Paplašinātā meklēšana
Meklējam pārvarēt.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (60):
- nogrimt purvā aiziet bojā (piem., nespējot ko pārvarēt).
- izcīnīties Aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas.
- novaldīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
- lēkt Ar atspērienu atraujoties no pamata, pārvarēt augstumu, attālumu vai gaisā veikt kādas kustības.
- izbrist Brienot izstaigāt (daudzas vietas), arī pārvarēt (piem., grūtības, šķēršļus).
- uzlikt Būt tādam, kas saistīts (piemēram, ar augstu profesionalitāti, spēju pārvarēt grūtības) – par parādībām sabiedrībā.
- cīnīties Censties nomākt, pārvarēt (piem., savas jūtas, vēlmes).
- pretoties Censties pārvarēt (kādu vides apstākļu, norišu iedarbību).
- kauties Censties pārvarēt (ko), tikt galā (ar ko).
- nocīnīties pašam ar sevi censties pārvarēt ko sevī.
- kauties ar miegu censties pārvarēt miegu.
- cīņa Cenšanās nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
- izeja Iespēja, veids, kā atrisināt sarežģītu jautājumu, pārvarēt grūtības u. tml.
- tikt uz kājām Izkļūt no grūtībām, pārvarēt sarežģījumus; sasniegt labklājību, turību.
- uzbrukums Kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- nokauties Ļoti nomocīties, cenšoties pārvarēt, novērst (ko).
- nokauties Ļoti nopūlēties, nomocīties, cenšoties paveikt (ko), pārvarēt, tikt galā (ar ko).
- neremdināms Ļoti spēcīgs, ko grūti vai pat neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli).
- tuneļefekts Mikrodaļiņas spēja pārvarēt potenciāla barjeru, ja barjeras augstums ir lielāks par mikrodaļiņas pilno enerģiju.
- spītēt Nepakļauties (kam nevēlamam), censties pārvarēt (to).
- pretoties Nepakļauties (savam psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim), censties pārvarēt to.
- kapitulācija Padošanās, atteikšanās no kādas darbības u. tml. (piem., nespējot pārvarēt šķēršļus, citu cilvēku pretestību).
- kapitulēt Padoties, atteikties no kādas darbības u. tml. (piem., nespējot pārvarēt šķēršļus, citu cilvēku pretestību).
- dabūt uz kājām Palīdzēt pārvarēt grūtības; nostiprināt.
- uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) tiek pārvarēts, zūd.
- uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) tiek pārvarēts, zūd.
- pieveikt Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) tiek pārvarēts.
- nolaisties no saviem augstumiem pārvarēt (piem., sociālās atšķirtības plaisu) un spēt pielāgoties, piemēroties citai (parasti zemākai) videi.
- saņemt sevi rokās pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības; pārvarēt savu vājumu.
- iznest uz saviem pleciem pārvarēt, pārciest grūtības.
- padzīt Pavājināt, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- salauzt Pilnīgi pārvarēt (piem., kāda tieksmi, īpašību).
- griba Psihisks process, kas izpaužas spējā apzināti, mērķtiecīgi rīkoties, darboties, pārvarēt grūtības, lai (ko) sasniegtu, panāktu.
- kosmiskā raķete raķete, kas spēj pārvarēt Zemes pievilkšanas spēku.
- acis aizlipušas saka, kad nevar pārvarēt miegu un ir grūti atvērt acis.
- turēties Sakopojot spēkus, arī cīnoties, pārvarēt grūtības; pretoties, nepadoties grūtībām, šķēršļiem.
- saturēties Sakopot spēkus, enerģiju, lai (ko) izturētu, pārvarētu.
- savilkt galus kopā Saskaņot izdevumus ar ienākumiem, lai pārvarētu materiālas grūtības.
- varonība Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to; šīs spējas izpausme rīcībā.
- izturēt Spēt pārvarēt, paveikt (piem., uzdevumus, pārbaudījumus).
- turēt Spēt veikt (piem., noteiktu darbu, tā daudzumu); spēt pārvarēt (piem., ko nelabvēlīgu).
- uzvara Stāvoklis, kad ir pārvarēts, zudis (kas) nevēlams.
- lauzt Strauji, pēkšņi pārvarēt, apspiest (piem., kādu tieksmi, īpašību).
- cauri Tā, kā tiek pārvarēts kāds šķērslis.
- nepārvarams Tāds, kam ir tik spēcīga iedarbība, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
- neciešams Tāds, kas ir tik spēcīgs, intensīvs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
- neizturams Tāds, kas ir tik spēcīgs, intensīvs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
- nevaldāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt, vājināt (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- neatvairāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
- nepanesams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
- nepārvarams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
- bezbailīgs Tāds, kas nebaidās, spēj pārvarēt bailes; drosmīgs.
- varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
- varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zāles Tas, kas, labvēlīgi iedarbojoties uz organismu, palīdz pārvarēt fiziskas vainas, arī negatīvu psihisku, emocionālu stāvokli.
- forsēt Uzbrukuma laikā pārvarēt (kādu dabisko šķērsli, piem., upi, ezeru).
- uzkrist Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt.
- cīņa Vēršanās (pret ko nevēlamu), cenšoties novērst, pārvarēt (to).
pārvarēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV