Paplašinātā meklēšana
Meklējam valsts.
Atrasts vārdos (23):
Atrasts etimoloģijās (24):
- No franču république, kam pamatā latīņu res publica 'sabiedriska lieta, valsts'. (šķirklī republika)
- No latīņu privatus 'personisks; tāds, kas neieņem valsts amatu'. (šķirklī privāts)
- No grieķu politika 'uz valsts lietām attiecīgs'. (šķirklī politika)
- No vācu Gestapo, kas ir saīsinājums no Geheime Staatspolizei 'Slepenā valsts policija' pirmajām zilbēm. (šķirklī gestapo)
- No latīņu magistratus 'valsts amats'. (šķirklī maģistrāts)
- No vācu Reich 'valsts, impērija'. (šķirklī reihs)
- No valsts nosaukuma Bolivia, kam pamatā šīs valsts dibinātāja un atbrīvotāja no spāņu kundzības Simona Bolivara uzvārds. (šķirklī bolīvieši)
- No latīņu fiscalis (fiscus 'valsts kase, dārgumu glabātuve'). (šķirklī fiskāls)
- No kādreizējā šīs valsts nosaukuma Holande. (šķirklī holandieši)
- No latīņu candidatus 'baltās drēbēs tērpies' (Senajā Romā valsts amatpersonas tērpās baltā togā). (šķirklī kandidāts)
- Pēc Indijas pavalsts Kašmiras nosaukuma. (šķirklī kašmirs)
- No spāņu conga, kam pamatā Āfrikas valsts Kongo nosaukums. (šķirklī konga)
- No vācu Landrat (Land 'zeme, valsts' un Rat 'padome, padomnieks'). (šķirklī landrāts)
- No latīņu magistratus 'valsts amats'. (šķirklī maģistratūra)
- Pēc Panamas valsts nosaukuma. (šķirklī panama)
- No vācu Polizei, kam pamatā viduslaiku latīņu politia 'valsts iekārta'. (šķirklī policija)
- No grieķu politikos 'valstsvīrs'. (šķirklī politiķis)
- No vācu Reichstag (Reich 'valsts' un Tag 'sanāksme'). (šķirklī reihstāgs)
- Pēc franču valstsvīra un kardināla Armāna Žana Diplesī Rišeljē (Armand Jean du Plessis de Richelieu, 1585–1642) uzvārda, kurš to lika ieviest kā lētu aizvietotāju dārgajām mežģīnēm. (šķirklī rišeljē)
- No J. Alunāna jaunvārda saeims 'valsts padome, zemes padome', kas vēlāk lietots formā saeima ar nozīmes paplašinājumu 'sanāksme, sapulce, apspriede'. (šķirklī saeima)
- No krievu сталинизм, kam pamatā šā režīma iedibinātāja valstsvīra Josifa Staļina (dzimuša Džugašvili; 1879–1953) uzvārds. (šķirklī staļinisms)
- No vācu der Staat 'valsts'. (šķirklī štats)
- No latīņu Thule 'Tūle' (teiksmaina salu valsts Eiropas galējos ziemeļos). (šķirklī tūlijs)
- Pēc romiešu valsts un literatūras darbinieka Mecenāta (Gaius Cilnio Maecenas) vārda, kurš atbalstīja sava laika ievērojamus dzejniekus un māksliniekus (piem., Vergiliju, Horāciju). (šķirklī mecenāts)
Atrasts normatīvajos komentāros (1):
Atrasts vārdu savienojumos (19):
- apzagt valsts kasi
- dzīvnieku valsts
- koloniāla valsts
- tiesiska valsts
- unitāra valsts
- valsts apsūdzētājs
- valsts apvērsums
- valsts drošība
- valsts iekšējās lietas
- valsts kanclers
- valsts kompensētie medikamenti
- valsts monopols
- valsts noslēpums
- valsts parāds
- valsts parādzīme
- valsts pirmā lēdija
- valsts tiesību pēctecība
- valsts uzņēmums
- valsts valoda
Atrasts skaidrojumos (400):
- etiopieši Āfrikas valsts Etiopijas pamatiedzīvotāji.
- aģentūra Aģentu tīkls, ko organizē valsts drošības iestādes.
- diskvalificēt Aizliegt (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, neatzīt sasniegto rezultātu.
- diskvalifikācija Aizliegums (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, sasniegto rezultātu neatzīšana.
- asesors Amatpersona tiesās vai citās valsts iestādēs.
- padomnieks Amatpersona, kam ir konsultanta funkcijas valsts iestādē.
- priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piem., valsts iestādi, organizāciju, uzņēmumu).
- Mežonīgie rietumi Amerikas Savienoto Valstu rietumu daļa, kas 19. gs. otrajā pusē vēl nebija iekļauta šīs valsts sastāvā.
- prēmija Apbalvojums par izciliem sasniegumiem kādā jomā (piem., literatūrā, zinātnē, mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
- tuksnesis Apgabals, kurā nelabvēlīga klimata dēļ nav vai gandrīz nav augu valsts.
- konvertēt Apmainīt kādas valsts valūtu pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
- ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas institūcijā, lai tas stātos spēkā.
- pierobeža Apvidus, teritorija (parasti valsts) robežas tuvumā.
- pakļaut Ar varu panākt, ka (tauta, valsts) nonāk (kā) atkarībā.
- anektēt Ar varu sagrābt (citas valsts teritoriju vai tās daļu).
- homeopātija Ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uzskats, ka slimība jānovērš ar (galvenokārt augu un dzīvnieku valsts) zāļu līdzekļiem, kuri lielākās devās var paši izraisīt ārstējamai slimībai līdzīgus simptomus.
- izraidīšana Ārvalstnieka piespiedu izraidījums no valsts teritorijas.
- vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
- ārvalstnieks Ārvalsts pilsonis.
- Federālais izmeklēšanas birojs ASV policijas pārvalde, kas atrodas valdības pārziņā un kas izmeklē noziegumus, kuru raksturs pārsniedz vienas pavalsts robežas.
- padomju sociālistiskā republika atbilstoši PSRS konstitūcijai – suverēna sociālistiska valsts, bet faktiski federācijas subjekts, lielākā administratīvi teritoriālā vienība PSRS.
- prezidentūra Atrašanās valsts prezidenta amatā vai prezidējošas valsts statusā.
- sastāvs Atsevišķo (piem., administratīvas vienības, valsts orgāna, iestādes) daļu kopums.
- domēns Atsevišķs apgabals internetā (ar kopīgu adreses elementu), ko veido, piem., kādas valsts iedzīvotāji vai cilvēku grupa.
- spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam p. m. ē.) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
- kanclers Augsta amatpersona viduslaiku feodālajās valstīs, kas, piem., sagatavoja un apzīmogoja valsts aktus, pārzināja arhīvu.
- senāts Augstākā valsts padome Senajā Romā.
- parlaments Augstākā valsts pārstāvniecības institūcija.
- Augstākā Padome augstākā valsts varas likumdevēja institūcija.
- valdība Augstākais valsts varas izpildu un rīcības institūts.
- departaments Augstākās valsts pārvaldes iestāde dažās valstīs (piem., ASV).
- dekrēts Augstākās valsts varas institūcijas vai valsts galvas lēmums, kam ir likuma spēks.
- rezidence Augstas amatpersonas (piem., valsts vadītāja) pastāvīgas uzturēšanās vieta; attiecīgā ēka vai ēku komplekss.
- labdzimtība Augstu amatpersonu (piem., valsts padomnieku) tituls.
- ekselence Augstu valsts amatpersonu, diplomātu, garīdznieku u. tml. tituls; attiecīgā uzrunas forma.
- barības līdzekļi augu un dzīvnieku valsts produkti, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
- lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
- pārtika Augu vai dzīvnieku valsts izcelsmes produkti, ko cilvēks izmanto uzturā.
- vadonis Autoritārs valsts vadītājs; vadītājs (piem., cilvēku grupā) ar spēcīgu ietekmi.
- primāts Baznīcas galva – augstākais garīdznieks (metropolīts), kura jurisdikcijai pakļauti visi attiecīgās valsts arhibīskapi.
- redukcija Bez juridiska pamata izlēņoto muižu pārņemšana valsts īpašumā.
- dienvidslāvi Bijušās Balkānu valsts – Dienvidslāvijas iedzīvotāji.
- zemessardze Brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums, kura mērķis ir iesaistīt pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā.
- mobilizācija Bruņoto spēku un valsts ekonomikas pārkārtošana karalaika apstākļiem.
- agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, kas vērsts pret tās suverenitāti, politisko neatkarību vai teritoriālo neaizskaramību.
- pārstāvēt Būt (personu grupas, organizācijas, valsts institūcijas u. tml.) izraudzītam, pilnvarotam (kur) atrasties, piedalīties, darboties.
- valdīt Būt valsts vadībā; īstenot savu varu (kādā teritorijā).
- valdījums Būt, atrasties kāda monarha, citas valsts pārvaldībā.
- robežbūve Celtniecības objekts vai pabeigta būve uz valsts robežas.
- prikazs Centrālās valsts pārvaldes administratīvi tiesisks orgāns (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam).
- taka Cilvēka, tautas, arī valsts darbības virziens, gaita.
- nerezidents Cilvēks, kas nav pastāvīgs attiecīgās valsts iedzīvotājs.
- deportētais Cilvēks, kurš ir ticis ir piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- ārvalsts Cita valsts.
- militārā ekspansija citas valsts pakļaušana ar bruņotu spēku palīdzību.
- ārzemnieks Citas valsts pilsonis vai iedzīvotājs; cilvēks, kas dzīvo ārzemēs.
- okupācija Citas valsts teritorijas sagrābšana ar bruņotu spēku un savas pārvaldības ieviešana tajā.
- svešzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs; ārzemnieks.
- akreditācija Darbība, process --> akreditēt (2); valsts institūcijas pilnvarojums, atļauja darboties (kādai mācību iestādei), īstenot (noteiktu mācību programmu).
- diplomātija Darbību kopums valsts ārpolitikas realizēšanai, starpvalstu attiecību uzturēšanai.
- dienests Darbs (parasti valsts iestādē).
- vēlēšanas Demokrātisks pasākumu un darbību kopums, ko veic vēlētāji ar mērķi izraudzīt un pilnvarot kādu personu vai kādas personas valsts vai sabiedrisku uzdevumu izpildei.
- civildienests Dienests valsts iestādē (ministrijā, pārvaldē, inspekcijā u. tml.).
- robežsardze Dienests, kas veic valsts robežas apsardzību, rūpējas par valsts robežu neaizskaramību, nelegālās migrācijas novēršanu.
- akreditēšanās Diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
- nota Diplomātiskās sarakstes dokuments, ko vienas valsts valdība iesniedz citai valstij.
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- plēsēju kārta dzīvnieku kārta, pie kuras pieder dzīvnieki ar spēcīgiem ilkņiem un nagiem un kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības, piem., lāči, vilki, lūši, āpši.
- drogas Dzīvnieku valsts produkti (piem., dzīvnieku orgāni, izdalījumi), ko lieto ārstniecībā un preparātu gatavošanai.
- stūra māja Ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju gados atradās LPSR valsts drošības komiteja.
- vēstures piemineklis ēka, būve, arī tās paliekas, piemiņas vietas un priekšmeti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem tautas dzīvē, valsts attīstību, kultūru u. tml.
- makroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta visā valsts tautsaimniecībā notiekošos procesus un likumsakarības; attiecīgais mācību priekšmets.
- iekārta Ekonomiskā un politiskā sistēma (sabiedrībā, valstī); valsts pārvaldes forma, veids.
- lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir noteicoša loma starptautiskajās attiecībās.
- federālisms Federācijas principu kopums, to ievērošana; valsts pārvaldes sistēma, kas balstās uz šādiem principiem, to ievērošanu.
- subvencija Finansiāls pabalsts, ko (parasti) valsts izsniedz pašvaldībām vai uzņēmumiem noteiktam pasākumam ar nosacījumu, ka pašvaldības vai iestādes šajā pasākumā piedalās ar saviem līdzekļiem.
- firstiste Firsta pārvaldītā teritorija (valsts).
- nodoklis Fizisku vai juridisku personu obligāts regulārs maksājums valsts vai pašvaldību budžetā.
- Marseljēza Franču revolucionārā dziesma; Francijas Republikas valsts himna.
- galvaspilsēta Galvenā pilsēta, kurā atrodas valsts augstākās pārvaldes iestādes; valsts administratīvais un politiskais centrs.
- pamatnācija Galvenā, dominējošā nācija (kādā valstī); valstsnācija.
- hercogiste Hercoga (1) vai hercogienes (1) valsts; atsevišķa feodālās valsts daļa, kuru pārvalda hercogs vai hercogiene.
- feminisms Ideoloģisks strāvojums par sieviešu līdztiesību ar vīriešiem; sieviešu kustība par plašāku un aktīvāku iesaistīšanos valsts un sabiedriskajā dzīvē.
- pamatiedzīvotājs Iedzīvotāji, kas (kādā valstī, teritorijā) veido iedzīvotāju lielāko daļu; arī (kādas valsts, teritorijas) senākie iedzīvotāji.
- deportācija Iedzīvotāju vai iebraucēju piespiedu izsūtīšana, pārvietošana, izraidīšana (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
- okupēt Ieņemt (citas valsts teritoriju) ar bruņotu spēku un ieviest tajā savu pārvaldību.
- restaurācija Iepriekšējās valsts iekārtas, politiskās varas atjaunošana.
- plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā u. c. jomās.
- pārstāvniecība Iestāde, institūcija, kas pārstāv (valsts, uzņēmuma u. tml.) intereses citā valstī vai starptautiskā organizācijā.
- delegāts Ievēlēts vai iecelts kādas valsts, kolektīva vai iestādes pilnvarots pārstāvis; delegācijas loceklis.
- investīcija Ilgtermiņa finanšu ieguldījums (kādas valsts ekonomikā).
- virspavēlniecība Institūcija (augstākā pavēlniecība), kas vada valsts bruņotos spēkus, atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- sankcija Īpaša rīcība, attieksme, ko viena valsts lieto pret citu, lai (ko) ietekmētu.
- tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par valsts iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite.
- tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietu, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli u. tml.); tautas skaitīšana.
- akcīze Īpašs nodoklis, ko valsts uzliek dažām precēm (piem., degvielai, degvīnam, tabakai) vai pakalpojumiem un kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā.
- privātīpašums Īpašums, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai pretstatā valsts, pašvaldības īpašumam.
- digitālgeita Izmeklēšanas lieta par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, ko 20. gadsimta sākumā ar fiktīva ārzemju partnera vārdu centās nelikumīgi īstenot vietējie uzņēmumi, lai nopelnītu uz valsts rēķina.
- prerogatīva Izņēmuma tiesības, priekšrocība (kādai valsts institūcijai, arī amatpersonai).
- robežjosla Josla, kas atrodas gar (valsts) robežu vai uz tās.
- teritoriālā jūra jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
- teritoriālie ūdeņi jūras vai okeāna piekrastes josla, kur ir spēkā piekrastes valsts likumi un noteikumi.
- zeme Kāda valsts, teritorija, apgabals.
- vēstnieks Kādas valsts augstākā ranga diplomātisks pārstāvis citā valstī.
- rezidentūra Kādas valsts izlūkošanas dienesta pārstāvniecība citas valsts teritorijā; šī dienesta darbinieku kopums.
- konsulāts Kādas valsts teritorijā atvērta citas valsts pārstāvniecība, kuras uzdevums ir sargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses.
- aneksija Kādas valsts teritorijas vai tās daļas okupēšana un pievienošana citai valstij.
- kolonizācija Kādas valsts vai teritorijas varmācīga pārvēršana par koloniju.
- konvertācija Kādas valsts valūtas apmainīšana pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
- diversija Kaitnieciska darbība, lai grautu valsts saimnieciskās, militārās spējas, ietekmētu valsts politiku, kara laikā iznīcinātu pretinieka spēkus un objektus aizmugurē u. tml.
- kalifāts Kalifa pārvaldīta valsts.
- ķēniņvalsts Karaliste, karaļvalsts.
- iebrukums Karaspēka iekļūšana ar militāru spēku (citas valsts teritorijā).
- karadienests Karavīra pienākumu veikšana savas valsts bruņotajos spēkos; pienākumu kopums, kas saistīts ar atrašanos bruņotajos spēkos.
- pilsoņu karš karš starp sociālām grupām valsts iekšienē par varu valstī.
- ultimāts Kategoriska vienas valsts prasība citai, kas nepieļauj iebildumus un ietver piedraudējumu neizpildīšanas gadījumā izmantot piespiedu pasākumus.
- ģeopolitika Koncepcija, ka valsts politiku, galvenokārt ārpolitiku, nosaka tās ģeogrāfiskie faktori (ģeogrāfiskais stāvoklis, dabas resursi u. tml.); uz ģeogrāfiskiem faktoriem balstīta ārpolitika.
- krāsa Krāsains (piem., valsts, organizācijas, sportistu komandas) simbols.
- dabiskās krāsvielas krāsvielas, ko iegūst no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām.
- vizitācija Kuģa dokumentu pārbaude, ko atklātā jūrā izdara citas valsts karakuģis (piem., kontrabandas apkarošanai).
- kabotāža Kuģošana, kravas un pasažieru pārvadāšana starp vienas valsts ostām.
- ulmaņlaiki Laikposms Latvijas vēsturē no Kārļa Ulmaņa veiktā valsts apvērsuma 1934. gadā līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā (parasti neoficiālā saziņā).
- nepilsonis Latvijas iedzīvotājs, bijušās PSRS pilsonis, kam nav Latvijas vai kādas citas valsts pilsonības.
- saeima Latvijas Republikas augstākā valsts varas institūcija, kurai pieder likumdošanas tiesības.
- virsmežniecība Latvijas valsts mežu pārvaldes lielākā teritoriālā vienība, kurā ietilpst vairākas mežniecības.
- padomju saimniecība lauksaimnieciskās ražošanas valsts uzņēmums; sovhozs.
- bezzemnieks Lauku iedzīvotājs, kam nepieder zeme (valsts iekārtā, kurā zeme ir privātīpašums).
- civillaulība Laulība, kas noslēgta valsts civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādē (pretstatā baznīcas laulībai).
- represālijas Līdzekļi (piem., tirdzniecības sakaru pārtraukšana, vēstnieka atsaukšana), ar kuriem kāda valsts vēršas pret citu valsti, atbildot uz tās prettiesisku vai nepieņemamu rīcību.
- dotācija Līdzekļi, ko valsts piešķir uzņēmumam, ražošanas nozarei u. tml. kā pabalstu (parasti zaudējumu segšanai).
- impērija Liela monarhistiska valsts ar imperatoru priekšgalā; imperiālistiska lielvalsts, kurai ir plašas kolonijas.
- lielvara Lielvalsts varas izpausme (parasti agresīva, citas valsts neatkarību apdraudoša).
- konkordāts Līgums starp Vatikānu un kādu valsti par katoļu baznīcas stāvokli līgumslēdzējas valsts teritorijā.
- separāts miera līgums līgums, ko viena karojošā valsts ar pretinieku noslēdz atsevišķi, bez saviem sabiedrotajiem, kuri karu turpina.
- likumdošana Likuma vai tā grozījumu sagatavošana, apspriešana un pieņemšana noteiktā valsts institūcijā.
- civilkodekss Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesiskās normas, kas ir spēkā attiecīgās valsts teritorijā.
- banānu republika mazattīstīta valsts (sākotnēji – mazattīstīta valsts, kurā galvenais ienākumu avots ir augļu audzēšana).
- valsts kompensētie medikamenti medikamenti, kuru iegādi daļēji vai pilnīgi sedz valsts.
- grants Mērķfinansējums no valsts budžeta (piem., zinātniskiem pētījumiem).
- iekšējā migrācija migrācija vienas un tās pašas valsts robežās.
- kara tiesa militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militāpersonu noziegumiem, par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (piem., cariskajā Krievijā); karatiesa.
- karatiesa Militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militārpersonu noziegumiem, arī lietas par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (piem., cariskajā Krievijā).
- kara tribunāls militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militārpersonu noziegumiem, par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (padomju iekārtā).
- hunta Militāra vai politiska organizācija, apvienība, kas sagrābusi varu ar valsts apvērsumu.
- valsts noslēpums militāra, ekonomiska un politiska rakstura ziņas, kam ir svarīga valstiska nozīme un ko speciāli aizsargā valsts.
- sargkareivis Militārpersona, kas norīkota noteikta militāra vai valsts objekta apsargāšanai vai godasardzē.
- ķeizariste Monarhiska valsts, kuras priekšgalā ir ķeizars.
- karaliste Monarhistiska valsts, kurā valda karalis.
- ievedmuita Muita, ko valsts uzliek precēm, kuras ieved no ārzemēm.
- karnete Muitas atļauja transportlīdzeklim iebraukt valsts teritorijā uz ierobežotu laiku.
- mežkungs Muižas vai valsts mežu pārvaldnieks.
- muižu redukcija muižnieku valdījumā nodoto (valsts) zemju atsavināšana (dažās Eiropas valstīs 16.–17. gadsimtā).
- cionisms Nacionālistiska kustība par ebreju valsts atjaunošanu, nostiprināšanu un ebreju pārceļošanu uz Izraēlu.
- kontribūcija Nauda un citas materiālās vērtības, ko uzvarētā valsts pēc kara maksā uzvarētājai valstij.
- budžets Naudas izteiksmē paredzēto (valsts, iestādes, uzņēmuma) ienākumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika posmam.
- migrācija Naudas līdzekļu virzīšanās no valsts uz valsti, no nozares uz nozari, no bankas uz banku.
- brīvvalsts Neatkarīga, suverēna valsts.
- diktatūra Neierobežota (partijas, grupējuma, atsevišķa cilvēka) valsts vara, kas (parasti) iegūta ar prettiesiskiem vai vardarbīgiem līdzekļiem un balstās uz nežēlību un teroru.
- mazvalsts Neliela valsts.
- hercogiene Nelielas valsts vai provinces valdniece (feodālās sadrumstalotības laikā).
- hercogs Nelielas valsts vai provinces valdnieks (feodālās sadrumstalotības laikā).
- kontrabanda Nelikumīga, slepena preču vai citu vērtību pārgādāšana pāri valsts robežai; šādā veidā pārgādātās preces vai citas vērtības.
- pārkāpt Nelikumīgi, arī slepeni šķērsot (valsts robežu).
- pārkāpt robežu nelikumīgi, slepeni doties pāri valsts robežai.
- aplokšņu alga neoficiāla alga, par kuru darba devējs nemaksā valsts noteiktos nodokļus.
- NVA Nodarbinātības valsts dienests.
- denacionalizēt Nodot (nacionalizētu vai valsts īpašumu) privātīpašumā.
- izdot Nodot (personu) citas valsts vai personas rīcībā.
- province Nomaļa valsts teritorija, kas atrodas tālu no centra vai galvaspilsētas.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā teritorijas, telpas daļa atrodas pie (valsts) robežas.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (valsts) robežas apsargāšanu.
- robeža Nosacīta līnija, kas nodala kādas valsts teritoriju; tas, kas veido šādu līniju.
- sarakstīties Noslēgt laulību valsts iestādē; sareģistrēties.
- nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts ievāc no zemniekiem īpašos apstākļos (piem., kara laikā).
- nodevība Noziedzīga rīcība (piem., slepena sadarbība ar ienaidnieku), kas ir vērsta pret valsts interesēm, apdraud tās drošību.
- nodeva Obligāts maksājums valsts vai pašvaldības iestādei (piem., par sniegtajiem pakalpojumiem).
- ģerbonis Oficiāla (piem., valsts, pilsētas) emblēma.
- karogs Oficiāla (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) atšķirības zīme, valsts simbols, noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) četrstūrains auduma gabals.
- mandarīnu valoda oficiālā valsts valoda Ķīnā.
- deklarācija Oficiāls (valsts, valdības, starptautiskas organizācijas u. tml.) paziņojums; dokuments, kurā ietverts šāds paziņojums.
- embargo Oficiāls aizliegums no kādas valsts izvest vai ievest tajā noteiktas preces, ieročus u. tml.
- petīcija Oficiāls rakstveida iesniegums kādai iestādei (parasti augstākai valsts varas institūcijai) noteiktā jautājumā.
- komunikē Oficiāls valsts paziņojums par starptautisku sarunu rezultātiem, valstu vienošanos, militārām operācijām vai citiem svarīgiem notikumiem.
- karš Organizēta bruņota cīņa (parasti starp valstīm vai sociālām grupām valsts iekšienē).
- mafija Organizēta noziedznieku grupa, kas parasti darbojas azartspēļu, narkotiku tirdzniecības, prostitūcijas u. c. jomās (nereti iesaistot arī valsts amatpersonas).
- revolūcija Organizēta sacelšanās, lai piespiedu kārtā nomainītu valdību, valsts vai sabiedrisko iekārtu.
- komerccena Paaugstināta cena (precei, pakalpojumam), ko nosaka tirgotājs (parasti pastāvot paralēli arī valsts noteiktajai cenai).
- subsīdija Pabalsts, ko (parasti naudas veidā) piešķir (valsts, iestāde, organizācija) no budžeta līdzekļiem.
- Padomju Savienība Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) – lielvalsts, kas pastāvēja no 1922. gada līdz 1991. gadam.
- totēmisms Pagāniskās reliģijas forma, pārliecība par kāda cilvēka, tautas, sugas u. tml. radniecību ar kādu dzīvnieku vai augu valsts pārstāvi.
- obligācija Parāda vērtspapīrs, ko izlaiž valsts, pašvaldība vai juridiska persona, apsolot vērstpapīra turētājam (aizdevējam) pēc noteikta laika atmaksāt pilnu vērtspapīra vērtību, kā arī periodiski izmaksāt procentus.
- valsts parāds parāds, kas radies valsts aizņēmuma dēļ.
- robežpārkāpums Pārkāpums, kas ir saistīts ar valsts robežas šķērsošanu, iekļūšanu citā valstī.
- demobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus, valsts ekonomiku) mierlaika apstākļiem.
- nacionalizēt Pārņemt (privāto īpašumu, piem., zemi, rūpniecības uzņēmumus, namus) valsts īpašumā.
- privatizēt Pārņemt privātīpašumā (valsts vai sabiedrisku īpašumu).
- sūtnis Pārstāvis, ko (piem., valsts, uzņēmums, organizācija) sūta (uz kurieni, pie kā, parasti ar noteiktu uzdevumu).
- funkcionārs Partijas, arodbiedrības vai valsts iestādes darbinieks.
- autokrātija Pārvaldes forma, kur vienai personai valstī ir neierobežota augstākā vara; patvaldība; valsts, kurā ir šāda valdīšanas forma.
- pašpārvalde Pārvaldes sistēma, pēc kuras administratīvi teritoriāla vienība patstāvīgi realizē valsts varu savā teritorija.
- valsts drošība pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai.
- karantīna Pasākumu sistēma valsts teritorijas aizsargāšanai pret bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu iekļūšanu un izplatīšanos.
- diplomātiskā pase pase, ko izsniedz ārlietu ministrija oficiāliem attiecīgās valsts pārstāvjiem ārvalstīs.
- autonomija Pašpārvalde, pašpārvaldes tiesības, ko nācija realizē noteiktā valsts teritorijas daļā.
- izpildkomiteja Pašvaldības institūcija bijušajā PSRS, kas savas kompetences ietvaros īstenoja valsts pārvaldi.
- nacionālisms Patriotiskas jūtas, nacionālais pašlepnums; savas nācijas identitātes un vērtību aizsargāšana; centieni pēc savas neatkarīgas valsts.
- carisms Patvaldnieciska valsts iekārta (Krievijā no 1557. gada līdz 1917. gadam).
- reids Pēkšņa pārbaude, ko veic policija, valsts vai sabiedriska organizācija.
- valstsvīrs Persona, kas ieņem amatu augstākajās valsts varas un pārvaldes iestādēs.
- apatrīds Persona, kas nav nevienas valsts pilsonis; bezvalstnieks.
- robežpārkāpējs Persona, kas nelikumīgi dodas pāri kādas valsts robežai.
- robežas pārkāpējs persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai.
- pilsonis Persona, kas pieder pie noteiktas valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
- virsnieks Persona, kas saņēmusi valsts apbalvojumu (piem., ordeni, krusta zīmi) par sevišķiem nopelniem.
- apzagt valsts kasi piesavināties valsts budžeta līdzekļus.
- deportēt Piespiedu kārtā izsūtīt, pārvietot, izraidīt (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- akreditēt Piešķirt (studiju programmai, mācību iestādei u. tml.) valsts atzītu pilnvarojumu.
- robežpilsēta Pilsēta, kas atrodas pie (valsts) robežas.
- brīvpilsēta Pilsēta, kurai ir piešķirtas valsts tiesības vai īpaša autonomija.
- karaklausība Pilsoņu pienākums dienēt savas valsts bruņotajos spēkos.
- reģions Plaša, ar kopīgām ģeogrāfiskām, ekonomiskām u. tml. pazīmēm raksturīga teritorija (novads, apgabals, valsts, valstu grupa).
- marksisms Politiska un ekonomiska teorija, kas paredz kapitālisma iekārtas gāšanu, valsts kontroli pār ražošanas līdzekļiem un bezšķiru sabiedrības izveidošanu nākotnē.
- politiskā pārvalde politiskās drošības iestāde Latvijas brīvvalsts laikā no 1920.–1940. gadam.
- autoritārisms Politiskas varas sistēma, kam raksturīga pārmērīga varas koncentrācija valsts vadītāja rokās.
- pilsētvalsts Politiski suverēna pilsēta, kurai ir valsts statuss.
- liberālisms Politisks uzskats, kas uzsver indivīda rīcības brīvību visās jomās, atbalsta valsts neiejaukšanos ekonomiskajā dzīvē.
- anarhisms Politisks virziens, kas noraida jebkādu valsts varu.
- klerikālisms Politisku uzskatu virziens, kas atbalsta baznīcas un garīdzniecības ietekmes palielināšanos valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
- kaitniecība Pret valsts un sabiedrības interesēm vērsta ļaunprātīga, pēc likuma sodāma darbība vai bezdarbība.
- nacionalizācija Privātā īpašuma (piem., zemes, rūpniecības uzņēmumu, namu) pārņemšana valsts īpašumā.
- menonīti Protestantu sekta (izveidojusies 16. gs.), kas atzīst pieaugušo kristīšanu, baznīcas šķiršanu no valsts un ievēro aizliegumu lietot ieročus.
- prezidijs PSRS valsts varas institūcija.
- pusvalsts Puse vai aptuvena puse no valsts.
- robežrajons Rajons, kas atrodas pie (valsts) robežas.
- pārbūve Reformas, kas tika īstenotas PSRS (1985–1991) ar mērķi liberalizēt valsts ekonomisko un politisko sistēmu.
- pensija Regulāra (valsts) naudas izmaksa noteiktu vecumu sasniegušiem, darbnespējīgiem vai apgādnieku zaudējušiem pilsoņiem.
- laulība Reliģiskā ceremonijā vai valsts iestādē noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus.
- republikānis Republikāniskas valsts iekārtas atzinējs, piekritējs; pretstats: monarhists.
- rietumnieks Rietumeiropas iedzīvotājs; kādas Rietumeiropas valsts pārstāvis.
- pāvests Romas Katoļu baznīcas un Vatikāna valsts galva.
- pilsoniskā sabiedrība sabiedrība ar demokrātisku valsts pārvaldi un kurā visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā.
- Sabiedriskie kārtības sargi sabiedriska organizācija PSRS, kuras uzdevums bija uzmanīt sabiedrisko kārtību, piedalīties likumpārkāpumu novēršanā un sargāt valsts īpašumu.
- politika Sabiedriskās darbības nozare, kas ietver līdzdalību sabiedrības un valsts vadīšanā un valsts lietu kārtošanā; attiecības starp dažādiem sabiedrības slāņiem, dažādām tautām un valstīm.
- laulāt Saistīt laulības attiecībās, reģistrējot laulību valsts iestādē.
- organisks Saistīts ar dzīvo dabu, pie dzīvnieku vai augu valsts piederīgs.
- tiesa Saistīts ar šādas valsts varas institūcijas darbību, tai raksturīgs.
- dzelzs aizkars saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
- dzelzs priekškars Saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
- filipīnieši Salu valsts Filipīnu iedzīvotāji.
- indonēzieši Salu valsts Indonēzijas iedzīvotāji.
- pučs Sazvērnieku grupas mēģinājums izdarīt valsts apvērsumu; valsts apvērsums, ko izdarījusi šī grupa.
- ivrits Semītu valodu grupas valoda, kas izveidota 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, saglabājot senebreju valodas morfoloģiju un pamatleksiku; Izraēlas valsts valoda.
- nobilis Senajā Romā –patriciešu un plebeju aristokrātijas pārstāvis, kas ieņēma kādu no augstākajiem valsts amatiem.
- romieši Senās Romas valsts iedzīvotāji.
- maķedonieši Senās valsts Maķedonijas iedzīvotāji.
- superlielvalsts Sevišķi liela un ietekmīga valsts.
- parlamentārisms Sistēma, kurā augstākā valsts vara pieder parlamentam.
- robežsituācija Situācija uz (valsts) robežas.
- ātrās reaģēšanas vienība speciāli sagatavota, bruņota un ekipēta valsts drošības struktūru vienība (piem., cīņai pret terorismu).
- suverenitāte Specifiska valsts varas kvalitāte, tās neatkarība savu funkciju realizēšanā gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā.
- robežstacija Stacija, kas atrodas pie (valsts) robežas.
- Eiropas Cilvēktiesību tiesa starptautiska tiesa, kas skata personu vai valstu iesniegumus, ja valsts ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību koncencijā noteiktās pilsoniskās un politiskās tiesības.
- neitralitāte Starptautiskajās attiecībās – valsts neiejaukšanās citu valstu konfliktā, karā, neiesaistīšanās militāros blokos.
- satelīts Starptautiskajās tiesībās – formāli suverēna valsts, kas faktiski ir pilnīgi pakļauta kādai lielvalstij.
- satelītvalsts Starptautiskajās tiesībās – formāli suverēna valsts, kas faktiski ir pilnīgi pakļauta kādai lielvalstij.
- servitūts Starptautiskajās tiesībās – vienas valsts teritoriālās suverenitātes ierobežošana par labu citai valstij vai valstīm.
- starptautiskais delikts starptautisko tiesību normu pārkāpums, kas rodas valsts rīcības (prettiesiskas darbības vai bezdarbības) rezultātā.
- teritoriālā integritāte starptautisko tiesību princips, saskaņā ar kuru ir aizliegta otras valsts teritorijas sagrābšana, sadalīšana vai pievienošana.
- valsts tiesību pēctecība starptautisko tiesību un pienākumu pāreja no vienas valsts otrai.
- drošība Stāvoklis, apstākļi, kad nav apdraudēta (valsts, valsts iekārtas) pastāvēšana.
- pakļautība Stāvoklis, kad (piem., tauta, valsts) ir pakļauta kādai (parasti svešai) varai.
- neatkarība Stāvoklis, kad (tauta, valsts) nav pakļauta kādai citai varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās.
- viesstrādnieks Strādnieks no citas valsts.
- robežstrīds Strīds par (valsts, zemes gabala u. tml.) robežu.
- polisa Suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (piem., senajā Grieķijā); pilsētvalsts.
- valsts iekšējās lietas suverēnas valsts politiskā, ekonomiskā iekārta, tiesiskā kārtība u. tml., ko nosaka šīs valsts augstākā vara; iekšlietas.
- iekšlietas Suverēnas valsts politiskā, ekonomiskā iekārta, tiesiskā kārtība u. tml., ko nosaka šīs valsts augstākā vara.
- legācijas tiesības suverēnas valsts tiesības sūtīt uz citām valstīm savus diplomātiskos pārstāvjus un pieņemt tos no citām valstīm.
- svešzeme Sveša, nezināma zeme, valsts.
- himna Svinīga dziesma, kas pieņemta par valsts, organizācijas u. tml. simbolu.
- inaugurācija Svinīga stāšanās augstā (parasti valsts prezidenta) amatā.
- tiesa Šādas valsts varas institūcijas darbību kopums civillietu un krimināllietu izskatīšanā.
- tiesa Šādas valsts varas institūcijas locekļi, kas spriež tiesu.
- austrālieši Šīs valsts iedzīvotājs.
- bolīvieši Šīs valsts iedzīvotājs.
- dienvidslāvi Šīs valsts iedzīvotājs.
- filipīnieši Šīs valsts iedzīvotājs.
- indieši Šīs valsts iedzīvotājs.
- indonēzieši Šīs valsts iedzīvotājs.
- irākieši Šīs valsts iedzīvotājs.
- irāņi Šīs valsts iedzīvotājs.
- kanādieši Šīs valsts iedzīvotājs.
- maķedonieši Šīs valsts iedzīvotājs.
- romieši Šīs valsts iedzīvotājs.
- senegālieši Šīs valsts iedzīvotājs.
- argentīnieši Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
- ēģiptieši Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
- etiopieši Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
- libānieši Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
- lībieši Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
- sīrieši Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
- slovāki Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
- slovēņi Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
- nīderlandieši Šīs valsts pārstāvis.
- dabiska šķiedra šķiedra, ko iegūst no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām.
- divkopienu Tāda (sabiedrība, valsts), kurā eksistē divas pēc etniskā principa norobežotas iedzīvotāju kopienas.
- trīskopienu Tāda (sabiedrība, valsts), kurā eksistē trīs pēc etniskā principa norobežotas iedzīvotāju kopienas.
- jaunattīstības Tāda valsts (parasti bijusī kolonija), kas nav vēl pietiekami attīstījusi savu ekonomiku un kultūru.
- iekšējs Tāds, kas atrodas (piem., valsts, kontinenta) teritorijā.
- valdošs Tāds, kas atrodas (valsts, sabiedriskas struktūras) vadībā.
- aizrobežu Tāds, kas atrodas, pastāv aiz kādas zemes vai valsts robežām; ārzemju.
- fiskāls Tāds, kas attiecas uz valsts ieņēmumiem.
- liberāls Tāds, kas darbojas, norisinās brīvi, bez ierobežojumiem un valsts iejaukšanās.
- kontrabanda Tāds, kas ir nelikumīgi, slepeni pārgādāts pāri valsts robežai (par preci vai citu vērtību).
- deportētais Tāds, kas ir piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- nevalstisks Tāds, kas ir pretrunā ar savas valsts interesēm.
- kronis Tāds, kas ir saistīts ar valsts varu, valdību.
- neorganisks Tāds, kas nepieder pie augu vai dzīvnieku valsts; tāds, kas pieder pie nedzīvās dabas, nedzīvs.
- nedzīvs Tāds, kas nepieder pie dzīvnieku, augu un sēņu valsts; neorganisks.
- iekšējs Tāds, kas pastāv (piem., valsts, organizācijas) ietvaros.
- oficiāls Tāds, kas pauž, atspoguļo valsts varas administrācijas vai amatpersonas atzītu viedokli; tāds, kas ir atzīts, pieņemts par pareizu.
- nacionāls Tāds, kas pieder valstij, valsts finansēts.
- paramilitārs Tāds, kas saistīts ar jauniešu interesi par valsts aizsardzību, militāru ģērbšanās stilu u. tml.
- republikānisks Tāds, kas saistīts ar valsts iekārtas veidu – republiku, uz to attiecīgs, tai raksturīgs, piederīgs.
- tauta Tāds, ko (piem., vēlēšanās) ir izveidojuši (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji; tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses.
- konvertēt Tāds, ko var mainīt pret citas valsts valūtu.
- krāšņs Tāds, kur ir izcili bagātīga, skaista augu valsts, skaistas reljefa formas.
- prezidentāls Tāds, kur valsts galva ir prezidents, kura kompetence ir augstāka par parlamenta kompetenci.
- okupants Tas (cilvēks, arī valsts, armija), kas veic okupāciju, piedalās tās īstenošanā.
- intervents Tas, kas (parasti militāri) iejaucas citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās.
- starpnieks Tas, kas rīkojas kādas personas, organizācijas, uzņēmuma, valsts uzdevumā.
- līgumslēdzējs Tas, kas slēdz līgumu (piem., valsts, uzņēmumus, persona).
- feniķieši Tauta – senās valsts Feniķijas iedzīvotāji.
- privātais sektors tautsaimniecības daļa, kurā nav pārstāvēts valsts vai pašvaldības īpašums.
- mežniecība Teritoriāla vienība valsts mežu apsaimniekošanai.
- ārzona Teritorija (kādā valstī) vai valsts, kurā ir ļoti zemi nodokļi vai to vispār nav.
- pārrobeža Teritorija aiz (parasti valsts, apgabala) robežas.
- gaisa teritorija teritorija atmosfērā virs kādas valsts sauszemes un ūdens teritorijas, pa kuru kursē lidmašīnas.
- gaisa telpa teritorija atmosfērā virs kādas valsts sauszemes un ūdens teritorijas, pa kuru kursē lidmašīnas.
- placdarms Teritorija, kurā kāda valsts koncentrē savu karaspēku, sagatavodama uzbrukumu citai valstij.
- aizbilstamās teritorijas teritorijas, kas atrodas kādas citas valsts pārvaldībā saskaņā ar ANO statūtiem.
- zaļbarība Termiski neapstrādāti augu valsts uzturlīdzekļi (cilvēka) pārtikā.
- separātisms Tieksme atdalīties, nošķirties un veidot noslēgtu grupējumu; mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas pastāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu.
- pilsoņtiesības Tiesības, kas pienākas katram valsts pilsonim (vārda un sapulču brīvība, tiesības balsot un ticības brīvība).
- represijas Tiesību ierobežošana, apspiešana, vajāšana; vardarbīgi soda līdzekļi, ko lieto valsts vara pret iedzīvotājiem.
- publiskās tiesības tiesību nozaru kopums, kas regulē valsts institūciju darbību, attiecības starp pilsoņiem un valsts institūcijām.
- pilsonība Tiesiska personas piederība pie noteiktas valsts.
- neitrāls tiesnesis tiesnesis no valsts, kuras sportisti nepiedalās sacensībās.
- iekšējie ūdeņi ūdenstilpju kopums kādas valsts iekšienē.
- robežupe Upe, kas tek gar (valsts, retāk kādas teritorijas) robežu un iezīmē to.
- veģetārisms Uztura veids un dzīvesveids, kura atbalstītāji uzturā lieto augu valsts barību un atsakās no gaļas ēdieniem; mācība par šādu uzturu un dzīvesveidu.
- līderis Vadītājs (piem., politiskā partijā, sabiedriskā organizācijā); neoficiāli arī valsts vadītājs.
- hegemonija Vadoša vai valdoša (piem., kādas valsts) pozīcija, stāvoklis; pārākums.
- marionešu valdība valdība, kas atrodas kādas ārvalsts politiskajā ietekmē.
- emirāts Valdījums vai valsts, kurā valda emīrs.
- valsts valoda valoda, kas valstī ar likumu pasludināta par īpašā valsts aizsardzībā esošu un tiek izmantota likumdošanā, lietvedībā, tiesvedībā u. tml.
- oficiālā valoda valoda, kurai kādā valstī piešķirts oficiālo dokumentu valodas statuss; valsts valoda.
- sods Valstisks piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā, pamatodamās uz likumu, tiesa, ievērojot procesuālo kārtību, piemēro personai, kuras vaina nozieguma izdarīšanā ir pierādīta; sabiedriska rakstura ietekmēšanas līdzeklis, ko, parasti administratīvās, varas orgāni piemēro personai, kas izdarījusi pārkāpumu.
- bufervalsts valsts (parasti neliela, militāri un politiski vāji attīstīta), kas atrodas starp naidīgu lielvalstu teritorijām vai to ietekmes sfērām.
- žandarmērija valsts administratīvs izpildorgāns sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai un uzturēšanai (vairākās Eiropas valstīs, senāk – Krievijā); policija; militārā policija.
- pašaizsardzība valsts aizsardzības pasākumu sistēma.
- konsuls valsts amatpersona, kam uzdots citas valsts pilsētā vai apgabalā aizstāvēt savas valsts un tās pilsoņu intereses, veicināt abu valstu sakaru attīstību.
- tiesībsargs valsts amatpersona, kas izskata cilvēktiesību un labas pārvaldības principa ievērošanas jautājumus.
- prokurors valsts amatpersona, kas uzrauga likumu pareizu piemērošanu un uztur apsūdzību tiesā.
- izmeklētājs valsts amatpersona, kuras kompetence ir izdarīt iepriekšējo izmeklēšanu.
- maģistratūra valsts amatu kopums (piem., Senajā Romā).
- ordenis valsts apbalvojums par sevišķiem nopelniem.
- kultūrvalsts valsts ar augsti attīstītu kultūru.
- diplomāts valsts ārlietu amatpersona, kas oficiāli pilnvarota attiecību uzturēšanai ar ārvalstīm.
- protektorāts valsts atkarības forma – stiprākas valsts aizbildniecība pār vājāku.
- nepievienošanās politika valsts atteikšanās miera laikā pievienoties jebkādam militāram blokam.
- amnestija valsts augstākās varas akts, ar kuru pilnīgi vai daļēji atbrīvo no soda izciešanas vai (pēc soda izciešanas) atzīst par nesodītu.
- karaspēks valsts bruņotie spēki; bruņoto spēku veids ar noteiktu specializāciju, organizāciju.
- armija valsts bruņotie spēki.
- ministrija valsts centrālā izpildvaras institūcija atsevišķas nozares darba koordinēšanai; ēka, telpa, kurā šī institūcija darbojas.
- pavalsts valsts daļa (piem., apgabals, province, štats).
- legācija valsts diplomātiskā pārstāvniecība ārvalstīs.
- zemesgrāmata valsts dokuments, kurā ieraksta nekustamo īpašumu un nostiprina ar to saistītās tiesības.
- pielaide valsts drošības iestāžu atļauja piekļūt slepenai informācijai, strādāt ar to.
- slēgtā ekonomika valsts ekonomika, kura nepiedalās starptautiskajā tirdzniecībā, starptautiskajos finanšu tirgos, kurai nav attiecību ar ārvalstīm.
- privātsektors valsts ekonomikas daļa, kurā nav pārstāvēts valsts vai pašvaldības īpašums.
- Valsts kase valsts finansiālie resursi; institūcija, kur notiek šo finansiālo resursu sadale, izmaksa valsts iestādēm.
- teokrātija valsts forma (parasti monarhija), kurā valsts galva vienlaikus ir arī tās reliģiskās dzīves vadītājs.
- standarts valsts galvas (prezidenta, karaļa u. tml.) karogs, ko paceļ pie viņa rezidences.
- piektā kolonna valsts iedzīvotāju daļa, kas ir gatava sadarboties vai sadarbojas ar ienaidnieku.
- intervence valsts iejaukšanās savas zemes iekšējā naudas vai preču tirgū, lai ietekmētu valūtas kursu vai preču cenas.
- konstitucionālā monarhija valsts iekārta, kurā monarha varu ierobežo konstitūcija.
- plutokrātija valsts iekārta, kurā vara pieder visbagātākajam sabiedrības slānim.
- režīms valsts iekārta, pārvaldes forma (parasti nedemokrātiska).
- republika valsts iekārtas veids, kurā augstākie valsts varas orgāni tiek vēlēti; valsts ar šādu pārvaldes formu; pretstats: monarhija.
- valsts parādzīme valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīrs.
- asesors valsts ierēdnis (piem., cariskajā Krievijā).
- institūcija valsts iestāde vai sabiedriska organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedrības dzīves jomā, piem., likumdošanā, tiesu darbā; struktūrvienība.
- muita valsts iestāde, kas kontrolē pār robežu vedamās preces un iekasē nodevas par preču kustību pāri robežai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
- Uzņēmumu reģistrs valsts iestāde, kas reģistrē uzņēmumus, to filiāles un pārstāvniecības, individuālos komersantus, izmaiņas uzņēmumu darbības pamatdokumentos, kā arī veic citas likumdošanas aktos paredzētās darbības.
- reģistrs valsts iestāde, kas veic (kā) reģistrāciju un ar to saistītās darbības.
- cenzūra valsts iestāde, kurā notiek šāda pārbaude.
- sankcija valsts iestādes iedarbības līdzeklis, arī kriminālsods, ko piemēro noteiktu normu un noteikumu pārkāpējiem.
- pase valsts iestādes izdots oficiāls dokuments, kas apliecina tā īpašnieka personu un pilsonību.
Atrasts piemēros (199):
- sareizināt 1 lats vienam cilvēkam nav daudz, bet, ja sareizina ar katru valsts iedzīvotāju, sanāk ap 2 miljoni.
- sastāvs 13. gs. Daugavpils ietilpa Livonijas ordeņa valsts sastāvā.
- pamatlicējs 18. novembrī allaž godinām mūsu valsts pamatlicējus – Latvijas Tautas padomes locekļus.
- pamatsastāvs Aerosola pamatsastāvā ir dabiskas izejvielas no augu valsts.
- agrārs Agrāra valsts.
- aizsargāt Aizsargāt valsts robežas.
- aizskart Aizskart valsts intereses.
- celt Aizskartā persona nevar celt iebildumus pret valsts notāra administratīvo aktu.
- aizvākt Aizvākt militārās vienības no valsts.
- aizvākties Aizvākties no okupētās valsts.
- nepratējs Angļu valodas, valsts valodas nepratēji.
- apsargāt Apsargāt valsts robežas.
- ķēniņvalsts Apsolīt pusi ķēniņvalsts.
- programma Apspriest valsts investīciju programmu turpmākiem trim gadiem.
- apstiprināt Apstiprināt valsts himnu, karogu.
- apvainot Apvainot valsts nodevībā.
- apbruņot Ar kodolieročiem apbruņota valsts.
- pilsonis Ārvalsts pilsonis.
- zutenis Arvien tuvāk nāk brīdis, kad mūsu valsts uzņēmējiem tiks atvērts jaunais Eiropas Savienības fondu naudas zutenis.
- asociēt Asociēta valsts.
- atdalīt Atdalīt baznīcu no valsts.
- karaļvalsts Atdot pusi karaļvalsts.
- atklāt Atklāt kaimiņvalsts kultūras centru.
- atmaksāt Atmaksāt no valsts līdzekļiem iztērēto naudu.
- atreferēt Atreferēt publikācijas kaimiņvalsts presē.
- atstumt Atstumt pašvaldības no valsts mežu apsaimniekošanas.
- uz Atteikties no valsts teritorijas daļas uz mūžīgiem laikiem.
- attiecīgs Attiecīgā valsts iestāde.
- attīstīt Attīstīt valsts ekonomiku.
- atzīt Atzīt jaunās valsts neatkarību.
- neatkarība Atzīt valsts neatkarību.
- senāts Augstākās tiesas senāts izskata kasācijas sūdzības un protestus par apgabaltiesu nolēmumiem, kā arī ir vienīgā instance lietās par vairāku valsts iestāžu un amatpersonu lēmumiem.
- augsts Augstāko valsts varas pārstāvju tikšanās.
- autonomija Augstskolu autonomija ir ierobežota ar citu valsts institūciju tiesībām.
- apsteigt Augu valsts attīstība turpina apsteigt vidējos termiņus.
- attīstība Augu valsts attīstība.
- smaržviela Augu valsts izcelsmes smaržviela – ambra.
- miecviela Augu valsts miecvielas.
- zonāls Augu valsts zonālās īpatnības.
- valsts Augu valsts.
- autokrātisks Autokrātiska valsts.
- bagāts Bagāta valsts.
- bagātīgs Bagātīga augu, dzīvnieku valsts.
- balastvielas Balastvielas ir augu valsts produktos sastopamie saliktie ogļhidrāti, kas cilvēka gremošanas traktā gandrīz nesadalās un neuzsūcas.
- bankrotēt Bankrotējusī valsts ekonomika.
- baznīca Baznīcas šķiršana no valsts.
- šķirtība Baznīcas un valsts šķirtība.
- rīcība Bezmantinieku īpašumi pāriet valsts rīcībā.
- bezmantinieku Bezmantnieku manta pāriet valsts īpašumā.
- protektorāts Būt kādas lielvalsts protektorātā.
- galvgals Būt valsts galvgalā.
- prestižs Celt savas valsts prestižu.
- centralizēt Centralizēt valsts pārvaldi.
- nevarēt Cilvēks ar apšaubāmu reputāciju nevar strādāt valsts pārvaldē.
- sāpes Cilvēku aizbraukšana no valsts ir lielākā sāpe.
- legalizēt Citas valsts pilsoņa dzimšanas apliecībai un pārējiem vajadzīgajiem dokumentiem jābūt legalizētiem un tulkotiem latviešu valodā.
- civilizēts Civilizēta sabiedrība, valsts.
- valsts Dārzs ir mans patvērums, mana ziedu un sapņu valsts.
- privatizēt Daudzi valsts uzņēmumi ir privatizēti.
- daudzmiljonu Daudzmiljonu tauta, valsts.
- daudznāciju Daudznāciju valsts.
- deklarēt Deklarēt valsts neitralitāti.
- demokrātisks Demokrātiska iekārta, valsts.
- valsts Demokrātiska valsts.
- demokratizēt Demokratizēt valsts pārvaldi.
- deportēt Deportēt bēgļus no valsts.
- norūpēties Deputāti norūpējušies par valsts attīstību.
- despotisks Despotiska valsts vara.
- dislocēt Dislocēt karaspēku pie valsts robežas.
- dienvidrietumi Dzīvot valsts dienvidrietumos.
- dalībvalsts Eiropas Padomes dalībvalsts.
- saglabāt Ēka tiek saglabāta valsts īpašumā.
- superlielvalsts Ekonomiska superlielvalsts.
- atpalicis Ekonomiski atpalikusi valsts.
- pārlaist Ekskursantus pārlaida pāri valsts robežai.
- krāsa Emblēma valsts krāsās.
- karaļvalsts Eskimosu ledainā tundras karaļvalsts.
- zooģeogrāfisks Etiopijas zooģeogrāfisko apgabalu raksturo Āfrikas dzīvnieku valsts pārstāvji.
- homogēns Etniskā ziņā homogēna valsts.
- iekšiene Evakuēties uz valsts iekšieni.
- zīmogglabātājs F. Bēkona tēvs izvirzījās valsts dienestā un mūža pēdējos divdesmit gadus bija lords zīmogglabātājs.
- izrāviens Fantastisks izrāviens valsts ekonomikā.
- federāls Federāla valsts.
- federatīvs Federatīva valsts.
- feodāls Feodāla valsts.
- pensnejs Fotogrāfijās valstsvīrs redzams ar tik pierasto pensneju uz deguna.
- pušķoties Gājiena dalībnieki pušķojās ar ziediem un karodziņiem valsts krāsās.
- satelītvalsts Galileja bija nevis tiešā Romas pakļautībā, bet satelītvalsts, kurai bija pašai sava nodokļu sistēma.
- grozījums Grozījumi valsts amatpersonu sarakstā.
- grūt Grūst totalitārās valsts iekārta.
- patrulēt Helikopteri patrulēja virs valsts robežas.
- heti Hetu valsts.
- utopists Ideālas valsts modelis utopistu darbos.
- iejaukties Iejaukties citas valsts iekšējās lietās.
- protokols Iekļaut vēsturiskos objektus valsts protokolā.
- deklarācija Iesniegt savu ienākumu deklarāciju valsts ieņēmumu dienestā.
- valstsvīrs Ievērojams valstsvīrs.
- bulvārprese Igaunijas bulvārprese sacēlusi ažiotāžu ap kādu notikumu vārdā nenosauktā pilsētiņā valsts dienvidos.
- imperatorisks Imperatoriska valsts.
- imperiālistisks Imperiālistiska valsts, politika.
- sairt Impērija, valsts sairst.
- industriāls Industriāla valsts.
- atzelt Ir cerības, ka valsts atzels.
- islāmisks Islāmiska valsts.
- kultūrizglītība Īstenot valsts politiku kultūrizglītībā.
- ārpus Izbraukt ārpus valsts.
- darbinieks Izcils valsts darbinieks.
- izdabūt Izdabūt imigrantus no valsts.
- finansēt Izdevumus finansē valsts.
- ūnikums Izdotās atmiņas ir ūnikums Latvijas valsts tapšanas atspoguļojumā.
- izkrāpt Izkrāpt no valsts miljonus.
- rezerve Izmantot valsts labības rezervi.
- izraidīt Izraidīt no valsts.
- iztirgot Iztirgot valsts mežus.
- redemarkācija Izveidot komisiju valsts robežas precizēšanai un redemarkācijai dabā.
- izzināt Izzināt savas valsts vēsturi.
- demarkācija Jaunās valsts robežas demarkācija.
- virsbīskapija Jersikas valsti 1209. gadā nomainīja Livonijas ordeņa valsts un Rīgas virsbīskapija.
- papētīt Kādam vajadzētu rūpīgi papētīt, kur tiek iztērēti valsts līdzekļi.
- kalnains Kalnains valsts apgabals.
- karaļvalsts Karaļvalsts iedzīvotāji.
- parāde Karaspēka parāde valsts svētkos.
- valstsvīrs Kārlis Ulmanis laikam ir pazīstamākais Latvijas valstsvīrs.
- klaigāt Klaigāt, ka tiek izsaimniekota valsts nauda.
- klerikāls Klerikāla valsts.
- nosacīt Klimatiskie apstākļi ietekmē un nosaka augu valsts attīstību.
- komerccena Komerccena un valsts cena.
- aiziet Komponista slava aizgājusi tālu aiz mūsu valsts robežām.
- subsīdija Kooperatīvi izmanto valsts subsīdijas kredītprocentu daļējai dzēšanai.
- saēst Korupcijas saēsta valsts.
- gnostiķis Kristietībai kļūstot par valsts reliģiju, gnostiķi kā grupa tika nospiesti pagrīdē.
- zārks Kritušo zārki pārsegti ar valsts karogu.
- kulturāls Kulturāla valsts.
- pārņēmējs Kurš būs finansiālo saistību pārņēmējs – mantinieks vai valsts?
- labklājīgs Labklājīga valsts, sabiedrība.
- vagars Lai novērstu nelikumības un paviršības šai jomā, ir vajadzīgs vagars no valsts puses.
- robežvalsts Latvija – Eiropas Savienības robežvalsts ar Krieviju.
- valstspilsēta Latvijā ir desmit valstspilsētas: Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Ogre, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils.
- īve Latvijā īve ir valsts aizsargājams augs.
- zemkopība Latvija jau vēsturiski ir agrāra valsts, kur dominē zemkopība.
- struktūra Latvijas galvenā kontrabandas apkarošanas struktūra ir valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvalde.
- zem Latvijas iedzīvotāji visu laiku bijuši zem kādas lielvalsts varas.
- brīvvalsts Latvijas pirmās brīvvalsts laiks.
- valstspilsēta Latvijas Republiku iedala valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās.
- grifs Latvijas valsts ģerbonis ar grifu un lauvu.
- valstsgriba Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu.
- kinofotofono Latvijas valsts kinofotofono dokumentu arhīvs.
- proklamācija Latvijas valsts neatkarības proklamācija.
- nīdējs Latvijas valsts nīdēji.
- piederīgais Latvijas valsts piederīgais.
- gerontoloģija Latvijas valsts profesors gerontoloģijā.
- robeža Latvijas valsts robeža.
- suverēns Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.
- nodibināt Latvijas valsts tika nodibināta 1918. gadā.
- leģitīms Leģitīma valsts vara.
- leģitīms Leģitīmi ievēlēts valsts prezidents.
- lielvalsts Lielvalsts vadītāja vizīte.
- zonāls Liepājas zonālais valsts arhīvs.
- uzurpators Likumīgās valsts varas uzurpators.
- institūcija Likvidēt valsts pilnvarnieku institūciju.
- bīskapija Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas katoļu baznīcvalsts.
- vasaļvalsts Livonijas vasaļvalsts.
- lobēt Lobēt kandidātu no savas valsts.
- izlolot Lugāno rakstītajos darbos Rainis izlolojis Latvijas valsts ideju.
- paraugsaimniecība Mācīties meža kopšanu valsts meža dienesta paraugsaimniecībā.
- mafiozs Mafioza valsts.
- maiji Maiju valsts.
- marķējums Marķējumam jābūt tulkotam valsts valodā.
- ārvalsts Mašīna ar ārvalsts numuru.
- mātesuzņēmums Mātesuzņēmuma reģistrācijas valsts.
- dzirnavnieks Mazo dzirnavu likteni izlems valsts un lielie dzirnavnieki.
- mazvalsts Mazvalsts ar 2 miljoniem iedzīvotāju.
- mazvalsts Mazvalsts parlaments.
- miermīlīgs Miermīlīga valsts, zeme.
- nespēcīgs Militāri nespēcīga valsts.
- milzīgs Milzīgs ieguldījums valsts attīstībā.
- mini- Minivalsts.
- pārklāt Mobilo sakaru tīkls pārklāj gandrīz visu valsts teritoriju.
- pilsētvalsts Monako pilsētvalsts.
- robežvalsts Monako, Francijas robežvalsts.
- monarhisks Monarhiska valsts.
- monarhistisks Monarhistiska valsts.
- pārjūras Mūsu pārjūras kaimiņvalsts Zviedrija.
- agrārvalsts Nabadzīga, augsti attīstīta agrārvalsts.
- nācija Nācija ir tauta, kurai ir nacionāla valsts vai kura cīnās par nacionālu valsti.
- pamatpienākums Nacionālās drošības garantēšana ir valsts pamatpienākums.
- pārpalikums Naudas pārpalikums valsts budžetā.
- neatkarīgs Neatkarīga valsts.
- valsts Neatkarīga valsts.
- republikānisks Neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts.
- nebrīvs Nebrīva valsts.
- necaurskatāms Necaurskatāmi apgūt valsts finansējumu.
- neitralizēt Neitralizēt valsts drošības apdraudējumu.
- nejēdzība Nejēdzības valsts pārvaldē, pilsētas satiksmē.
- kadastrs Nekustamā īpašuma valsts kadastrs.
- nelikumīgs Nelikumīga valsts robežas šķērsošana.
- kapitālieguldījums Nepieciešami kapitālieguldījumi no valsts budžeta.
- uzurpācija Nepieļaut valsts uzurpāciju.
- garagaisma Nest garagaismu vistālākajos valsts nostūros.
valsts citās vārdnīcās:
LLVV