Paplašinātā meklēšana
Meklējam stats.
Atrasts vārdos (11):
Atrasts etimoloģijās (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (192):
- gaisa balons aerostats, kas sastāv no milzīga apvalka, kas pildīts ar gāzi, un pasažieriem paredzēta groza.
- maldi Aplams priekšstats, uzskats, atzinums, kas (runātājam, darītājam) šķiet patiess, pareizs.
- apjausma Aptuvens priekšstats; apjauta.
- nojausma Aptuvens priekšstats.
- iespaids Ārējās vides lietu un parādību iedarbes rezultāts psihē (piem., priekšstats, tēls).
- laukā Ārpus telpām; ārā; pretstats: iekšā.
- ārā Ārpus telpām; laukā; pretstats: iekšā.
- āriene Ārpuse; pretstats: iekšiene.
- kalambūriskas atskaņas atskaņas, kuru fonētiskā līdzībā izpaužas komisks pretstats.
- katabolisms Bioķīmisko procesu kopums, kurā komplicētas organiskās vielas organismā noārdās līdz vienkāršākām vielām un notiek enerģijas atbrīvošanās; pretstats: anabolisms.
- radīt Būt par cēloni, ka kādu iespaidu, izjūtu rezultātā veidojas (priekšstats, viedoklis u. tml.)
- mugurpuse Cilvēka ķermeņa mugurējā daļa; tā puse, kas ir pretēja priekšpusei; pretstats: priekšpuse.
- altruists Cilvēks, kam raksturīgs altruisms; pretstats: egoists.
- konsonanse Divu vai vairāku mūzikas skaņu saskanīga kopskaņa; pretstats: disonanse.
- izdoma Domās, iztēlē no jauna radītais (tēls, priekšstats, ideja u. tml.).
- vēderpuse Dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei.
- mikroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta, piem., atsevišķu uzņēmumu darbību, atsevišķus tirgus sektorus; pretstats: makroekonomika.
- katods Elektriskās strāvas avota negatīvais pols; pretstats: anods; elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota negatīvo polu.
- nometnieks Etniska vienība (piem., tauta, cilts), kas dzīvo vienā pastāvīgā vietā; pretstats: klejotāji.
- reālisms Filozofijā – priekšstats, ka apkārtējā pasaule, īstenība telpā un laikā pastāv neatkarīgi no cilvēka apziņas.
- ideālisms Filozofijas virziens, kas pretēji materiālismam par primāru atzīst apziņu vai ārpus apziņas un matērijas esošu ideju; filozofiska mācība, pēc kuras viss, ko mēs vērojam, ir apziņas priekšstats.
- objektīvisms Filozofisks uzskats, kas atzīst, ka pastāv objektīvas, vispārpieņemtas patiesības, tikumiskās normas; pretstats: subjektīvisms.
- matērija Fiziskā realitāte kā pretstats apziņai; viela, no kuras sastāv fiziskie ķermeņi.
- iekšpuse Iekšējā virsma; pretstats: ārpuse.
- iekšiene Iekšpuse; pretstats: āriene, ārpuse.
- labs Iekšpusei pretējā puse (piem., audumam); pretstats: kreisā puse.
- maldi Īstenībai neatbilstošs (redzes, dzirdes orgānu radīts) priekšstats, parādība.
- sapnis Iztēles priekšstats (par ko ilgotu, vēlamu, iekārojamu u. tml.).
- sensuālisms Izziņas teorijas virziens, kas par galveno izziņas formu uzskata sajūtas, juteklisko uztveri; pretstats: racionālisms.
- koncepts Jēdziens, vispārināta doma, arī vispārīgs priekšstats.
- iekšā Kādā telpā, teritorijā, platībā u. tml.; pretstats: ārā.
- pirmais Kārtas skait. --> viens (1); tāds, pirms kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais.
- plurālisms Koncepcija, kas atzīst, ka viss esošais sastāv no vairākām izolētām esamībām, kas nav reducējamas uz vienu principu; pretstats: monisms.
- kopaina Kopējais, vispārējais priekšstats (par ko).
- koptēls Kopējs, vienojošs (piem., mākslas darba) tēls, priekšstats.
- kontrasts Krass pretstats (piem., starp krāsām, krāsu toņiem).
- kontrasts Krass pretstats; krasa atšķirība.
- agape Kristīgā mīlestība kā pretstats erotiskajai mīlestībai.
- halogēni Ķīmisko elementu grupa – gāzes vai viegli gaistošas vielas ar asu smaku (fluors, hlors, broms, jods, astats).
- lielpilsēta Liela pilsēta, kurā ir daudz iedzīvotāju (piem., vairāk par 100 000); pretstats: mazpilsēta.
- romantisms Literatūras un mākslas virziens (radies 18. gs. beigās, 19. gs. sākumā kā pretstats klasicismam un racionālismam), kas pievēršas galvenokārt cilvēka jūtu un individuālo pārdzīvojumu attēlojumam.
- antipātija Ļoti liela nepatika, noturīga nelabvēlīga emocionāla attieksme; pretstats: simpātija.
- antipātisks Ļoti nepatīkams; pretstats: simpātisks.
- ilūzija Maldīgs priekšstats; uztveres malds.
- mikropasaule Mazo lielumu (piem., atomu, elektronu) pasaule; pretstats: makropasaule.
- mikrokosmoss Mazu lielumu, sīku matērijas struktūras elementu (atomu u. tml.) pasaule; mikropasaule; pretstats: makrokosmoss, makropasaule.
- deflācija Naudas vērtības palielināšanās un preču cenu samazināšanās, ko izraisa apgrozībā esošā naudas daudzuma samazinājums; pretstats: inflācija.
- stratostats Nevadāms aerostats lidojumiem stratosfērā.
- dibenplāns No skatītāja attālākā (kā, piem., telpas, teritorijas) daļa, josla; pretstats: priekšplāns.
- te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šeit; pretstats: tur (1).
- šeit Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te [1]; pretstats: tur.
- bez Norāda, ka trūkst, nav kā; pretstats: ar.
- ordeņa statūts ordeņa apraksts, kā arī priekšstats par to, kādā kārtībā ar šo ordeni apbalvo un kā tas nēsājams.
- nomods Organisma aktivitātes stāvoklis; pretstats: miegs.
- alohtoni Organismi (suga, ģints vai dzimta), kas savā dzīvesvietā ieceļojuši; pretstats: autohtoni.
- autohtoni Organismi (suga, ģints vai dzimta), kas savā dzīvesvietā izveidojušies evolūcijas gaitā nevis ieceļojuši; pretstats: alohtoni.
- vienēdāji Organismi, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem; monofāgi; pretstats – visēdāji.
- viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī priekšstats, spriedums u. tml.).
- individuālisms Paradums vai princips turēties savrup, nesadarboties ar citiem; egocentrisms; pretstats: kolektīvisms.
- jaunākais Pārākā pakāpe --> jauns (1); tāds, kam nav tik liels vecums (kā kādam citam); pretstats: vecākais.
- vecākais Pārākā pakāpe --> vecs (1); tāds, kam ir lielāks vecums (nekā kādam citam); pretstats: jaunākais.
- litota Pārspīlēts, tīšs (kā) samazinājums; izteiksmes forma, kurā lietots šāds samazinājums; pretstats: hiperbola.
- makropasaule Pasaule lielā, kosmiskā mērogā, Visums; pretstats: mikropasaule.
- paštēls Paša radītais vēlamais priekšstats citiem par sevi.
- altruisms Pašaizliedzīga, nesavtīga gādība par citiem, gatavība uzupurēties citu labā; pretstats: egoisms.
- paisums Periodiska ūdens līmeņa paaugstināšanās (jūrās, okeānos); pretstats: bēgums.
- polaritāte Prestats, krasa atšķirība.
- pretspēks Pretstats (2).
- pretmets Pretstats.
- priekšgals Priekšējais (kā) gals, priekšējā (kā) daļa; pretstats: pakaļgals.
- augša Priekšmeta augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri); pretstats: apakša.
- apakša Priekšmeta daļa, kas veido tā pamatu; apakšējā daļa; pretstats: augša.
- nojēga Priekšstats; arī izpratne, sapratne.
- tēls Psihisko norišu rezultātā radies (kā) atspoguļojums apziņā (piem., priekšstats).
- nometnieks Putns, kam viss dzīves cikls – ligzdošana, barošanās un ziemošana – noris vienā noteiktā teritorijā; pretstats: gājputns.
- rietumniecisks Raksturīgs rietumu zemēm, to iedzīvotājiem; pretstats: austrumniecisks.
- rēgs Redzes priekšstats, redzes iztēles parādība, ko (parasti) izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; spoks.
- republikānis Republikāniskas valsts iekārtas atzinējs, piekritējs; pretstats: monarhists.
- altruistisks Saistīts ar altruismu; tāds, kas pauž altruismu; pašaizliedzīgs, nesavtīgs; pretstats: egoistisks.
- dežavū Sajūta, ka tas, kas šobrīd notiek, ir noticis, piedzīvots jau iepriekš; pretstats: žamevū.
- žamevū Sajūta, kad kaut kas pazīstams pēkšņi šķiet svešs vai jauns; pretstats: dežavū.
- paciets Samērā ciets; pretstats: pamīksts.
- pagarš Samērā garš; tāds, kas mazliet pārsniedz parasto, arī vajadzīgo garumu; pretstats: paīss.
- pamīksts Samērā mīksts; pretstats: paciets.
- paresns Samērā, diezgan resns; pretstats: patievs.
- dedukcija Secināšana no vispārīgā uz atsevišķo, no vispārīgiem spriedumiem uz atsevišķiem secinājumiem; pretstats: indukcija.
- mažors Skaņkārta, kurai skaņas izkārtotas šādā secībā: tonis, tonis, pustonis, tonis, tonis, tonis, pustonis un pirmā, trešā, piektā pakāpe veido lielo trijskani; pretstats: minors.
- priekšplāns Skatītājam tuvākā (kā, piem., telpas, teritorijas) daļa, josla; pretstats: dibenplāns.
- ārskats Skats dabā (parasti kino mākslā); pretstats: iekšskats.
- zemcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu mazāk par pusi no sava biezuma; bareljefs, pretstats: augstcilnis.
- augstcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu vairāk par pusi no sava biezuma, pretstats: zemcilnis.
- iztēlot Stāstīt, aprakstīt tā, ka kādam rodas spilgts tēls, priekšstats (par to).
- kārtība Stāvoklis, kad (piem., telpā, vietā) viss ir tā, kā tam jābūt (piem., priekšmeti atrodas savās vietās); pretstats: nekārtība.
- mikrostruktūra Struktūra, kas ir redzama tikai ar mikroskopu; pretstats: makrostruktūra.
- makrostruktūra Struktūra, kas redzama bez optiska palielinājuma; pretstats: mikrostruktūra.
- krāsains Tāds (attēls), kas ir dažādās krāsās; tāds, kam ir šāds vai šādi attēli; pretstats: melnbalts.
- beidzamais Tāds (no kā vienveidīga virknes, kopuma), kam cits neseko; pēdējais; pretstats: pirmais.
- biezs Tāds (priekšmets, materiāls, kārta), starp kura plaknēm (parasti augšējo un apakšējo) ir samērā liels izmērs; pretstats: plāns.
- biezs Tāds (šķidrums, masa), kas lēni tek, lejas; pretstats: šķidrs.
- aizklāts Tāds (vēlēšanu, balsošanas veids), kad nav zināms, kā kurš ir balsojis; pretstats: atklāts.
- dārgs Tāds par ko ir daudz jāmaksā; ļoti vērtīgs; pretstats: lēts.
- analogs Tāds, kam ir atšķirīga uzbūve, darbības principi, bet veic to pašu funkciju; pretstats: digitāls.
- sekmīgs Tāds, kam ir labas sekmes mācībās; pretstats: nesekmīgs (2).
- smags Tāds, kam ir liela masa, liels svars, tāds, kas pēc masas, svara pārsniedz ko citu, līdzīgu; pretstats: viegls (1).
- augsts Tāds, kam ir liels atstatums no apakšas līdz augšai; tāds, kas atrodas lielā atstatumā no zemes; pretstats: zems.
- viegls Tāds, kam ir maza masa, mazs svars, tāds, kas pēc masas, svara nesasniedz ko citu, līdzīgu; pretstats: smags (1).
- plāns Tāds, kam ir mazs caurmērs, šķērsgriezums; pretstats: biezs.
- īss Tāds, kam ir neliels garums; pretstats: garš.
- sekls Tāds, kam ir neliels vai samērā neliels dziļums (par ūdenstilpēm); pretstats: dziļš.
- ciets Tāds, kam ir raksturīga stabila forma; pretstats: šķidrs, gāzveida.
- galīgs Tāds, kam ir sākums un beigas; tāds, kas ir ierobežots (laikā un telpā); pretstats: bezgalīgs.
- silts Tāds, kam ir samērā augsta temperatūra; tāds, kura temperatūra ir virs nulles (pēc Celsija skalas); pretstats: auksts.
- garš Tāds, kam ir samērā liels attālums no viena gala līdz otram; pretstats: īss.
- plats Tāds, kam ir samērā liels platums; pretstats: šaurs.
- resns Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, to daļām); pretstats: tievs.
- rupjš Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums; tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu; pretstats: smalks.
- zems Tāds, kam ir samērā mazs atstatums no apakšas līdz augšai; tāds, kas atrodas samērā nelielā atstatumā no zemes; pretstats: augsts.
- šaurs Tāds, kam ir samērā mazs platums; pretstats: plats.
- smalks Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezums; tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu; pretstats: rupjš.
- jauns Tāds, kam ir samērā neliels vecums; pretstats: vecs.
- auksts Tāds, kam ir samērā zema temperatūra; tāds, kura temperatūra ir zem nulles (pēc Celsija skalas); pretstats: silts.
- tumšs Tāds, kam ir stipri piesātināts krāsas tonis; tāds, kas pēc krāsas tuvojas melnam; pretstats: gaišs.
- balts Tāds, kam ir, piem., piena, sniega krāsa; pretstats: melns.
- aerobs Tāds, kam nepieciešams gaiss, skābeklis; pretstats: anaerobs [2].
- introverts Tāds, kam raksturīga introversija; tāds, kas pievērsies savai iekšējai pasaulei; noslēgts, atturīgs, nesabiedrisks; pretstats: ekstraverts.
- šķidrs Tāds, kam raksturīga plūstamība, arī amorfums (par vielu); pretstats: ciets, gāzveidīgs.
- līks Tāds, kam visā garumā vai kādā daļā ir lokveida forma; pretstats: taisns.
- taisns Tāds, kam visā garumā vai kādā posmā nav līkumu, izliekumu, ieliekumu (par priekšmetiem, augiem, ķermeņa daļām u. tml.); pretstats: līks.
- priekšējs Tāds, kas (priekšmetā, telpā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko, arī kam tuvāko, redzamāko (piem., pēc parastā kustības virziena, novietojuma); pretstats: pakaļējs.
- melns Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu; tāds, kam ir, piem., sodrēju krāsa; pretstats: balts.
- pakaļējs Tāds, kas atrodas (priekšmeta, telpas) daļā, galā, kas ir pretējs priekšējai daļai, priekšgalam; pretstats: priekšējs.
- parets Tāds, kas atrodas samērā tālu cits no cita; tāds, kurā (kas) atrodas samērā tālu cits no cita; samērā rets; pretstats: pabiezs (1).
- labs Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kas ir pretēja kreisajai (par cilvēka ķermeņa daļām); pretstats: kreisais.
- kreiss Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kurā ir sirds (par cilvēka ķermeņa daļām); pretstats: labais.
- mediāls Tāds, kas atrodas tuvāk ķermeņa viduslīnijai vai ir vērsts tās virzienā; pretstats: laterāls.
- virsējais Tāds, kas atrodas virs citiem, augstāk par citiem; tāds, kas skar (kā) virspusi; pretstats: apakšējais.
- augšējais Tāds, kas atrodas virs kā zemāka; tāds, kas ir augstāk par ko; pretstats: apakšējais.
- apakšējais Tāds, kas atrodas zem citiem, zemāk par citiem; pretstats: augšējais.
- zemvēja Tāds, kas atrodas, noris jahtas vai buru kuģa pusē, pret kuru nepūš vējš; aizvēja, arī pavēja; pretstats: pretvēja.
- dzīvs Tāds, kas dzīvo (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kas aug un attīstās (par augiem vai to daļām); pretstats: nedzīvs, miris.
- vecs Tāds, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu (par cilvēku); pretstats: jauns.
- obligāts Tāds, kas ir pamatots, noteikts ar likumu, noteikumiem vai rīkojumu un ir noteikti jāpilda, jāievēro; tāds, ko nevar brīvi izvēlēties; pretstats: brīprātīgs, fakultatīvs.
- pēdējais Tāds, kas ir pašās beigās; tāds, kam nekas cits neseko; pretstats: pirmais.
- pretējs Tāds, kas ir pilnīgs pretstats (kam); tāds, kas ir pilnīgi atšķirīgs (no kā).
- makroskopisks Tāds, kas ir redzams bez optiskiem instrumentiem, ierīcēm; pretstats: mikroskopisks.
- republikānisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu PSRS savienoto vai autonomo republiku, attiecas uz to; pretstats: vissavienības.
- dabīgs Tāds, kas izveidojies, pastāv dabā, iegūstams no dabas; pretstats: mākslīgs.
- civils Tāds, kas nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem vai policiju; pretstats – militārs.
- labdabīgs Tāds, kas parasti veidojas lēni, neieaugot apkārtējos audos un neveidojot metastāzes, pretstats: ļaundabīgs.
- liels Tāds, kas pēc izmēriem, apjoma, skaita, stipruma pārsniedz ko citu līdzīgu; pretstats: mazs.
- mazs Tāds, kas pēc lieluma, apjoma, skaita, vērtības u. tml. nesasniedz ko citu līdzīgu; pretstats: liels.
- akūts Tāds, kas pēkšņi sākas, spēcīgi izpaužas un strauji progresē; pretstats: hronisks.
- atklāts Tāds, kas pieejams plašākai sabiedrībai (pretstats: slēgts); publisks.
- mikroskopisks Tāds, kas redzams tikai ar mikroskopu; tāds, ko veic ar mikroskopu; pretstats: makroskopisks.
- ambulatorisks Tāds, kas saistīts ar ambulanci vai poliklīniku; tāds, ko veic ambulancē vai poliklīnikā; pretstats: stacionārs.
- šķidrs Tāds, kas sastāv galvenokārt no šķidruma, tāds, kurā ir samērā maz kā cieta piejaukuma; pretstats: biezs (piem., par vielu maisījumu).
- salikts Tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem vārdiem, diviem vai vairākiem vārdu savienojumiem (par gramatiskām formām); pretstats: vienkāršs.
- hronisks Tāds, kas turpinās ilgstoši vai periodiski atkārtojas; pretstats: akūts.
- ciets Tāds, ko ir grūti sadalīt, saspiest, saliekt, apstrādāt u. tml.; pretstats: mīksts.
- relatīvs Tāds, ko izsaka vai aprēķina ar attiecību starp lielumiem, vienu no tiem pieņemot par pamatlielumu; pretstats: absolūts.
- absolūts Tāds, ko izsaka vai aprēķina tieši (ne procentos vai citā attiecībā); pretstats; relatīvs.
- mīksts Tāds, ko var samērā viegli sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); ļoti elastīgs; pretstats: ciets.
- pabiezs Tāds, ko veido samērā tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti; pretstats: parets.
- duļķains Tāds, kur ir duļķes (par šķidrumu), tāds, kur ir šāds šķidrums; neskaidrs, necaurspīdīgs; pretstats: dzidrs.
- biezs Tāds, kurā daudzie vienveidīgie priekšmeti, sastāvdaļas atrodas ļoti tuvu kopā; pretstats: rets.
- kontrastains Tāds, kurā izpaužas krass pretstats; krasi atšķirīgs.
- rets Tāds, kura sastāvdaļas, elementi u. tml. nav cieši cits pie cita, atrodas atstatu; pretstats: biezs.
- lēts Tāds, par ko ir maz jāmaksā; pretstats: dārgs.
- dzīvs Tas, kas dzīvo; pretstats: mirušais.
- antipods Tas, kas ir diametrāli pretējs (kam); tiešs pretstats (kam).
- pretpols Tas, kas ir pilnīgi pretējs (kam), pilnīgi atšķirīgs (no kā); pilnīgs pretstats.
- ļauns Tas, kas saistīts ar ko naidīgu, nekrietnu, nežēlīgu, arī noziedzīgu; tas, kas saistīts ar ko ļoti nevēlamu, sliktu, arī izraisa ko ļoti nevēlamu; pretstats: labais.
- šķitums Tas, kas šķiet esam, bet neeksistē īstenībā; priekšstats, uzskats par ko īstenībā neesošu.
- iztēle Tēlains priekšstats.
- kriostats Termostats ļoti zemas (kriogēnas) temperatūras uzturēšanai.
- aktīvs Uzņēmuma, iestādes naudas līdzekļi un materiālās vērtības; bilances daļa, kas aptver šīs vērtības, pretstats: pasīvs.
- majoritāte Vairākumtautības pārstāvju kopums kādā teritorijā; pretstats: minoritāte.
- dzīvā valoda valoda, ko kāda cilvēku kopa lieto par sazināšanās līdzekli; pretstats: mirusī valoda.
- rakstu valoda valoda, ko lieto rakstītos tekstos; pretstats: runa.
- republika Valsts iekārtas veids, kurā augstākie valsts varas orgāni tiek vēlēti; valsts ar šādu pārvaldes formu; pretstats: monarhija.
- revalvācija Valūtas kursa paaugstināšana; pretstats: devalvācija.
- epifora Vārda vai vairāku vārdu atkārtojums teikuma rindas vai strofas beigās; pretstats: anafora.
- ārpuse Virsma, kas robežojas ar apkārtējo vidi; pretstats: iekšpuse.
- kreiss Virspusei, ārpusei pretējā puse (piem., audumam, apģērbam); pretstats: labā puse.
- centrbēdze Virzība prom no centra, pretstats: centrtiece.
- centrtiece Virzība uz centru, pretstats: centrbēdze.
- augšup Virzienā uz augšu; pretstats: lejup.
- lejup Virzienā uz leju; pretstats: augšup; pret zemi vērstā virzienā; tuvāk zemei.
- reputācija Vispārējs pozitīvs priekšstats (par ko).
- aina Vispārējs priekšstats, ko dod, piem., kādu faktu kopums.
- ieskats Vispārējs priekšstats, pārskats.
- nojēgums Vispārīgs, aptuvens priekšstats.
Atrasts piemēros (33):
- pretstats Abiem bērniem ir izteikts raksturu pretstats.
- aptuvens Aptuvens priekšstats.
- aerostats Ar hēliju pildīts aerostats.
- pretstats Diena ir pretstats naktij.
- termostats Digitālais bezvadu termostats.
- eidžisms Eidžisms, stereotipisks priekšstats par kādam noteiktam vecumam neiespējamu vai nepiemērotu darba nozari vai profesijas īstenošanu, ir sabiedrības nespēja atbrīvoties no bailēm no neapturama dabas procesa.
- elementārs Elementārs priekšstats.
- greizs Greizs priekšstats.
- kriostats Hēlija kriostats.
- iluzors Iluzors priekšstats.
- nepareizs Izveidojies nepareizs priekšstats.
- kļūdīgs Kļūdīgs uzskats, priekšstats.
- priekšstats Konkrēts, aptuvens priekšstats.
- maldīgs Maldīgs ieskats, priekšstats.
- teips Maldīgs ir priekšstats, ka teips ir piesūcināts ar pretsāpju vai citām zālēm.
- māņticīgs Māņticīgs priekšstats.
- marksistisks Marksistisks priekšstats par ekonomiku.
- pretstats Melnās un baltās krāsas pretstats.
- miglains Miglains priekšstats.
- pretstats Mīlestības un naida pretstats.
- nekonkrēts Nekonkrēts priekšstats.
- nepilnīgs Nepilnīgs priekšstats.
- patiess Patiess priekšstats par ko.
- priekšstats Priekšstats par dzīves jēgu.
- priekšstats Priekšstats par laiku un telpu.
- summārs Runājot par latviešu vizuālo mākslu, mums liekas, ka stāvam pie milzu bagātības, bet šis priekšstats ir summārs.
- reostats Sprieguma regulēšanas reostats.
- stereotipisks Stereotipisks priekšstats, uzskats.
- stereotips Stereotips priekšstats.
- šablonisks Šablonisks priekšstats.
- termostats Termostats ēku un dzīvokļu apkures vadībai.
- veidoties Veidojas priekšstats.
- virspusējs Virspusējs spriedums, priekšstats.
stats citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV