Paplašinātā meklēšana
Meklējam līku.
Atrasts vārdos (10):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (67):
- vīties . Būt ar līkumiem (piem., par upi, ceļu).
- aizlocīties Aizlīkumot (piem., par ceļu, upi).
- aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (piem., par cilvēku, vagonu rindu).
- apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (parasti ar līkumu, loku).
- apkārt Ar līkumu (doties).
- aplīkumot Ar līkumu apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
- uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
- uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par līkumainu taku.
- svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu, leju un sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2).
- izlīkumot Būt ar līkumiem – par ceļu, upi u. tml.
- aizvīties Būt ar līkumiem (par ceļu, upi u. tml.).
- līkumot Būt ar līkumiem.
- izliekties Būt ar līkumu vai līkumiem (par ceļu, upi u. tml.).
- izlocīties Būt ar lokiem, līkumiem (piem., par ceļu, upi).
- aizliekties Būt ar pagriezienu, līkumu (par ceļu, upi u. tml.).
- vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
- mest Būt novietotam lokveidā, ar līkumu (piem., par upi, ceļu).
- apkārtceļš Ceļš, kas virzās ar līkumu, iesānis no tiešā vai galvenā ceļa, bet ved uz to pašu vietu.
- līkdegunis Cilvēks ar līku degunu.
- atvars Dziļāka vieta upes līkumā; ūdens virpulis, straumei ieplūstot šādā vietā.
- apiet Ejot (ar līkumu), nokļūt, tikt (kam) garām, (to) neskarot.
- mest cilpas Ejot, braucot, veidot lokus, līkumus.
- kurvimetrs Instruments ar skalu un ritenīti līku līniju garuma mērīšanai (parasti kartē, plānā).
- izlocīt Izveidot līkumotu, arī nelīdzenu.
- izlocīties Izveidot lokus, līkumus.
- iztaisnot Izveidot taisnu vai taisnāku (piem., līkumainu ceļu, robežu).
- uzlīkt Kļūt salīkušam, sakumpušam.
- zemzarītis Koks, kam zari novietoti arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei; koks, kam zari ir nolīkuši līdz zemei.
- locīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus.
- meandrs Līdzenuma upes gultnes izliekums (līkums), kas izveidojies, straumes augšējai daļai plūstot uz izliekto, bet apakšējai daļai – uz ieliekto krastu.
- kumpt Liekties, līkt; būt salīkušam.
- ērglis Liels dienas plēsīgais putns ar gariem, platiem spārniem, spēcīgām kājām un līku knābi.
- līču Līkločains, līkumains.
- līku Līkločains, līkumains.
- līklocis Līkločains; līkumains.
- uzlīkumot Līkumojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līkumojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolīkumot Līkumojot, virzoties ar līkumiem, nonākt lejā, zemē u. tml.
- izlīkumot Metot līkumus, līkumojot (piem., starp šķēršļiem), izvirzīties.
- cilpot Pārvietoties viegliem, straujiem lēcieniem, veidojot lokus, līkumus (par dzīvniekiem).
- ritināties Pārvietoties, rotējot vai veidojot lokus, līkumus.
- pūce Plēsīgs naktsputns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām.
- šķērsnis Sēklis upē, kas izveidojies ieslīpi šķērsām upes gultnei (piem., no viena upes līkuma līdz otram).
- sekretārs Slaids, plēsīgs melni balts putns ar garām kājām, spēcīgiem nagiem, līku knābi un cekulu uz galvas.
- slaloms Sporta veids – braukšana no kalna pa līkumotu trasi, kas iezīmēta ar kārtīm.
- zigu Tā, ka veidojas zigzagi; tā, ka ir daudzi līkumi, pagriezieni.
- sēras Tāds, kam ir līgani, lejup nolīkuši gari zari (par dažu sugu kokiem).
- līčlocis Tāds, kam ir līkumi, līkumains.
- līkumains Tāds, kam ir līkumi.
- taisns Tāds, kam nav izliekumu vai ieliekumu, līkumu, arī tāds, kas ir bez novirzēm, atkāpēm (par līniju, virzienu u. tml.).
- taisns Tāds, kam visā garumā vai kādā posmā nav līkumu, izliekumu, ieliekumu (par priekšmetiem, augiem, ķermeņa daļām u. tml.); pretstats: līks.
- līkločains Tāds, kas vairākkārt virzās uz vienu un otru pusi vai uz augšu un leju; līkumains.
- līčlocis Tas, kam ir līkumaina forma – izliekumi un ieliekumi; līklocis.
- papagailis Tropu zemju putns ar košu apspalvojumu, līku, spēcīgu knābi un garu asti.
- novīties Veidojot līkumus, novest (kur) – piem., par ceļu.
- izlocīties Veidojot lokus, līkumus, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- līčot Veidot līkločus, līkumus (parasti par ceļu, upīti).
- ieloks Vieta, ko ietver (piem., meža, upes) līkums; ieloce (2).
- ieloce Vieta, ko ietver (piem., meža, upes) līkums; ieloks (2).
- izvīties Vijoties, veidojot lokus, līkumus, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- riņķis Virzība pa apli vai loku; līkums.
- vīties Virzīties ar lokiem, līkumiem (piem., par dūmiem, tvaikiem).
- locīties Virzīties ar lokiem, līkumiem; būt ar līkumiem.
- līkumot Virzīties, apejot, apbraucot (kam apkārt); virzīties ar līkumiem.
- līkloču Virzīties, atrasties, būt novietotam tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi.
- izliekt Virzoties, arī virzot izveidot (loku, līkumu).
- čakste Zvirbuļveidīgo kārtas neliels putns ar spēcīgu, nedaudz līku knābi un brūnganu vai pelēcīgu apspalvojumu.
līku citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV