Paplašinātā meklēšana
Meklējam lauks.
Atrasts vārdos (17):
Atrasts etimoloģijās (4):
- No grieķu agros 'lauks, tīrums'. (šķirklī agro-)
- No franču agronomie, kam pamatā grieķu agros 'lauks, tīrums' un nomos 'likums'. (šķirklī agronomija)
- No angļu champion, kam pamatā latīņu campio, campionis 'cīnītājs', campus 'lauks'. (šķirklī čempions)
- No franču raquette, kam pamatā arābu rāha(t) 'plauksta'. (šķirklī rakete)
Atrasts vārdu savienojumos (20):
- bioloģiskais lauks
- darbietilpīgas lauksaimniecības kultūras
- elektriskais lauks
- elektromagnētiskais lauks
- gravitācijas lauks
- kad cirvja kātam lapas plauks
- kapu lauks
- kara lauks
- kaujas lauks
- ledus lauks
- mīnu lauks
- redzes lauks
- sasist plaukstas
- savilkt plaukstu dūrē
- sažņaugt plaukstu dūrē
- sēklas lauks
- semantiskais lauks
- sirds kā uz plaukstas
- sist plaukstas
- vadības lauks
Atrasts skaidrojumos (200):
- jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
- pasēja Agrotehnisks paņēmiens – lauksaimniecības kultūras sēšana citas kultūras aizņemtā laukā.
- kalpone Algota laukstrādniece.
- kalps Algots laukstrādnieks; cilvēks, ko algo personisku uzdevumu veikšanai.
- ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem (arkliem, ecēšām u. tml.).
- kalējs Amatnieks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu (izgatavojot, piem., lauksaimniecības darbarīkus, metāla detaļas vai priekšmetus, arī tos remontējot).
- supinators Apakšdelma muskulis, kas plaukstu pagriež uz augšu.
- tīrums Apstrādājams lauks lauksaimniecības kultūru audzēšanai.
- ielabot Ar lauksaimnieciskiem pasākumiem padarīt (augsni) auglīgāku.
- turēt ausis ciet ar plaukstām, pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vājāk.
- bišu ganības ar ziedaugiem bagāts lauks, kur bites ievāc nektāru, ziedputekšņus.
- plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
- dārzkopība Attiecīgā lauksaimniecības zinātnes nozare.
- dārzkopība Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu, puķu un to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī apstādījumu ierīkošana; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
- roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (plauksta vai plauksta kopā ar apakšdelma lejasdaļu).
- barības līdzekļi augu un dzīvnieku valsts produkti, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
- lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
- lopbarības raugs B grupas vitamīniem un olbaltumvielām bagātināta barības piedeva lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā.
- podzols Barības vielām nabadzīga, lauksaimniecībai nelabvēlīga augsne; podzolēta augsne, podzolaugsne.
- bioloģiskais lauks biolauks.
- biškopība Bišu audzēšana un kopšana medus, vaska un citu produktu iegūšanai; attiecīgā lauksaimniecības palīgnozare.
- nobraucīt Braukot (ar roku, plaukstu) noberzēt, arī noglaudīt (kādu ķermeņa daļu).
- ferma Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
- sombrero Cepure ar platām malām, ko valkā laukstrādnieki Latīņamerikā un ASV dienvidrietumos, lai pasargātu sevi no saules.
- dūre Cieši kopā savilkta plauksta.
- konga Cilindriskas, garenas bungas, ko spēlē ar plaukstām.
- uzpircējs Cilvēks (arī uzņēmums), kas nodarbojas ar kā (piemēram, lauksaimniecības ražojumu, nekustamo īpašumu) uzpirkšanu pārdošanai (vai pārstrādei) par augstāku cenu.
- kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
- lopkopējs Cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kopšanu.
- lauksaimnieks Cilvēks, kas strādā lauksaimniecībā, lauku saimniecības īpašnieks; zemnieks.
- darbadiena Darbalaika uzskaites vienība (lauksaimniecības uzņēmumos padomju varas laikā).
- ampluā Darbības lauks.
- flamenko Deja, ko izpilda (parasti ģitāras pavadījumā), sitot takti ar kājām, plaukstām vai kastaņetēm.
- uzmava Dekoratīvs apģērba aksesuārs – elastīga dažāda materiāla aproce virs plaukstas locītavas.
- lauciņš Dem. --> lauks.
- suņmēle Divgadīgs vai daudzgadīgs indīgs laukstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos.
- mēsli Dzīvnieku izkārnījumi; lauksaimniecības dzīvnieku izkārnījumi (parasti kopā ar pakaišiem), ko izmanto augsnes mēslošanai; kūtsmēsli.
- potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo, kāda attiecīgajā telpas punktā ir gravitācija vai elektrostatiskais lauks.
- pamatkultūra Galvenā lauksaimniecības augu kultūra, ko audzē kādā saimniecībā vai zemē.
- izganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) paēd.
- noganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) uzturas, ganās tikai tam paredzētajās vietās.
- noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki noēd (augus) kādā vietā.
- noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki noēd augus (kādā teritorijā).
- sile Garens, samērā sekls trauks lauksaimniecības dzīvnieku barošanai.
- skrīne Grūti izbrienams, izbraucams ceļš, lauks.
- urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās (piemēram, samazinoties ar lauksaimniecību saistīto iedzīvotāju skaitam).
- elektriskais gans iekārta lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai – stieple, pa kuru plūst elektriskā strāva.
- sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem pirkstiem; arī dūre.
- viedierīce Ierīce, kas apvieno mobilā telefona funkcijas ar plaukstdatoru, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas.
- dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu velkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidusdaļas.
- lidosta Īpaši iekārtota celtne pie lidlauka pasažieru apkalpošanai; lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm.
- stāvvieta Īpaši iekārtota vieta kūtī lauksaimniecības dzīvnieka (piem., govs) novietošanai; aizgalds.
- selekcija Jaunu lauksaimniecības kuktūru, mājdzīvnieku un citu organismu izveidošana vai jau esošo formu saimniecisko īpašību uzlabošana.
- puisis Kalps, laukstrādnieks, arī strādnieks laukos.
- kapu lauks kapulauks.
- kartupelājs Kartupeļu lauks.
- saplaukt Kļūt tādam, kurā izplaukst vairāki, daudzi augi.
- rausis Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām.
- magnetosfēra Kosmiskā telpa ap debess ķermeni, kurā darbojas šā ķermeņa magnētiskais lauks.
- Saules sistēma kosmiskās telpas daļa, kurā dominē Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas spēka iedarbībā tur pastāvīgi atrodas.
- tiltiņš Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā – skaustam) atbalstoties pret pamatu.
- druva Labības (arī linu) lauks.
- plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, kuru izpilda polkas solī, veidojot saskarsmi ar dejas partnera pirkstiem, auguma daļām un viegli sasitot plaukstas.
- LLA Latvijas lauksaimniecības akadēmija (tagad Latvijas Lauksaimniecības universitāte LLU).
- LLU Latvijas lauksaimniecības universitāte (agrāk Latvijas Lauksaimniecības akadēmija LLA).
- vadības lauks lauks datu ierakstā, ko izmanto ierakstu identifikācijai, kā arī lai norādītu ar datiem veicamās operācijas.
- rugāji lauks pēc labības novākšanas; rugaine.
- elektriskais lauks lauks, ko rada elektriskais lādiņš vai laikā mainīgs magnētiskais lauks.
- sēklas lauks lauks, kurā augus audzē sēklas iegūšanai.
- elektromagnētiskais lauks lauks, kurā notiek elektrisko un magnētisko spēku mijiedarbība.
- gravitācijas lauks lauks, telpa, kurā darbojas Zemes pievilkšanas spēks.
- agrikultūra lauksaimniecība, zemkopība.
- rušināmaugi lauksaimniecības augi (piem., cukurbietes, kartupeļi, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
- ziemāji lauksaimniecības augi, kurus sēj rudenī, jo to attīstībai nepieciešams pazeminātas temperatūras periods.
- kombains lauksaimniecības darba mašīna, ar ko vienlaicīgi veic noteiktu labības novākšanas un apstrādes operāciju ciklu.
- traktors lauksaimniecības darba mašīna, kas paredzēta dažādu lauksaimniecības darbu veikšanai.
- dakša lauksaimniecības darba rīks – garam kātam piestiprināti divi vai vairāki paralēli metāla zari.
- ecēšas lauksaimniecības darba rīks augsnes virskārtas irdināšanai, sēklas iestrādāšanai, tīruma virsmas līdzināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
- jaunlops lauksaimniecības dzīvnieks (piem., govju mazulis) no dzimšanas līdz iekļaušanai ganāmpulkā.
- cūka lauksaimniecības dzīvnieks ar masīvu, sariem klātu ķermeni, īsām kājām un šņukuru (audzē gaļas ieguvei).
- ragulops lauksaimniecības dzīvnieks ar ragiem (govs, kaza u. tml.).
- govs lauksaimniecības dzīvnieks, ko audzē galvenokārt piena un gaļas ieguvei.
- lops lauksaimniecības dzīvnieks.
- kūtsmēsli lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementu un pakaišu maisījums, ko izmanto mēslojumam.
- sētuve lauksaimniecības ierīce, kas paredzēta sēklu mehāniskai izkaisīšanai.
- kibucs lauksaimniecības komūna, kolektīva lauku saimniecība Izraēlā.
- priekškultūra lauksaimniecības kultūra, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms citas kultūras; arī priekšaugs.
- smalcinātājpļaujmašīna lauksaimniecības mašīna (augu) pļaušanai, sasmalcināšanai un iekraušanai transportlīdzeklī.
- frēze lauksaimniecības mašīna ar rotējošiem elementiem, kas augsni vienlaikus irdina, drupina un jauc.
- kultivators lauksaimniecības mašīna augsnes virskārtas apstrādei – irdināšanai, drupināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
- kuļmašīna lauksaimniecības mašīna graudu un augu sēklu izkulšanai un atdalīšanai no salmiem un pelavām.
- ekseļmašīna lauksaimniecības mašīna lopbarības sasmalcināšanai.
- vagotājs lauksaimniecības mašīna rušināmaugu vagošanai, arī vagu (1) veidošanai.
- sējmašīna lauksaimniecības mašīna sēklu izsēšanai.
- dakša lauksaimniecības mašīnās – ierīce (kā) uzņemšanai vai pacelšanai.
- šķīvis lauksaimniecības mašīnu sastāvdaļa – liekta diskveida metāla plāksne augsnes griešanai.
- augļkopība lauksaimniecības nozare – augļaugu kultūru audzēšana; attiecīgā zinātnes nozare.
- augkopība lauksaimniecības nozare – kultūraugu audzēšana; attiecīgā zinātnes nozare.
- linkopība lauksaimniecības nozare – linu audzēšana šķiedras un eļļas ieguvei.
- laukkopība lauksaimniecības nozare, kas aptver pārtikas tehnisko, lopbarības u. c. kultūraugu audzēšanu; zemkopība.
- zemkopība lauksaimniecības nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
- piensaimniecība lauksaimniecības nozare, kas ietver piena ieguvi un piena produktu ražošanu.
- lopkopība lauksaimniecības nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku audzēšanu pārtikas produktu un arī dažu rūpniecības izejvielu ieguvei.
- graudkopība lauksaimniecības pamatnozare – graudaugu audzēšana pārtikai vai lopbarībai.
- kolhozs lauksaimniecības vai zvejniecības kooperatīvs, kolektīvā saimniecība (bijušajā PSRS).
- padomju saimniecība lauksaimnieciskās ražošanas valsts uzņēmums; sovhozs.
- agrārs lauksaimniecisks; tāds, kur lauksaimniecība dominē pār rūpniecību.
- fermeris lauksaimnieks, lauksaimnieciskās ražošanas privātuzņēmuma īpašnieks vai nomnieks.
- gājējs laukstrādnieks, kalps bez pastāvīgas dzīves un darba vietas.
- pusgraudnieks laukstrādnieks, kas atlīdzībā par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
- graudnieks laukstrādnieks, kas, apstrādājot viņam ierādīto zemi ar saviem darba līdzekļiem, saņēma atlīdzību graudā (parasti pusi no ražas); pusgraudnieks.
- deramdiena laukstrādnieku līgšanas diena.
- zemnieks Lauku iedzīvotājs, kas nodarbojas ar lauksaimniecību.
- ferma Lauku saimniecība lauksaimnieciskās ražošanas privātuzņēmums.
- braucīt Lēni berzēt, glaudīt (ar plaukstu ķermeņa daļu).
- aerodroms Lidlauks (piem., sportam).
- plantācija Liela zemes platība, kurā audzē viena veida augus; lielsaimniecība (piem., kolonijās), kur šādās zemes platībās audzē noteiktas lauksaimniecības kultūras.
- liellopi Lieli lauksaimniecības dzīvnieki (piem., govis, vērši), ko audzē galvenokārt piena un gaļas ieguvei.
- zirgs Liels mājdzīvnieks, ko izmanto lauksaimniecības darbos, cilvēku, priekšmetu pārvadāšanai vai sportā.
- tehnikums Mācību iestāde, kurā gatavo speciālistus ar vidējo speciālo izglītību (piem., rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības nozarēs).
- putnkopība Mājputnu audzēšana gaļas un olu ieguvei; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
- industrializācija Mašinizētas lielražošanas izveidošana un attīstīšana (rūpniecībā, lauksaimniecībā, kādā valstī u. tml.).
- perkusija Mūzikas instrumenti, ko spēlē, sitot pa to virsmu ar pirkstiem, plaukstām; sitaminstrumenti.
- perkusionists Mūziķis, kas (ar pirkstiem, plaukstām) spēlē sitaminstrumentus.
- tiešmaksājums Neatmaksājams ikgadējs finansiāls atbalsts Eiropas Savienības lauksaimniekiem par lauksaimniecībā izmantotajām zemes platībām.
- kukuruzņiks Neliela vienmotora lidmašīna (parasti lauksaimniecības aviācijā un citur izmantotais divplāksnis AN–2).
- plaukstdators Neliels kabatas formāta dators, ko var novietot uz vienas rokas plaukstas.
- zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, sakņaugu lapas) lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
- puspuisis Nepilngadīgs laukstrādnieks lauku saimniecībā.
- Zemnieku saeima nevalstiska organizācija, kas pārstāv Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāju intereses.
- uzrocis No plaukstas līdz elkonim uzvelkams apģērba gabals (piemēram, roku vai piedurkņu aizsargāšanai).
- kaut Nonāvēt (lauksaimniecības dzīvnieku) saimnieciskai izmantošanai.
- rugaine Nopļauts labības lauks, uz kura palikuši rugāji (1).
- agro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar zemi, lauksaimniecību.
- pazīlēt pēc rokas noteikt nākotni pēc plaukstas līnijām.
- nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts ievāc no zemniekiem īpašos apstākļos (piem., kara laikā).
- plaucēt Panākt, būt par cēloni, ka (augam, tā daļām) plaukst pumpuri, ziedi, lapas.
- saplaucēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saplaukst.
- izplaucēt Panākt, būt par cēloni, ka izplaukst.
- plaucēt Panākt, būt par cēloni, ka plaukst (pumpuri, ziedi, lapas).
- jurģi Pārcelšanās uz citu dzīves un darba vietu, sākot jaunas rentes vai laukstrādnieka (gājēja) saistības, kas parasti notika ap 23. aprīli.
- kaza Pārnadžu kārtas (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks ar spēcīgām kājām, līkiem ragiem, pagaru apmatojumu.
- lokomobile Pārvietojams tvaika dzinējs, ar ko senāk darbināja lauksaimniecības ierīces.
- zemes ierīcība pasākumu kopums, lai lauksaimnieciski nozīmīgu zemi sagatavotu mērķtiecīgai izmantošanai.
- kampaņa Pēc plāna un noteiktā termiņā veicamu darbu kopums (parasti par lauksaimniecisko ražošanu padomju iekārtas laikā).
- vīveles Pēkšņa vēdersāpju lēkme, kas saistīta (parasti) ar vēdera dobuma orgānu slimībām (lauksaimniecības dzīvniekiem, biežāk zirgiem); arī kolikas.
- elektromagnētiskie viļņi periodiski mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas izplatās vidē (piem., radioviļņi, infrasarkanais starojums, ultravioletais starojums, rentgenstari).
- šļūce Piekabināms vai uzkarināms lauksaimniecības rīkslauka virsmas līdzināšanai, augsnes virskārtas drupināšanai.
- pārsiet Piesiet (lauksaimniecības dzīvnieku) citā vietā.
- sasist plaukstas piesitot vienu plaukstu pie otras, paust, piem., izbrīnu, pārsteigumu, prieku.
- spilventiņš Pirksta pēdējās falangas virsma plaukstas daļā.
- nekropole Plašas, mākslinieciski izveidotas kapenes, kapulauks (seno kultūras centru tuvumā).
- atplest muti līdz ausīm plati atvērt muti (parasti žāvājoties un neaizsedzot to ar plaukstu).
- zeme Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā lietošanā, īpašumā un ir izmantojama noteiktam nolūkam; lauksaimniecībā izmantojamā platība.
- delna Plaukstas apakšējā daļa; plauksta.
- rādītājpirksts Plaukstas otrais pirksts starp īkšķi un vidējo pirkstu.
- mazais pirkstiņš plaukstas, arī pēdas pēdējais (piektais) pirksts.
- izplaukt Plaukstot atvērties (par ziediem, lapām); salapot, uzziedēt (par augiem).
- uzplaukt Plaukstot atvērties; salapot, uzziedēt (par augiem, to daļām).
- atplaukt Plaukstot atvērties; uzplaukt.
- pārsprāgt Plaukstot strauji atvērties (par pumpuriem).
- pārplīst Plaukstot, briestot atvērties (par augu daļām).
- plīst Plaukstot, briestot vērties vaļā (par augu daļām).
- aplausi Plaukstu sišana, paužot atzinību, sajūsmu, uzmundrinājumu u. tml.
- kondīcija Prasību kopums, noteikta kvalitāte, kādai jābūt lauksaimniecības dzīvnieka miesas stāvoklim.
- sauja Priekšmetu, vielas u. tml. kopums, daudzums, ko var saņemt plaukstā, apņemt ar plaukstu.
- uzplaucēt Radot plaukšanai labvēlīgu vidi, panākt, ka (kas) uzplaukst; izplaucēt [2].
- redzesloks Redzes lauks.
- ķīlēt Remontēt, savest kārtībā u. tml. (piem., transportlīdzekli, lauksaimniecības mašīnu).
- lapu reņģes reņģes, kas tiek zvejotas laikā, kad plaukst lapas.
- pudurot Retinot atstāt (lauksaimniecības augus) pa trīs līdz četri kopā.
- apakšdelms Rokas daļa no elkoņa līdz plaukstai.
- delms Rokas daļa no pleca līdz plaukstai.
- virpuļlauks Rotējošs elektromagnētiskais vai cita rakstura lauks, kura intensitāte var mainīties telpā un laukā.
- zemniecība Sabiedrības kārta, kuras pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība; arī zemnieku kopums (kādā zemē, valstī, teritorijā).
- paraugsaimniecība Saimniecība (parasti lauksaimniecībā), kurā lieto darba paņēmienus, tehniku, ierīces u. tml., kas var noderēt par paraugu citām saimniecībām, mācību bāzi speciālistiem.
- lielsaimniecība Saimniecība ar lielu zemes platību, arī ar lielāka apjoma lauksaimniecisku ražošanu.
- agroklimatisks Saistīts ar klimatisko apstākļu ietekmi uz lauksaimnieciskās ražošanas iespējām un rezultātiem.
- sakņkopība Sakņaugu audzēšana iedzīvotāju patēriņam; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
- zelmenis Sazēlis (labības, zālāju) lauks.
- superelite Sevišķi augstas kvalitātes (kultūraugu, lauksaimniecības dzīvnieku) grupa.
- cirst pliķi sist ar plaukstu pa vaigu.
- klapēt Sist plaukstas, applaudēt.
- aplaudēt Sist plaukstas, lai paustu atzinību, sajūsmu, uzmundrinājumu u. tml.
- pliķēt Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa seju); pļaukāt.
- pļaukāt Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).
- pliķis Sitiens ar plaukstu (parasti pa seju); pļauka.
- pļauka Sitiens ar plaukstu (parasti pa vaigu).
- sasist Sitot vienu pret otru, strauji, parasti ar troksni, savirzīt kopā (parasti plaukstas, papēžus).
- jaunie naturālisti skolēni (padomju iekārtā), kas ārpusklases darbā nodarbojās ar dabas pētīšanu, lauksaimniecību, dārzkopību u. tml.
- zaļš Spēcīgs, plaukstošs.
- aura Spīdošs oreols, ko rada cilvēka enerģētiskais starojums; biolauks.
- tvert Strauji virzīt roku (arī pirkstus, plaukstu, kādu rīku) cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to).
- SAPARD Strukturālais fonds, no kura Eiropas Savienības kandidātvalstis var saņemt naudu lauksaimniecības un lauku vides attīstībai.
- medaļa Šāda veida zīme – novērtējums, ko (parasti starptautiskās izstādēs) piešķir kvalitatīviem, augstvērtīgiem rūpniecības, lauksaimniecības ražojumiem.
- roka Tā, ka ir satverts, saņemts plaukstā.
- rugājains Tāds (lauks, tīrums), ko klāj rugājs (1).
- ražīgs Tāds lauksaimniecības dzīvnieks, kas spēj regulāri dot daudz piena.
- šķīvis Tāds, kam ir šādas sastāvdaļas (par lauksaimniecības mašīnām).
- lauksaimniecisks Tāds, kas attiecas uz lauksaimniecību, saistīts ar to.
Atrasts piemēros (200):
- pretī ..es tādu mīkstu plaukstiņu padevu [skolotājam] pretī.
- lietussargs ..Plaukst lietussargu daudzkrāsainās puķes, – Vispēdējās no visiem rudens ziediem...
- skaists "Cik skaists šis svētdienas rīts.. Cik spodri un svaigi izskatās ābeļu plaukstošie pumpuri!"
- āboliņš Āboliņa lauks.
- receptors Āda ir plašs receptorais lauks, kurā sakopoti dažādi nervu gali.
- aizart Aizarts lauks.
- aizpļaut Aizpļauts rudzu lauks.
- aizsegt Aizsegt ar plaukstām seju.
- aizzelt Aizzēlis rudzu lauks.
- plaukstiņpolka Aknīstes plaukstiņpolka.
- amiši Amiši neizmanto mūsdienu tehnoloģijas, elektrību, nelieto automašīnas un lauksaimniecības tehniku.
- analfabētisms Analfabētisms lauksaimniecības jautājumos.
- ap Ap to vietu, kur agrāk auga krūmājs, kuploja labības lauks.
- apļot Apļot slimās plaukstu locītavas.
- apmierinātība Apmierinātībā berzēt plaukstas.
- aptaujāt Aptaujāt lauksaimniekus par tehnikas iegādes iespējām.
- apzelt Apzēlis rudzu lauks.
- atplaukt Ar mazbērniem viņa atplaukst.
- noplaukšķināt Ar plaukstiņām noplaukšķināt ritmu.
- izlāsot Atmiņas izlāso kā ūdens no plaukstas.
- atplaukt Atplaukst pagasta kultūras dzīve.
- sukcesija Atstāt lauksaimniecības zemes dabiskai sukcesijai.
- kultūra Augstražīgas lauksaimniecības kultūras.
- iegriezties Aukla iegriezusies plaukstā.
- auzas Auzu lauks.
- pioniersuga Baltalksnis ir pioniersuga, kas ieviešas lauksaimniecības zemēs, izcirtumos.
- uzplaukt Baltiem ziediem uzplaukst ievas.
- iegulties Bērna roka ieguļas tēva plaukstā.
- strādināt Bērnībā tiku darbīgā tēva strādināts visos lauksaimniecības darbos.
- pliukšķināt Bērns pliukšķināja plaukstas.
- plīkšķināt Bērns priekā plīkšķināja plaukstas.
- berzēt Berzēt nosalušās plaukstas, vaigus.
- nosēsties Bet mīla ir atvērta plauksta, kurā taurenis nosēsties var..
- šaujamlauks Biatlona šaujamlauks.
- magazīna Bijušajā magazīnas klētī iekārtots lauksaimniecības rīku muzejs.
- plauksme Būt pašā jaunības plauksmē.
- celmains Celmains lauks, izcirtums.
- aviācija Civilā, lauksaimniecības, sanitārā aviācija.
- cukurbiete Cukurbiešu lauks.
- dāboliņš Dāboliņu lauks.
- lauks Darbības lauks.
- augļkopība Dārzeņkopība un augļkopība bioloģiskās lauksaimniecības sistēmā.
- zelt Dārzs zeļ un plaukst.
- sūrsme Debess augšā, telpa apkārt – jūsu Tā kā acis, plecs un cietā plauksta, Sūrsme, ko jūs savās sirdīs jūtat.
- iekļauties Dēla roka iekļaujas tēva plaukstā.
- divdimensionāls Divdimensionāls lauks.
- atlaisties Dūrēs savilktās plaukstas atlaižas.
- svētlaimība Dvēselē uzplaukst svētlaimības prieks.
- enerģētisks Enerģētiskais lauks.
- fosforīti Fosforītu izmantošana lauksaimniecībā.
- nozare Galvenās lauksaimniecības nozares – augkopība, lopkopība.
- sastrādāt Grābjot, ārdot un vālojot sienu, sastrādāju plaukstas vienās tulznās.
- granātābele Granātābelēs plaukst ziedi.
- centners Graudu vidējā ražība šajā sezonā varētu būt 30 centneri no hektāra, prognozē lauksaimniecības kooperatīva izpilddirektors.
- griķi Griķu lauks.
- ģeomagnētisks Ģeomagnētiskais lauks.
- ieart Iearts lauks.
- iegriezt Iegriezt bumbu ar plaukstu.
- mehanizators Iegūt lauksaimniecības mehanizatora izglītību.
- iekrāmēt Iekrāmēt grāmatas plaukstā.
- ieslēpt Ieslēpt seju plaukstās, spilvenā.
- virsdaļa Ievainojums plaukstas virsdaļā.
- ievest Ievest lauksaimniecības preces.
- iezāģēt Iezāģēt plaukstā.
- savāds Ikviens plaukstošs koks un zieds ir savādāks.
- industrializēt Industrializēt lauksaimniecību.
- intensificēt Intensificēt lauksaimniecisko ražošanu.
- zona Intensīvās lauksaimniecības zona.
- plūst Investīcijas lauksaimniecībai plūda regulāri.
- palielināties Investīciju apjoms lauksamniecībai palielinās.
- karalauks Istaba izskatījās kā karalauks.
- lauksaimnieks Izmaksāt subsīdijas lauksaimniekiem.
- pesticīds Izmantot lauksaimniecībā pesticīdus.
- izveidoties Izveidojusies jauna lauksaimniecības nozare.
- dzelksnis Izvilkt plaukstā sadūrušos dzelkšņus.
- lielums Izvilkt plaukstas lieluma karūsu.
- papriekš Ja pavasaros alkšņiem lapas plaukst papriekšu nekā bērziem, tad būs slapja vasara.
- zilgmains Jūra plešas kā bezgalīgs zilgmains lauks.
- ķipars Kad tāds ķipars sīkus pirkstus Ieliek manā platā plaukstā, Tad es jūtu, ka es varu Sauli pacelt mazliet augstāk.
- atgrūsties Kamaniņu braucējs vairākkārt atgrūžas ar plaukstām.
- pievilkt Kameras objektīvs pievilka tuvplānā zēna plaukstu.
- stādāms Kāpostu stādāmais lauks.
- kapulauks Kapulauks pie Burtnieku ezera.
- satīklot Kāpuri pavasarī izgrauž plaukstošos pumpurus, bet vēlāk satīklo un grauž lapu.
- platība Kartupeļu lauks četru hektāru platībā.
- lauks Kartupeļu, kāpostu lauks.
- klajš Klajš līdzenums, lauks.
- kokvilna Kokvilnas lauks, plantācija.
- darbalauks Komponista darbalauks ir mūzika.
- kooperācija Kooperācija lauksaimniecībā.
- sakapāt Krusas sakapāts lauks.
- plauksme Kultūras un mākslas plauksme.
- superpozīcija Kvantu fizika pieļauj elektrona magnētiskā lauka stāvokli jeb superpozīciju, kurā elektrona lauks ir vērsts abos virzienos vienlaicīgi.
- vasks Kviešu lauks bija vaska dzeltenumā.
- kvieši Kviešu lauks.
- ķimizēt Ķimizēt lauksaimniecību.
- lauks Labības lauks.
- zīdkopība Lai darinātu zīda audumus, ir vajadzīgs liels daudzums zīdtārpiņu, tāpēc ir izveidojusies vesela lauksaimniecības nozare – zīdkopība.
- lapa Lapas plaukst, dzeltē, nobirst.
- stigt lauks bija ļoti mitrs, rudenī sāka stigt tehnika.
- nokultivēt lauks ir uzarts, bet nav nokultivēts.
- krustu lauks izbraukāts krustu šķērsu.
- upenājs lauks, kurā aug otrā gada upenāji.
- briežkopība lauksaimniecībā dominē lopkopība, zirgkopība, briežkopība un zemkopība.
- taksācija lauksaimniecībā izmantojamās zemes taksācija.
- pārtraukt lauksaimniecībā izmantojamās zemienes vietām pārtrauc nelieli pakalni, purvi un ezeri.
- kopplatība lauksaimniecībā izmantojamo zemju kopplatība.
- lauksaimniecība lauksaimniecībā nodarbinātie iedzīvotāji.
- riteņtraktors lauksaimniecībā, mežsaimniecībā izmantojamie riteņtraktori.
- apsīkt lauksaimniecībai apsīkstot, aramzemes sāk pārklāties ar mežiem.
- maznoderīgs lauksaimniecībai maznoderīgas zemes.
- dotācija lauksaimniecībai nepieciešamas dotācijas.
- apmežot lauksaimniecībai nepiemērotās zemes apmežoja.
- lauksaimniecība lauksaimniecības attīstība.
- nosacījums lauksaimniecības attīstības nosacījumi.
- divplāksnis lauksaimniecības aviācijas divplāksnis.
- darbinieks lauksaimniecības darbinieku konference.
- entomoloģija lauksaimniecības entomoloģija.
- mehanizācija lauksaimniecības fermu mehanizācija.
- industrializācija lauksaimniecības industrializācija.
- inventārs lauksaimniecības inventārs.
- kamera lauksaimniecības kameras diploms par labāko lauku sētu.
- kolektivizācija lauksaimniecības kolektivizācija.
- komūna lauksaimniecības komūna.
- ķīmija lauksaimniecības ķīmija.
- ķimikālijas lauksaimniecības ķimikālijas.
- ķimizācija lauksaimniecības ķimizācija.
- lieluzņēmējs lauksaimniecības lieluzņēmējs.
- lauksaimniecība lauksaimniecības mašīnas.
- mašīna lauksaimniecības mašīnas.
- novietne lauksaimniecības mašīnu un tehnikas novietne.
- sīkražošana lauksaimniecības preču sīkražošana.
- iekšējs lauksaimniecības produkcijas iekšējais tirgus.
- pirmējs lauksaimniecības produkcijas pirmējās pārstrādes uzņēmumi.
- pašizmaksa lauksaimniecības produktu pašizmaksa.
- sagāde lauksaimniecības produktu sagāde.
- sektors lauksaimniecības sektors.
- speciālists lauksaimniecības speciālisti.
- tehnika lauksaimniecības tehnika.
- mehāniķis lauksaimniecības tehnikas mehāniķi.
- paraugsaimniecība lauksaimniecības tehnikuma paraugsaimniecība.
- tehnikums lauksaimniecības tehnikums.
- starpkaru lauksaimniecības uzplaukums valstī starpkaru periodā.
- zeme lauksaimniecības zeme.
- lielražošana lauksaimnieciskā, rūpnieciskā lielražošana.
- attīstīts lauksaimnieciski attīstīta zeme.
- lauksaimniecisks lauksaimnieciski izmantojamā zeme.
- rosīgs lauksaimniekiem sācies rosīgs pavasaris.
- kapulauks Līdzenais kapulauks.
- plauksta Liela, maza, šaura plauksta.
- īpatsvars Lopkopības īpatsvars lauksaimniecībā.
- lauks Magnētiskais lauks.
- magnētisks Magnētiskais lauks.
- virpuļlauks Mainīgs magnētiskais virpuļlauks.
- laukstrādnieks Maksāt algu laukstrādniekiem.
- subsīdija Maksāt subsīdijas lauksaimniekiem.
- uzgulties Manai rokai uzgulstas karsta plauksta.
- mašinizēt Mašinizēt lauksaimniecību.
- plaukt Mātes acīs plaukst sirsnīgs smaids.
- pārslīdēt Mātes plauksta pārslīd pār bērna pieri.
- satvert Mazas, spēcīgas rokas ir satvērušas manu plaukstu.
- mēnesnīca Mēnesnīcas apspīdēts lauks un ceļš.
- mežacūka Mežacūku izrakņāts kartupeļu lauks.
- slāpēt Nav manos spēkos vējus savienot, zem plaukstas tavu vientulību slāpēt..
- iegult Naža spals labi iegulst plaukstā.
- netālu Netālu pletās rudzu lauks.
- nezāļains Nezāļains lauks.
- nīkulīgs Nīkulīga lauksaimniecības nozare.
- kaist No airēšanas kaist plaukstas.
- uzblīst No airiem plaukstās uzblīda tulznas.
- skurbt No plaukstošo lapu svaigā plaukuma mēs skurbām.
- plauksta No zemes rakšanas sūrstēja plaukstas.
- nomeliorēt Nomeliorēts lauks.
- norakt Norakts kartupeļu lauks.
- redzeslauks Normāls redzeslauks ir apmēram 90° no sāniem un 60° no deguna puses.
- nosnigt Nosnidzis mežs un lauks.
- sārtoties Notika asiņaina kauja, viss kaujas lauks sārtojās asinīs.
- notraust Notraust ar plaukstu sviedrus.
- novārtā Novērtā atstātās lauksaimniecības zemes.
- novilkt Novilkt plaukstu pār seju.
- izplaukt Ozoli izplaukst vēlu.
- atplaukt Pamalē atplaukst sārta blāzma.
- palīgsaimniecība Pansionāta palīgsaimniecībai bija savi traktori, mašīnas un cita lauksaimniecības tehnika.
- atplaukt Pārdevēja atplaukst un kļūst laipna.
- plauksme Pavasara plauksme.
- plauksta Pavērst plaukstu uz augšu.
- uzplaukt Pēc kara valsts ātri uzplaukst.
- ārējs Pētī ārējo lauksaimniecības produktu tirgu.
- piedravas Piedravas lauks.
- piefermas Piefermas biešu lauks.
- zelt Pilsēta zeļ un plaukst.
- replantācija Pirkstu, plaukstas replantācija.
- pamatkultūra Pjemontas reģiona lauksaimniecības pamatkultūras ir rīsi un vīnogas.
- darbalauks Plašs darbalauks.
- lauks Plašs zinātnisko pētījumu lauks.
- pumpurs Plaukst bērza pumpuri.
- iedurties Plaukstā iedūrusies skabarga.
- jēlums Plauksta ir vienos jēlumos.
- svilt Plaukstā svilst tulznas.
- plauksta Plaukstas līnijas.
lauks citās vārdnīcās: