Paplašinātā meklēšana
Meklējam ķermenis.
Atrasts vārdos (8):
Atrasts vārdu savienojumos (11):
Atrasts skaidrojumos (100):
- lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
- skatuves kustības aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves.
- seja Apaļš debess ķermenis.
- mumificēt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka nedzīvs (cilvēka vai dzīvnieka) ķermenis netrūd.
- mūmija Ar konservējošām vielām pret trūdēšanu apstrādāts miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermenis.
- samest Ar strauju kustību panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) ieņem (kādu pozu).
- tupēt Atrasties stāvoklī, kad ķermenis balstās (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par dzīvniekiem).
- pasaule Atsevišķa Visuma daļa; debess ķermenis vai to kopums.
- kvēle Augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai); karstums, ko izstaro stipri sakarsis ķermenis.
- posmkāji Bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieki, kuriem raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes.
- posmtārpi Bezmugurkaulnieku tipa tārpi, kuriem raksturīgs posmains ķermenis.
- purināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- kratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc.
- lēca Caurspīdīgs (parasti stikla) ķermenis ar izliektu vai ieliektu virsmu, ko lieto galvenokārt optiskajās sistēmās.
- prizma Caurspīdīgs ķermenis, ko izmanto optiskās ierīcēs.
- tintene Cepurīšu sēne, kuras nogatavojies augļķermenis izplūst melnā šķidrumā.
- pīšļi Cilvēka ķermenis pēc nāves; mirstīgās atliekas.
- kauls Cilvēka ķermenis, locekļi.
- organisms Cilvēka ķermenis, tā uzbūve.
- poliedrs Daudzskaldnis; ķermenis, ko no visām pusēm ierobežo daudzstūri.
- saule Debess ķermenis, kas izstaro gaismu dienā.
- spīdeklis Debess ķermenis, kas izstaro vai atstaro gaismu.
- planēta Debess ķermenis, kas riņķo ap zvaigzni tās gravitācijas ietekmē un no tās saņem gaismu un siltumu.
- komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā veido astei līdzīgu izplūstošu gāzu veidojumu.
- ķermenītis Dem. --> ķermenis.
- lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis; elektromagnētiskā lauka avots.
- vadītājs Fizikāls ķermenis, viela, vide u. tml., kas ko vada (4).
- gaismeklis Gaismas ķermenis, apgaismošanas ierīce.
- zvaigzne Gaismu izstarojošs debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas).
- pērlene Gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku čaulā un kura var veidot pērles.
- četrskaldnis Ģeometrisks ķermenis – daudzskaldnis, ko ierobežo četras skaldnes.
- desmitskaldnis Ģeometrisks ķermenis – daudzskaldnis, ko ierobežo desmit skaldnes.
- kubs Ģeometrisks ķermenis – regulārs sešskaldnis; priekšmets, kam ir regulāra sešskaldņa vai tam līdzīga forma.
- konuss Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm.
- paralēlskaldnis Ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo sešas pa pāriem paralēlas plaknes.
- daudzskaldnis Ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo vairākas vai daudzas skaldnes.
- lode Ģeometrisks ķermenis, kuram visi virsmas punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta (centra).
- žiroskops Ierīce, kuras galvenā sastāvdaļa ir ātri rotējošs, ciets ķermenis, kura rotācijas (simetrijas) ass var mainīt savu virzienu telpā.
- bruņuzivis Izmirušas zivis, kurām ķermenis bija klāts ar kaula bruņām.
- gaismas avots ķermenis, kas izstaro vai atstaro gaismu; vieta, no kuras izplatās gaisma.
- fiziskais svārsts ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap horizontālu asi.
- miesa Ķermeņa daļu kopums, kuras veido muskuļaudi, taukaudi, āda; ķermenis.
- svārstību periods laikposms, kurā ķermenis izdara vienu pilnu svārstību.
- bruņurupucis Lēns, mazkustīgs rāpulis, kura ķermenis ietverts spēcīgās kaula bruņās pasīvai aizsardzībai.
- acs ābols lodveida ķermenis, kas atrodas acs dobumā.
- nelabais gars ļauna pārdabiska būtne bez ķermeniska veidola.
- gliemezis Mašīnu elements – vītņots rotācijas ķermenis, piem., gliemežpārvados.
- siltumvadītājs Materiāla vide (piem., ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja.
- atskaites sistēma materiāls ķermenis un ar to saistīta koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru noteic ikviena cita ķermeņa stāvokli jebkurā laika momentā.
- asteroīds Maza planēta, neliels debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, galvenokārt starp Marsa un Jupitera orbītu.
- mironis Miruša cilvēka ķermenis; līķis.
- mirstīgās atliekas miruša cilvēka ķermenis.
- līķis Miruša cilvēka ķermenis.
- zivs Mugurkaulnieku apakštipa dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām klāts ķermenis un spuras.
- rāpulis Mugurkaulnieku klases dzīvnieks, kam raksturīga nepastāvīga ķermeņa temperatūra un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klāts ķermenis.
- pols Nekustīgs punkts, ap ko pagriežas kāds ķermenis.
- meteoroīds Neliels Saules sistēmas kosmiskais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā.
- smaguma centrs nemainīgs cieta ķermeņa punkts, caur kuru iet smaguma spēka darbības līnija (neatkarīgi no tā, kā ķermenis orientēts telpā).
- trajektorija Nepārtraukta līnija plaknē vai telpā, pa kuru pārvietojas fizikāls ķermenis.
- kautķermenis Nokauta, nodīrāta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, iekšējiem orgāniem un astes; liemenis.
- liemenis Nokauta, nogalināta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, astes, iekšām u. tml.
- vienšūņi Organismi, kuru ķermenis sastāv no vienas šūnas.
- sviedrēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) svīst (1).
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., cilvēka organisms, cilvēka ķermenis, tā daļas) kļūst stiprāks, izturīgāks.
- noturēt Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa) saglabā noteiktu stāvokli.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (organisms, ķermenis, to daļas) kļūst spēcīgs vai spēcīgāks.
- norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti cilvēks, tā ķermenis) iegūst fizisko izturību, spēju pretoties slimībām.
- virzīt Panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) pārvietojas noteiktā virzienā.
- acs Pāra redzes orgāns – lodveida ķermenis (cilvēka vai mugurkaulnieka galvas daļā).
- gars Pārdabiska būtne, kurai nav ķermeniska veidola; arī spoks.
- ūdensputns Putns, kura ķermenis ir pielāgots dzīvei ūdenī un kas spēj labi peldēt, nirt un iegūt ūdenī barību.
- sektors Riņķa daļa, ko ierobežo divi rādiusi un loks; ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, rotējot šādai riņķa daļai ap rādiusu.
- valzirgs Roņu kārtas zīdītājdzīvnieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir masīvs ķermenis ar samērā nelielu galvu un gariem augšējiem ilkņiem un kuri dzīvo arktisko jūru krastos.
- sakopt Rūpēties, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas, arī apģērbs) ir, parasti pilnīgi, tīrs, kārtīgs.
- karstums Sajūta, ka kļūst karsti, kļūst karsts (ķermenis, tā daļa).
- siltums Sajūta, ka kļūst silti; sajūta, ka (ķermenis, tā daļa) kļūst silts.
- vēdzele Saldūdens mencu dzimtas ieapaļa zivs ar sīkām zvīņām, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura, pie apakšžokļa viens garš tausteklis, pie nāsīm pa vienam īsam tausteklim un kas barību aktīvi meklē naktīs [Lota lota].
- nosauļot Sauļojoties panākt, ka (ķermenis, tā daļas) iedeg.
- sēņotne Sēņu veģetatīvais ķermenis – tievu, baltu pavedienu tīkls; micēlijs.
- micēlijs Sēņu veģetatīvais ķermenis – tievu, baltu pavedienu tīkls; sēņotne.
- radiators Sildķermenis – vienā blokā apvienotas caurules, pa kurām cirkulē sakarsēts ūdens vai tvaiks.
- rezonators Sistēma vai ķermenis, kurā ārējs impulss var ierosināt rezonansi.
- centrtieces spēks spēks, ar kuru ķermenis darbojas uz kustībā esošu ķermeni, liekot tam kustēties pa līkni.
- svars Spēks, ar kuru ķermenis Zemes gravitācijas lauka ietekmē iedarbojas uz balstu vai piekari.
- stiklķermenis Stiklveida ķermenis.
- ņūfaundlendietis Suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, garš apmatojums un kas lieliski peld; attiecīgā suņu šķirne.
- pūpēdis Šās sēnes augļķermenis, kurā nogatavojas tumša pulverveida sporu masa, kura pūpēdim pārplīstot, izplatās gaisā
- ķermenisks Tāds, kam ir ķermenis (1); materiāls.
- somatisks Tāds, kas ir saistīts ar ķermeni, nevis ar psihi; ķermenisks.
- nemateriāls Tāds, kas nav vielisks, priekšmetisks, ķermenisks, bet saistīts ar cilvēka psihi, garīgo kultūru.
- ietrenēt Trenējot panākt, ka kļūst spēcīgs, veikls, labi darbojas (ķermenis, tā daļas).
- uztrenēt Trenējot, vingrinot panākt, ka (ķermenis, tā daļas) kļūst spēcīgs, veikls, piemērots (kādu darbību) veikšanai.
- ūdensvistiņa Ūdensputns (nedaudz lielāks par mājas balodi), kam ir melns ķermenis ar šauru, baltu svītru sānos un sarkana piere un knābis [Gallinula chloropus].
- vērpējs Vidēji liels un liels kukainis, kam ir resns, matiņiem klāts ķermenis un kura kāpuri barojas galvenokārt ar kokaugu lapām un veido kokonus; šīs dzimtas kukaiņi.
- sānpeldes Viena no augstāko vēžu kārtām, kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir no sāniem saplacināts ķermenis bez krūšbruņām [Amphipoda]; šīs kārtas dzīvnieki.
- svira Vienkāršs mehānisms – ciets ķermenis, kas var pagriezties ap kādu savu punktu (piem., pie atbalsta) un ir noderīgs spēka pārnešanai.
- izvingrināt Vingrinot panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) atgūst veiklību; ilgāku laiku, daudz vingrināt (ķermeni, ķermeņa daļu).
- lapoņaugi Zemāki augi (piem., aļģes, sēnes, ķērpji), kuru veģetatīvais ķermenis ir laponis.
- laponis Zemāko augu veģetatīvais ķermenis, kas nav diferencēts saknē, stumbrā un lapās.
- skrimšļzivis Zivis, kurām raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis (piem., haizivis, rajas).
ķermenis citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV