Paplašinātā meklēšana
Meklējam ass.
Atrasts vārdos (42):
- ass:4
- ass:1
- ass:2
- ass:3
- bass:2
- bass:1
- brass:1
- krass:1
- kvass:1
- neass:1
- Noass:1
- paass:1
- atlass:1
- fugass:1
- išiass:1
- jūdass:1
- pusass:1
- ananass:1
- karkass:1
- kompass:1
- lampass:1
- lovelass:1
- marakass:1
- rokassoma:1
- dabasskats:1
- galvassega:1
- ikonostass:1
- kontrabass:1
- nabassaite:1
- sejassargs:1
- sienassega:1
- galvassāpes:1
- gribasspēks:1
- miesassargs:1
- mīlasstāsts:1
- rokassomiņa:1
- žirokompass:1
- gaismasspēja:1
- rokassprādze:1
- Ziemassvētki:1
- rokasspiediens:1
- rokasstiepiens:1
Atrasts etimoloģijās (75):
- No latīņu sub 'zem, pie' un acutus 'ass'. (šķirklī subakūts)
- No vācu Rasse, franču race. (šķirklī rase)
- No vācu Kasse, itāļu cassa, kam pamatā latīņu capsa 'lāde, šķirsts'. (šķirklī kase)
- F. Mālberga darināts atvasinājums no aina ar nozīmi 'glezna, dabasskats'. (šķirklī ainava)
- No latīņu classis 'grupa'. (šķirklī klase)
- No franču accise, kam pamatā latīņu assidere 'uzlikt, noteikt'. (šķirklī akcīze)
- No viduslaiku latīņu polaris, kam pamatā latīņu polus 'ass, pagrieziena punkts; pols'. (šķirklī polārs)
- No franču assemblée. (šķirklī asambleja)
- No vācu Kürassier, franču cuirassier (cuirasse 'krūšu un muguras bruņas'). (šķirklī kirasietis)
- No latīņu acutus 'ass'. (šķirklī akūts)
- No krievu acceнuзaцuя, franču assainissement 'atveseļošana, attīrīšana'. (šķirklī asenizācija)
- No latīņu assessor. (šķirklī asesors)
- No franču assignation 'maksāšanas rīkojums'. (šķirklī asignācija)
- No franču association, kam pamatā latīņu associatio 'savienošana'. (šķirklī asociācija)
- No franču assorti 'labi atlasīts'. (šķirklī asorti)
- No franču assonance, kam pamatā latīņu assonantia, assono 'atsaucos'. (šķirklī asonanse)
- No latīņu assistens, assistentis 'tas, kas stāv klāt, kas palīdz'. (šķirklī asistents)
- No latīņu associare 'savienot'. (šķirklī asociēt)
- No franču bassin. (šķirklī baseins)
- No itāļu basso 'zems'. (šķirklī bass)
- No franču brasse. (šķirklī brass)
- No franču déclassé. (šķirklī deklasēts)
- No franču Fédération internationale de football association. (šķirklī FIFA)
- No franču fricassée. (šķirklī frikasē)
- No franču fougasse. (šķirklī fugass)
- No vācu Inkassant. (šķirklī inkasents)
- No itāļu incasso. (šķirklī inkaso)
- No vācu Kapuze, kam pamatā viduslaiku latīņu cappa 'apmetnis vai mētelis ar galvassegu'. (šķirklī kapuce)
- No franču carcasse. (šķirklī karkass)
- No vācu Kassier, itāļu cassiere, cassa 'kase'. (šķirklī kasieris)
- No latīņu cassatio 'atcelšana'. (šķirklī kasācija)
- No grieķu kassiteros 'alva'. (šķirklī kasiterīts)
- No vācu Kassation, kam pamatā itāļu cassazione. (šķirklī kasācija)
- No franču casse-tête (casser 'salauzt' un tête 'galva'). (šķirklī kastete)
- No vācu Kastroll, krievu кастрюль, kam pamatā franču casserole. (šķirklī kastrolis)
- No franču classicisme, kam pamatā latīņu classicus 'parauga, pirmšķirīgs'. (šķirklī klasicisms)
- No franču classification, kam pamatā latīņu clasis 'grupa; klase' un facere 'darīt; taisīt'. (šķirklī klasifikācija)
- No franču classificateur. (šķirklī klasifikators)
- No latīņu classicus 'uz Romas pilsoņu augstāko kārtu attiecīgs; parauga, pirmšķirīgs'. (šķirklī klasika)
- No vācu Kompaß, kam pamatā itāļu compasso 'cirkulis' (compassare 'mērīt soļiem'). (šķirklī kompass)
- No itāļu contrabbasso. (šķirklī kontrabass)
- No franču lasso, spāņu lazo. (šķirklī laso)
- No angļu opossum, kam pamatā indiāņu āpassūm. (šķirklī oposums)
- No latīņu massa, grieķu maza 'mīkla'. (šķirklī masa)
- No franču massif 'smags', kam pamatā latīņu massa. (šķirklī masīvs)
- No franču mélasse, kam pamatā latīņu mel 'medus'. (šķirklī melase)
- No franču néo-classicisme. (šķirklī neoklasicisms)
- No grieķu oxymōron (oxys 'ass' un mōros 'muļķīgs'). (šķirklī oksimorons)
- No vācu Passat, holandiešu passaat. (šķirklī pasāts)
- No franču passage 'eja'. (šķirklī pasāža)
- No vācu Pass, kam pamatā latīņu passus 'solis'. (šķirklī pase)
- No franču (je) passe '(es) izlaižu'. (šķirklī pasēt)
- No latīņu Passiflora (passio 'ciešanas' un flos, floris 'puķe, zieds'). (šķirklī pasiflora)
- No latīņu passio 'ciešanas'. (šķirklī pasija)
- No franču passe-partout 'iziet visur cauri'. (šķirklī paspartū)
- No latīņu satelles, satellitis 'miesassargs, pavadonis; kalps'. (šķirklī satelīts)
- No vācu Peroxid, kam pamatā latīņu per 'pāri, virs' un oxys 'ass, sūrs, skābs'. (šķirklī peroksīds)
- No franču piquant 'ass, durstošs'. (šķirklī pikantērija)
- No vācu Polarität, kam pamatā viduslaiku latīņu polaris un grieķu polos 'ass; pagrieziena punkts; pols'. (šķirklī polaritāte)
- No latīņu polus, grieķu polos 'pagrieziena punkts; ass; pols'. (šķirklī pols)
- No vācu Prophylaxe, kam pamatā grieķu prophylaxis 'iepriekšēja aizsardzība', prophylassein 'veikt savlaicīgus aizsardzības pasākumus'. (šķirklī profilakse)
- No angļu friziera Vidala Sasona (Vidal Sassoon, 1928–2012) uzvārda. (šķirklī sasons)
- No latīņu vassus 'karavīrs', jaunlatīņu vassallus. (šķirklī vasalis)
- No angļu skeleton 'skelets, karkass'. (šķirklī skeletons)
- No latīņu sub 'zem, pie' un assistens (assistentis) 'tas, kas stāv klāt, kas palīdz'. (šķirklī subasistents)
- No vācu Tasse. (šķirklī tase)
- No franču terrasse, kam pamatā latīņu terra 'zeme'. (šķirklī terase)
- No vācu Trasse, kam pamatā franču trace 'pēdas'. (šķirklī trase)
- No vācu trassieren. (šķirklī trasēt)
- No franču cassette 'kastīte'. (šķirklī kasete)
- No latīņu uni 'viens' un viduslaiku latīņu polaris, kam pamatā grieķu polos 'ass; pagrieziena punkts; pols'. (šķirklī unipolārs)
- No vācu Selterswasser 'Zeltersas ūdens'. (šķirklī zelteris)
- No grieķu gyros 'riņķis, aplis' un kompass. (šķirklī žirokompass)
- No franču massif 'smags, blīvs'. (šķirklī masīvs)
- No latīņu passivus 'tāds, kas cieš, neaktīvs'. (šķirklī pasīvs)
Atrasts normatīvajos komentāros (2):
- Latviešu valodā nav vēlama konstrukcija: apsveikt ar dzimšanas dienu, apsveikt ar Ziemassvētkiem u. tml. Pareizi šādos gadījumos ir lietot lokatīva locījumu: apsveikt dzimšanas dienā, apsveikt Ziemassvētkos u. tml. Turpretī, ja apsveic nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, konstrukcija ar prievārdu ar ir pieļaujama: apsveikt ar dēla piedzimšanu, apsveikt ar panākumiem darbā u. tml. (šķirklī apsveikt)
- Krievu valodas ietekmē dažreiz sastopams vārda atlass nepareizs lietojums nozīmē 'karšu krājums'. Krievu valodā šādu krājumu apzīmē ar vārdu атлас, kas veidots no milža Atlanta grieķu vārda nominatīva formas Atlas. Turpretim latviešu valodā nostiprinājies vārds, kas saistāms ar ģenitīva formu Atlantos. (šķirklī atlass)
Atrasts vārdu savienojumos (13):
Atrasts skaidrojumos (175):
- tandēms Agregātā uz vienas ass vai vienā līnijā izvietotu mašīnu vai to daļu kopums.
- ķeraine Āķveidīgs, ass izaugums (dažu augu augļiem), lai (augļi) izplatītos, pieķeroties, piem., dzīvnieku apmatojumam.
- turbāns Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala.
- aproce Ap roku valkājama rota; rokassprādze.
- naba Apaļš padziļinājums vēdera sienas vidū, kas izveidojies vietā, kur bijusi nabassaite.
- acetilsalicilskābe Aspirīns – pretsāpju, pretdrudža un pretiekaisuma zāles; saīsināti -- ass.
- radze ass izvirzījums, izcilnis.
- atskabarga ass nelīdzenums (piem., atlūstošs koksnes šķiedras gals, atlūza pie metāla priekšmeta virsmas).
- stirkšķis ass troksnis, kas rodas, piem., plīstot audumam.
- atskabarga ass, atpakaļ vērsts izcilnis pie smailes (priekšmetiem, kam jāieķeras); atkarpe.
- atkarpe ass, atpakaļ vērsts izcilnis pie smailes (priekšmetiem).
- raupjš ass, ciets, rupjš.
- rags ass, izliekts (kā) gals.
- tarkšķis ass, samērā ritmisks troksnis, kāds rodas, darbojoties ierīcēm, mehānismiem u. tml.
- raupjš ass, sasprēgājis, negluds (par ādu); tāds, kam ir asa, sasprēgājusi, negluda āda (par ķermeņa daļām).
- lāsts ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml.; lamas, kurās izpaužas ļauna novēlējums.
- šķautņains ass, skarbs, nenogludināts (par cilvēku, viņa raksturu, personību).
- ērkšķains ass, skarbs; dzēlīgs.
- dzelonis ass, smails izaugums (augam, dzīvniekam).
- dzelonis ass, smails orgāns (bites, lapsenes u. tml.) ķermeņa galā, ar kuru dzeļ.
- spējš ass, straujš, krass (par virziena maiņu).
- šķemba ass, šķautņains (kā) gabals; neliela atlūza (no kā).
- durklis ass, zobenveidīgs tuvcīņas ierocis, ko piestiprina šautenes stobra galā.
- rādiuss Attālums no rotējoša ķermeņa rotācijas ass līdz riņķa līnijas punktam, ko apraksta kāds šā ķermeņa elements.
- tiāra Augsta, ar trim kroņiem rotāta galvassega (pāvestam), kuru pēdējo reizi izmantoja kronēšanai 1964. gadā.
- trīt Berzējot (ar ko, pret ko) panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa) kļūst ass vai asāks; asināt.
- ar kailu galvu bez galvassegas.
- ar pliku galvu bez galvassegas.
- dzedrs Bez maiguma, skarbs, ass; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mitra Bīskapu un augstāko garīdznieku galvassega.
- ērkšķis Ciets, ass izaugums (augam).
- peizāža Dabasskats, arī skats.
- ainava Dabasskats; aina, skats.
- dedzināt eglīti dedzināt svecītes eglītē (parasti Ziemassvētkos, Vecgadā).
- virzulis Detaļa, kas, blīvi iegulstot (mašīnas, ierīces) cilindrā, pārvietojas, virzās pa to cilindra ass virzienā.
- turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, sulīgi uzbriedušu sakni, kuras mīkstums ir baltā vai dzeltenā krāsā; lopu rācenis [Brassica rapa].
- rācenis Divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga apaļa vai plakani apaļa sakne ar dzeltenu, zaļu vai violetu mizu un baltu mīkstumu [Brassica ropa].
- dūša Drosme, gribasspēks, uzņēmība.
- jiftīgs Dzēlīgs, ass.
- mugurkaulnieki Dzīvnieki, kam ir raksturīgs mugurkauls vai tam līdzīgs veidojums kā skeleta iekšējā ass.
- gaismas spēja gaismasspēja.
- raksturs Griba, gribasspēks.
- iks Horizontālā ass koordinātu sistēmā.
- abscisu ass horizontālā koordinātu ass.
- vagona bukse ierīce, kas vagona svaru pārnes uz riteņpāra ass kakliņiem, kā arī ierobežo vagona sānnovirzi.
- žiroskops Ierīce, kuras galvenā sastāvdaļa ir ātri rotējošs, ciets ķermenis, kura rotācijas (simetrijas) ass var mainīt savu virzienu telpā.
- svētbilžu siena ikonostass.
- čatnijs Indiešu ēdienu piedeva, ko gatavo no vārītiem vai svaigiem sasmalcinātiem augiem, augļiem, dārzeņiem un kas atkarībā no sastāvdaļām var būt skābs, sāļš, saldskābs, maigs vai ass.
- kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- spraksts Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., kam degot, sprāgstot, lūstot; sprakšķis [1].
- sprakšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., kam degot, sprāgstot, lūstot.
- pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
- skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
- knaukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu; knakšķis.
- spurkšķis Īslaicīgs, paass troksnis, ko rada, piem., motori, ierīces.
- dzelksnis Īss, smalks un ass izaugums (augiem); ērkšķis, dzelonis.
- Ziemassvētku vecītis izdomāts tēls, kas Ziemassvētkos nes bērniem dāvanas.
- plēst galvu (pušu) izraisīt nepatīkamas sajūtas (par stipru troksni, arī galvassāpēm).
- kolrābis Kāpostu ģints dārzenis ar kālim līdzīgu paresninātu stumbru; šā auga paresninātais stublājs [Brassica caulorapa].
- plauktenis Karkass ar tajā ievietotiem plauktiem.
- sudrabkarūsa Karpu dzimtas zivs ar samērā augstu, no sāniem saplacinātu ķermeni, zaļganpelēku muguru, sudrabainiem sāniem un vēderu [Carassius auratus].
- lūzums Krass pavērsiens, būtiskas pārmaiņas (piem., procesā, parādībā).
- kontrasts Krass pretstats (piem., starp krāsām, krāsu toņiem).
- kontrasts Krass pretstats; krasa atšķirība.
- ripsis Krustziežu (kāpostu) dzimtas viengadīgs eļļas un lopbarības, kā arī nektāraugs ar mietveida sakni, zaļām, matotām apakšējām lapām [Brassica campestris; Brassica rapa].
- kālis Krustziežu dzimtas kultūraugs ar plakani apaļu, dzeltenu sakni [Brassica napus].
- advente Laiks pirms Kristus dzimšanas svētkiem – no baznīcas gada sākuma (1. Adventes svētdienas jeb ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem) līdz Ziemassvētku vakaram 24. decembrī.
- runkulis Lopbarības biete [Beta vulgaris ssp. crassa].
- kacenkāposti Lopbarības kāposti [Brassica oleracea].
- svelošs Ļoti ass, dedzinošs (par sāpēm); tāds, kas izraisa ļoti asas, dedzinošas sāpes (piem., par ievainojumu).
- kā iesms ļoti ass, smails.
- kā īlens ļoti ass, smails.
- ass kā zobens ļoti ass.
- nikns Ļoti dusmīgs, naidīgs; arī ass, nežēlīgs.
- spalgs Ļoti skaļš, spēcīgs, arī ass, griezīgs (par skaņu); tāds, kas rada ļoti skaļas, spēcīgas, arī asas, griezīgas skaņas.
- griezīgs Ļoti stiprs, ass (par sāpēm).
- ekscentrs Mašīnu elements (piem., cilindrs, disks), kura rotācijas ass nesakrīt ar simetrijas asi (izmanto rotācijas kustības pārveidošanai virzes kustībā).
- eksekūcija Miesassoda vai nāvessoda izpildīšana; arī spīdzināšana.
- eksekutors Miesassoda vai nāvessoda izpildītājs, eksekūcijas veicējs.
- čalma Musulmaņu vīriešu galvassega – garš auduma gabals, ko aptin ap mazu cepurīti vai kailu galvu.
- truls Neass.
- pompadūra Neliela, grezna maisiņa formas sieviešu rokassoma garā saitē; arī šāds rokdarbu maisiņš.
- apodziņš Neliels pūču dzimtas putns ar brūni pelēkiem raibumiem mugurpusē un balti brūnām gareniskām svītriņām vēderpusē [Glaucidium passerinum].
- dzelksnis Neliels, ass izvirzījums (priekšmetam).
- dzelošs Nepatīkami ass, dedzinošs (par sajūtām).
- velns Nesaticīgs, ļauns cilvēks; arī ass, nepakļāvīgs, nevaldāms cilvēks.
- vārpiņa No saliktas vārpas, no skaras vai vārpskaras galvenās ass atejoša sānu ass ar vienu vai vairākiem ziediem.
- ass Noteikts, krass (par līnijām, formām, kontrastiem).
- saulesdūriens Organisma stāvoklis, ko izraisa ilgstoša atrašanās saules staru iedarbībā un kam raksturīgas stipras galvassāpes un nelabums.
- korpuss Pamatkonstrukcija (mehānisma, ierīces, mašīnas u. tml.), galvenā daļa; karkass.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ass, bargs.
- notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst truls, neass.
- rokasstiepiens Parasti savienojumā "rokasstiepiena attālumā": norāda uz ļoti nelielu attālumu.
- kapuce Pie apģērba apkakles piestiprināta, atpakaļ atmetama galvassega.
- subtangente Pieskares projekcija uz abscisu ass.
- rakurss Plaknē attēlota objekta krass perspektīvs samazinājums, kas ir atkarīgs no skata punkta; šāds skatījums uz kādu objektu.
- aube Precētas sievas galvassega.
- konflikts Pretēju interešu, uzskatu sadursme; nopietnas nesaskaņas, (ass) strīds.
- slietenis Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievajos galos savienoti stabi, arī kārtis.
- TASS PSRS oficiālā telegrāfa aģentūra, kas dibināta 1925. gadā un 1991. gadā pārveidota par Krievijas Federācijas informācijas aģentūru ITAR-Tass.
- zvirbuļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst salīdzinoši nelieli putni ar (parasti) nelielu knābi un īpatnēju kāju uzbūvi (trīs pirksti vērsti uz priekšu, viens – atpakaļ), piemēram, zvirbuļi, zīlītes, bezdelīgas, cielavas, strazdi, vārnas [Passeriformes].
- rokas soma rokassoma.
- skrūves kustība rotējoša ķermeņa kustība tā rotācijas ass virzienā.
- galva plīst pušu saka, ja ir stipras galvassāpes.
- paass Samērā ass.
- pretoriānis Senajā Romā – imperatora miesassargs; gvardes karavīrs.
- glezna Skaists dabasskats.
- milzīgs skaitlis skaitlis, kas atrodas ļoti tālu no skaitļu ass sākuma punkta.
- ordināta Skaitlis, kas raksturo punkta attālumu no horizontālās koordinātu (abscisu) ass.
- abscisa Skaitlis, kas raksturo punkta attālumu no vertikālās koordinātu ass.
- metālisks Skanīgs, ass (par skaņu).
- šerps Skarbs, ass.
- mugurkauls Skeleta galvenā daļa, skeleta ass, kas ir balsta orgāns citām ķermeņa daļām un aizsargā muguras smadzenes.
- rokassoma Soma, kurā ievieto nelielus priekšmetus un kas paredzēta nešanai rokās; arī rokassomiņa.
- spīvs Spēcīgs, arī ass, kairinošs.
- krass Spējš, ass (par virziena maiņu).
- sirdslēkme Spējš, krass sirdsdarbības traucējums, tā izpausme.
- pakaramais Statnis, plaukts, līste u. tml. ar āķiem, vadžiem apģērbu, galvassegu, dvieļu u. tml. uzkāršanai; arī viens no šiem āķiem, vadžiem.
- lociņinstruments Stīgu instruments, ko spēlē ar lociņu (piem., vijole, alts, čells, kontrabass).
- skarbs Stingrs, ass, bez maiguma (par cilvēku, tā psihi, raksturu).
- sūrs Stipri rūgts, ass, arī sāļi vai skābi rūgts (par garšu).
- kodīgs Svelošs, arī ass.
- turbāns Šādas galvassegas formā ap galvu aptīts auduma gabals.
- egle Šāds Ziemassvētkiem vai Jaungada svētkiem izgreznots skujkoks.
- galvas tablete tablete (pulveris) pret galvassāpēm.
- galvas pulveris tablete (pulveris) pret galvassāpēm.
- ausains Tāda (galvassega), kam ir sānu atloki.
- neass Tāds (instruments, rīks), kas nav pietiekami ass.
- griezīgs Tāds, ar ko var griezt [2] (1); ass.
- ekscentrisks Tāds, kam (kas, piem., simetrijas ass) neatrodas centrā.
- bezgribas Tāds, kam nav gribasspēka.
- raupjš Tāds, kam trūkst maiguma; ass; skarbs.
- mīksts Tāds, kas nav ass, bargs (par izturēšanos, rīcību, runu).
- maigs Tāds, kas nav ass, pikants; tāds, kas nekairina.
- mīksts Tāds, kas nav spožs, spilgts, arī krass, kontrastains.
- radikāls Tāds, kas pilnīgi, līdz pašiem pamatiem iedarbojas (uz ko), skar (ko); galējs, krass.
- zigomorfs Tāds, ko viena simetrijas ass dala divās simetriskās daļās (par ziedu).
- gleznains Tāds, kur ir skaisti dabasskati; tāds, kam piemīt skaistums, krāsu bagātība (par vietām dabā).
- kontrastains Tāds, kurā izpaužas krass pretstats; krasi atšķirīgs.
- salavecis Tautu ticējumos, paražās – vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemassvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
- ainava Tēlotājmākslas žanrs, kas attēlo dabasskatus, apdzīvotas vietas u. tml.; šī žanra mākslas darbs; peizāža.
- puansetija Telpaugs, kura sīkos ziedus apņem spilgti krāsainas (sarkanas, baltas, sārtas) augšlapas, kas atgādina daudzstarainu zvaigzni un uzzied parasti decembrī; Ziemassvētku zvaigzne [Poinsettia].
- adata Tievs, ass priekšmets ar smailu galu, ko lieto duršanai, saspraušanai, rotājumam u. tml.
- norūdīties Tikt norūdītam (par raksturu, gribasspēku u. tml.).
- tiāra Valdnieka galvassega (Persijā, Asīrijā).
- vālīte Vārpai līdzīga ziedkopa, kuras atsevišķie ziedi atrodas uz paresninātas, gaļīgas ass (piemēram, kalmēm, cūkaušiem, kukurūzai, vilkvālītēm).
- mičot Veikt seno latviešu kāzu rituālu – noņemt līgavas vainagu un uzlikt sievas galvassegu.
- igrek Vertikālā ass koordinātu sistēmā.
- ordinātu ass vertikālā koordinātu ass.
- rumba Vidusdaļa (rotējošam elementam, detaļai) ar caurumu (tā) novietošanai uz ass.
- pasāts Vieglās automašīnas markas "Volkswagen Passat" automašīna.
- migrēna Viena no galvassāpju formām, kurai raksturīgas lēkmjveida sāpes vienā galvas pusē un kas bieži saistītas ar nelabumu un vemšanu.
- rapsis Viengadīgs vai divgadīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar zilgani pelēcīgu stublāju un koši gaišdzelteniem ziediem ķekaros [Brassica napus].
- Ziemeļpols Viens no diviem (parasti zemeslodes) poliem (pretējs Dienvidpolam); rotācijas ass ziemeļu gals (debess ķermenim).
- pols Viens no diviem debess ķermeņa punktiem, kurā iedomāta rotācijas ass krustojas ar ķermeņa virsu; apgabals, teritorija šāda punkta tuvumā, ap šādu punktu.
- pikants Vircots, ass (par ēdienu, tā garšu).
- okstiņš Vīriešu galvassega – cieta platmale ar apaļu dibenu, parasti melnā krāsā; katliņš.
- feska Vīriešu galvassega nošķelta konusa formā ar pušķi (dažās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas zemēs).
- asums Vispārināta īpašība --> ass [1].
- Edisona vītne vītnes sistēma spuldzes piestiprināšanai, kuru 1909. gadā izveidoja Tomass Edisons savai izgudrotajai kvēlspuldzei.
- ziedgultne Zieda ass pamats.
- ķekars Ziedkopa, kam uz galvenās ass, sākot no apakšas, veidojas ziedi ar aptuveni vienāda garuma kātiem; attiecīgais augļu sakopojums.
- ziedgalviņa Ziedkopa, kurā uz īsas ass cieši cits pie cita ir sēdoši ziedi ar īsiem kātiņiem; ziedu galviņa.
- spurdze Ziedkopa, kuras ziedi atrodas kā nokarena vārpa uz ziedkopas galvenās ass.
- Ziemsvētki Ziemassvētki (1).
- Ziemsvētki Ziemassvētki (2).
- eglīte Ziemassvētkiem vai Jaungada svētkiem izgreznota egle (parasti neliela).
- egle Ziemassvētku (arī Jaungada) sarīkojums; eglīte.
- Ziemsvētku kaujas Ziemassvētku kaujas.
- eglīte Ziemassvētku vai Jaungada sarīkojums (piem., bērniem).
- Santaklauss Ziemassvētku vecītis (piem., angļu, amerikāņu tradīcijās).
- Ziemsvētku vecītis Ziemassvētku vecītis.
- laime Zīlēšanā (parasti Ziemassvētkos, Jaungada naktī) – nejaušas formas veidojums, kas rodas, ja izkausētu vielu (piem., alvu) ielej aukstā ūdenī.
Atrasts piemēros (200):
- virmot ..gaisā virmoja .. Ziemassvētku zvārguļu skaņas.
- tupēt ..tēvs tup bibliotēkās, raksta un mokās ar galvassāpēm..
- simbolizēties "Klusa nakts" ir dziesma, kas daudziem simbolizējas ar Ziemassvētkiem.
- decembris 25. decembrī ir Ziemassvētki.
- pastkarte Aizsūtīt skaistu pastkarti uz Ziemassvētkiem.
- galvassāpes Amerikāņiem ir citas galvassāpes – Brazīlijas krīze.
- stilists Anšlavs Eglītis ir ass vērotājs, atjautīgs satīriķis un stilists, kas zīmīgi portretējis visdažādākos ļaudis.
- apdāvināt Apdāvināt bērnus Ziemassvētkos.
- pareizticīgs Apsveikt pareizticīgos Ziemassvētkos.
- apveltīt Apveltīt savus tuviniekus Ziemassvētkos ar dāvanām.
- ikonostass Ar kokgriezumiem un dārgakmeņiem izrotāts ikonostass.
- pēc Ar savu balto bārdu un labsirdīgo acu skatienu viņš izskatās pēc Ziemassvētku vecīša.
- vizulis Ar vizuļiem pārkaisīta Ziemassvētku kartīte.
- galvassāpes Asas galvassāpes.
- ceļgals ass ceļgals.
- ass ass dadzis.
- ass ass durklis.
- ass ass ilknis.
- ass ass klepus.
- ass ass konflikts.
- ass ass linu dvielis.
- ass ass nazis, cirvis.
- nazis ass nazis.
- ass ass prāts.
- ass ass priekšnieks.
- protests ass protests.
- ass ass putna knābis.
- ass ass raksturs.
- tomahauks ass tomahauks.
- šaustīt ass vējš un lietus šausta seju.
- kost ass ziemeļu vējš kož sejā.
- šaržs ass, dzēlīgs šaržs.
- izsmiekls ass, nesaudzīgs, neslēpts izsmiekls.
- taksis asspalvainais taksis.
- foksterjers asspalvainie foksterjeri.
- atgādāt Atgādāt uz pilsētu Ziemassvētku egles.
- atklātne Atklātne ar dabasskatu.
- neass Attēls uz ekrāna ir neass.
- norūdīt Attīstīt un norūdīt gribasspēku.
- ierievis Automobiļa pusass ierievis.
- speciālnumurs Avīzes Ziemassvētku speciālnumurs.
- bass Bass zēns.
- beduīni Beduīnu galvassega.
- saklupt Bērni saklūp virsū Ziemassvētku vecīša maisam.
- biežs Biežas galvassāpes.
- miesassargs Bruņoti miesassargi.
- poligons Būvniecības poligonā tika samontēts siltumnīcas karkass.
- glāze Caur glāžu griestiem jau lauzās ass rīta zilums..
- nekā Cerēju uz Ziemassvētku brīnumu, bet nekā.
- ciest Ciest stipras galvassāpes.
- ciešs Ciešs rokasspiediens.
- ciets Ciets rokasspiediens.
- gribasspēks Cilvēks ar lielu gribasspēku.
- rokasspiediens Cilvēks ar stingru rokasspiedienu.
- cirst Cirst Ziemassvētku eglīti.
- dabīgs Dabīgi raudzēts kvass.
- pavērsiens Darba maiņa ir ierastās dzīves krass pavērsiens.
- ass Darbs – tā bija galvenā un būtībā arī vienīgā viņa dzīves ass.
- pieskandēt Dievnamu pieskandēja Ziemassvētku dziesmas.
- stūrains Direktors ir stūrains, ass cilvēks.
- kontrasts Dita ir rimta tumšmate ar .. gandrīz vīrišķīgu rokasspiedienu. Tam kontrastā – zelta sirsniņklipši, sārtena minikleita..
- rokasspiediens Dita ir rimta tumšmate ar tiešu skatienu un gandrīz vīrišķīgu rokasspiedienu.
- Ziemassvētki Doties uz baznīcu Ziemassvētkos.
- sejassargs Dravnieka apģērbs sastāv no sejassarga, cimdiem, virsjakas, biksēm vai kombinezona.
- sarkastisks Dzejnieks ir ne tikai dziļi nopietns, bet arī ass, nepielūdzams un sarkastisks.
- dzelžains Dzelžains gribasspēks, raksturs.
- dzelžains Dzelžains rokasspiediens.
- sasprāgt Ēdiens bija tiks ass, ka pie pirmā kumosa asaras sasprāga acīs.
- karkass Ēkas karkass.
- rokassoma Eleganta rokassoma.
- elipse Elipses ass.
- praktisks Ērta un praktiska rokassoma.
- saspringt Esot ilgstošā stresā, spranda apvidū var saspringt muskuļi, rasties galvassāpes.
- karkass Filmas, mūzikla sižeta karkass.
- filmēt Filmēt dabasskatus.
- spelte Filmēt Ziemassvētkus vasaras speltē.
- gaismasspēja Fizikālā gaismasspēja.
- fonogrāfs Fonogrāfa izgudrotājs bija Tomass Alva Edisons.
- dabasskats Fotografēt dabasskatus.
- sasuka Frizieri rudenī un ziemā iesaka vienkāršas sasukas, kuras nezaudē formu zem galvassegām.
- sniegots Gaidāmi sniegoti Ziemassvētki.
- pavadonis Galvassāpes bieži ir citu slimību pavadones.
- nobeigt Galvassāpes mani nobeigs.
- pulveris Galvassāpju pulveris.
- knābis Garš, ass, plakans, līks knābis.
- vijums Gredzens, rokassprādze ar vairākiem vijumiem.
- rokassomiņa Grezna rokassomiņa.
- greznot Greznot Ziemassvētku eglīti.
- gaismasspēja Ģeometriskā gaismasspēja.
- ģimenisks Ģimeniski Ziemassvētki.
- stiegra Hordaiņu ķermeni balsta ass skelets, ko veido blīvas, nedalītas vai posmainas stiegras.
- puansetija Iekļaut Ziemassvētku interjerā puansetijas.
- imitēt Imitēt galvassāpes.
- lai Ir vajadzīgs liels gribasspēks, lai sasniegtu mērķi.
- priekš Īsi priekš Ziemassvētkiem uznāca sals.
- izcilāt Izcilāt rokassomas saturu.
- izdilt Izdilusi riteņa ass.
- izlaist Izlaist Ziemassvētku pastmarku sēriju.
- dekors Izmantot telpu rotāšanai Ziemassvētku dekorus.
- izmocīties Izmocīties ar galvassāpēm, bezmiegu, nelabumu.
- izpušķot Izpušķot Ziemassvētku eglīti.
- izgreznot Izrotāt Ziemassvētku eglīti.
- dabasskats Izstādē bija redzami vairāki dabasskati.
- uziet Jaunais klanis neiet virsū uz ass.
- rokasstiepiens Jūra atrodas rokasstiepiena attālumā.
- iedurties Kaut kas ass iedūries papēdī.
- apdegt Ko mēs, bērni, darīsim Ziemassvētku vakarā? Pīrāgam, nabagam, Abi gali apdeguši.
- marakass Koka marakass.
- komercializēt Komercializēt Ziemassvētkus.
- konisks Koniska galvassega.
- krass Krass ceļa pagrieziens.
- krass Krass patēriņa preču pieaugums.
- karkass Kristāla režģa karkass.
- kristīgs Kristīgo Ziemassvētki.
- kompass Kuģa kompass.
- kūlīgs Kūlīga rokassomiņa.
- pārraudzēt Kvass, alus pārraudzēts.
- virzīt Lai sasniegtu mērķi, jāprot attiecīgi virzīt savu rīcību un gribasspēku.
- ziemeļzemes Lai sastaptu Ziemassvētku vecīti, jādodas uz tālo ziemeļzemi Somiju.
- laikiem Laikiem uzpūš ass vējš.
- uzsliet Laukumā uzsliet Ziemassvētku egli.
- lazurīts Lazurīta krelles, rokassprādze.
- patāls Līdz Ziemassvētkiem vēl patālu.
- ļoti Ļoti ass nazis.
- kvass Maizes kvass.
- mērrīks Man bija tikai paši visvienkāršākie mērrīki: kompass, mērlente un aukla..
- ass Mašīnas pakaļējā riteņa ass.
- meistarot Meistarot putnu būrīti, Ziemassvētku dāvanas, dažādas jaukas lietas.
- trūkt Meitenei netrūka uzņēmības un gribasspēka, lai sasniegtu mērķi.
- greznot Meitenes roku grezno sudraba rokassprādze.
- pirmatskaņot Mesu pirmatskaņos Ziemassvētku koncertos.
- karkass Metāla karkass.
- sejassargs Metāla tīkla sejassargs.
- miegt Miegt padusē rokassomiņu.
- mīlasstāsts Mīlasstāsts par Romeo un Džuljetu.
- mocīties Mocīties ar lielām galvassāpēm.
- galvassāpes Mocīties ar stiprām galvassāpēm.
- savilkties Nabassaite savilkusies ciešā mezglā.
- zūdīties Nav lielas jēgas zūdīties, ka ziema ar baltu sniegu kavējas un ka pat Ziemassvētkus sola pelēkus un bez sala.
- neass Neass nazis.
- neass Neass skuveklis.
- neass Neass zāģis.
- ne- Neass.
- nekustīgs Nekustīga ass.
- rotējošs No tvertnes plūstošais ūdens griež uz rotējošas ass novietotu ratu.
- nocirst Nocirst mežā Ziemassvētku eglīti.
- ananass Nogatavojies ananass.
- nolalināt Nolalināt Ziemassvētku dziesmiņu.
- noliecināt Noliecināt tiesassēdē, prokuratūrā.
- nostatīt Nostatīt taisni Ziemassvētku eglīti.
- tuvs Nosvinēt Ziemassvētkus ar saviem tuvajiem.
- paass Paass ēdiens.
- paass Paass puisis.
- paass Paass vējš.
- paaugsts Paaugsts assinspiediens.
- zagšus Padomju laikā Ziemassvētkos baznīcā gāju zagšus.
- pusass Pakaļējā tilta pusass.
- palūkot Palūkoju nazi, ass gan!
- drošība Par viņa drošību gādā miesassargs.
- parādīties Parādās nelabums un galvassāpes.
- nabassaite Pārgriezt nabassaiti.
- miesassargs Pāvesta miesassargi.
- pastiepties Pēc Ziemassvētkiem diena jau ir pastiepusies par dažām minūtēm garāka.
- stiepties Pēc Ziemassvētkiem dienas sāk stiepties garākas.
- peldēšana Peldēšanas stili ir brīvais stils jeb krauls, brass un tauriņstils.
- pērlīte Pērlīšu rokassprādze.
- pērļot Pērļot rokassprādzes no čehu pērlītēm.
- pērnais Pērnie Ziemassvētki.
- paviesoties Pie bērniem paviesojies Ziemassvētku vecītis.
- sienassega Pie sienas redzama austa tautiska sienassega.
- piebīdīt Piebīdīt bērnu blakus Ziemassvētku vecītim.
- ēdamlietas Pirmās Ziemassvētku eglītes tika rotātas ar vienkāršām un skaistām ēdamlietām – miltos apkaisītiem riekstiem, āboliem, cukura gabaliņiem, piparkūkām.
- pliekans Pliekans buljons, kvass.
- polārs Polārā ass.
- cauršaut Policistam izdevās izvairīties, un lode cauršāva tikai viņa galvassegu.
- sejassargs Polikarbonāta sejassargs.
- atribūts Populārais Ziemassvētku atribūts – egle.
- melodija Populāras Ziemassvētku melodijas.
- miesassargs Prezidenta miesassargs.
- priekš- Priekšass (ratiem).
- pusass Priekšējā pusass.
- ass Priekšējā, pakaļējā ass.
- publicistisks Publicistiski ass raksts.
- kvass Pudelēs pildīts kvass.
- ass Pūš ass ziemelis.
- pušķot Pušķot Ziemassvētku eglīti.
- radioteātris Radioteātrī iestudēta Ziemassvētku luga.
- speciālizlaidums Raidījuma Ziemassvētku speciālizlaidums.
- paass Raupjš un paass audums.
- režģveida Režģveida karkass, konstrukcija.
- riktīgs Riktīgs rokasspiediens.
- ritenis Riteņa ass, spieķis.
- rokassoma Rokassoma ir kļuvusi par galveno modes aksesuāru sievietēm.
- rokassomiņa Rokassomiņas saturs.
- meandrs Rokassprādze ar kvadrātisku meandru rakstu.
- tirkīzs Rokassprādzē iestrādāts tirkīzs.
- rotācija Rotācijas ass.
- spīdums Rotāt Ziemassvētku eglīti ar dažādiem spīdumiem.
- saāķēt Saāķēt rokassprādzes posmus.
- safīrs Safīriem rotāta rokassprādze.
ass citās vārdnīcās:
MEV