Paplašinātā meklēšana
Meklējam priede.
Atrasts etimoloģijās (3):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (18):
- konsīlijs Ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piem., slimību, tās ārstēšanas paņēmienus); ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē.
- ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos (piemēram, parastā priede, vilks, lapsa).
- koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo) garīdznieku apspriede.
- prātvēders Cilvēks, kas mēdz daudz prātot, spriedelēt.
- izspriedelēties Ilgāku laiku, daudz spriedelēt.
- piecminūte Īsa, aptuveni piecas minūtes ilga sanāksme, apspriede.
- konsistorija Katoļu baznīcā – kardinālu apspriede pāvesta vadībā.
- damaksnis Meža tips, kur aug galvenokārt priedes un egles ar bērzu piejaukumu.
- šura Musulmaņu sanāksme, apspriede.
- pundurpriede Neliela auguma, maza priede.
- kongress Plaša sanāksme, apspriede, kurā piedalās kādas organizācijas, profesionālās apvienības, partijas u. tml. pārstāvji vai pilnvaroti delegāti svarīgu jautājumu izlemšanai.
- dzintarpriede priede, no kuras sveķiem veidojies dzintars.
- pīnija Skuju koks ar zarotu vainagu lietussarga veidā; Itālijas priede [Pinus pinea].
- skuja Šaura, cieta, adatveida skujkoku (piem., priedes, egles, kadiķa) lapa.
- priežkoka Tāds, kas ir izgatavots no priedes koksnes.
- galotņu tikšanās valstu vadītāju tikšanās (apspriede).
- galotņu apspriede valstu vadītāju tikšanās (apspriede).
- samits Valstu vai valdību vadītāju apspriede; visaugstākā līmeņa apspriede.
Atrasts piemēros (102):
- aizsist ..šāviena troksnis bija tik spalgs, ka priedem aizsita ausis.
- apdarināt Apdarināt nozāģētās priedes.
- protokols Apspriedes, sanāksmes protokols.
- dēlis Bērza, priedes dēlis.
- brākšķēt Brākšķot lūst priede.
- čemurains Čemurainas priedes.
- dastot Dastot priedes, bērzus.
- dzintarpriede Dzintars ir dzintarpriedes sveķi.
- virsotne Eirozonas valstu virsotņu apspriede Briselē.
- neatturams Es mīlu tevi tā kā priede aug – Tik neatturami, tik mierīgi un klusi..
- sagatave Ēvelēta priedes koka sagatave.
- garš Gara saruna, apspriede.
- izspriedelēties Gari, visādi izspriedelēties.
- spriedelēt Gudri un gari spriedelēt.
- omulība Guļamistabā priedes mēbeles ienesīs mājīgumu un omulību.
- iecirst Iecirst robu gāžamās priedes stumbrā.
- suvenīrizdevums Izdevniecība laidusi klajā suvenīrizdevumu "Rainis. Lauztās priedes", kur klasiskais dzejolis piedāvāts vairāk nekā trīsdesmit valodās.
- izzarot Izzarotas priedes.
- izlocīt Jūras vēju izlocītas priedes.
- nīkt Jūrmalas priedes nīkst ārā.
- priede Jūrmalas priedes.
- zuzēt Kalniņā zuz Latvijas priedes.
- priede Kalnu priede.
- kongresmenis Kongresmeņu apspriede.
- noaugt Labi noaugusi priede.
- priede Lakota, ēvelēta priede.
- primabalerīna Latviešu primabalerīna Anna priede.
- stumbrs Lielās priedes stumbra apkārtmērs ir 2,4 metri.
- lielmanīgs Lielmanīgi spriedelēt, dižoties.
- pundurpriede Līka pundurpriede.
- māzerains Māzeraina priede.
- priede Melnā priede.
- priede Meža (arī parastā) priede.
- sešdesmitgadīgs Mežā aug sešdesmitgadīgas priedes.
- tvīkt Mežā tvīka priedes un vaivariņi.
- darbinieks Ministrijas darbinieku apspriede.
- lāsot No priedes stumbra lāso sveķi.
- nocirst Nocirst priedes.
- nofrēzēt Nofrēzēt priedei mizu.
- nolaist Nolaist vairākas priedes.
- aplieva Ozola, priedes aplieva.
- pārgudrs Pārgudri spriedelēt.
- plašs Plašs priedes vainags.
- plēkšņveida Plēkšņveida priedes stumbra miza.
- plest Pretī saulei savas galotnes plēta priedes.
- kraupjains priede ar kraupjainu mizu.
- suga priede ir dominējošā koku suga Latvijā.
- vienmājas priede ir vienmājas augs.
- laistīties priede saules norietā laistās kā izkausēts varš.
- priede priedes dēļi.
- elpot priedes elpo rūgtu sveķu smaržu.
- gals priedes galā sēdēja kāds putns.
- klucis priedes kluči.
- deramdiena priedes krogā notikušas deramdienas.
- priede priedes mēbeles.
- miza priedes miza.
- mūžs priedes mūžs.
- sējenis priedes sējenis.
- nolāsot priedes stumbrs nolāsojis smaržīgiem sveķiem.
- šķindelis priedes šķindelis.
- cekuls priedes šūpo savus skuju cekulus.
- šūpoties priedes šūpojas vējā.
- sveķot priedes un egles stipri sveķo.
- zāģmateriāls priedes zāģmateriāls.
- zars priedes zars.
- žuburs priedes žuburi.
- zāģbaļķis priedes, egles, apses zāģbaļķi.
- planka priedes, ozola planka.
- pusnokaltis Pusnokaltusi priede.
- reihskomisārs Reihskomisāru apspriede.
- dvašot Rūgteni dvašo priedes.
- sastrādāt Sastrādāt vēja izgāztās priedes.
- izgarot Saulē sakarsušās priedes izgaro sveķu smaržu.
- bluķis Sazāģēt priedes stumbru bluķos.
- sevišķs Sevišķā apspriede.
- lielākoties Silā lielākoties aug priedes.
- silava Silavā valda patīkams vēsums, priedes, saskārušas cekulainās galvas, čukst viena otrai silavas noslēpumus.
- priede Slaida, žuburaina priede.
- slaids Slaidas priedes.
- bezzarains Slaidas, bezzarainas priedes.
- slaiks Slaikas mastu priedes.
- pašmērķis Spriedelēšana un filozofēšana daudziem cilvēkiem kļūst par pašmērķi, ja viņi atrod pacietīgu klausītāju.
- stalts Stalta priede.
- apspriede Tiesnešu apspriede.
- loss Tur aug pie namu durvīm priedes līkas, žūst losi tīkli, izkārti pa žogiem..
- apspriede Valdības apspriede.
- uzsprukt Vāvere uzsprūk priedes galotnē.
- uzšauties Vāvere uzšāvās priedes galotnē.
- iešņākties Vējā iešņācas augstās priedes.
- līgoties Vējā līgojas priedes, ezera niedres, smagu vārpu pārpilnas druvas.
- šalkot Vējā šalko priedes.
- iešūpot Vējš iešūpo slaikās priedes.
- saliekt Vējš saliecis priedes.
- plucināt Vētra plucināja krastmalas priedes.
- vienmuļš Vienmuļi šalc priedes.
- zarains Zaraina priede.
- zarots Zarota priede.
- zemzarains Zemzaraina priede.
- zeltzaļš Zied priedes un gaisā put zeltzaļi putekšņi.
- zemzaru Žuburaina zemzaru priede.
- žuburots Žuburota priede.
- apspriede Žurnāla redakcijas apspriede.
priede citās vārdnīcās:
LLVV