Paplašinātā meklēšana
Meklējam ziest.
Atrasts vārdos (14):
Atrasts etimoloģijās (4):
- No viduslejasvācu smeren 'ziest, eļļot, (ie)taukot'. (šķirklī smērēt)
- No grieķu émplastron '(ārstnieciskā nolūkā) uzziestais, uzsmērētais'. (šķirklī leikoplasts)
- No latīņu linere 'ziest'. (šķirklī liniments)
- Kalks no latīņu ignis fatuus. Nosaukums cēlies senu ticējumu dēļ, ka maldugunis klejo no vienas vietas uz otru, maldinādamas vēlus gājējus. Tomēr īstenībā malduguns nepārvietojas. Klejošanas iespaids varēja rasties tādēļ, ka vienā vietā liesmiņa izdziest, bet tūlīt iedegas jauna. (šķirklī malduguns)
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (73):
- sliepnēt Aizziest ar tepi nelīdzenumus, plaisas u. c. negludumus, nolīdzinot virsmu pirms krāsošanas.
- aizķepēt Aizziest, aizpildīt (ar ko mīkstu, lipīgu).
- aizķepināt Aizziest, aizpildīt (ar ko mīkstu, lipīgu).
- aizķitēt Aizziest, aizpildīt ar ķiti (tepi).
- aizsmērēt Aizziest.
- vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
- apsmērēt Apziest; pārklāt.
- sasmērēt Apziest.
- sviestmaize Ar sviestu apziesta maizes šķēle; šāda apziesta šķēle ar uzgriežamiem, piem., desu, sieru.
- kaļķot Balsināt, noziest ar ūdenī iejauktiem kaļķiem.
- sasaldēt Būt par cēloni, ka (parasti ķermeņa daļa) par daudz atdziest.
- taukmaize Ēšanai paredzēta ar kausētiem taukiem apziesta maizes šķēle.
- ieziepēt Ierīvēt, ieziest ar ziepēm, pārklāt ar ziepju putām.
- ieeļļot Ievadīt eļļu; ieziest (ko) ar eļļu.
- noviksēt Ieziest (ar apavu krēmu) un nospodrināt.
- ietaukot Ieziest ar taukvielām; piesātināt ar taukvielām.
- ievaskot Ieziest ar vasku.
- nosmērēties Ieziest sevi, savas ķermeņa daļas (ar ko).
- iedarvot Ieziest, arī piesūcināt (kā) virskārtu ar darvu.
- ieķepēt Ieziest, iepildīt (ko mīkstu, lipīgu).
- iesmērēt Ieziest.
- iesmērēties Ieziesties.
- vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, ātri atdziestot un sacietējot izplūdušajai magmai; izvirdumiezis.
- izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, ātri atdziestot un sacietējot izplūdušajai magmai.
- magmatiskie ieži ieži (piem., granīti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
- sildīt Izraisīt siltuma sajūtu; būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) neatdziest, saglabā siltumu.
- svīst Kļūt mitram, pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem, atdziestot tvaikiem.
- sērkociņš Koka skaliņš, kura viens gals ir apziests ar berzes iedarbībā viegli uzliesmojošu vielu.
- izķepēt Ķepējot izziest, arī izlietot (daudz vai visu).
- nolaizīts Ļoti gludi, kārtīgi sasukāts, arī saziests ar ko mitru, spīdīgu (par matiem, matu sakārtojumu).
- sausa maize maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piem., sviests, siers, gaļa).
- aizķēpāt Nekārtīgi, pavirši aizklāt; aizsmērēt, aizziest.
- nosmērēt Noziest (1).
- noziesties Noziest sevi, sava ķermeņa daļas.
- plēnēt Pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.).
- dzesināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dziest.
- atdzesēt Panākt, ka atdziest, veicināt atdzišanu.
- pārsmērēt Pārziest.
- uzķēpāt Pavirši, nekārtīgi uzrakstīt, uzzīmēt, uzkrāsot, arī uzziest.
- saeļļot Saziest (ko) ar eļļu.
- saziepēt Saziest (ko) ar ziepēm, ziepju putām.
- saziesties Saziest sevi, sava ķermeņa daļas.
- sasmērēt Saziest.
- sasmērēties Saziesties.
- sendvičs Sviestmaize (parasti divas apziestas un kopā saliktas maizes šķēles, starp kurām ir uzgriežamie).
- slapjš Tāds, kas (piem., kūstot, atdziestot) pārvēršas šķidrumā, izdala daudz šķidruma.
- kaļķains Tāds, kas ir notriepts, noziests ar kaļķiem.
- darvains Tāds, kas ir noziests, arī notraipīts ar darvu.
- krītains Tāds, kas ir noziests, notraipīts ar krītu.
- mālains Tāds, kas ir noziests, notraipīts ar māliem.
- termoplastisks Tāds, kas sakarsētā stāvoklī viegli pakļaujas deformācijai un atdziestot saglabā pēc tās radušos formu.
- ziežams Tāds, ko ir samērā viegli ziest (par vielu); tāds, kam ir ziešanai piemērota konsistence.
- klāties Tikt klātam, ziestam (uz kādas virsmas).
- iztriept Triepjot izklāt, izziest (kādu vielu).
- ķepēt Triept, ziest biezā kārtā (ko mīkstu, lipīgu).
- nosvīst Tvaikiem atdziestot, pārklāties ar mitrumu.
- uzkleķēt Uzmeistarot, uzcelt (piemēram, ko ļoti vienkāršu); pavirši uzcelt, arī uzziest, uzkrāsot u. tml.
- uzlikt Uzziest, uzklāt (uz kā, kam).
- uzsmērēt Uzziest.
- uzzieķēt Uzziest.
- kleķēt Veidot (ko) no kleķa vai māliem; triept, ziest (ko ķepīgu).
- termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
- obsidiāns Vulkānisks, stiklam līdzīgs iezis tumšā, gandrīz melnā krāsā, kas veidojies, lavai strauji atdziestot.
- eļļot ziest (ko) ar eļļu; pievadīt (kur) eļļu.
- ķellēt ziest (parasti nekārtīgi, lielā daudzumā).
- klāt ziest plānā kārtā.
- ziesties ziest sevi, sava ķermeņa daļas.
- tepēt ziest, blīvēt ar tepi.
- piķot ziest, piesūcināt ar piķi.
- smērēt ziest.
- zieķēt ziest.
- smērēties ziesties (piem., ar ziedi, krēmu u. tml.).
- apziest Ziežot apklāt, noklāt (ar ko); noziest.
Atrasts piemēros (90):
- nodzist Acīs nodziest prieks.
- potvasks Aizziest ar potvasku koka potējuma vietu.
- bojājums Aizziest bojājumus ābelītes mizā.
- aizziest Aizziest plaisas mūrī ar cementa maisījumu.
- špakteļlāpstiņa Aizziest šuvi, uzklāt masu ar špakteļlāpstiņu.
- kņudošs Apziest ar zālēm kņudošās vietas.
- jods Apziest brūces malas ar jodu.
- apziest Apziest maizes šķēli ar sviestu.
- rieciens Apziest riecienu ar sviestu.
- tosts Apziest tostu ar sviestu.
- pieziest Ar krāsu pieziestas skropstas.
- kurāre Ar kurāri apziesti bultu gali.
- izziest Ar sviestu izziesta veidne.
- pieziest Ar želeju pieziesti mati.
- plēne Augsti pasitas liesma, un gaisos uzlido dzirksteļu spieti, apdziest, un tad uz zemi krīt melnas plēnes.
- uzliesmot Bākas ugunis uzliesmo un dziest.
- dzist Dienas troksnis vakarā dziest.
- sačokuroties Dziestošais sērkociņš sačokurojas.
- pārgriezt Dziestošo atspīdumu logā pārgriež sarkana rieta svītra.
- dzist Dzīvība dziest.
- dzist Ēdiens dziest.
- atdzist Entuziasms drīz atdziest.
- ieziest Ieziest apavus ar apavu krēmu.
- vazelīneļļa Ieziest degunā nedaudz vazelīneļļas.
- balzams Ieziest kāju pēdas ar balzamu.
- ieziest Ieziest makšķerauklu ar silikona ziedi.
- rīcineļļa Ieziest matos rīcineļļu.
- breolīns Ieziest matus ar breolīnu.
- plāts Ieziest plāti ar sviestu.
- krēms Ieziest seju ar krēmu.
- ieziest Ieziest seju ar mitrinošu krēmu.
- visupēdējais Izdziest vispēdējā oglīte.
- izziest Izziest pannu.
- izziest Izziest visu krējumu.
- flambēt Ja vēlaties pagatavot desiņas ar ļoti kraukšķīgu ādiņu, tās iepriekš var apziest ar medu vai flambēt.
- uzplaiksnīt Laimes brīži uzplaiksnī un dziest.
- noraustīties Liesmiņa noraustās un apdziest.
- dzist Meitenes sejā dziest smaids.
- noziest Mute noziesta ar šokolādi.
- nedziestošs Nedziestošā Mūžīgā uguns Brāļu kapos.
- uguntiņa Nedziestoša radošā uguntiņa.
- nedziestošs Nedziestoša slava.
- nedziestošs Nedziestošs ugunskurs.
- nodzist Nodziest gaisma.
- zābaksmērs Noziest kurpes ar zābaksmēru.
- noziest Noziest pannu ar taukiem.
- noziest Noziest pīrāgus ar olu.
- noziest Noziest seju ar krēmu.
- noziesties Noziesties ar krāsu.
- noziesties Noziesties ar pretiedeguma krēmu.
- izdzist Ogles kamīnā izdziest.
- atdzist Pagaidīt, lai zupa mazliet atdziest.
- pagūt Pagūt apsēsties savās vietās, pirms zālē nodziest gaisma.
- saziest Pankūkas var saziest ar lēcu vai pupiņu pastēti.
- pārziest Pārziest maizi ar sviestu.
- pārziest Pārziest torti ar krēmu.
- mala Rieta malā dziest vakara blāzma.
- saziest Rokas ieteicams saziest ar augu eļļu.
- atdzist Rudenī ezera ūdens atdziest.
- dzist Rudens dienas ātri dziest.
- sadegt Sadeg magones un rozes. Nodziest vasara un zūd.
- atdzist Sasvīdusī mugura vējā atdziest.
- saziest Saziest maizītes.
- saziest Saziest slēpes.
- saziesties Saziesties ar krēmu.
- nodzist Sērkociņš vējā nodziest.
- starojums Skolotājas starojums apdziest. Viņa [skolēniem] bargi saka: "Lūdzu izturēties nopietni."
- nodzist Smaids nodziest meitenes sejā.
- uzblāzmot Smaids sejā uzblāzmo un nodziest.
- sasaldēties Stirnām ziemā bīstams ir mitrums – dzīvnieki atdziest, sasaldējas, saslimst un iet bojā.
- uzsprikstēt Svece dziestot uzsprikst.
- uzsprakstēt Svece uzsprakst un nodziest.
- izdzist Svece, ugunskurs izdziest.
- nodzist Svece, ugunskurs nodziest.
- sveķelis Tāss ātri dziest, bet sveķelis, liesmu ieņēmis, kvēlo ilgi.
- trīcēt Ugunskura dzirksteles trīc, līdz apdziest.
- dzist Ugunskurs dziest.
- dradži Uzziest dradžus uz maizes.
- marmelāde Uzziest marmelādi uz maizes.
- medus Uzziest medu uz maizes.
- uzziest Uzziest sviestmaizes piknikam.
- uzziest Uzziest uz sejas krēmu.
- maize Uzziest, uzsmērēt maizei sviestu.
- uzpūst Vējš uzpūš dziestošo ugunskuru.
- nedziestošs Vēlēt nedziestošu dzīvesprieku.
- ziest ziest ievārījumu uz pankūkām.
- ziest ziest krēmu uz sejas.
- ziest ziest maizes līdzņemšanai.
- ziest ziest sviestu, medu uz maizes.
- humoss ziest uz maizes humosu.
ziest citās vārdnīcās:
LLVV