Paplašinātā meklēšana
Meklējam labi.
Atrasts vārdos (32):
- labi:1
- labils:1
- nelabi:1
- labiāls:1
- labināt:1
- labisks:1
- klabināt:1
- labietis:1
- bilabiāls:1
- ielabināt:1
- izlabināt:1
- labirints:1
- palabināt:1
- salabināt:1
- labializēt:1
- labierīkot:1
- labilitāte:1
- labināties:1
- noklabināt:1
- pielabināt:1
- sillabisks:1
- solabiedrs:1
- klabināties:1
- labiekārtot:1
- labierīcības:1
- labiodentāls:1
- ieklabināties:1
- labializācija:1
- pielabināties:1
- monosillabisks:1
- tautosillabisks:1
- heterosillabisks:1
Atrasts etimoloģijās (13):
- No latīņu labium 'lūpa' un dens (dentis) 'zobs'. (šķirklī labiodentāls)
- No franču assorti 'labi atlasīts'. (šķirklī asorti)
- No latīņu bi 'no divām daļām' un labialis 'lūpu'. (šķirklī bilabiāls)
- No latīņu dexter, dextra 'labais, pa labi'. (šķirklī dekstrīns)
- No grieķu euphoria (eu 'labi' un pherein 'panest'). (šķirklī eiforija)
- No latīņu labium. (šķirklī labiāls)
- No latīņu labilis. (šķirklī labils)
- No latīņu labilis 'slīdošs, nestabils'. (šķirklī labilitāte)
- No latīņu labium 'lūpas'. (šķirklī labializācija)
- No vācu Lawine, kam pamatā latīņu labina 'nogruvums'. (šķirklī lavīna)
- No grieķu eu 'labi' un kalyptos 'apsegts'. (šķirklī eikalipts)
- No angļu Utopia, kam pamatā grieķu u 'ne, nē' un topos 'vieta' ('vieta, kuras nav') vai arī grieķu eu 'labi' un topos 'vieta' (t. i., labklājības zeme) – pēc 16. gs. angļu domātāja T. Mora grāmatas nosaukuma. (šķirklī utopija)
- No latīņu nota bene! 'labi iegaumē'. (šķirklī NB)
Atrasts normatīvajos komentāros (1):
Atrasts vārdu savienojumos (14):
Atrasts skaidrojumos (200):
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- dabas parks aizsargājama, gleznaina teritorija, kas labiekārtota atpūtai.
- apkopt Apstrādāt (zemi); veikt nepieciešamos darbus, lai (augi) labi augtu.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēkam kas) ir labi, tā, kā vajag, kad (kas) ir nokārtots vai nokārtojies.
- iebarot Ar barību pielabināt, padarīt drošu, paklausīgu (dzīvnieku).
- ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, paklausīgu (dzīvnieku).
- pārspīlēt Atzīt (ko) par lielāku, nozīmīgāku, nekā tas ir patiesībā; atspoguļot, parādīt (ko) neatbilstoši īstenībai – pārāk labi vai pārāk slikti.
- kopt Audzēt, kultivēt (augus), rūpēties, lai (tie) labi augtu.
- paaugt Augot kļūt lielākam, spēcīgākam; izaugt, labi padoties.
- paaugties Augot kļūt lielākam, spēcīgākam; izaugt, labi padoties.
- primāti Augstāko zīdītāju kārta ar labi attstītām galvas smadzenēm, pie kuras pieder pērtiķi, puspērtiķi u. tml.
- salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī; amonija hlorīds.
- kafijas bārmenis bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; barista.
- barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis.
- kā pa diedziņu Bez sarežģījumiem; ļoti labi, gludi.
- piestāvēt Būt (cilvēkam, viņa augumam) piemērotam, labi izskatīties – par apģērbu, tā krāsu, matu sakārtojumu u. tml.
- noaugt Būt ar labi attīstītu, spēcīgu, arī skaistu augumu.
- nelikt sarkt būt izdarītam, paveiktam labi, veiksmīgi, pareizi u. tml.
- atdalīties Būt labi atšķiramam (no apkārtējā kopuma).
- pazīt kā raibu suni būt labi iepazinušam kāda būtību, raksturu.
- pārzināt Būt labi informētam (par ko), izprast (ko).
- būt uz tu Būt labi pazīstamam (ar ko), pārzināt (ko).
- veikties Būt tādam, kam klājas labi; būt tādam, kam (dzīve) risinās vēlamā veidā.
- klausīt Būt tādam, kas labi darbojas, ko (kāds) var lietot, izmantot (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
- turēt Būt tādam, kas labi saglabā (parasti siltumu).
- sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
- nebūtu par ļaunu būtu labi, lietderīgi.
- nebūtu par skādi būtu labi, lietderīgi.
- piebraukt Censties iegūt (kāda) labvēlību; pielabināties.
- (uz) to labāko cik labi vien iespējams.
- dejotājs Cilvēks, kas dejo; cilvēks, kas labi dejo un kam patīk dejot.
- deklamētājs Cilvēks, kas deklamē; cilvēks, kas labi deklamē un kam patīk deklamēt.
- dziedātājs Cilvēks, kas dzied; cilvēks, kas labi dzied un kam patīk dziedāt.
- psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus.
- praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi.
- pielīdējs Cilvēks, kas pielabinoties, iztopot u. tml. cenšas iegūt kāda labvēlību.
- diplomāts Cilvēks, kas savu mērķi prot sasniegt ar prasmīgu, labi apsvērtu izturēšanos pret citiem cilvēkiem.
- decimālcipars Cipars, kas decimālskaitļu pierakstā atrodas pa labi aiz komata.
- klabināties Darboties, kustēties, radot klaboņu; ilgstoši, intensīvi klabināt (1).
- bagāts Daudzveidīgs, labi attīstīts, izveidots.
- lieti Derīgi; labi.
- padzēriens Dzēriens (parasti bezalkoholisks, ar ko labi padzerties, remdēt slāpes).
- peldētājs Dzīvnieks vai putns, kura organisms ir labi pielāgots peldēšanai; dzīvnieks, kurš labprāt peld.
- gandarījums Emocionāls stāvoklis, apmierinājums, prieks, ko izraisa, piem., labi paveikts darbs, izdevusies iecere.
- komfortabls Ērts, labiekārtots; tāds, kur var ērti, labi justies.
- dūšīgs Fiziski labi attīstīts, veselīgs, spēcīgs.
- galvkāji Gliemji ar maisveida vidukli, labi izveidotu galvu un taustekļiem pie tās (piem., astoņkāji).
- pēc labākās sirdsapziņas godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
- pēc (labākās, vislabākās) sirdsapziņas godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
- ar vislabāko sirdsapziņu godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
- ieklabināties Iesākt klabināt un pārstāt.
- turēt īkšķi intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veiktos.
- kaitēt Ir labi.
- noklabināt Īsu brīdi klabināt un pārstāt klabināt.
- nostrādāt Izgatavot, izveidot (ko), parasti precīzi, labi.
- zaļoksns Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs; zaļoksnējs (2).
- japijs Jauns, izglītots vidusšķiras pārstāvis, kas strādā pilsētā labi apmaksātu darbu un var atļauties greznu dzīvesveidu; veiksmīgs karjerists.
- stiprā puse jautājums, darbības nozare, joma, kurā labi orientējas, kurā ir labas zināšanas, prasme.
- būt savā elementā justies brīvi, labi, atraisīties, atrodoties sev piemērotā vidē, darot ko savai būtībai, spējām atbilstošu.
- justies kā mājās justies labi, brīvi, nepiespiesti.
- potaša Kālija karbonāts – bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ātri saista gaisa mitrumu, labi šķīst ūdenī.
- uzzelt Kļūt tādam, kur augi labi saauguši, sazaļojuši.
- izdalīties Krasi atšķirties (no pārējā, no apkārtējā), būt labi saredzamam, sadzirdamam.
- varš Ķīmiskais elements – sarkanīgs, viegli kaļams un stiepjams metāls, kas labi vada elektrību un siltumu [Cu].
- alumīnijs Ķīmisks elements – viegls, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas labi vada siltumu un elektrību [Al].
- mioma Labdabīgs muskuļaudu audzējs, parasti labi norobežots, apaļas formas, ar pacietu konsistenci.
- strādnieku aristokrātija labi atalgoto, kvalificēto strādnieku slānis.
- sinekūra labi atalgots amats, kura veikšanai nav vajadzīgs daudz darba, lielas piepūles.
- lekns labi attīstīts, veselīgs, kupls (par augiem, to daļām).
- brangs labi barots (par dzīvniekiem).
- apaļš labi barots, trekns (par dzīvniekiem).
- lāča pakalpojums labi domāta rīcība, pakalpojums, kas labuma vietā izraisa nepatīkamas sekas.
- likt aiz auss labi iegaumēt.
- saradoties labi iepazīt (ko), izveidot ciešu saikni (ar ko).
- apsvērt labi iepriekš pārdomāt; vispusīgi izvērtēt (ko).
- glīts rokraksts labi izveidots, skaidri salasāms rokraksts.
- skaists labi kopts, ar vēlamām sugas, šķirnes īpašībām (par dzīvniekiem, augiem).
- labklājība labi materiālie apstākļi, nodrošinājums ar vajadzīgajiem pakalpojumiem; pārticība, turība.
- sekta labi organizēta, autoritāra un savrupa reliģiska kopa, kas var būt nošķīrusies no oficiālās baznīcas.
- tālredzīgs solis labi pārdomāta rīcība.
- pārvaldīt labi pārzināt un prast izmantot (ko).
- sēdēt labi piegulēt augumam, piestāvēt (par apģērbu).
- redzams labi uztverams ar redzi (par ārējām pazīmēm).
- skanīgs labi uztverams, dzirdei tīkams, arī melodisks (par skaņu).
- tvirts labi veidots, ar spēcīgiem, vingriem muskuļiem (par ķermeni, tā daļām), stingrs (par muskuļiem).
- ieraut labi, ātri nopelnīt (naudu).
- kā putns zara galā labi, bezrūpīgi.
- kā circenis aizkrāsnē labi, bezrūpīgi.
- labums labi, garšīgi produkti, ēdieni; gardumi.
- īsts labi, patiesi.
- piesiet dūšu labi, sātīgi paēst.
- ērts labi; pieklājīgi.
- OK labi.
- okei labi.
- labierīkot labiekārtot.
- taisīties klāt (kādam) labināties ap kādu.
- ielabināt labinot iedabūt (kur iekšā).
- izlabināt labinot izvilināt.
- hostelis Lēta apmešanās vieta ar kopīgu virtuvi, labierīcībām u. tml.; jauniešu viesnīca.
- varāns Liela ķirzaka ar garu kaklu, masīvu asti un labi attīstītām kājām.
- ef Lieliski, ļoti labi.
- tip-top Lieliski, ļoti labi.
- pērtiķis Liels primātu klases dzīvnieks bez astes, ekstremitātēm ar pieciem pirkstiem un labi attīstītām galvas smadzenēm.
- ass Ļoti labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.); ļoti skaidrs.
- pazīt kā savus piecus pirkstus ļoti labi pazīt, pārzināt.
- redzams kā uz delnas ļoti labi saskatāms.
- zināt kā (savus) piecus pirkstus ļoti labi zināt, pārzināt.
- pārzināt Ļoti labi zināt, prast (ko); būt pilnīgām zināšanām (par ko).
- zināt kā vienreizvienu ļoti labi zināt.
- pieci ar krustu ļoti labi, izcili (ko novērtējot).
- kā pa kāzām ļoti labi, ļoti pārticīgi (piem., dzīvot).
- kā kāzās ļoti labi, ļoti pārticīgi (piem., dzīvot).
- kā uz delnas ļoti labi, skaidri redzams, saprotams.
- redzēt kā uz delnas ļoti labi, skaidri redzēt.
- kā Dieva ausī ļoti labi; netraucēti, ērti.
- labāk par labu ļoti labi.
- uz goda ļoti labs; ļoti labi.
- ar Dievu uz pusēm ne visai labi; kaut kā.
- palabināt Neilgu laiku, mazliet labināt.
- uzelpot Nomierināties, sākt justies labi (piemēram, pēc pārdzīvojuma, apstākļu maiņas).
- izdoties Notikt, noritēt, arī tikt paveiktam, izdarītam labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams.
- dzīvs Noturīgs, labi saglabāts atmiņā (par psihiskām norisēm).
- uz labu laimi paļaujoties uz laimīgu nejaušību, labi nezinot, cerot uz veiksmi.
- krist Parasti savienojumā ar "nost", "ārā", "laukā": nepiegult stingri, neturēties (kur klāt, apkārt, iekšā); nebūt labi saturētam, nostiprinātam.
- sensitīvs Pastiprināti jūtīgs, emocionāli labils, viegli ievainojams.
- pielaizīties Pieglaimoties, pielabināties.
- piešļūkt Pielabināties.
- pārvaldīt Pilnīgi pārzināt, ļoti labi prast.
- apartamenti Plašas, greznas, labi iekārtotas telpas; plašs, grezns dzīvoklis.
- solīds Plašs, dziļš (par zināšanām); labi pamatots, pierādīts (piem., par domu, ideju).
- spogulis Priekšmets ar īpaši apstrādātu virsmu, kas labi atstaro gaismu un rāda attēlu.
- ūdensputns Putns, kura ķermenis ir pielāgots dzīvei ūdenī un kas spēj labi peldēt, nirt un iegūt ūdenī barību.
- ligzdbēgļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas labi attīstīti un atstāj ligzdu drīz pēc izšķilšanās; šīs grupas putni.
- izreklamēt Reklamējot padarīt plaši pazīstamu, labi zināmu.
- (no)bērt kā pupas runāt ātri, bez apstājas, raiti atbildēt ko labi zināmu.
- bērt kā zirņus runāt ātri, bez apstājas, raiti atbildēt ko labi zināmu.
- runātājs Runīgs cilvēks; cilvēks, kas spēj labi runāt.
- saira Rūpnieciski nozīmīga skumbriju dzimtas zivs [Cololabis saira].
- jūtas kā zivs ūdenī saka par kādu, kas jūtas ļoti labi, brīvi, atraisīti.
- ne ko pielikt, ne atņemt saka par ko labi paveiktu.
- kā zināms saka par ko labi zināmu, pašsaprotamu.
- peld kā niere pa taukiem saka par tādu, kas dzīvo ļoti pārticīgi, ir dzīvē labi iekārtojies.
- stāv kā uzliets saka, ja apģērbs ļoti labi atbilst ķermenim, tā daļām.
- kā uzliets saka, ja apģērbs, apavi labi pieguļ, ir pašā laikā.
- zelta rokas saka, ja cilvēkam ļoti labi padodas, parasti ar rokām darāmi, darbi.
- izkapts labi kož saka, ja izkapts labi pļauj, ir asa.
- izkapts labi ņem saka, ja izkapts labi pļauj, ir asa.
- kā no jauna piedzimis saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis u. tml.).
- (dzīvo), cepuri kuldams saka, ja kāds dzīvo labi, bezrūpīgi.
- ka prieks saka, ja kāds ko ir (ļoti) labi veicis, izdarījis.
- cik garš, tik plats saka, ja kas ir vienlīdz labi vai slikti, ja, rīkojoties vienādi vai otrādi, gala rezultāts nemainās.
- iet kā smērēts Saka, ja kas veicas labi, bez sarežģījumiem.
- (visas) iekšas griežas saka, ja kļūst nelabi, nāk vēmiens.
- tagad visi gudri saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
- pēc tam visi gudri saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
- aug griezdamies saka, ja sētais vai stādītais aug ļoti labi.
- iejusties Sākt justies labi, brīvi (pierodot pie jauniem apstākļiem, vides u. tml.).
- vidusšķira Samērā labi materiāli nodrošinātu, turīgu cilvēku kopums; vidusslānis (2).
- vidusslānis Samērā labi materiāli nodrošinātu, turīgu cilvēku kopums.
- iederēties Saskanīgi, labi iekļauties (kur), būt īstajā, piemērotajā vietā.
- sešinieks Sekmju novērtējums – gandrīz labi (desmit ballu sistēmā).
- četrinieks Sekmju vērtējums – gandrīz viduvēji (desmit ballu sistēmā), labi (piecu ballu sistēmā); četri.
- četri Sekmju vērtējums – gandrīz viduvēji (desmit ballu sistēmā), labi (piecu ballu sistēmā).
- septiņi Sekmju vērtējums – labi (10 ballu sistēmā).
- septiņnieks Sekmju vērtējums – labi (10 ballu sistēmā).
- astoņnieks Sekmju vērtējums, atzīme "ļoti labi"; astoņi.
- astoņi Sekmju vērtējums, atzīme "ļoti labi"; astoņnieks.
- ieliet (kā) ar karoti mutē skaidrot, mācīt tā, ka ir ļoti labi saprotams bez piepūles.
- apollons Skaists jauneklis ar labi veidotu augumu.
- locis Speciālists, kas labi pārzina noteikta rajona kuģošanas apstākļus un palīdz vadīt kuģi, tam iebraucot ostās, kanālos u. tml. vietās.
- iespiesties Spēcīgi ietekmēt (psihi); labi saglabāties (atmiņā).
- bilingvāls Spējīgs brīvi runāt divās valodās; tāds, kas kādu valodu prot tikpat labi kā savu dzimto valodu.
- komforts Stāvoklis, kad cilvēks jūtas labi, ērti, ir apmierināts.
- turība Stāvoklis, kad ir labi materiālie apstākļi, kad īpašumā ir samērā lielas materiālās vērtības.
- pārticība Stāvoklis, kad ir labi materiālie apstākļi, kad visa kā pietiek.
- pārpilnība Stāvoklis, kad ir ļoti labi materiālie apstākļi, kad ir ļoti liels daudzums materiālo labumu.
- uz pusrata šā tā; ne visai labi.
- zirdziņš Šaha figūra zirga galvas formā, kas pārvietojas divus lauciņus uz priekšu vai atpakaļ un tūlīt vienu lauciņu pa labi vai pa kreisi.
- lāgā Tā, kā ir vēlams, vajadzīgs; īsti; labi.
- pienācīgs Tā, kā vajag; labi, kārtīgi.
- lekns Tā, ka veidojas par labi attīstītu, arī kuplu (augu).
- ēncietīgs Tāds (augs), kas aug ēnā, labi panes ēnu.
- izvēlīgs Tāds (augs), kas labi aug, attīstās tikai īpašos apstākļos.
- dzirdīgs Tāds (cilvēks, dzīvnieks), kam ir dzirde; tāds, kas ļoti labi dzird.
- neaizstājams Tāds (cilvēks), kas savus pienākumus, amatu u. tml. veic tik ļoti labi, ka ir grūti vai pat neiespējami viņu aizstāt ar citu.
- gudrs Tāds (dzīvnieks), kam ir labi attīstītas kādas spējas, iemaņas, kam var labi (ko) iemācīt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vaislīgs Tāds (dzīvnieks), kas spēj radīt daudz pēcnācēju; tāds, kas labi vaislojas.
- tuvs Tāds, ar ko ir tieša radniecība; tāds, ar ko ir laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, arī labi pazīstams, mīļš (par cilvēkiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- spēcīgs Tāds, kam ir daudz spēka (2), tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- garšīgs Tāds, kam ir laba, patīkama garša; tāds, ko labprāt ēd, kas labi garšo.
- gards Tāds, kam ir laba, tīkama garša; tāds, kas labi garšo; garšīgs.
- skanīgs Tāds, kam ir labi izstrādāta, arī uztverei tīkama forma (piem., par tekstu).
- turīgs Tāds, kam ir labi materiālie apstākļi, kam īpašumā ir samērā lielas materiālās vērtības.
- muskuļains Tāds, kam ir spēcīgi, labi attīstīti muskuļi.
- stiprs Tāds, kam ir, parasti daudz, spēka (2), tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par cilvēku); spēcīgs (1).
- zinīgs Tāds, kam ir, parasti lielas, zināšanas (2); tāds, kas labi orientējas kādā nozarē, jomā.
- zinošs Tāds, kam ir, parasti lielas, zināšanas; tāds, kas ir ļoti kompetents, labi orientējas kādā nozarē.
- mazprasīgs Tāds, kam nav nepieciešama īpaši labvēlīga vide vai īpaši labi apstākļi.
- sabiedrisks Tāds, kam patīk bieža saskarsme ar citiem cilvēkiem; tāds, kas jūtas labi plašākā sabiedrībā.
- krietns Tāds, kam piemīt pozitīvas morālās īpašības, kas labi, apzinīgi veic savu darbu, izpilda savu pienākumu; godīgs.
Atrasts piemēros (200):
- viegls ..baltā blūzīte .. labi piestāvēja viņas vieglajam iedegumam.
- skauties ..Grietiņa pati skāvās cieši klāt un čukstēja: "Cik tas labi, ka tu mani pamodināji!"
- lielīt ..jaunkundze rakstāmmašīnu klabināja tik veikli, ka pat kancelejas priekšnieks Cālis viņu lielīja: "Ir gan man Minna rakstītāja.."
- pusbībele ..man gribējās dabūt sen apsolīto pusbībeli. Vecmāte man teicās to dot, tiklīdz es mācēšot labi lasīt. Kas tur gan par skaistiem stāstiem esot, to es ne iedomāties nevarot.. Pusbībele esot svēta grāmata, un kaut kurš nejēga ap to vis nevarot smulēties.
- slota ..sievu slota – maiga un pēc medus smaržojoša – ir no liepas. Tā labi sviedrē un noder ādas kopšanai..
- kaite "..labi gurķi, bez rūgtuma un citām kaitēm.."
- labi "Ja Mērija spēj man Alfrēdu atņemt – labi, lai ņem!"
- nopūsties "labi," viņš bēdīgi nopūtās.
- nočiepstēt "Nejūtos labi," viņa atvainodamās nočiepst..
- pfu "Pagaidām viss izdevies labi! Pfu, pfu, pfu!" viņa nospļāvās pār plecu.
- kārdināt "Pavisam tieva esi. Nu vēl to gabaliņu! Raug, kāds labi nocepies," vecāmamma kārdina.
- pārgadus Ābele ražo labi, bet pārgadus.
- sapasēt Abi motobraucēji labi sapas trasē.
- redzēt Acis labi redz.
- nelabi Acis nelabi iezvērojās.
- stulms Ada divas līdz trīs kārtas labiski un tālāk stulma daļu turpina rakstā.
- kārta Adīt divas kārtas labiski, divas kreiliski.
- adīt Adīt labiski, kreiliski.
- sviķelis Adīt sviķeli no viena labiska un viena kreiliska valdziņa.
- sējums Agri sētie lauki, kur sējumi bija dabūjuši labi sazelt un spēcīgi saaugt un sakuplot, .. gan vēl turējās pietiekoši, bet pavēlu sētie .. nīka ārā..
- ai Ai, cik labi siltumā!
- izdoties Aitas šogad labi izdevušās.
- aizripināt Aizripināt bumbu labi tālu.
- ak Ak, cik labi!
- silikātkrāsa Akmens fasādes krāsošanai labi piemērota silikātkrāsa.
- ala Alu labirinti.
- sāneja Alu labirints ar daudzām sānejām.
- silts Ap sirdi top silti un labi.
- labirints Apakšzemes labirinti.
- apzināt Apzināt iedzīvotāju viedokli par pilsētas labiekārtošanu.
- saskanēt Ar sievu mums labi saskan.
- ripot Arī vecs auto var labi ripot.
- labi Atpūsties pie jūras ir labi.
- peldētājs Atšķirībā no kaķiem jaguāri ir labi peldētāji, kam patīk doties ūdenī.
- audi Audi dzīst labi.
- mazgāties Audums labi mazgājas.
- sašķetināt Audumu velku virzienā starp saistījumiem sagriež strēmelēs, kuras pēc tam labi sašķetina.
- māls Augļu koki labi padodas mālā.
- izstrādāt Augsne labi jāizstrādā.
- uzsūkt Augsne labi uzsūc ūdeni.
- labirints Auss labirints.
- ierūmēties Automašīnā visi seši ierūmējāmies gluži labi.
- attēlot Autors labi pazīst attēloto vidi.
- noraudzēt Baltmaizes mīklu labi samīca, noraudzē un cep.
- balzametiķis Balzametiķis labi sader ar tomātiem un baziliku.
- justies Bebrs labi jūtas gan uz sauszemes, gan ūdenī.
- kreņķēties Beidz kreņķēties, viss būs labi!
- izlīdzinošs Beigās viņš izlīdzinoši teica: "labi, nestrīdēsimies, es pats visu nokārtošu."
- beigt Beigt finanšu gadu ar labiem panākumiem.
- tā Bērnam labi garšo kā mannas, tā arī kartupeļu biezputra.
- sekties Bērnam labi secas mācībās.
- sokties Bērnam labi sokas mācībās.
- pārskaitlis Bērni dalīja konfektes – labi, ka bija pārskaitlis, varēja sadalīt vienādās daļās, un nebija jāstrīdas.
- zemniecība Bērnību tēvs pavadījis laukos, tāpēc zemniecības gudrības viņam ir labi zināmas.
- motorika Bērns ar labi attīstītu motoriku.
- vienāds Bērns jutās vienādi labi gan ciemos, gan mājās.
- sasvilpt Bērzā sēdēja koši sarkans papagailis, bet visi mēģinājumi to sasvilpt, saķert vai pielabināt bija bez rezultātiem.
- maurs Biezs, labi sazaļojis maurs.
- mantra Bieži skandētas mantras ir "iecietība" un "tolerance". "Būs jau labi" ir kā mierinoša mantra, ko bieži atkārtojot, tiešām pārņem sajūta, ka galu galā būs labi.
- palīksmot Bijām ielūgti kāzās, labi palīksmojām.
- vakarskolnieks Bijušais vakarskolnieks ar labiem vārdiem atcerējās savu audzinātāju.
- bilabiāls Bilabiāls līdzskanis.
- saderēt Blūze labi sader kopā ar svārkiem.
- stabulnieks Brāļi bija labi stabulnieki.
- nerādīt Brilles vairs labi nerāda.
- rādīt Brilles vairs labi nerāda.
- sarētot Brūce bija labi sarētojusi.
- piecirpt Bukši labi ietur formu, tos vajag tikai nedaudz piecirpt.
- apziņa Būt tīkamai apziņai par labi paveikto.
- iederēties Būve labi iederas šajā vietā.
- pieblietēt Ceļa segums ir ciets un labi pieblietēts.
- aizliekties Ceļš aizliecās pa labi.
- griezties Ceļš griežas pa labi.
- pagriezties Ceļš pagriežas pa labi.
- pielabināties Censties pielabināties priekšniecībai.
- labi Ciemos bija tik labi!
- irds Cik labi, ja cilvēkam ir krietns akmens, pret kuru atsperties, nevis irdās iedomu smiltis.
- sniegties Cik vien tālu sniedzas atmiņa, ar stiprām komandām komanda spēlē labi.
- skaldīt Cirvis skaldīja labi.
- netīrumi Citrons labi noņem dažādus netīrumus.
- sarecināt Cukuram pievienotais pektīns labi sarecina ievārījumu.
- pretoties Čuguns labi pretojas korozijai.
- panīkt Darbi pie parka labiekārtošanas jau labu laiku panīkuši.
- sastrādāties Darbinieki labi sastrādājušies.
- sekties Darbs dārzā secās labi.
- sokties Darbs dārzā sokas labi.
- vēdināt Darbs jāveic labi vēdināmā telpā.
- nopelnīt Darbs, ar ko var labi nopelnīt.
- patiesi Darīt ko patiesi labi.
- stumdīt Daudziem cilvēkiem visa darbdiena paiet pie datora, klabinot klaviatūru un stumdot peli.
- savdabis Daudziem rīdziniekiem labi pazīstams bija savdabis mākslinieks Irbīte.
- uztvert Dažas ķirzakas labi uztver skaņas.
- uzbalsenis Dažkārt uzbalsenis pietiekami labi neaizsedz balseni.
- atrakstīt Dēls atrakstījis, ka klājas labi.
- deminutīvs Deminutīvi "bērniņš", "labiņš".
- ieaugties Dēsti jau labi ieaugušies.
- malt Dieva dzirnavas maļ lēni, bet labi.
- nepavisam Dusmoties nepavisam nav labi.
- vēderpuse Dzīvniekam starp mugurpusi un vēderpusi ir labi redzama robeža.
- labierīcības Dzīvoklis ar visām labierīcībām.
- puslīdz Dzīvot puslīdz labi.
- labi Ēdiens garšo labi.
- sātināt Ēdiens labi sātina.
- plīst Egļu šķilas labi plīst.
- iekļauties Ēka labi iekļaujas apkārtējā ainavā.
- labilitāte Emociju labilitāte.
- labils Emocionāli labils cilvēks.
- zīmēt Es protu zīmēt diezgan labi.
- piezemēt Esmu emocionāla, tāpēc labi, ka vīrs mani reizēm piezemē.
- labs Ezers ir pa labi.
- feta Feta labi garšo salātos kopā ar tomātiem, gurķiem un olīvām.
- pavidam Filmā ir laba mūzika, labi aktieri, pavidam vēl drusku humors.
- zods Fotogrāfijā labi redzami mani trīs zodi.
- vīle Galdauta locījuma vīles bija labi redzamas.
- sulīgs Gaļa bija labi izcepta, sulīga.
- izžāvēties Gaļa labi izžāvējusies.
- sacepties Gaļa labi sacepusies.
- klabināt Garām klabina pajūgs.
- pasutināties Garšīga, labi pasutinājusies gaļa.
- labi Gremošanas orgāni funkcionē labi.
- griezties Griezties pa labi, pa kreisi.
- sastrādāt Griķi ir kultūra, kas prasa labi sastrādātu augsni, tīru no nezālēm.
- iepazīt Grūtajos pārbaudījumos labi iepazīt biedrus.
- blīvslēgs Gultnis var būt tikai tiks labs, cik labi to spēj aizsargāt blīvslēgs.
- satikt Ģimenē visi labi satika.
- heterosillabisks Heterosillabiska pozīcija.
- hlorūdeņradis Hlorūdeņradis labi šķīst ūdenī.
- sabiedrība Hokeja sabiedrībā labi zināms spēlētājs.
- saprasties Hokejisti laukumā labi saprotas, un spēle rit veiksmīgi.
- iebūvēt Iebūvēt labi izžāvētus kokmateriālus.
- ie- Iedzīvoties. (Koris jau labi) iedziedājies.
- konsorcijs Iegūt labi atalgotu amatu konsorcijā.
- sajaukties Iejavs labi sajaucies.
- iekārtoties Iekārtoties labi apmaksātā darbā.
- ieklabināties Ieklabinājās stārķis.
- ielabināt Ielabināt suni iežogojumā.
- ielabināt Ielabināt teļu aplokā.
- iepriekš Iepriekš visu labi pārdomāt.
- piederēties Iesauka viņam tiešām labi piederējās.
- iesēt Iesēt sēklu labi sagatavotā zemē.
- iedzīvoties Ievestie bebri iedzīvojās ļoti labi.
- pamatpatiesība Ir jāielāgo pamatpatiesība – zagt nav labi.
- sajūta Ir labi padarīta darba sajūta.
- pamatstruktūra Ir labi saglabājusies senās pilsētas pamatstruktūra, kas sniedz priekšstatu par antīko apmetni.
- vienkārši Ir vienkārši labi būt kopā ar draugiem.
- izvēdināties Istaba labi izvēdinājusies.
- it It labi.
- kreilisks Izadīt divus valdziņus kreiliski, divus – labiski.
- labisks Izadīt divus valdziņus labiski, divus kreiliski.
- iziet Iziet labi, slikti.
- kost Izkapts kož labi.
- izklupt Izklupt pa labi.
- izlabināt Izlabināt suni no būdas.
- nāvīgs Iznāca nāvīgi labi.
- izpelnīties Izpelnīties uzslavu par labi padarītu darbu.
- izskatīties Izskatās, ka viss būs labi.
- atdzesināt Izslauktais piens labi atdzesināts.
- labirints Izstaigāt alu labirintus.
- tūkstotis Iztērēt piecus tūkstošus latu parka labiekārtošanā.
- labi Izvilcis pudeli, kas vēl ir labi pusē, viņš to pieliek pie mutes..
- atņemt Ja Mērija spēj man Alfrēdu atņemt – labi, lai ņem!
- savārīt Ja sīrups labi savārīts, tas nebojājas.
- sarokoties Ja vīrieši ir labi pazīstami, viņi var sarokoties nepieceļoties.
- žoklis Jaguāra žokļi ir labi attīstīti, un tā sakodiens ir spēcīgākais starp lielajiem kaķiem.
- piegulēt Jāskatās, lai komprese labi piegulētu slimajai vietai.
- valkāties Jaunā kleita labi valkājas.
- stāvēt Jaunais mētelis stāv labi.
- turēties Jaunajā krāsnī labi turas siltums.
- tikpat Jaunās zāles palīdz tikpat labi.
- apslāpēt Jaunie logi labi apslāpēja ielas trokšņus.
- ietaisīties Jaunsaimnieki jau it labi ietaisījušies.
- apmaksāt Jurista profesija ir labi apmaksāta.
- vidus Justies labi draugu vidū.
- juška Juška, ka nebūs labi.
- pildviela Kā pildviela labi noder smilts.
- salabināt Kā salabināt suņus?
- klāties Kā tev labi klājas?
- sviesties Kā tev labi sviežas?
- ka Ka tikai viss labi beigtos!
- rotāt Kad jūtamies labi, acis staro un seju rotā smaids.
- mendelis Kad mendelis pāriet, atkal esam labi draugi.
- kaifot Kaifoju: cik labi būt mājās.
- nelabi Kaķa acis nelabi zalgoja.
- redzēt Kaķi labi redz tumsā.
- sadzīvot Kaķis labi sadzīvo ar kaimiņu suņiem.
- kantēt Kantēt pa labi.
- nostampāt Kāpostus liek kārtām, katru kārtu labi nostampājot.
- sasakņoties Kartupeļi labi sasakņojušies.
- priecīgs Kaspara valoda ir spraiga un priecīga. Visu nokārtos, viss būs labi.
- spraigs Kaspara valoda ir spraiga un priecīga. Visu nokārtos, viss būs labi.
- saaugt Kauls pēc lūzuma saaudzis labi.
- nelabi Kaut kas te nelabi ož.
- labierīcības Kempinga mājiņa ar labierīcībām.
- klabināt Klabināt zobus.
- atskanēt Klausieties, cik labi te atskan!
- eirokrāts Kļūt par labi atalgotu eirokrātu.
- kotēties Kokmateriāli labi kotējas pasaules tirgū.
- ieredzēt Kolektīvā labi ieredzēts cilvēks.
- saspēlēties Komanda labi saspēlējusies.
- saraustīts Koncerts nebija labi izplānots, tas likās saraustīts, sadrumstalots.
labi citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV