Paplašinātā meklēšana
Meklējam līnija.
Atrasts vārdos (17):
Atrasts vārdu savienojumos (15):
Atrasts skaidrojumos (129):
- kontūra Apveids (piem., priekšmetam); līnija, kas attēlo (kā) formu.
 - ielogs Apvilkta, norobežojoša kontūra, slēgta līnija.
 - jūgendstils Arhitektūras un mākslas stils 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā, kam raksturīga dekoratīva stilizācija, viļņveida līnijas, vijīgi stilizētu augu motīvi.
 - gotika Arhitektūras, arī tēlotājmākslas stils Rietumeiropā 12.–16. gs., kam raksturīgas vertikālas, uz augšu vērstas līnijas.
 - balss Atsevišķa melodiska līnija (vairākbalsīgā skaņdarbā); atsevišķa (nošu) partija.
 - rādiuss Attālums no rotējoša ķermeņa rotācijas ass līdz riņķa līnijas punktam, ko apraksta kāds šā ķermeņa elements.
 - gaisa līnija aviolīnija.
 - BAM Baikāla-Amūras maģistrāle (dzelzceļa līnija Austrumsibīrijā un Tālajos Austrumos).
 - līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās tipogrāfiski ir iespiestas horizontālas līnijas.
 - jūrasceļš Ceļš, satiksmes līnija jūras transportlīdzekļu kustībai.
 - pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
 - posms Daļa (piem., dzelzceļa līnijai, autobusa maršrutam) starp divām stacijām, pieturām, arī vietām.
 - ķeburs Dažādi izlocīta, lauzīta līnija; neveikli, neskaidri uzrakstīts burts.
 - debesmala Debess un zemes virsmas šķietamā saskares līnija; horizonts.
 - devītais tramvajs, autobuss, trolejbuss devītās līnijas tramvajs, autobuss, trolejbuss.
 - pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti pārkļūstot pāri frontes līnijai).
 - dzelzceļa mezgls dzelzceļa stacija, kurā savienojas vairākas dzelzceļa līnijas.
 - zelta likums dzīves pamatprincips, vadlīnija, kas ir jāievēro vienmēr, visos gadījumos.
 - elektrolīnija Elektriskās enerģijas pārvades līnija.
 - perimetrs Figūras robežpunktu veidotās līnijas garums.
 - maģistrāle Galvenā satiksmes līnija (šoseja, plata iela u. tml.).
 - tranzītmaģistrāle Galvenā satiksmes līnija, maģistrāle, pa kuru noris tranzīta kustība.
 - zīmējums Grafikas veids – priekšmetu, parādību u. tml. attēlojums, kas iegūts, izmantojot grafiskās tēlošanas līdzekļus – punktus, līnijas, laukumus; šādā veidā radīts darbs.
 - daudzstūris Ģeometriska figūra, kuru ierobežo noslēgta lauzta līnija.
 - meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztas, retāk liektas līnijas.
 - sliede Iebraukta, iemīta vai ievilkta līnija, padziļinājums (piem., sniegā, smiltīs).
 - meridiāns Iedomāta līnija, kas savieno Zemeslodes abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
 - paralēle Iedomāta līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no zemeslodes (debess ķermeņa) ekvatora un vienādā ģeogrāfiskajā platumā.
 - ekvators Iedomāta riņķa līnija, kas atrodas vienādā attālumā no Zemes poliem un nosacīti sadala (to) ziemeļu un dienvidu puslodē.
 - attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kas savieno divus objektus, divus punktus.
 - fakss Iekārta informācijas pārsūtīšanai vizuālā veidā, izmantojot tālruņu sakaru līnijas.
 - optiskais reflektometrs ierīce optiskās šķiedras kabeļu līnijas diagnosticēšanai.
 - karodziņš Īsa izlocīta līnija pie nots kātiņa.
 - palīglīnija Īsa līnija virs vai zem līnijkopas līnijkopā neietilpstošas nots uzrakstīšanai.
 - nots karodziņš izlocīta līnija pie nots kātiņa.
 - riņķa rādiuss jebkurš nogrieznis, kas savieno riņķa centru ar punktu uz riņķa līnijas.
 - mala Josla, līnija (priekšmetam), ar ko (priekšmets) beidzas, kas (to) norobežo (no apkārtējās telpas).
 - ceļš Josla, līnija, pa kuru notiek transportlīdzekļu kustība.
 - virziens Kustības, pārvietošanās un ar tām saistītas parādības, darbības līnija; puse, uz kuru kustība, pārvietošanās un ar tām saistīta parādība, darbība ir vērsta.
 - sektors Laukums, ko ierobežo radiālas līnijas.
 - rumbs Leņķa ārpussistēmas mērvienība – 1/32 no horizonta riņķa līnijas; atbilstoša iedaļa uz kuģa kompasa skalas.
 - sekstants Leņķu mērīšanas instruments, kura skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai un ko parasti lieto navigācijā.
 - loks Līknes vai riņķa līnijas daļa.
 - atvienot Likvidēt, pārtraukt (piem., vada, līnijas) darbību; panākt, ka (piem., enerģija, ūdens) vairs netiek piegādāts.
 - svītrlīnija Līnija (piem., rasējumā), kas veidota no atsevišķām svītrām; arī pārtraukta līnija.
 - punktlīnija Līnija (piem., rasējumā), kas veidota no atsevišķiem tuvu stāvošiem punktiem; punktēta līnija.
 - vārtu līnija līnija spēles laukuma galos, kuras vidū novieto vārtus (dažās sporta spēlēs).
 - trase Līnija, kas dabā vai plānā apzīmē ceļa, kanāla, ūdensvada elektropārvades vai sakaru līnijas atrašanās vietu un virzienu.
 - lauzta līnija līnija, kas sastāv no vairākiem taisnes nogriežņiem, kam virzieni ir dažādi.
 - aploce Līnija, kurai visi punkti ir vienādā attālumā no centra; riņķa līnija.
 - riņķa līnija līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta.
 - līkne Lokveidā liekta līnija; šāda iedomāta līnija, kas atbilst kāda veidojuma daļai, priekšmeta virzīšanās ceļam u. tml.
 - abstrakcionisms Mākslas virziens, kas reālu formu vietā attēlo abstraktus elementus (piem., krāsu laukumus, līnijas, apjomus); abstraktā māksla.
 - rokoko Mākslas, arhitektūras un modes stils (18. gs. Eiropā), kam raksturīga dekoratīva bagātība, rotaļība, izsmalcinātība, liektas līnijas un pasteļtoņi.
 - konveijers Masveida produkcijas ražošanas līdzeklis – plūsmas līnija, kas montējamos izstrādājumus secīgā virknē pārvieto no strādnieka pie strādnieka.
 - regtaims Mūzikas stils (radies ASV 19. gs. 90. gados), kam raksturīgs vienmērīgs ritms basā un asi sinkopēta melodiskā līnija; šā stila skaņdarbs, ko (parasti) atkaņo uz klavierēm.
 - lauzīta līnija nelīdzena līnija, kas sastāv no vairākiem dažādos virzienos vērstiem nogriežņiem.
 - šēra Neliela klinšaina saliņa pie jūras krasta līnijas seno apledojumu apgabalos (Skandināvijā, Kanādā u. c.).
 - smaguma centrs nemainīgs cieta ķermeņa punkts, caur kuru iet smaguma spēka darbības līnija (neatkarīgi no tā, kā ķermenis orientēts telpā).
 - trajektorija Nepārtraukta līnija plaknē vai telpā, pa kuru pārvietojas fizikāls ķermenis.
 - cauruļvads No caurulēm veidota nepārtraukta vadu līnija.
 - rādiuss Nogrieznis no riņķa līnijas punkta vai no sfēras punkta līdz centram.
 - veidule Nogrieznis, kas savieno konusa virsotni ar konusa pamata riņķa līnijas kādu punktu.
 - attālums Norāda uz noteiktu vai aptuvenu šādas līnijas garumu.
 - robeža Nosacīta līnija, kas nodala kādas valsts teritoriju; tas, kas veido šādu līniju.
 - robeža Nosacīta līnija, kas šķir kādu teritoriju.
 - rāmis Noslēgta līnija, arī kontūras, kas norobežo (ko, piem., tekstu, attēlu); ielogojums (2).
 - līklocis Ornamenta elements – regulāri viļņota vai lauzta līnija.
 - skujiņa Ornamenta raksta elements – divas leņķī savienotas taisnas līnijas, arī detaļas.
 - zobiņš Ornaments – līnija ar trīsstūrveida vai taisnstūrveida izvirzījumiem.
 - rūtiņu papīrs papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestas horizontālas un vertikālas līnijas veido rūtiņas.
 - pols Pastāvīga magnēta vai elektromagnēta virsmas rajons, no kura iznāk magnētiskā lauka spēka līnijas (ziemeļpols) vai kurā tās ieiet (dienvidpols).
 - locījums Paveikta darbība --> locīt; redzama, iespiedusies līnija, pa kuru (kas) locīts.
 - patronīms Personvārds (parasti uzvārds, iesauka vai tēvvārds), kas darināts no tēva (vai tēva līnijas) senču vārda.
 - pirmais autobuss (arī trolejbuss u. tml.) pirmās līnijas autobuss, trolejbuss u. tml.
 - ugunslīnija Priekšējo pozīciju līnija (parasti frontē), no kuras šauj.
 - centrs Punkts, kurā krustojas kādas figūras vai ķermeņa asis, līnijas u. tml.
 - vilciens Raksturīga veidojuma līnija, iezīme (sejas formai, vaibstiem).
 - amerikāņu futbols regbijam līdzīga spēle, kurā ovāla bumba jāiesit vārtos vai jānogādā aiz pretinieka vārtu līnijas.
 - izoglosa Robežlīnija, kas kartē atspoguļo valodas parādības teritoriālo izplatību.
 - matriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā ģimenes galva ir sieviete un kur izcelšanos un radniecību nosaka pēc mātes līnijas.
 - patriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā noteicošā loma ir vīrietim un kurā radniecību nosaka pēc tēva līnijas.
 - virves vilkšana sacensības, kurā viena komanda, velkot aiz virves, cenšas pārvilkt robežlīnijai otru komandu.
 - telefonists Sakarnieks, kas iekārto un pārrauga telefona līnijas.
 - galapunkts Sākuma vai beigu punkts (satiksmes līnijai).
 - frontes līnija saskares līnija starp karojošo pušu karaspēkiem.
 - krastmala Saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
 - krasts Sauszemes mala (ūdenstilpei); saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
 - vīle Secīgu dūrienu virkne; šujot izveidota līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
 - vaibsti Sejas veidojuma raksturīgas iezīmes (piem., indivīdam); raksturīgas līnijas (sejā), arī sejas izteiksme.
 - sinusoīda Sinusa funkcijas grafiks – nepārtraukta viļņveida līnija ar noteiktiem izliekuma un ieliekuma intervāliem.
 - pī Skaitlis, kas izsaka riņķa līnijas garuma attiecību pret diametra garumu.
 - laukums Skaitlis, kas raksturo lielumu plaknes daļai, ko ierobežo slēgta līnija.
 - saskrāpēt Skrāpējot radīt rievas, švīkas, līnijas (kā) virsmā; skrāpējot sabojāt (ko).
 - montieris Speciālists, kas montē un uzstāda dažādas (parasti elektrotehniskas) ierīces un iekārtas, ierīko elektrolīnijas u. tml.
 - ugunslīnija Šaušana no šādas līnijas kādā (piem., biatlona) sacensību posmā.
 - nošuve Šujot izveidota līnija, svītra.
 - divgājienu Tāda (vītne), kurai ir liels solis un divas vītņu līnijas.
 - puskreiss Tāds (futbola komandas uzbrucējs), kas spēlē starp uzbrucēju līnijas centra un kreisās puses spēlētāju.
 - puslabs Tāds (futbola komandas uzbrucējs), kas spēlē starp uzbrucēju līnijas centra un labās puses spēlētāju.
 - krustains Tāds (priekšmets, materiāls u. tml.), kura ornamenti vai elementi veido divas līnijas, kas krusto viena otru.
 - līnijveida Tāds, kam ir līnijas forma, veids.
 - stūrains Tāds, kam ir raksturīgas lauztas līnijas (par burtiem); tāds, kam ir raksturīgi burti, zīmes ar lauztām līnijām (par rakstu, rokrakstu).
 - ģeometrisks Tāds, kam ir stingri noteiktas līnijas, kompozīcija, kas atgādina ģeometrijas objektus.
 - lineārs Tāds, kam ir taisnas līnijas veids, līdzīgs taisnai līnijai; saistīts ar taisnām līnijām, tām raksturīgs.
 - mediāls Tāds, kas atrodas tuvāk ķermeņa viduslīnijai vai ir vērsts tās virzienā; pretstats: laterāls.
 - mīksts Tāds, kas neveido asas līnijas (piem., par audumu).
 - stūrains Tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, izvirzījumi u. tml. (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
 - šķautņains Tāds, kura apveidā ir taisnas līnijas, taisnstūra forma.
 - līnijots Tāds, uz kura ir taisnas, paralēlas līnijas (parasti par papīru).
 - diametrs Taisns nogrieznis, kas caur centru savieno riņķa līnijas vai ģeometriska ķermeņa punktus; šā nogriežņa garums.
 - taisne Tas, kam ir šādas līnijas forma, veids.
 - grafika Tēlotājas mākslas veids – zīmējums (ar ogli, tušu u. tml.) vai uz zīmējumu balstīts iespieddarbs, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir līnija, gaismēna un melnbalto laukumu attiecības.
 - aizmugure Teritorija, kas atrodas aiz frontes līnijas.
 - fronte Teritorija, kur noris karadarbība; karaspēka saskares līnija ar pretinieku.
 - savilkt Uzrakstīt, uzzīmēt, arī ieveidot (vairākas, daudzas zīmes, līnijas u. tml.).
 - zigzaglīnija Vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija; zigzags.
 - zigzags Vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija.
 - redemarkācija Valsts robežas atjaunošana dabā; valsts robežas līnijas pārbaude, bojāto robežzīmju atjaunošana un nomaiņa.
 - triept Velkot platas līnijas, veidot (piem., burtus); rakstot ar burtiem, kam ir platas līnijas, veidot (tekstu).
 - vertikāle Vertikāla līnija, taisne.
 - slita Viena līnija vai vairāku līniju kopums, kas savieno sīka dalījuma notis.
 - dzimtas koka zars vienas dzimtas asinsradinieku atsevišķa līnija.
 - vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt; līnija, arī svītra, kas ir (kā, piem., gleznas, ogles zīmējuma) pamatelements.
 - fāze Viens no trīsfāžu strāvas līnijas vadiem.
 - vijums Vijīgs ornaments, līnija, formas veidojums.
 - horizonts Zemes virsmas un debess šķietamas saskares līnija; apvārsnis.
 - apvārsnis Zemes virsmas un debess šķietamas saskares līnija; horizonts.
 - krusts Zīme, ornamenta elements, ko veido divas līnijas, kuras krustojas.
 
līnija citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV