Paplašinātā meklēšana
Meklējam riest.
Atrasts vārdos (37):
- riest:1
- briest:1
- riests:1
- griesti:1
- izriest:1
- riestot:1
- sariest:1
- spriest:1
- aizriest:1
- nobriest:1
- riestava:1
- sabriest:1
- uzbriest:1
- apspriest:1
- iespriest:1
- izspriest:1
- nospriest:1
- pārbriest:1
- piebriest:1
- saspriest:1
- ieriesties:1
- izriesties:1
- pārspriest:1
- piespriest:1
- priesteris:1
- priesteris:2
- sariesties:1
- spriesties:1
- pieriesties:1
- priesterība:1
- apspriesties:1
- iespriesties:1
- izspriesties:1
- saspriesties:1
- starpgriesti:1
- aizspriesties:1
- virspriesteris:1
Atrasts etimoloģijās (8):
- No latīņu critika, grieķu kritikē (technē) 'māksla spriest, vērtēt'. (šķirklī kritika)
- No grieķu archiereus 'virspriesteris'. (šķirklī arhierejs)
- No franču bonze, kam pamatā japāņu bonzō, bonsō 'priesteris'. (šķirklī bonza)
- No sanskrita brahman 'priesteris'. (šķirklī brahmanis)
- No latīņu disputare 'apspriest, strīdēties'. (šķirklī disputs)
- No latīņu consultare 'apspriesties'. (šķirklī konsultēt)
- No vācu Kritizismus, kam pamatā latīņu critica, grieķu kritikē 'māksla spriest, vērtēt'. (šķirklī kriticisms)
- No vācu Priester, kam pamatā latīņu presbyter 'vecākais'. (šķirklī priesteris)
Atrasts normatīvajos komentāros (1):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (139):
- debatēt Apspriest (piem., sapulcē, konferencē kādu jautājumu, priekšlikumu, problēmu u. tml.); strīdēties, apmainīties domām (par ko).
- diskutēt Apspriest strīdīgu jautājumu, piedalīties diskusijā.
- plafons Ar gleznojumiem un ciļņiem rotāti griesti vai to daļa.
- kesons Arhitektonisks veidojums – padziļinājums griestos, arī arku un velvju iekšējās virsmās.
- apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai samazināt piespriesto sodu.
- uzblīst Atkūstot, piesūcoties ar mitrumu, uzbriest, kļūt staignam; piesūkties ar mitrumu, palielināties apjomā (parasti biezumā).
- sabriest Augot, attīstoties palielināties apjomā; piebriest.
- nocietēt Augot, nobriestot kļūt cietam (par augiem, to daļām).
- krīvu krīvs augstākais garīdznieks, virspriesteris.
- brahmanis Augstākās (priesteru) kastas pārstāvis (Indijā).
- piebriest Briestot palielināties apjomā; nogatavoties.
- pārbriest Briestot pārsniegt vajadzīgo vai vēlamo gatavības pakāpi.
- nobriest Briestot sasniegt pilngatavību; pilnībā nogatavoties.
- sprāgt Briestot strauji vērties vaļā, strauji parādīties.
- bonza Budistu priesteris un mūks (Japānā, Ķīnā).
- sabriest Būt gatavam (ko darīt), nobriest (kam).
- rādīt Būt tādam, pēc kā var ko spriest.
- jaukt galvu Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- nāvinieks Cilvēks, kam ir piespriests nāves sods.
- notiesātais Cilvēks, kas ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu un kam ir piespriests sods.
- marasmatiķis Cilvēks, kas nespēj loģiski, sakarīgi domāt, spriest; idiots (2).
- klēriķis Cilvēks, kas pieder pie garīdzniecības – mācītājs, priesteris, garīgā semināra audzēknis u. tml.
- husīti Čehu reformatora, priestera Jana Husa piekritēji 15. gadsimtā.
- rādītājs Dati, kas ļauj spriest par (kā) īpašībām, kvalitāti.
- frīze Dekoratīva horizontāla josla (piem., uz sienas, pie griestiem).
- karnīze Dekoratīva mala, josla (piem., uz sienas pie griestiem); josla, kas atdala sienu no jumta; dzega.
- bāzt visu vienā maisā domāt, spriest par visiem vienādi.
- filozofēt Domāt, spriest, diskutēt par fundamentāli svarīgiem jautājumiem.
- funktierēt Domāt; spriest.
- izspriesties Dziļi, vispusīgi (savā starpā) izanalizēt, izspriest; ilgāku laiku, daudz spriest.
- vainags Ēkas karkasa guļkoku josla, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi; katra atsevišķa guļbūves baļķu kārta.
- stāvs Ēkas, celtnes horizontāla konstruktīvā daļa, kas norobežota ar grīdu un griestiem vai jumtu.
- skaliņš Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas.
- starpgriesti Griesti, kas sadala, parasti celtni, atsevišķos stāvos, atsevišķās telpās.
- vērbaļķis Griestu sija.
- tapetes Iekšsienu, retāk griestu, apdares materiāls – papīra vai cita plāna materiāla sloksnes.
- pārsprāgt Ieplīst, rasties plaisai (kam briestot, pārgatavojoties u. tml.).
- panno Ierāmēts gleznojums, ornaments vai dekoratīvs veidojums uz sienas vai griestiem.
- saspriesties Iespriesties (kur) – par kā lielāku daudzumu.
- aizspriesties Iespriesties (rīklē) – par ēdienu.
- iespiesties Iesprūst, iespriesties.
- sēde Iestādes, organizācijas u. tml. darbinieku vai locekļu sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu.
- aizspiesties Iestrēgt (rīklē), aizspriesties.
- zelēt Ilgu laiku runāt (par ko, arī par kādu), pārspriest (ko).
- izskatīt Izanalizēt, apspriest (piem., kādu jautājumu).
- tiesāt Izskatīt (kādas personas) lietu tiesā [1] (1); arī spriest tiesu.
- iztiesāt Izspriest tiesā; tiesāt un pabeigt tiesāt (ko).
- apmetums Javas kārta, ar ko pārklāj (sienas, griestus).
- krāsot Klāt ar krāsu (ēkas) ārpusi, (telpas) sienas, grīdu, griestus u. tml.
- dzeltēt Kļūt dzeltenam, augiem, to daļām nobriestot, kļūstot gataviem.
- nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
- apspriesties Kopīgi apspriest, apmainīties domām.
- tirzāt Kritiski apspriest, analizēt, vērtēt.
- griestu lampa lampa, ko pakar pie griestiem.
- pazaudēt galvu Ļoti iemīlēties, zaudējot spēju loģiski domāt un spriest.
- bezprāts Nespēja saprātīgi spriest; bezprātība, neprāts.
- neredzēt tālāk par savu degungalu nespēt tālredzīgi spriest.
- neredzēt tālāk par savu deguna galu nespēt tālredzīgi spriest.
- skaldīt matus nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.
- krustām šķērsām No dažādiem viedokļiem, daudz, pamatīgi (spriest, domāt u. tml. par ko).
- klinšu zīmējumi no paleolīta laikmeta saglabājušies attēli un zīmes uz klinšu alu sienām vai griestiem.
- balsināt Noklāt (piem., sienu, griestus) ar baltu (krīta, kaļķu) maisījumu.
- izšūt Noklāt ar dēļiem vai kādu citu materiālu un nostiprināt (parasti sienas, griestus).
- lasījums Noteikta (piem., likumprojekta) stadija, kurā (tas) tiek izskatīts, apspriests.
- nobriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nobriest, nogatavojas.
- piebriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piebriest.
- sabriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sabriest (1).
- uzbriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzbriest (1).
- briedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzbriest.
- sagrozīt galvu Panākt, ka (kāds) sāk domāt, spriest citādi.
- noklusināt Panākt, ka (kas) netiek apspriests, risināts.
- sajaukt galvu panākt, ka sāk domāt, spriest, parasti pilnīgi, citādi.
- soda sankciju kumulācija par dažādiem noziegumiem piespriesto sodu apvienošana.
- pārspriest Pārrunāt, apspriest (kādu jautājumu, notikumu, faktu u. tml.).
- reflektēt Pārspriest, apcerēt.
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas) personas, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus.
- sapulce Pasākums, kurā piedalās noteikta cilvēku grupa, lai kopīgi apspriestu viņiem aktuālus jautājumus, risinātu problēmas, pieņemtu lēmumus u. tml.
- izkūkot prātu pazaudēt spēju saprātīgi domāt, spriest.
- katordznieks Persona, kam piespriesta katorga.
- komisija Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai apspriest un izlemt noteikta rakstura jautājumus.
- puzuris Pie griestiem karināms veidojums (parasti no salmiem) telpu rotāšanai.
- lustra Pie griestiem piekarama apgaismošanas ierīce, kas sastāv no vairākiem gaismas ķermeņiem.
- uzblīst Piebriest, izspiesties; rasties un palielināties.
- disputēt Piedalīties disputā; apspriest strīdīgu jautājumu.
- taisīt spriedumu pieņemt spriedumu, nospriest.
- sodīt Piespriest (kādam) sodu.
- izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, viscaur sabriest un kļūt smagam.
- pārplīst Plaukstot, briestot atvērties (par augu daļām).
- plīst Plaukstot, briestot vērties vaļā (par augu daļām).
- vaidelote Priesteriene, reliģisko rituālu izpildītāja svētnīcā (senajām baltu tautām).
- svētnieks Priesteris, garīdznieks.
- orākuls Priesteris, kas kādas dievības vārdā pareģo vai sniedz atbildi uz cilvēku jautājumiem; viņa vēstījums.
- krīvs Priesteris, zintnieks (seno baltu tautām).
- priesterība Priesteru konfesionālais stāvoklis, pienākumu kopums; priesteru kopums; arī garīdzniecība.
- prezbiterijs Priesteru telpa baznīcā, arī altārtelpas daļa, kuru parasti nošķir paaugstināts grīdas līmenis.
- izriesties Refl. --> izriest (2).
- sariesties Refl. --> sariest (1); veidoties (par pumpuriem).
- briedums Rezultāts --> briest (1); gatavība.
- viest riest (1).
- spriedelēt Runāt, spriest (par ko), parasti vispārīgi, bez dziļāka satura vai pamatojuma.
- pavārīties Runāties, apspriesties (par ko).
- galva ir uz pleciem saka par cilvēku, kas ir spējīgs domāt, spriest patstāvīgi.
- prātu maizē apēdis saka par cilvēku, kas zaudējis spēju pareizi spriest un rīkoties.
- acis ir pierē saka par spēju pašam redzēt, spriest.
- širmis aiziet ciet saka, ja (kādam) zudusi spēja saprātīgi domāt, spriest.
- juceklis galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- putra galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi, loģiski domāt, spriest.
- čakarēt smadzenes saka, ja kāds uzmācīgi cenšas ievirzīt (kāda) domas citā virzienā, panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- šīberis aizkrīt ciet saka, ja zūd spēja saprātīgi spriest, domāt.
- šīberis aiziet ciet saka, ja zūd spēja saprātīgi spriest, domāt.
- uz pieres nav rakstīts saka, norādot, ka pēc ārējām pazīmēm nevar spriest (par ko).
- apaļais galds sanāksme, sarunas, kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības apspriest kādu jautājumu.
- sapumpurot Sariest pumpurus (par augiem, to daļām).
- vestāliete Senajā Romā – mājas pavarda dievietes Vestas kulta priesteriene.
- levīts Senebreju priesteris un tempļa kalpotājs, kas pēc Vecās derības cēlies no Jēkaba dēla Levija cilts.
- mērkaziņa Sloku dzimtas putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi un riesta laikā tēviņiem raksturīgu, kazas blējienam līdzīgu kliedzienu [Gallinago gallinago].
- noraidījums Soda veids sporta spēlē – par noteikumu pārkāpumu piespriests aizliegums tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
- aizspiesties Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi); aizspriesties.
- notiesājošs spriedums spriedums, pēc kura apsūdzētais tiek atzīts par vainīgu un tam tiek piespriests attiecīgs sods.
- mērīt ar savu olekti spriest (par ko) no sava viedokļa.
- mērot ar savu olekti spriest (par ko), vērtēt (ko) tikai no sava viedokļa.
- rēķināt Spriest, domāt (par ko), apsvērt (ko).
- pusdulla galva stāvoklis, kad (kāds) nav spējīgs skaidri domāt, loģiski spriest.
- iegāzties Strauji iebrukt (piem., par griestiem, jumtu).
- saskriet Strauji saplūst, sariesties, satecēt.
- traks Tāds, kam (emociju, pārdzīvojumu ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi spriest, pareizi izturēties, rīkoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- notiesātais Tāds, kas ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu un kam ir piespriests sods.
- neizšķirts Tāds, kas nav izšķirts, izspriests, ir palicis neskaidrs.
- bezprātīgs Tāds, kas nespēj saprātīgi spriest; neprātīgs.
- domājošs Tāds, kas spēj patstāvīgi domāt, spriest; tāds, kam ir raksturīga patstāvīga domāšana, spriešana.
- sienaugša Telpa (piem., kūtī, klētī) starp griestiem un jumta segumu, ko izmanto siena glabāšanai.
- istabaugša Telpa starp augšējā stāva griestiem un jumta pārsegumu.
- klētsaugša Telpa starp klēts griestiem un jumta segumu.
- kūtsaugša Telpa starp kūts griestiem un jumta segumu.
- šķūņaugša Telpa starp šķūņa griestiem un jumta segumu.
- jurisdikcija Tiesības (pilnvaras, kompetence) spriest tiesu un tiesāšanās kārtība.
- prejudiciāls Tiesisks jautājums, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu.
- aizspriedums Uzskats (parasti iepriekš pieņemts), kas pauž negatīvu attieksmi un traucē objektīvi spriest, pareizi rīkoties.
- pumpurot Veidot, riest pumpurus (par augiem).
Atrasts piemēros (200):
- mirdzeklis ..no griestiem melnā ķēdē nolaidās kroņlukturis, dzintara mirdzekļiem apkārts..
- pieskanēt ..valodas mijās un vijās cita ar citu, kāpa līdz zemajiem griestiem, pieskanēja mazo telpu..
- lukturis ..žuburainos koka lukturos, kuri istabā karājas pie griestiem, iedegas sveces.
- līmenisks "Ja tīk, vari likties līmeniski tanī zvilnī un skaitīt četrstūrus griestos."
- briest Āboli, graudi, vārpas briest.
- monstrance Ai tēvu novads – pāri novadiem! Kā monstrance uz rokām priesteriem Uz saviem cēliem pakalniem tu stāvi.
- palīst Alas griesti kļuva tik zemi, ka kādu gabalu nācās palīst uz vēdera.
- režģis Alumīnija režģu griesti.
- riests Aļņu riests.
- apgleznot Apgleznot sienas, griestus.
- apkūpināt Apkūpināt griestus un sienas.
- apkvēpināt Apkvēpināt griestus.
- uzbriest Apliet pupiņas, lai līdz rītam uzbriest.
- aplupt Aplupuši griesti, durvis.
- apmelnēt Apmelnējuši griesti.
- apmest Apmest ēkas sienas un griestus.
- grāmatniecība Apspriest aktuālus latviešu grāmatniecības jautājumus.
- apspriest Apspriest jaunākos notikumus.
- apspriest Apspriest jautājumu, izteiktos priekšlikumus.
- gaisotne Apspriest jautājumus savstarpējās saprašanās gaisotnē.
- kuluāri Apspriest Saeimas kuluāros.
- programma Apspriest valsts investīciju programmu turpmākiem trim gadiem.
- apspriest Apspriest, kā rīkoties turpmāk.
- priekšlikums Apspriest, pieņemt priekšlikumu.
- apspriesties Apspriesties ar citiem, kā labāk rīkoties.
- loks Apspriesties ģimenes lokā.
- apšūt Apšūt griestus ar koka dēļiem.
- iespriesties Ar nesamajiem iespriesties šaurajā ejā.
- augsts Augsti griesti.
- griesti Augsti griesti.
- sabriest Auzu pārslas sabriest.
- krīts Balsināt griestus ar krītu.
- priesteris Baltu cilšu priesteri.
- briest Briest apņemšanās.
- briest Briest konflikts.
- briest Briest naids, atriebība.
- vārpa Briestošas rudzu vārpas.
- priesteris Budistu priesteris.
- glāze Caur glāžu griestiem jau lauzās ass rīta zilums..
- diletantisks Diletantiski spriest.
- dūmains Dūmaina virtuve ar nokvēpušiem griestiem.
- briest Durvis mitrumā briest.
- tecēt Dzīvoklī tek griesti.
- noliet Dzīvoklim nolieti griesti.
- griesti Dzīvoklis ar zemiem griestiem.
- augstums Dzīvokļa griesti ir trīs metru augstumā.
- satuvoties Ejot tālāk, alas griesti laižas zemāk, sienas satuvojas.
- apmetums Ēkai no griestiem bira apmetums.
- riestava Es satinu savu dzīvību kā audējs savu audumu. Viņš mani nogriež kā izaustu audumu, kas satinies ap riestavu.
- griesti Finansējuma griestu noteikšana.
- atdurties Galva gandrīz atduras zemajos griestos.
- atmesties Galva gandrīz atmetas būdas griestos.
- sasniegt Griesti bija tik zemi, ka tos varēja sasniegt ar roku.
- uzgrūt Griesti draud uzgrūt uz galvas.
- sašaudīt Griesti ložu sašaudīti.
- nokūpēt Griesti nokūpējuši melni.
- nopelēt Griesti nopelējuši melni.
- starpkārta Griestos iebūvētas skaņas izolācijas materiālu starpkārtas.
- skrubināties Griestos skrubinās pele.
- izbirzt Griestu apmetums no mitruma sāka izbirzt.
- kasete Griestu kasetes.
- spuldze Griestu lampa ar vairākām spuldzēm.
- medaljons Griestu medaljons.
- panno Griestu panno.
- plafons Griestu plafoni.
- stūrlīste Griestu plakņu lauzuma un sienu sadures vietās izmanto stūrlīstes.
- griesti Griestu spuldze.
- šķērssija Griestu šķērssija.
- šuve Griestu šuve.
- apmetums Griestu, sienu apmetums.
- rotāt Griestus rotā brūnas koka sijas.
- piebriest Grūtniecības laikā krūtis piebriest.
- gudrs Gudri spriest par ko.
- rozete Ģipša griestu rozete.
- iebrukt Iebrukuši griesti.
- virspriesteris Iegūt virspriestera statusu.
- sabriest Ieliet mucā ūdeni, lai sabriest.
- iespriest Iespriest galvu rokās.
- iespriest Iespriest rokas sānos.
- iestutēt Iestutēt griestu nostiprinājumam jaunu siju.
- priesterība Iesvētīt priesterībā.
- ietonēt Ietonēt sienas un griestus gaišā krāsā.
- priesteris Indiešu cilts priesteris.
- netiklis Interneta netiklim piespriests sods.
- īre Īres griestu atcelšana.
- izbalsināt Izbalsināt griestus, sienas.
- starpgriesti Izbūvēt starpgriestus.
- izgleznot Izgleznot zāles sienas, griestus.
- programma Izplānot, apspriest kongresa programmu.
- izriest Izriest ziedus.
- izspriest Izspriest lietu pēc būtības.
- izspriest Izspriest svarīgu jautājumu.
- izspriest Izspriest, kā rīkoties.
- kaļķot Kaļķot griestus, sienas.
- kapucīni Kapucīnu priesteris.
- griesti Karjeras griesti.
- karnīze Karnīze pie griestiem.
- priesteris Katoļu, pareizticīgo priesteris.
- priesteris Klausīties priestera sprediķi.
- konceptuāls Konceptuāli apspriest celtniecības plānu.
- kopīgs Kopīgi apspriest jautājumu.
- priesteris Koptu priesteri.
- kvēpains Kvēpaini griesti.
- priesteris Ķeltu priesteriene.
- ķikuts Ķikuta riesta rituāls.
- pārbriest Labība pārbriest.
- uzbriest Lapu pamatne sāk uzbriest.
- apkvēpt Lauku pirts griesti un sienas apkvēpuši.
- nokvēpt Logi, griesti pavisam nokvēpuši.
- uzbriest Ļaut biezputrai uzbriest.
- nobriest Ļaut vīnam nobriest.
- griesti Maksātspējas griesti.
- nobriest Mākslinieks un tā talants tā īsti nobriest tikai pusmūžā.
- kvēpt Manu bērnību pavarda dūmi vij, Zemi griesti un kvēpušas sienas..
- kongregācija Mariāņu kongregācijas priesteris.
- klakšķināt Mednis riestā klakšķina.
- poza Medņu gaiļa riesta poza.
- mednis Medņu riesta dziesma.
- špaktelēt Meistars špaktelē sienas un griestus.
- uzlidot Mērkaziņa riestojot uzlido augstu gaisā.
- vestāliete Miesas priesteriene hetēra vīrieti apmierina, bet gara priesteriene vestāliete to garīgi paceļ.
- postīt Mitrums postīja vēsturiskās ēkas sienas un griestus.
- mozaīkveida Mozaīkveida griesti, baznīcas kupols.
- laiks Nārsta, riesta laiks.
- nekompetents Nekompetenti spriest.
- nenoturīgs Nenoturīgi alas griesti.
- neņemties Neņemos par to spriest.
- atkrist No griestiem atkritis apmetums.
- krāsa No griestiem lobās nost vecā krāsa.
- nobirt No griestiem nobiris apmetums.
- nogāzties No griestiem nogāzās apmetums.
- nokrist No griestiem nokritis apmetums.
- nobalsināt Nobalsināt sienas, griestus.
- nobriest Nobriest ideja, plāns.
- nobriest Nobriest lēmums, apņēmība.
- priesterība Nokalpot priesterībā visu mūžu.
- nokasīt Nokasīt griestus.
- gaišs Nokrāsot gaišus griestus un durvis.
- balts Nokrāsot griestus baltus.
- nopūst Nopūst griestus ar krāsu.
- nošpaktelēt Nošpaktelēt griestus, durvis.
- nošūpoties Nošūpojās lustra pie griestiem.
- ordinēt Ordinēt par priesteri.
- paipala Paipalu riests.
- sabriest Pār pilsētu sabriest negaiss.
- satrunēt Pārlūstot satrunējušai sijai, iebrukuši griesti.
- pārspriest Pārspriest aktuālākos jautājumus.
- pārspriest Pārspriest jaunumus.
- projekts Pārspriest nākotnes projektus.
- gruntēt Pēc slīpēšanas griestus gruntē ar grunts krāsu.
- briest Pēc treniņiem muskuļi sāka briest.
- karāties Pie griestiem karājas lustra.
- zaigot Pie griestiem zaigo kristāla lustra.
- piekarams Piekaramie griesti.
- piespriest Piespriest 20 gadu cietumsodu.
- rīkste Piespriest 60 sitienus ar rīkstēm.
- piespriest Piespriest mūža ieslodzījumu.
- piespriest Piespriest naudas sodu.
- pakārt Piespriest nāvessodu pakarot.
- nāvessods Piespriest nāvessodu.
- piespriest Piespriest nosacītu sodu.
- katorga Piespriest sešus gadus katorgā.
- puse Piespriest vainīgajai pusei naudas sodu.
- sarkankoks Pils priekštelpas sienu paneļi un griesti ir darināti no sarkankoka.
- apkūpēt Pirts griesti bija apkūpējuši.
- pliukš Pliuks! – pudeles korķis atsitas pret griestiem.
- sapratnisks Pozitīvā jurisprudence, pēc Hēgeļa domām, ir sapratniska un vēsturiska zinātne, kas balstās uz autoritāti un vienkāršu formālu spriestspēju.
- prātīgs Prātīgi spriest.
- priesteris Priestera biktskrēsls.
- priesteris Priestera kārtā tika ordinēti vairāki mācītāji.
- mantija Priestera mantija.
- priesteris Priestera tērps.
- mariāņi Priesteri mariāņi.
- priesterība Priesterības pienākumi.
- sakraments Priesterības sakraments.
- priesterība Priesterības solījums.
- biktēt Priesteris sēdēja biktskrēslā līdz dievkalpojumam, un vēl pēc tam nācās biktēt 6 cilvēkus.
- primitīvs Primitīvi spriest par cilvēku attiecībām.
- zibināties Putni riesta laikā signalizē par savu pārākumu, zibinoties ar uzkrītošām krāsām.
- siltumizolators Putuplasta griestu plāksnes ne vien slāpē trokšņus, bet der arī kā siltumizolators.
- piekārt Puzuri, piekārti pie griestiem, griežas ap savu asi.
- nobriest Raksturs nobriest gadu gaitā.
- gleznojums Restaurēt zāles griestu gleznojumus.
- riest riest asaras acīs.
- riest riest pumpurus.
- riests riesta cīņas.
- riests riesta deja.
- riests riesta laiks.
- stirnāzis riesta periodā stirnāži regulāri, taču ar samērā lieliem intervāliem, ierejas – izdod vienzilbīgus "bā".
- riests riesta rituāls.
- kvakšķināt riestā savdabīgi kvakšķina mednis.
- virspriesteris Rīgas Kristus piedzimšanas pareizticīgo katedrāles virspriesteris.
- saprātīgs Rīkoties, spriest saprātīgi.
- uzsākt Rubeņi uzsāk riestu.
- riests Rubeņu riests.
- riestot Rudens beigās sāks riestot meža cūkas.
- sabriest Sabriest austeru ēšanai.
- samazināt Samazināt piespriesto sodu.
- priesterība Saņemt priesterību.
- sikhisms Sikhismā nav priesteru.
riest citās vārdnīcās:
LLVV