Paplašinātā meklēšana

Meklējam valsts.

Atrasts vārdos (23):

Atrasts vārdu savienojumos (23):

Atrasts skaidrojumos (433):

etiopieši Āfrikas valsts Etiopijas pamatiedzīvotāji.
aģentūra Aģentu tīkls, ko organizē valsts drošības iestādes.
diskvalificēt Aizliegt (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, neatzīt sasniegto rezultātu.
diskvalifikācija Aizliegums (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, sasniegto rezultātu neatzīšana.
asesors Amatpersona tiesās vai citās valsts iestādēs.
padomnieks Amatpersona, kam ir konsultanta funkcijas valsts iestādē.
priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piem., valsts iestādi, organizāciju, uzņēmumu).
Mežonīgie rietumi Amerikas Savienoto Valstu rietumu daļa, kas 19. gs. otrajā pusē vēl nebija iekļauta šīs valsts sastāvā.
prēmija Apbalvojums par izciliem sasniegumiem kādā jomā (piem., literatūrā, zinātnē, mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
tuksnesis Apgabals, kurā nelabvēlīga klimata dēļ nav vai gandrīz nav augu valsts.
konvertēt Apmainīt kādas valsts valūtu pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas institūcijā, lai tas stātos spēkā.
pierobeža Apvidus, teritorija (parasti valsts) robežas tuvumā.
pakļaut Ar varu panākt, ka (tauta, valsts) nonāk (kā) atkarībā.
anektēt Ar varu sagrābt (citas valsts teritoriju vai tās daļu).
homeopātija Ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uzskats, ka slimība jānovērš ar (galvenokārt augu un dzīvnieku valsts) zāļu līdzekļiem, kuri lielākās devās var paši izraisīt ārstējamai slimībai līdzīgus simptomus.
izraidīšana Ārvalstnieka piespiedu izraidījums no valsts teritorijas.
vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
ārvalstnieks Ārvalsts pilsonis.
Federālais izmeklēšanas birojs ASV policijas pārvalde, kas atrodas valdības pārziņā un kas izmeklē noziegumus, kuru raksturs pārsniedz vienas pavalsts robežas.
padomju sociālistiskā republika atbilstoši PSRS konstitūcijai – suverēna sociālistiska valsts, bet faktiski federācijas subjekts, lielākā administratīvi teritoriālā vienība PSRS.
prezidentūra Atrašanās valsts prezidenta amatā vai prezidējošas valsts statusā.
sastāvs Atsevišķo (piem., administratīvas vienības, valsts orgāna, iestādes) daļu kopums.
domēns Atsevišķs apgabals internetā (ar kopīgu adreses elementu), ko veido, piem., kādas valsts iedzīvotāji vai cilvēku grupa.
spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam p. m. ē.) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
kanclers Augsta amatpersona viduslaiku feodālajās valstīs, kas, piem., sagatavoja un apzīmogoja valsts aktus, pārzināja arhīvu.
senāts Augstākā valsts padome Senajā Romā.
parlaments Augstākā valsts pārstāvniecības institūcija.
Augstākā Padome augstākā valsts varas likumdevēja institūcija.
valdība Augstākais valsts varas izpildu un rīcības institūts.
departaments Augstākās valsts pārvaldes iestāde dažās valstīs (piem., ASV).
dekrēts Augstākās valsts varas institūcijas vai valsts galvas lēmums, kam ir likuma spēks.
rezidence Augstas amatpersonas (piem., valsts vadītāja) pastāvīgas uzturēšanās vieta; attiecīgā ēka vai ēku komplekss.
labdzimtība Augstu amatpersonu (piem., valsts padomnieku) tituls.
ekselence Augstu valsts amatpersonu, diplomātu, garīdznieku u. tml. tituls; attiecīgā uzrunas forma.
barības līdzekļi augu un dzīvnieku valsts produkti, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
pārtika Augu vai dzīvnieku valsts izcelsmes produkti, ko cilvēks izmanto uzturā.
vadonis Autoritārs valsts vadītājs; vadītājs (piem., cilvēku grupā) ar spēcīgu ietekmi.
primāts Baznīcas galva – augstākais garīdznieks (metropolīts), kura jurisdikcijai pakļauti visi attiecīgās valsts arhibīskapi.
redukcija Bez juridiska pamata izlēņoto muižu pārņemšana valsts īpašumā.
dienvidslāvi Bijušās Balkānu valsts – Dienvidslāvijas iedzīvotāji.
zemessardze Brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums, kura mērķis ir iesaistīt pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā.
mobilizācija Bruņoto spēku un valsts ekonomikas pārkārtošana karalaika apstākļiem.
agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, kas vērsts pret tās suverenitāti, politisko neatkarību vai teritoriālo neaizskaramību.
pārstāvēt Būt (personu grupas, organizācijas, valsts institūcijas u. tml.) izraudzītam, pilnvarotam (kur) atrasties, piedalīties, darboties.
valdīt Būt valsts vadībā; īstenot savu varu (kādā teritorijā).
valdījums Būt, atrasties kāda monarha, citas valsts pārvaldībā.
robežbūve Celtniecības objekts vai pabeigta būve uz valsts robežas.
prikazs Centrālās valsts pārvaldes administratīvi tiesisks orgāns (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam).
taka Cilvēka, tautas, arī valsts darbības virziens, gaita.
nerezidents Cilvēks, kas nav pastāvīgs attiecīgās valsts iedzīvotājs.
deportētais Cilvēks, kurš ir ticis ir piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
ārvalsts Cita valsts.
militārā ekspansija citas valsts pakļaušana ar bruņotu spēku palīdzību.
ārzemnieks Citas valsts pilsonis vai iedzīvotājs; cilvēks, kas dzīvo ārzemēs.
okupācija Citas valsts teritorijas sagrābšana ar bruņotu spēku un savas pārvaldības ieviešana tajā.
svešzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs; ārzemnieks.
akreditācija Darbība, process --> akreditēt (2); valsts institūcijas pilnvarojums, atļauja darboties (kādai mācību iestādei), īstenot (noteiktu mācību programmu).
diplomātija Darbību kopums valsts ārpolitikas realizēšanai, starpvalstu attiecību uzturēšanai.
dienests Darbs (parasti valsts iestādē).
vēlēšanas Demokrātisks pasākumu un darbību kopums, ko veic vēlētāji ar mērķi izraudzīt un pilnvarot kādu personu vai kādas personas valsts vai sabiedrisku uzdevumu izpildei.
civildienests Dienests valsts iestādē (ministrijā, pārvaldē, inspekcijā u. tml.).
robežsardze Dienests, kas veic valsts robežas apsardzību, rūpējas par valsts robežu neaizskaramību, nelegālās migrācijas novēršanu.
akreditēšanās Diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
nota Diplomātiskās sarakstes dokuments, ko vienas valsts valdība iesniedz citai valstij.
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
plēsēju kārta dzīvnieku kārta, pie kuras pieder dzīvnieki ar spēcīgiem ilkņiem un nagiem un kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības, piem., lāči, vilki, lūši, āpši.
drogas Dzīvnieku valsts produkti (piem., dzīvnieku orgāni, izdalījumi), ko lieto ārstniecībā un preparātu gatavošanai.
vēstures piemineklis ēka, būve, arī tās paliekas, piemiņas vietas un priekšmeti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem tautas dzīvē, valsts attīstību, kultūru u. tml.
makroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta visā valsts tautsaimniecībā notiekošos procesus un likumsakarības; attiecīgais mācību priekšmets.
iekārta Ekonomiskā un politiskā sistēma (sabiedrībā, valstī); valsts pārvaldes forma, veids.
lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir noteicoša loma starptautiskajās attiecībās.
federālisms Federācijas principu kopums, to ievērošana; valsts pārvaldes sistēma, kas balstās uz šādiem principiem, to ievērošanu.
subvencija Finansiāls pabalsts, ko (parasti) valsts izsniedz pašvaldībām vai uzņēmumiem noteiktam pasākumam ar nosacījumu, ka pašvaldības vai iestādes šajā pasākumā piedalās ar saviem līdzekļiem.
firstiste Firsta pārvaldītā teritorija (valsts).
nodoklis Fizisku vai juridisku personu obligāts regulārs maksājums valsts vai pašvaldību budžetā.
Marseljēza Franču revolucionārā dziesma; Francijas Republikas valsts himna.
galvaspilsēta Galvenā pilsēta, kurā atrodas valsts augstākās pārvaldes iestādes; valsts administratīvais un politiskais centrs.
pamatnācija Galvenā, dominējošā nācija (kādā valstī); valstsnācija.
hercogiste Hercoga (1) vai hercogienes (1) valsts; atsevišķa feodālās valsts daļa, kuru pārvalda hercogs vai hercogiene.
feminisms Ideoloģisks strāvojums par sieviešu līdztiesību ar vīriešiem; sieviešu kustība par plašāku un aktīvāku iesaistīšanos valsts un sabiedriskajā dzīvē.
pamatiedzīvotājs Iedzīvotāji, kas (kādā valstī, teritorijā) veido iedzīvotāju lielāko daļu; arī (kādas valsts, teritorijas) senākie iedzīvotāji.
deportācija Iedzīvotāju vai iebraucēju piespiedu izsūtīšana, pārvietošana, izraidīšana (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
okupēt Ieņemt (citas valsts teritoriju) ar bruņotu spēku un ieviest tajā savu pārvaldību.
restaurācija Iepriekšējās valsts iekārtas, politiskās varas atjaunošana.
plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā u. c. jomās.
pārstāvniecība Iestāde, institūcija, kas pārstāv (valsts, uzņēmuma u. tml.) intereses citā valstī vai starptautiskā organizācijā.
delegāts Ievēlēts vai iecelts kādas valsts, kolektīva vai iestādes pilnvarots pārstāvis; delegācijas loceklis.
investīcija Ilgtermiņa finanšu ieguldījums (kādas valsts ekonomikā).
virspavēlniecība Institūcija (augstākā pavēlniecība), kas vada valsts bruņotos spēkus, atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
sankcija Īpaša rīcība, attieksme, ko viena valsts lieto pret citu, lai (ko) ietekmētu.
tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par valsts iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite.
tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietu, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli u. tml.); tautas skaitīšana.
akcīze Īpašs nodoklis, ko valsts uzliek dažām precēm (piem., degvielai, degvīnam, tabakai) vai pakalpojumiem un kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā.
privātīpašums Īpašums, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai pretstatā valsts, pašvaldības īpašumam.
digitālgeita Izmeklēšanas lieta par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, ko 20. gadsimta sākumā ar fiktīva ārzemju partnera vārdu centās nelikumīgi īstenot vietējie uzņēmumi, lai nopelnītu uz valsts rēķina.
prerogatīva Izņēmuma tiesības, priekšrocība (kādai valsts institūcijai, arī amatpersonai).
robežjosla Josla, kas atrodas gar (valsts) robežu vai uz tās.
teritoriālā jūra jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
teritoriālie ūdeņi jūras vai okeāna piekrastes josla, kur ir spēkā piekrastes valsts likumi un noteikumi.
zeme Kāda valsts, teritorija, apgabals.
vēstnieks Kādas valsts augstākā ranga diplomātisks pārstāvis citā valstī.
rezidentūra Kādas valsts izlūkošanas dienesta pārstāvniecība citas valsts teritorijā; šī dienesta darbinieku kopums.
konsulāts Kādas valsts teritorijā atvērta citas valsts pārstāvniecība, kuras uzdevums ir sargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses.
aneksija Kādas valsts teritorijas vai tās daļas okupēšana un pievienošana citai valstij.
kolonizācija Kādas valsts vai teritorijas varmācīga pārvēršana par koloniju.
konvertācija Kādas valsts valūtas apmainīšana pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
diversija Kaitnieciska darbība, lai grautu valsts saimnieciskās, militārās spējas, ietekmētu valsts politiku, kara laikā iznīcinātu pretinieka spēkus un objektus aizmugurē u. tml.
kalifāts Kalifa pārvaldīta valsts.
ķēniņvalsts Karaliste, karaļvalsts.
iebrukums Karaspēka iekļūšana ar militāru spēku (citas valsts teritorijā).
karadienests Karavīra pienākumu veikšana savas valsts bruņotajos spēkos; pienākumu kopums, kas saistīts ar atrašanos bruņotajos spēkos.
pilsoņu karš karš starp sociālām grupām valsts iekšienē par varu valstī.
ultimāts Kategoriska vienas valsts prasība citai, kas nepieļauj iebildumus un ietver piedraudējumu neizpildīšanas gadījumā izmantot piespiedu pasākumus.
ģeopolitika Koncepcija, ka valsts politiku, galvenokārt ārpolitiku, nosaka tās ģeogrāfiskie faktori (ģeogrāfiskais stāvoklis, dabas resursi u. tml.); uz ģeogrāfiskiem faktoriem balstīta ārpolitika.
krāsa Krāsains (piem., valsts, organizācijas, sportistu komandas) simbols.
dabiskās krāsvielas krāsvielas, ko iegūst no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām.
vizitācija Kuģa dokumentu pārbaude, ko atklātā jūrā izdara citas valsts karakuģis (piem., kontrabandas apkarošanai).
kabotāža Kuģošana, kravas un pasažieru pārvadāšana starp vienas valsts ostām.
ulmaņlaiki Laikposms Latvijas vēsturē no Kārļa Ulmaņa veiktā valsts apvērsuma 1934. gadā līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā (parasti neoficiālā saziņā).
nepilsonis Latvijas iedzīvotājs, bijušās PSRS pilsonis, kam nav Latvijas vai kādas citas valsts pilsonības.
saeima Latvijas Republikas augstākā valsts varas institūcija, kurai pieder likumdošanas tiesības.
virsmežniecība Latvijas valsts mežu pārvaldes lielākā teritoriālā vienība, kurā ietilpst vairākas mežniecības.
padomju saimniecība lauksaimnieciskās ražošanas valsts uzņēmums; sovhozs.
bezzemnieks Lauku iedzīvotājs, kam nepieder zeme (valsts iekārtā, kurā zeme ir privātīpašums).
civillaulība Laulība, kas noslēgta valsts civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādē (pretstatā baznīcas laulībai).
represālijas Līdzekļi (piem., tirdzniecības sakaru pārtraukšana, vēstnieka atsaukšana), ar kuriem kāda valsts vēršas pret citu valsti, atbildot uz tās prettiesisku vai nepieņemamu rīcību.
dotācija Līdzekļi, ko valsts piešķir uzņēmumam, ražošanas nozarei u. tml. kā pabalstu (parasti zaudējumu segšanai).
impērija Liela monarhistiska valsts ar imperatoru priekšgalā; imperiālistiska lielvalsts, kurai ir plašas kolonijas.
lielvara Lielvalsts varas izpausme (parasti agresīva, citas valsts neatkarību apdraudoša).
konkordāts Līgums starp Vatikānu un kādu valsti par katoļu baznīcas stāvokli līgumslēdzējas valsts teritorijā.
separāts miera līgums līgums, ko viena karojošā valsts ar pretinieku noslēdz atsevišķi, bez saviem sabiedrotajiem, kuri karu turpina.
likumdošana Likuma vai tā grozījumu sagatavošana, apspriešana un pieņemšana noteiktā valsts institūcijā.
civilkodekss Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesiskās normas, kas ir spēkā attiecīgās valsts teritorijā.
banānu republika mazattīstīta valsts (sākotnēji – mazattīstīta valsts, kurā galvenais ienākumu avots ir augļu audzēšana).
valsts kompensētie medikamenti medikamenti, kuru iegādi daļēji vai pilnīgi sedz valsts.
grants Mērķfinansējums no valsts budžeta (piem., zinātniskiem pētījumiem).
iekšējā migrācija migrācija vienas un tās pašas valsts robežās.
kara tiesa militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militāpersonu noziegumiem, par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (piem., cariskajā Krievijā); karatiesa.
karatiesa Militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militārpersonu noziegumiem, arī lietas par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (piem., cariskajā Krievijā).
kara tribunāls militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militārpersonu noziegumiem, par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (padomju iekārtā).
hunta Militāra vai politiska organizācija, apvienība, kas sagrābusi varu ar valsts apvērsumu.
valsts noslēpums militāra, ekonomiska un politiska rakstura ziņas, kam ir svarīga valstiska nozīme un ko speciāli aizsargā valsts.
sargkareivis Militārpersona, kas norīkota noteikta militāra vai valsts objekta apsargāšanai vai godasardzē.
ķeizariste Monarhiska valsts, kuras priekšgalā ir ķeizars.
karaliste Monarhistiska valsts, kurā valda karalis.
ievedmuita Muita, ko valsts uzliek precēm, kuras ieved no ārzemēm.
karnete Muitas atļauja transportlīdzeklim iebraukt valsts teritorijā uz ierobežotu laiku.
mežkungs Muižas vai valsts mežu pārvaldnieks.
muižu redukcija muižnieku valdījumā nodoto (valsts) zemju atsavināšana (dažās Eiropas valstīs 16.–17. gadsimtā).
cionisms Nacionālistiska kustība par ebreju valsts atjaunošanu, nostiprināšanu un ebreju pārceļošanu uz Izraēlu.
kontribūcija Nauda un citas materiālās vērtības, ko uzvarētā valsts pēc kara maksā uzvarētājai valstij.
budžets Naudas izteiksmē paredzēto (valsts, iestādes, uzņēmuma) ienākumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika posmam.
migrācija Naudas līdzekļu virzīšanās no valsts uz valsti, no nozares uz nozari, no bankas uz banku.
brīvvalsts Neatkarīga, suverēna valsts.
diktatūra Neierobežota (partijas, grupējuma, atsevišķa cilvēka) valsts vara, kas (parasti) iegūta ar prettiesiskiem vai vardarbīgiem līdzekļiem un balstās uz nežēlību un teroru.
mazvalsts Neliela valsts.
hercogiene Nelielas valsts vai provinces valdniece (feodālās sadrumstalotības laikā).
hercogs Nelielas valsts vai provinces valdnieks (feodālās sadrumstalotības laikā).
kontrabanda Nelikumīga, slepena preču vai citu vērtību pārgādāšana pāri valsts robežai; šādā veidā pārgādātās preces vai citas vērtības.
pārkāpt Nelikumīgi, arī slepeni šķērsot (valsts robežu).
pārkāpt robežu nelikumīgi, slepeni doties pāri valsts robežai.
aplokšņu alga neoficiāla alga, par kuru darba devējs nemaksā valsts noteiktos nodokļus.
NVA Nodarbinātības valsts dienests.
denacionalizēt Nodot (nacionalizētu vai valsts īpašumu) privātīpašumā.
izdot Nodot (personu) citas valsts vai personas rīcībā.
province Nomaļa valsts teritorija, kas atrodas tālu no centra vai galvaspilsētas.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā teritorijas, telpas daļa atrodas pie (valsts) robežas.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (valsts) robežas apsargāšanu.
robeža Nosacīta līnija, kas nodala kādas valsts teritoriju; tas, kas veido šādu līniju.
sarakstīties Noslēgt laulību valsts iestādē; sareģistrēties.
nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts ievāc no zemniekiem īpašos apstākļos (piem., kara laikā).
nodevība Noziedzīga rīcība (piem., slepena sadarbība ar ienaidnieku), kas ir vērsta pret valsts interesēm, apdraud tās drošību.
nodeva Obligāts maksājums valsts vai pašvaldības iestādei (piem., par sniegtajiem pakalpojumiem).
ģerbonis Oficiāla (piem., valsts, pilsētas) emblēma.
karogs Oficiāla (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) atšķirības zīme, valsts simbols, noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) četrstūrains auduma gabals.
mandarīnu valoda oficiālā valsts valoda Ķīnā.
deklarācija Oficiāls (valsts, valdības, starptautiskas organizācijas u. tml.) paziņojums; dokuments, kurā ietverts šāds paziņojums.
embargo Oficiāls aizliegums no kādas valsts izvest vai ievest tajā noteiktas preces, ieročus u. tml.
petīcija Oficiāls rakstveida iesniegums kādai iestādei (parasti augstākai valsts varas institūcijai) noteiktā jautājumā.
komunikē Oficiāls valsts paziņojums par starptautisku sarunu rezultātiem, valstu vienošanos, militārām operācijām vai citiem svarīgiem notikumiem.
karš Organizēta bruņota cīņa (parasti starp valstīm vai sociālām grupām valsts iekšienē).
mafija Organizēta noziedznieku grupa, kas parasti darbojas azartspēļu, narkotiku tirdzniecības, prostitūcijas u. c. jomās (nereti iesaistot arī valsts amatpersonas).
revolūcija Organizēta sacelšanās, lai piespiedu kārtā nomainītu valdību, valsts vai sabiedrisko iekārtu.
komerccena Paaugstināta cena (precei, pakalpojumam), ko nosaka tirgotājs (parasti pastāvot paralēli arī valsts noteiktajai cenai).
subsīdija Pabalsts, ko (parasti naudas veidā) piešķir (valsts, iestāde, organizācija) no budžeta līdzekļiem.
Padomju Savienība Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) – lielvalsts, kas pastāvēja no 1922. gada līdz 1991. gadam.
totēmisms Pagāniskās reliģijas forma, pārliecība par kāda cilvēka, tautas, sugas u. tml. radniecību ar kādu dzīvnieku vai augu valsts pārstāvi.
obligācija Parāda vērtspapīrs, ko izlaiž valsts, pašvaldība vai juridiska persona, apsolot vērstpapīra turētājam (aizdevējam) pēc noteikta laika atmaksāt pilnu vērtspapīra vērtību, kā arī periodiski izmaksāt procentus.
valsts parāds parāds, kas radies valsts aizņēmuma dēļ.
robežpārkāpums Pārkāpums, kas ir saistīts ar valsts robežas šķērsošanu, iekļūšanu citā valstī.
demobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus, valsts ekonomiku) mierlaika apstākļiem.
nacionalizēt Pārņemt (privāto īpašumu, piem., zemi, rūpniecības uzņēmumus, namus) valsts īpašumā.
privatizēt Pārņemt privātīpašumā (valsts vai sabiedrisku īpašumu).
sūtnis Pārstāvis, ko (piem., valsts, uzņēmums, organizācija) sūta (uz kurieni, pie kā, parasti ar noteiktu uzdevumu).
funkcionārs Partijas, arodbiedrības vai valsts iestādes darbinieks.
autokrātija Pārvaldes forma, kur vienai personai valstī ir neierobežota augstākā vara; patvaldība; valsts, kurā ir šāda valdīšanas forma.
pašpārvalde Pārvaldes sistēma, pēc kuras administratīvi teritoriāla vienība patstāvīgi realizē valsts varu savā teritorija.
valsts drošība pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai.
karantīna Pasākumu sistēma valsts teritorijas aizsargāšanai pret bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu iekļūšanu un izplatīšanos.
diplomātiskā pase pase, ko izsniedz ārlietu ministrija oficiāliem attiecīgās valsts pārstāvjiem ārvalstīs.
autonomija Pašpārvalde, pašpārvaldes tiesības, ko nācija realizē noteiktā valsts teritorijas daļā.
izpildkomiteja Pašvaldības institūcija bijušajā PSRS, kas savas kompetences ietvaros īstenoja valsts pārvaldi.
nacionālisms Patriotiskas jūtas, nacionālais pašlepnums; savas nācijas identitātes un vērtību aizsargāšana; centieni pēc savas neatkarīgas valsts.
carisms Patvaldnieciska valsts iekārta (Krievijā no 1557. gada līdz 1917. gadam).
reids Pēkšņa pārbaude, ko veic policija, valsts vai sabiedriska organizācija.
valstsvīrs Persona, kas ieņem amatu augstākajās valsts varas un pārvaldes iestādēs.
apatrīds Persona, kas nav nevienas valsts pilsonis; bezvalstnieks.
robežpārkāpējs Persona, kas nelikumīgi dodas pāri kādas valsts robežai.
robežas pārkāpējs persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai.
pilsonis Persona, kas pieder pie noteiktas valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
virsnieks Persona, kas saņēmusi valsts apbalvojumu (piem., ordeni, krusta zīmi) par sevišķiem nopelniem.
apzagt valsts kasi piesavināties valsts budžeta līdzekļus.
deportēt Piespiedu kārtā izsūtīt, pārvietot, izraidīt (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
akreditēt Piešķirt (studiju programmai, mācību iestādei u. tml.) valsts atzītu pilnvarojumu.
robežpilsēta Pilsēta, kas atrodas pie (valsts) robežas.
brīvpilsēta Pilsēta, kurai ir piešķirtas valsts tiesības vai īpaša autonomija.
karaklausība Pilsoņu pienākums dienēt savas valsts bruņotajos spēkos.
reģions Plaša, ar kopīgām ģeogrāfiskām, ekonomiskām u. tml. pazīmēm raksturīga teritorija (novads, apgabals, valsts, valstu grupa).
marksisms Politiska un ekonomiska teorija, kas paredz kapitālisma iekārtas gāšanu, valsts kontroli pār ražošanas līdzekļiem un bezšķiru sabiedrības izveidošanu nākotnē.
politiskā pārvalde politiskās drošības iestāde Latvijas brīvvalsts laikā no 1920.–1940. gadam.
autoritārisms Politiskas varas sistēma, kam raksturīga pārmērīga varas koncentrācija valsts vadītāja rokās.
pilsētvalsts Politiski suverēna pilsēta, kurai ir valsts statuss.
liberālisms Politisks uzskats, kas uzsver indivīda rīcības brīvību visās jomās, atbalsta valsts neiejaukšanos ekonomiskajā dzīvē.
anarhisms Politisks virziens, kas noraida jebkādu valsts varu.
klerikālisms Politisku uzskatu virziens, kas atbalsta baznīcas un garīdzniecības ietekmes palielināšanos valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
kaitniecība Pret valsts un sabiedrības interesēm vērsta ļaunprātīga, pēc likuma sodāma darbība vai bezdarbība.
nacionalizācija Privātā īpašuma (piem., zemes, rūpniecības uzņēmumu, namu) pārņemšana valsts īpašumā.
menonīti Protestantu sekta (izveidojusies 16. gs.), kas atzīst pieaugušo kristīšanu, baznīcas šķiršanu no valsts un ievēro aizliegumu lietot ieročus.
prezidijs PSRS valsts varas institūcija.
pusvalsts Puse vai aptuvena puse no valsts.
robežrajons Rajons, kas atrodas pie (valsts) robežas.
pārbūve Reformas, kas tika īstenotas PSRS (1985–1991) ar mērķi liberalizēt valsts ekonomisko un politisko sistēmu.
pensija Regulāra (valsts) naudas izmaksa noteiktu vecumu sasniegušiem, darbnespējīgiem vai apgādnieku zaudējušiem pilsoņiem.
laulība Reliģiskā ceremonijā vai valsts iestādē noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus.
republikānis Republikāniskas valsts iekārtas atzinējs, piekritējs; pretstats: monarhists.
rietumnieks Rietumeiropas iedzīvotājs; kādas Rietumeiropas valsts pārstāvis.
pāvests Romas Katoļu baznīcas un Vatikāna valsts galva.
pilsoniskā sabiedrība sabiedrība ar demokrātisku valsts pārvaldi un kurā visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā.
Sabiedriskie kārtības sargi sabiedriska organizācija PSRS, kuras uzdevums bija uzmanīt sabiedrisko kārtību, piedalīties likumpārkāpumu novēršanā un sargāt valsts īpašumu.
politika Sabiedriskās darbības nozare, kas ietver līdzdalību sabiedrības un valsts vadīšanā un valsts lietu kārtošanā; attiecības starp dažādiem sabiedrības slāņiem, dažādām tautām un valstīm.
laulāt Saistīt laulības attiecībās, reģistrējot laulību valsts iestādē.
organisks Saistīts ar dzīvo dabu, pie dzīvnieku vai augu valsts piederīgs.
tiesa Saistīts ar šādas valsts varas institūcijas darbību, tai raksturīgs.
dzelzs aizkars saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
dzelzs priekškars Saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
filipīnieši Salu valsts Filipīnu iedzīvotāji.
indonēzieši Salu valsts Indonēzijas iedzīvotāji.
pučs Sazvērnieku grupas mēģinājums izdarīt valsts apvērsumu; valsts apvērsums, ko izdarījusi šī grupa.
ivrits Semītu valodu grupas valoda, kas izveidota 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, saglabājot senebreju valodas morfoloģiju un pamatleksiku; Izraēlas valsts valoda.
nobilis Senajā Romā –patriciešu un plebeju aristokrātijas pārstāvis, kas ieņēma kādu no augstākajiem valsts amatiem.
romieši Senās Romas valsts iedzīvotāji.
maķedonieši Senās valsts Maķedonijas iedzīvotāji.
superlielvalsts Sevišķi liela un ietekmīga valsts.
parlamentārisms Sistēma, kurā augstākā valsts vara pieder parlamentam.
robežsituācija Situācija uz (valsts) robežas.
ātrās reaģēšanas vienība speciāli sagatavota, bruņota un ekipēta valsts drošības struktūru vienība (piem., cīņai pret terorismu).
suverenitāte Specifiska valsts varas kvalitāte, tās neatkarība savu funkciju realizēšanā gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā.
robežstacija Stacija, kas atrodas pie (valsts) robežas.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa starptautiska tiesa, kas skata personu vai valstu iesniegumus, ja valsts ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību koncencijā noteiktās pilsoniskās un politiskās tiesības.
neitralitāte Starptautiskajās attiecībās – valsts neiejaukšanās citu valstu konfliktā, karā, neiesaistīšanās militāros blokos.
satelīts Starptautiskajās tiesībās – formāli suverēna valsts, kas faktiski ir pilnīgi pakļauta kādai lielvalstij.
satelītvalsts Starptautiskajās tiesībās – formāli suverēna valsts, kas faktiski ir pilnīgi pakļauta kādai lielvalstij.
servitūts Starptautiskajās tiesībās – vienas valsts teritoriālās suverenitātes ierobežošana par labu citai valstij vai valstīm.
starptautiskais delikts starptautisko tiesību normu pārkāpums, kas rodas valsts rīcības (prettiesiskas darbības vai bezdarbības) rezultātā.
teritoriālā integritāte starptautisko tiesību princips, saskaņā ar kuru ir aizliegta otras valsts teritorijas sagrābšana, sadalīšana vai pievienošana.
valsts tiesību pēctecība starptautisko tiesību un pienākumu pāreja no vienas valsts otrai.
drošība Stāvoklis, apstākļi, kad nav apdraudēta (valsts, valsts iekārtas) pastāvēšana.
pakļautība Stāvoklis, kad (piem., tauta, valsts) ir pakļauta kādai (parasti svešai) varai.
neatkarība Stāvoklis, kad (tauta, valsts) nav pakļauta kādai citai varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās.
viesstrādnieks Strādnieks no citas valsts.
robežstrīds Strīds par (valsts, zemes gabala u. tml.) robežu.
polisa Suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (piem., senajā Grieķijā); pilsētvalsts.
valsts iekšējās lietas suverēnas valsts politiskā, ekonomiskā iekārta, tiesiskā kārtība u. tml., ko nosaka šīs valsts augstākā vara; iekšlietas.
iekšlietas Suverēnas valsts politiskā, ekonomiskā iekārta, tiesiskā kārtība u. tml., ko nosaka šīs valsts augstākā vara.
legācijas tiesības suverēnas valsts tiesības sūtīt uz citām valstīm savus diplomātiskos pārstāvjus un pieņemt tos no citām valstīm.
svešzeme Sveša, nezināma zeme, valsts.
himna Svinīga dziesma, kas pieņemta par valsts, organizācijas u. tml. simbolu.
inaugurācija Svinīga stāšanās augstā (parasti valsts prezidenta) amatā.
tiesa Šādas valsts varas institūcijas darbību kopums civillietu un krimināllietu izskatīšanā.
tiesa Šādas valsts varas institūcijas locekļi, kas spriež tiesu.
austrālieši Šīs valsts iedzīvotājs.
bolīvieši Šīs valsts iedzīvotājs.
dienvidslāvi Šīs valsts iedzīvotājs.
filipīnieši Šīs valsts iedzīvotājs.
indieši Šīs valsts iedzīvotājs.
indonēzieši Šīs valsts iedzīvotājs.
irākieši Šīs valsts iedzīvotājs.
irāņi Šīs valsts iedzīvotājs.
kanādieši Šīs valsts iedzīvotājs.
maķedonieši Šīs valsts iedzīvotājs.
romieši Šīs valsts iedzīvotājs.
senegālieši Šīs valsts iedzīvotājs.
argentīnieši Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
ēģiptieši Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
etiopieši Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
libānieši Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
lībieši Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
sīrieši Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
slovāki Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
slovēņi Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
nīderlandieši Šīs valsts pārstāvis.
dabiska šķiedra šķiedra, ko iegūst no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām.
divkopienu Tāda (sabiedrība, valsts), kurā eksistē divas pēc etniskā principa norobežotas iedzīvotāju kopienas.
trīskopienu Tāda (sabiedrība, valsts), kurā eksistē trīs pēc etniskā principa norobežotas iedzīvotāju kopienas.
jaunattīstības Tāda valsts (parasti bijusī kolonija), kas nav vēl pietiekami attīstījusi savu ekonomiku un kultūru.
iekšējs Tāds, kas atrodas (piem., valsts, kontinenta) teritorijā.
valdošs Tāds, kas atrodas (valsts, sabiedriskas struktūras) vadībā.
aizrobežu Tāds, kas atrodas, pastāv aiz kādas zemes vai valsts robežām; ārzemju.
fiskāls Tāds, kas attiecas uz valsts ieņēmumiem.
liberāls Tāds, kas darbojas, norisinās brīvi, bez ierobežojumiem un valsts iejaukšanās.
kontrabanda Tāds, kas ir nelikumīgi, slepeni pārgādāts pāri valsts robežai (par preci vai citu vērtību).
deportētais Tāds, kas ir piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
nevalstisks Tāds, kas ir pretrunā ar savas valsts interesēm.
kronis Tāds, kas ir saistīts ar valsts varu, valdību.
neorganisks Tāds, kas nepieder pie augu vai dzīvnieku valsts; tāds, kas pieder pie nedzīvās dabas, nedzīvs.
nedzīvs Tāds, kas nepieder pie dzīvnieku, augu un sēņu valsts; neorganisks.
iekšējs Tāds, kas pastāv (piem., valsts, organizācijas) ietvaros.
oficiāls Tāds, kas pauž, atspoguļo valsts varas administrācijas vai amatpersonas atzītu viedokli; tāds, kas ir atzīts, pieņemts par pareizu.
nacionāls Tāds, kas pieder valstij, valsts finansēts.
paramilitārs Tāds, kas saistīts ar jauniešu interesi par valsts aizsardzību, militāru ģērbšanās stilu u. tml.
republikānisks Tāds, kas saistīts ar valsts iekārtas veidu – republiku, uz to attiecīgs, tai raksturīgs, piederīgs.
tauta Tāds, ko (piem., vēlēšanās) ir izveidojuši (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji; tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses.
konvertēt Tāds, ko var mainīt pret citas valsts valūtu.
krāšņs Tāds, kur ir izcili bagātīga, skaista augu valsts, skaistas reljefa formas.
prezidentāls Tāds, kur valsts galva ir prezidents, kura kompetence ir augstāka par parlamenta kompetenci.
okupants Tas (cilvēks, arī valsts, armija), kas veic okupāciju, piedalās tās īstenošanā.
intervents Tas, kas (parasti militāri) iejaucas citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās.
starpnieks Tas, kas rīkojas kādas personas, organizācijas, uzņēmuma, valsts uzdevumā.
līgumslēdzējs Tas, kas slēdz līgumu (piem., valsts, uzņēmumus, persona).
feniķieši Tauta – senās valsts Feniķijas iedzīvotāji.
privātais sektors tautsaimniecības daļa, kurā nav pārstāvēts valsts vai pašvaldības īpašums.
mežniecība Teritoriāla vienība valsts mežu apsaimniekošanai.
ārzona Teritorija (kādā valstī) vai valsts, kurā ir ļoti zemi nodokļi vai to vispār nav.
pārrobeža Teritorija aiz (parasti valsts, apgabala) robežas.
gaisa teritorija teritorija atmosfērā virs kādas valsts sauszemes un ūdens teritorijas, pa kuru kursē lidmašīnas.
gaisa telpa teritorija atmosfērā virs kādas valsts sauszemes un ūdens teritorijas, pa kuru kursē lidmašīnas.
placdarms Teritorija, kurā kāda valsts koncentrē savu karaspēku, sagatavodama uzbrukumu citai valstij.
aizbilstamās teritorijas teritorijas, kas atrodas kādas citas valsts pārvaldībā saskaņā ar ANO statūtiem.
zaļbarība Termiski neapstrādāti augu valsts uzturlīdzekļi (cilvēka) pārtikā.
separātisms Tieksme atdalīties, nošķirties un veidot noslēgtu grupējumu; mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas pastāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu.
pilsoņtiesības Tiesības, kas pienākas katram valsts pilsonim (vārda un sapulču brīvība, tiesības balsot un ticības brīvība).
represijas Tiesību ierobežošana, apspiešana, vajāšana; vardarbīgi soda līdzekļi, ko lieto valsts vara pret iedzīvotājiem.
publiskās tiesības tiesību nozaru kopums, kas regulē valsts institūciju darbību, attiecības starp pilsoņiem un valsts institūcijām.
pilsonība Tiesiska personas piederība pie noteiktas valsts.
neitrāls tiesnesis tiesnesis no valsts, kuras sportisti nepiedalās sacensībās.
iekšējie ūdeņi ūdenstilpju kopums kādas valsts iekšienē.
robežupe Upe, kas tek gar (valsts, retāk kādas teritorijas) robežu un iezīmē to.
veģetārisms Uztura veids un dzīvesveids, kura atbalstītāji uzturā lieto augu valsts barību un atsakās no gaļas ēdieniem; mācība par šādu uzturu un dzīvesveidu.
līderis Vadītājs (piem., politiskā partijā, sabiedriskā organizācijā); neoficiāli arī valsts vadītājs.
hegemonija Vadoša vai valdoša (piem., kādas valsts) pozīcija, stāvoklis; pārākums.
marionešu valdība valdība, kas atrodas kādas ārvalsts politiskajā ietekmē.
emirāts Valdījums vai valsts, kurā valda emīrs.
valsts valoda valoda, kas valstī ar likumu pasludināta par īpašā valsts aizsardzībā esošu un tiek izmantota likumdošanā, lietvedībā, tiesvedībā u. tml.
oficiālā valoda valoda, kurai kādā valstī piešķirts oficiālo dokumentu valodas statuss; valsts valoda.
sods Valstisks piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā, pamatodamās uz likumu, tiesa, ievērojot procesuālo kārtību, piemēro personai, kuras vaina nozieguma izdarīšanā ir pierādīta; sabiedriska rakstura ietekmēšanas līdzeklis, ko, parasti administratīvās, varas orgāni piemēro personai, kas izdarījusi pārkāpumu.
konsuls Valsts amatpersona, kam uzdots citas valsts pilsētā vai apgabalā aizstāvēt savas valsts un tās pilsoņu intereses, veicināt abu valstu sakaru attīstību.
protektorāts Valsts atkarības forma – stiprākas valsts aizbildniecība pār vājāku.
nepievienošanās politika valsts atteikšanās miera laikā pievienoties jebkādam militāram blokam.
slēgtā ekonomika valsts ekonomika, kura nepiedalās starptautiskajā tirdzniecībā, starptautiskajos finanšu tirgos, kurai nav attiecību ar ārvalstīm.
privātsektors Valsts ekonomikas daļa, kurā nav pārstāvēts valsts vai pašvaldības īpašums.
Valsts kase valsts finansiālie resursi; institūcija, kur notiek šo finansiālo resursu sadale, izmaksa valsts iestādēm.
teokrātija Valsts forma (parasti monarhija), kurā valsts galva vienlaikus ir arī tās reliģiskās dzīves vadītājs.
piektā kolonna valsts iedzīvotāju daļa, kas ir gatava sadarboties vai sadarbojas ar ienaidnieku.
konstitucionālā monarhija valsts iekārta, kurā monarha varu ierobežo konstitūcija.
republika Valsts iekārtas veids, kurā augstākie valsts varas orgāni tiek vēlēti; valsts ar šādu pārvaldes formu; pretstats: monarhija.
valsts parādzīme valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīrs.
Uzņēmumu reģistrs valsts iestāde, kas reģistrē uzņēmumus, to filiāles un pārstāvniecības, individuālos komersantus, izmaiņas uzņēmumu darbības pamatdokumentos, kā arī veic citas likumdošanas aktos paredzētās darbības.
akcīzes nodokļa marka valsts institūcijas izdota speciāla zīme, kas tiek uzlīmēta uz preces vai fasējuma (piem., uz alkoholiskā dzēriena pudeles) un apliecina akcīzes nodokļa nomaksu.
valodas politika valsts nacionālās politikas sastāvdaļa, kas nosaka valstī lietoto valodu statusu, funkciju sadalījumu starp tām, nosaka konkrētu valodu lietotāju lingvistiskās tiesības, kā arī sekmē valodu izpēti.
ģenerālkonsuls Valsts oficiāli pilnvarota persona, kas norīkota darbā kādā no citas valsts lielākajām pilsētām; konsulāta vadītājs.
bruņotie spēki valsts orgāns aizsardzībai un karadarbībai.
ārējais parāds valsts parāds citai valstij, ārzemju uzņēmumiem vai starptautiskām organizācijām.
monarhija Valsts pārvaldes forma, kurā augstākā vara pieder vienai personai; valsts, kurā valda monarhs.
pārstāvnieciskā demokrātija valsts pārvaldes forma, kurā varu īsteno tautas ievēlēti pārstāvji.
demokrātija Valsts pārvaldes sistēma, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgākos valsts dzīves jautājumus; šādā veidā pārvaldīta valsts.
civilā aizsardzība valsts pasākumu sistēma iedzīvotāju aizsargāšanai kara gadījumā vai glābšanai avāriju, stihisku nelaimju u. tml. gadījumos.
patvēruma tiesības valsts piešķirtas tiesības iebraukt un uzturēties tās teritorijā personai, ko citā valstī vajā politisku motīvu dēļ.
iekšpolitika Valsts politika, kas saistīta ar valsts iekšējām lietām (piem., attieksmēm starp sabiedrības grupām valstī).
robežapsardzība Valsts robežas apsargāšana; militarizēta institūcija valsts robežas apsargāšanai.
redemarkācija Valsts robežas atjaunošana dabā; valsts robežas līnijas pārbaude, bojāto robežzīmju atjaunošana un nomaiņa.
valsts apvērsums valsts sabiedriski politiskās iekārtas, valdības maiņa.
Pateicības diena valsts svētki ASV un Kanādā, ko iesāka svinēt pirmie ieceļotāji, kad viņi ar Dieva svētību un vietējo indiāņu palīdzību bija pirmo ziemu izdzīvojuši jaunajā zemē.
anklāvs Valsts teritorija vai tās daļa, kuru no visām pusēm aptver citas valsts teritorija.
brīvā ekonomiskā zona valsts teritorija, kurā tiek īstenota ekonomikas uzlabošanas politika ārvalstu investīciju, muitas atvieglojumu u. tml. ceļā.
privatizācijas sertifikāti valsts un pašvaldības īpašuma privatizēšanai paredzēti maksāšanas līdzekļi.
kroņa maize valsts uzturs (piem., cietumā).
kolonija Valsts vai teritorija, kurai nav politiskas un ekonomiskas patstāvības un kas atrodas citas valsts – metropoles – varā.
prokuratūra Valsts varas iestāžu sistēma, kuras uzdevums ir saukt pie atbildības likumpārkāpējus, uzraudzīt, kā ievēro likumus un cik vienveidīgi tos piemēro, kā arī pārstāvēt tiesā valsts intereses.
politiskais režīms valsts varas realizēšanas paņēmienu un metožu kopums, ko izmanto attiecīgās valsts pārvaldīšanā.
robežvalsts Valsts, ar kuru ir kopēja robeža; valsts, kas robežojas (ar ko).
puskolonija Valsts, kas ir formāli patstāvīga, bet faktiski atkarīga no kādas citas valsts.
tiesiska valsts valsts, kurā ir augsta un stabila tiesiskā kārtība.
vasaļvalsts Valsts, kurai ir ierobežota suverenitāte un kas ir atkarīga no citas stiprākas valsts.
koloniāla valsts valsts, kurai ir kolonijas.
unitāra valsts valsts, kuras sastāvā nav citu valstisku veidojumu kā tikai administratīvi teritoriālas vienības.
preses konference valsts, politisko, kultūras, sabiedrisko darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai informētu par aktuāliem notikumiem un atbildētu uz žurnālistu jautājumiem.
sabiedrotais Valstu apvienība, kas kopīgi cīnās par kādu, parasti militāru, mērķu sasniegšanu; valsts, kas piedalās šādā apvienībā.
nespējnieku nams veco ļaužu un invalīdu aprūpes iestāde, kas pastāvēja Latvijas pagastos līdz Latvijas valsts nodibināšanai.
padome Vēlēta valsts varas un pārvaldes institūcija (pagastā, rajonā līdz 2009. gada teritoriālajai reformai).
padome Vēlēta valsts varas un pārvaldes institūcija bijušajā Padomju Savienībā, arī Latvijas Republikā pārejas periodā.
sekretārs Vēlēts vai iecelts vadošs darbinieks valsts vai pašvaldības iestādē.
prezidents Vēlēts valsts galva valstī ar republikānisku iekārtu.
sasaukums Vēlētu (valsts orgāna, sabiedriskas organizācijas u. tml.) locekļu kopums, kuri noteiktu laiku īsteno (šī valsts orgāna, sabiedriskās organizācijas) kompetenci.
zemzeme Veļu valsts, kas atrodas zem zemes virsmas; pazeme (2).
sūdzēties Vērsties (pie valsts orgāna, juridiska orgāna, amatpersonas) ar sūdzību.
ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks vēstnieks, kas pārstāv savu valsti un valsts galvu personīgi pie citas [ārvalsts] valsts galvas.
flora Vēsturiski izveidojies augu sugu kopums (kādā noteiktā teritorijā); augu valsts.
fauna Vēsturiski izveidojies dzīvnieku sugu kopums (noteiktā teritorijā); dzīvnieku valsts.
nācija Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība noteiktā teritorijā ar kopīgu valodu, kultūru un psiholoģiskām īpatnībām; tauta, kurai ir sava valsts.
brīvpilsēta Viduslaikos – pilsēta, kas brīva no vietējā feodāļa kundzības un pakļauta tieši centrālajai valsts varai.
intervence Vienas vai vairāku valstu militāra iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās.
inkorporācija Vienas valsts iekļaušana citas valsts sastāvā.
valūtas kurss vienas valsts nauda, kas izteikta citas valsts naudas vienībās.
iedzīvotāju reģistrs vienotā sistēmā fiksēti dati par visiem valsts iedzīvotājiem.
šiisms Viens no diviem galvenajiem virzieniem islāmā (līdzās sunnismam); valsts reliģija Irānā.
līdzpilsonis Viens no vairākiem (kādas valsts) pilsoņiem, kas dzīvo vienlaikus, kopā ar citiem.
dzimtene Vieta (zeme, valsts), kur (cilvēks) dzimis, arī uzaudzis; tēvzeme.
adjutants Virsnieks, kas veic administratīvus pienākumus štābā vai pie valsts vadītāja; augstāka ranga virsnieka palīgs.
virsniecība Virsnieku kopums kādas valsts armijā.
referendums Visas tautas balsošana par sevišķi svarīgiem valsts dzīves jautājumiem, kurā piedalās attiecīgās valsts pilsoņi, kam ir vēlēšanu tiesības.
plebiscīts Visas tautas balsošana, parasti par būtiskiem labojumiem konstitūcijā, valsts un teritorijas piederības jautājumos; referendums.
budžeta institūcijas visas valsts budžeta finansētās iestādes.
daba Viss tas, kas radies pats no sevis un veidojies bez cilvēka līdzdalības (piem., zeme, klimats, augu un dzīvnieku valsts).
tranzītvīza Vīza, kas atļauj šķērsot tās valsts teritoriju, kura vīzu izdevusi.
seimiks Vojevodistes vai apriņķa muižnieku sanāksme, kurā lēma par iekšējiem pašpārvaldes jautājumiem, kā arī izvirzīja delegātus uz valsts Seimu (Polijā, arī Vidzemē, Latgalē laikā, kad tās ietilpa Polijā).
ZVA Zāļu valsts aģentūra.
apakšzeme Zem zemes esošā veļu valsts; pazeme.
mītnes zeme zeme, valsts, kurā dzīvo, ir apmeties emigrants.
ārzemes Zemes, valstis, kas atrodas aiz savas zemes, valsts robežām.
tiesību zinātne zinātnes nozare, kas pētī tiesības, sabiedrības politisko sistēmu un valsts tiesiskās formas.

valsts citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV