (ko veikt); tāds, kas ir ar mieru (ko darīt).
- vienkāršs Tāds, kas nav grūts, nav sarežģīts; tāds, kura paveikšanai, izpratnei, apguvei nav nepieciešama liela fiziska vai garīga piepūle, arī tāds, kas neprasa speciālu sagatavotību.
- negatavs Tāds, kas nav līdz galam sagatavots lietošanai.
- gatavs Tāds, kura veidošana, izgatavošana, apstrāde ir pilnīgi pabeigta; tāds, kas ir sagatavots lietošanai, patērēšanai.
- nekvalificēts Tāds, kura veikšanai nav nepieciešama speciāla sagatavotība.
- satēst Tēšot sagatavot, arī izgatavot (ko); tēšot sagatavot, arī izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- notīrīt Tīrot sagatavot (ko) tālākai apstrādei, izmantošanai.
- instalēt Uzstādīt, sagatavot darbam (datoru); ieprogrammēt (programmatūru).
- ievārīt Vārot (ogas, augļus ar cukuru), sagatavot (tos) uzglabāšanai.
- nītīt Verot nītīs šķērus, sagatavot aušanai.
- ērkulis Vērpšanai sagatavota (vilnas, linu, pakulu) kodaļa.
- kodaļa Vērpšanai sagatavots (piem., vilnas) šķiedru kopums.
- arodizglītība Vidējā profesionālā izglītība, kurā tiek sagatavoti kvalificēti darbinieki noteiktām profesijām.
- moderators Vidutājs, starpnieks (plašsaziņas līdzekļos) –cilvēks, kas norunā sagatavotu tekstu.
- miga Vieta (parasti īpaši sagatavota), kur uzturas un guļ dzīvnieks un viņa mazuļi.
- augšgala krautuve vieta, kurā koncentrē cirsmā sagatavotos stumbrus izvešanai.
- sazāģēt Zāģējot sagatavot.
- speķis Zemādas tauku slānis (cūkai); šāda tauku slāņa šķēle, gabals; šāda tauku slāņa šķēle, gabals, kas ir sagatavots ēšanai.
- bedre Zemē izrakts un īpaši sagatavots padziļinājums (sakņu, lopbarības ieziemošanai).
- uzsmērēt Ziežot (ko) virsū, sagatavot.
- mežzinības Zināšanu kopums par mežsaimniecību; studiju programma, kuras mērķis ir sagatavot mežsaimniecības speciālistus.
- komerczinības Zināšanu kopums par uzņēmējdarbību – tās uzsākšanu, vadīšanu, pilnveidošanu; studiju programma, kuras mērķis sagatavot uzņēmējdarbības speciālistus.
- šifrēšana Ziņojuma apstrādes process, ko veic tā sagatavotājs vai nosūtītājs, lai padarītu ziņojuma saturu citiem nesaprotamu, izņemot adresātu, kam tas paredzēts.
- piežāvēt Žāvējot sagatavot (ko) tik lielā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
- iežāvēt Žāvējot sagatavot (ko) uzglabāšanai.
Atrasts piemēros (103):
- kubikmetrs Aprēķināt sagatavotās koksnes daudzumu kubikmetros.
- sagatavot Ātri sagatavot kokteili.
- apslacīt Cepšanai sagatavoto zivi apslaka ar citrona sulu.
- diaprojektors Darbam sagatavots diaprojektors.
- folklorists Folkloristu sagatavots krājums.
- kartogrāfs Hidrogrāfu un kartogrāfu sagatavotās jūras kartes.
- iesēt Iesēt sēklu labi sagatavotā zemē.
- priekša Kad ceļojumam viss sagatavots, tad tik uz priekšu!
- sagatavotība Laba fiziskā sagatavotība.
- profesionāls Laba profesionālā sagatavotība.
- priekšnesums Labi sagatavoti priekšnesumi.
- sagatavot Labi sagatavoti speciālisti.
- laikus Laikus sagatavoties mācībām.
- mehanizēt Mehanizēti sagatavot augsni, novākt ražu.
- nepietiekams Nepietiekami sagatavoties mācību stundām.
- noslogot Noslogot skābēšanai sagatavotos gurķus.
- teftelis Pārlej sagatavoto mērci tefteļiem.
- sālījums Pārliet ar sagatavotu sālījumu.
- pienācīgs Pienācīgi sagatavoties pavasara sējai.
- pārsteigt Piepeši sākusies ziema pārsteidz autovadītājus nesagatavotus.
- ūdenslīdējs Pirmā sagatavotā profesionālā ūdenlīdēja.
- pirotehniķis Pirotehniķu sagatavotā uguņošana.
- praktikants Praktikanta profesionālā sagatavotība.
- priekšlaikus Priekšlaikus sagatavoties plūdiem.
- rindot Rindot sagatavotās konservu burciņas.
- sektors Sacensības notiek īpaši sagatavotos sektoros.
- apkure sagatavot apkures sistēmas ziemai.
- sagatavot sagatavot augsni stādīšanai.
- sagatavot sagatavot augstas klases sportistus.
- numurs sagatavot baleta numuru.
- barotne sagatavot barotni.
- sagatavot sagatavot bērnu skolas gaitām.
- saime sagatavot bišu saimi pārziemošanai.
- sagatavot sagatavot biznesa plānu.
- trase sagatavot bobsleja trasi sacensībām.
- bridnis sagatavot bridni zvejai.
- CV sagatavot CV iesniegšanai jaunā darba vietā.
- sagatavot sagatavot dokumentus iesniegšanai.
- fiksators sagatavot fiksatoru.
- groks sagatavot groku.
- sālījums sagatavot gurķu sālījumu.
- herbārijs sagatavot herbāriju.
- sagatavot sagatavot izstādi.
- sagatavot sagatavot izvēlētajai profesijai.
- praktisks sagatavot jauniešus praktiskajai dzīvei.
- klaunāde sagatavot jaunu klaunādi.
- kupāti sagatavot kupātus.
- sagatavot sagatavot ķiršu kompotu.
- indikators sagatavot lakmusa indikatoru.
- sagatavot sagatavot laša fileju.
- lauks sagatavot laukus sējai.
- ledus sagatavot ledu sacensībām.
- ledusceliņš sagatavot ledusceliņus sacensībām.
- sagatavot sagatavot malku visai ziemai.
- sagatavot sagatavot marinētus gurķus.
- mazs sagatavot mazu dāvaniņu.
- publikācija sagatavot monogrāfiju publikācijai.
- cienasts sagatavot nelielu cienastu.
- kūlis sagatavot niedru kūļus jumtu jumšanai.
- pakete sagatavot normatīvo aktu paketi.
- papildbarība sagatavot papildbarību meža dzīvniekiem.
- potmateriāls sagatavot potmateriālu.
- sagatavot sagatavot priekšnesumus.
- sagatavot sagatavot runu.
- smilšērkšķis sagatavot smilšērkšķus ziemai.
- elektrotehnika sagatavot speciālistus elektrotehnikā.
- stereoprogramma sagatavot stereoprogrammu.
- proviants sagatavot tālajam ceļam proviantus.
- sagatavot sagatavot telpas svinībām.
- tenderis sagatavot tendera dokumentāciju.
- tribīne sagatavot tribīnes dziesmusvētku dalībniekiem.
- sagatavot sagatavot vairākus jauniestudējumus.
- dokumentācija sagatavot vajadzīgo dokumentāciju.
- zeme sagatavot zemi sējai.
- sagatavot sagatavot ziemai cidoniju sīrupu.
- konservi sagatavot ziemai konservus.
- barība sagatavot, izēdināt lopiem barību.
- metodika sagatavot, izstrādāt metodiku.
- saistībraksts sagatavot, parakstīt saistībrakstu.
- iegāzties sagatavotā java iegāžas veidnēs.
- izgaist sagatavotā runa bija izgaisusi no galvas.
- iegriezties sagatavotajā vietā skrūve iegriezās viegli.
- sazilēt sagatavotie zāģbaļķi sazilē krautuvēs.
- sagatavoties sagatavoties darba pārrunām.
- sagatavoties sagatavoties ekonomiskai krīzei.
- iespējams sagatavoties iespējamām krīzes situācijām.
- sagatavoties sagatavoties iestāju eksāmeniem.
- sagatavoties sagatavoties ilgai vienatnei.
- sagatavoties sagatavoties ilgākam braucienam.
- kāpiens sagatavoties kāpienam kalnā.
- sagatavoties sagatavoties startam sacensībās.
- sagatavoties sagatavoties uz visļaunāko.
- piepildīt sagatavoto bedri piepilda ar kūdru.
- sarīkojums Skolas sarīkojumā bērni rādīja pašu sagatavotus priekšnesumus.
- steigt Sola salu, jāsteidz dārzs sagatavot ziemai.
- atlētisks Sportista atlētiskā sagatavotība.
- tehnisks Sportista fiziskā un tehniskā sagatavotība.
- sagatavotība Sportistu psiholoģiskā sagatavotība.
- sagatavotība Tehniskā sagatavotība.
- trūkt Trūka laika sagatavoties eksāmenam.
- sagatavotība Vērtēt studentu sagatavotību.
- tik Viesiem viss sagatavots, tik neviens vēl nav atbraucis.
- vispirms Vispirms tika sagatavots viss nepieciešamais darbam.
sagatavot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV