Paplašinātā meklēšana
Meklējam kāja.
Atrasts vārdos (21):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (139):
- getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
- špagats Akrobātikas figūra – sēdus stāvoklī viena kāja izstiepta uz priekšu, bet otra atpakaļ, veidojot taisnu līniju.
- aproce Ap roku valkājama rota; rokassprādze.
- rokassprādze Ap roku valkājama rotaslieta.
- pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus; uzvilkt (citas zeķes, apavus).
- kape Apavu cietā daļa, kas ietver kājas papēdi.
- zeķes Apģērba gabals, kas sedz kājas.
- aptvert Apņemt (ar rokām, kājām); apņemt (rokas, kājas ap ko, kam apkārt).
- spārdīt Ar kājas kustībām vairākkārt sist.
- spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piem., lai (to) pārvietotu, sabojātu.
- trijkājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trīskājains.
- pārnest ķermeņa svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
- pārnest svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
- noaut Atbrīvot no apaviem, zeķēm (kājas).
- racējcircenis Augsnē, paša raktās alās dzīvojošs spārnots kukainis, kuram priekškāju vietā ir racējkājas; zemesvēzis; ķirelis.
- izkāpt Augstu ceļot kājas, atbrīvoties (no kā); novilkt.
- virsbikses Bikses, kas valkājamas virs apakšbiksēm.
- nobrist Brienot, staigājot (pa ko), padarīt netīrus, slapjus (apavus, kājas).
- loceklis Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa (galvenokārt kāja vai roka).
- baskājis Cilvēks, kam ir basas kājas; nabags, klaidonis.
- vienkājis Cilvēks, kam ir viena kāja.
- ahileja cīpsla cīpsla, kas savieno kājas ikru muskuli ar papēža kaulu.
- aksels Daiļslidošanā – pusotra apgrieziena lēciens atmuguriski, piezemējoties uz pretējās kājas.
- stumbenis Daļa (parasti kājai vai rokai), kas palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās).
- zemskare Darbība, stāvoklis, kurā kājas pēda, arī tās daļa skar zemi (piem., skrienot, lecot).
- kājiņa Dem. --> kāja.
- ķekatas Divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz kāpšļiem pie kārtīm; koka kājas.
- koka kājas divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz kāpšļiem pie kārtīm.
- kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, apakšējā – svārki; kleita ar virsū valkājamu jaku.
- stilbs Dzīvnieka kājas augšstilbs vai apakšstilbs kā pārtikas produkts.
- pakaļkāja Dzīvnieka pakaļējā kāja.
- ķetna Dzīvnieka pēda (parasti priekškājai) ar spēcīgiem nagiem.
- priekškāja Dzīvnieka priekšējā kāja.
- kamzolis Džemperis vai jaka (senāk jaka, ko valkāja zem virsdrēbēm).
- eskalops Ēdiens – cepta gaļas šķēle no (cūkas, liellopa) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
- kājgalis Gals, daļa (guļasvietai), kur guļot atrodas kājas.
- zārka kājgalis gals, daļa (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas.
- kapa kājgalis gals, daļa (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas.
- ūdensmērītājs Garkājaina blakts ar tievu, izstieptu ķermeni, kas dzīvo uz ūdens (izmantojot tā virsmas spraigumu) un pārvietojas īsiem atgrūdieniem.
- bridējputni Garkājaini putni, piem., stārķi, gārņi, kas lielākoties pārtiek no purvu un ūdens dzīvniekiem.
- iežņaugt Ieaut ļoti šauros apavos (kājas); cieši iekļaut (kājas) – par apaviem.
- saaut Ietērpt (kājas) zeķēs, apavos; uzvilkt (zeķes, apavus).
- apaut Ietērpt zeķēs, apavos (kājas).
- ieaut Ievilkt (apavos kājas); ievilkt (apavos).
- ievilkt Ievirzīt (rokas piedurknēs), ieaut (kājas apavos).
- iekāpt Ievirzīt kājas vai kāju (piem., apavos, biksēs).
- nodeldēt Ilgāku laiku valkājot, lietojot, panākt, ka (kas) nodilst, novalkājas.
- kapzeķes Īsas zeķes, kas aptver kājas pēdu un sniedzas nedaudz pāri potītei; īszeķes.
- likt Izdarot kustību (piem., ar roku, kāju), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.); panākt, ka (piem., rokas, kājas) atrodas noteiktā stāvoklī.
- iztirināt Izkustināt, izpurināt (parasti rokas, kājas).
- izstiepties Izstiept ķermeni, kājas (parasti pārvietojoties) – par dzīvniekiem.
- izplest Izstiept sānis (piem., rokas, kājas, spārnus); izstiept un atvirzīt citu no cita (pirkstus).
- nostiept Izstiept taisni (rokas, kājas).
- sumo Japāņu nacionālais cīņas sporta veids, kurā zaudējumu piešķir par iziešanu no apzīmētā laukuma vai pieskaršanos grīdai ar kādu ķermeņa daļu (izņemot kājas pēdu).
- ziloņslimība Kādas ķermeņa daļas (parasti kājas) palielināšanās limfas sastrēguma dēļ; elefantiāze.
- stilbs Kājas daļa no ceļgala locītavas līdz pēdai; arī kājas daļa no iegurņa līdz ceļgala locītavai; apakšstilbs; arī augšstilbs.
- sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs – gara, brīvi krītoša bezpiedurkņu kleita, ko valkāja virs krekla.
- piesēdiens Ķermeņa kustība – sēžas virzīšana uz leju, saliecot kājas; pietupiens.
- kungfu Ķīnā radies cīņas veids, kurā pašaizsardzības nolūkā tiek izmantotas kājas un rokas; ķīniešu karatē.
- aizslāt Lempīgi, kājas velkot, aiziet.
- ieslāt Lempīgi, kājas velkot, ieiet (kur iekšā).
- slāt Lempīgi, kājas velkot, iet.
- izslāt Lempīgi, kājas velkot, iziet, iznākt.
- sankiloti Lielās franču revolūcijas dalībnieki, kas (atšķirībā no karaļa piekritējiem) valkāja nevis īsās, bet garās bikses.
- krokodils Liels rāpuļu klases dzīvnieks (Āfrikā, Dienvidāzijā, Ziemeļaustrālijā, Amerikā), kam raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes.
- celis Locītava, kas savieno kājas augšstilbu ar apakšstilbu; ceļgals.
- iemaukt Maucot iedabūt (parasti kājas apavos, biksēs).
- vizītbikses Melnbalti svītrotas vīriešu bikses, ko valkāja pie vizītsvārkiem.
- nomīdīt Mīdot virsū, savainot (kājas) vai padarīt netīrus (apavus).
- paplest Nedaudz izplest (rokas, kājas, spārnus u. tml.).
- lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam pakaļkājas daudz garākas nekā priekškājas un kas pārvietojas lēcieniem.
- iekāpt Neuzmanīgi ejot, ielikt kāju vai kājas (kur iekšā).
- izslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot iziet, iznākt.
- slampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot, arī ar grūtībām, iet.
- sieksta No koka veidots soda rīks, kurā ieslēdza sodītā kājas, rokas, retāk – kaklu.
- kruķis Ortopēdiska ierīce, kas atvieglo iešanu un stāvēšanu, ja pilnīgi vai daļēji zaudēta kājas balsta funkcija.
- staigāt Pārmaiņus ceļot kājas, sperot soļus, pārvietoties.
- kūļāties Pārvietoties, virzīties, kustinot šurp turp, no vienas puses uz otru kājas.
- ieplest Pastiept sānis (parasti kājas, rokas).
- īkšķis Pirmais (rokas vai kājas) pirksts.
- priekšķepa Priekškājas ķepa.
- koka kāja primitīva kājas protēze.
- ekstremitāte Roka, kāja (cilvēkam).
- saauties Saaut sev kājas; saaut sev (zeķes, apavus).
- sabristies Sabrist savus apavus, kājas.
- pīt Saistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (tam) ir grūti vai neiespējami kustēties, pārvietoties.
- kājas neklausa saka, ja kājas nogurušas, ir grūti iet.
- ielocīt Saliecot iedabūt (kur) iekšā (piem., ķermeni, kājas).
- sapīt Sasaistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas), ierobežojot (dzīvnieka) kustības.
- Prokrusts Sengrieķu mitoloģijā - laupītājs, kas noķertos ceļotājus guldīja dzelzs gultā, ja tie bija īsāki par gultas garumu, izstiepa, ja bija garāki - nogrieza kājas, lai pielāgotu gultas garumam.
- kaklagredzens Senlaicīga rotaslieta – ap kaklu valkājama metāla stīpa.
- tunika Seno romiešu kreklveida apģērba gabals no vilnas vai linu auduma, ko valkāja zem togas.
- spert Sitot ar strauju kājas kustību, virzīt (ko).
- paslīdēt Slīdot izkustēties (par kāju); slīdot (kājai), zaudēt līdzsvaru.
- puskuitala Sloku dzimtas putns, kam ir garas kājas un ļoti garš, taisns vai mazliet uzliekts knābis un kas uzturas ūdeņu tuvumā vai mitrās pļavās un purvos.
- piesis Smails izaugums kājas aizmugurē (dažiem putniem).
- kazas kāja smēķis no avīžu papīrā ietītas tabakas; kazaskāja.
- kāpt Sperot soļus, pārvarot pakāpienus, liekot kājas (kur augstāk, zemāk, dziļāk u. tml.) nokļūt (kur iekšā vai no kurienes ārā).
- brass Sporta peldēšanas veids – peldēšana uz krūtīm, peldētājam izdarot apļveida roku kustības horizontālā plaknē un saskaņoti pievelkot un izstiepjot kājas.
- plest Stiept sānis (piem., rokas, kājas, spārnus); stiept un atvirzīt citu no cita, arī iztaisnot (pirkstus).
- stulms Stilbs (rokai vai kājai).
- atspert Stingri atbalstīt (kājas).
- ķepuroties Strauji kustināt rokas, kājas, lai, piem., izkļūtu, atbrīvotos no kā, noturētos virs kā.
- klupt Strauji, pēkšņi svērties uz priekšu, piem., aizķeroties kājai, sākot slīdēt.
- skriet uz vietas šādā veidā kustināt kājas, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot).
- kukaragās Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas.
- čokurs Tā, ka ir saliecies, saritinājies, pievelkot kājas sev klāt.
- četrkājains Tāds (dzīvnieks), kam ir četras kājas.
- klibs Tāds (priekšmets), kam kāda kāja ļogās, ir īsāka, trūkst u. tml.
- jātenisks Tāds (sēdus stāvoklis), kad sēdētāja kājas atrodas katra savā pusē priekšmetam, uz kura viņš sēž.
- baskājis Tāds, kam ir basas kājas.
- divkājains Tāds, kam ir divas kājas (parasti par cilvēku pretstatā dzīvniekiem).
- līkkājains Tāds, kam ir līkas kājas.
- līkkājis Tāds, kam ir līkas kājas.
- zems Tāds, kam ir mazs augums; tāds, kam ir īsas kājas.
- garkājains Tāds, kam ir slaidas, garas kājas.
- tievkājains Tāds, kam ir tievas kājas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- daudzkājains Tāds, kam ir vairākas vai daudzas kājas.
- vienkājains Tāds, kam ir viena kāja (par cilvēku).
- bass Tāds, kam nav apautas kājas.
- garkājis Tas, kam ir garas kājas.
- strupkājis Tas, kam ir īsas, parasti paresnas, kājas.
- līkkājis Tas, kam ir līkas kājas (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- trijkāju Trijkājains.
- trīskāju Trīskājains.
- subprodukti Uzturā izmantojami dzīvnieku iekšējie orgāni (piem., aknas, nieres, smadzenes); viszemākās kvalitātes gaļas produkti (piem., galvas, kājas).
- mīņāties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā; stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa svaru no vienas kājas uz otru; mīdīties.
- kūļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
- mīdīties Vairākkārt nelielā platībā pārvietoties no vienas vietas uz otru; stāvot uz vietas, vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru.
- dzērvju zābaki vējā un mitrumā sasprēgājušas kājas.
- vienkājas Vienkājains (par priekšmetiem).
- jēzenes Vienkāršas sandales ar divām siksniņām, kuras ievelk starp kājas īkšķi un blakus esošo pirkstu.
- aut Vilkt (kājās apavus, zeķes); ģērbt (kājas apavos, zeķēs).
- šļūkāt Vilkt (kājas) pa (kā) virsmu.
- šļūkt Virzīties, iet, neceļot kājas uz augšu.
- slaucīt Virzot (apautas vai kailas kājas) pa ko, piem., pa kājslauķi, tīrīt (apavus, kājas).
- sisenis Zaļgans vai brūngans augēdājs kukainis ar taustekļiem, kas sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārniem.
- aidinieks Zirgs, kas iet, reizē liekot abas vienas puses kājas.
- starpzole Zole, ko (apavos) novieto, iestrādā zem saistzoles vai zem kājas pēdas.
kāja citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV