Paplašinātā meklēšana
Meklējam rūkt.
Atrasts vārdos (27):
Atrasts normatīvajos komentāros (1):
Atrasts vārdu savienojumos (7):
Atrasts skaidrojumos (24):
- aizrūkties Ierūkties.
- ierūkties Iesākt rūkt (piem., par motoriem, ierīcēm); īsu brīdi rūkt.
- ierūkties Iesākt rūkt un apklust (par dzīvniekiem).
- ierūkties Iesākt rūkt un pārstāt (par parādībām dabā).
- norūkt Iesākt rūkt un pārstāt rūkt (par pērkonu).
- izrūkties Ilgāku laiku, daudz rūkt.
- norūkt Īsu brīdi rūkt un pārstāt rūkt (par dzīvniekiem).
- norūkt Īsu brīdi rūkt un pārstāt rūkt (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
- iztrūkt Nebūt (lietošanā, rīcībā u. tml.); nebūt pietiekamā daudzumā; pietrūkt.
- aptrūkties Nebūt vairs vajadzīgā daudzumā; pietrūkt; aptrūkt.
- aptrūkt Nebūt vairs vajadzīgā daudzumā; pietrūkt.
- parūkt Neilgu laiku, mazliet rūkt.
- iztrūkt Notrūkt (parasti par pogu, āķi).
- pierūcināt Panākt, ka (transportlīdzeklis, tā dzinējs) sāk rūkt, darboties.
- notrūkt Pārtrūkt, arī pārtrūkstot atdalīties nost.
- iztrūkties Pēkšņi, strauji piecelties; uztrūkties.
- pietrūkties Pietrūkt (1).
- urkšķēt rūkt, radīt samērā zemus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par ierīcēm).
- kverkšķēt rūkt, riet.
- salēkties Strauji sakustēties, satrūkties, parasti pēkšņi, tiekot iztraucētam, sabiedētam.
- rūcīgs Tāds, kas mēdz rūkt (2), paust savu neapmierinātību.
- satrūkt Trūkstot sadalīties; pārtrūkt.
- aizrauties Uz īsu brīdi apstāties, pārtrūkt (par elpu, balsi).
- uzrūkt Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm rūkt.
Atrasts piemēros (30):
- norūkt Dusmīgi norūkt.
- parūkt Ir cilvēki, kuriem patīk parūkt un iekost citiem.
- iztrūkties Iztrūkties no domām.
- iztrūkties Iztrūkties no gultas.
- iztrūkties Iztrūkties no miega.
- iztrūkties Iztrūkties no sauciena, zibens.
- likt Katrs troksnītis lika satrūkties.
- norūkt Klusi pie sevis norūkt.
- notrūkt Lai puraviem nenotrūktu saknes, tos novāc ar dakšām.
- uztrūkties Naktī uztrūkties vienos sviedros.
- norūkt Neapmierināti kaut ko norūkt zem deguna.
- iztrūkt Nekas nedrīkstēja iztrūkt.
- notrūkties Pamatīgi notrūkties.
- pār- Pārtrūkt.
- pietrūkties Pietrūkties gultā sēdus.
- pietrūkties Pietrūkties kājās.
- parūkt Pirms koncerta koristei pēkšņi aizkrita balss, labi, ka vēl varēja kaut ko parūkt līdzi citiem.
- rūkt rūkt basā.
- rūkt rūkt līdzi zemā balsī.
- satrūkties Satrūkties no trokšņa.
- satrūkties Satrūkties pārsteigumā.
- trūkties Trūkties no krēsla.
- trūkties Trūkties no nemierīga sapņa.
- uzrūkt Uzrūkt pasažierim pārpildītā vagonā.
- uztrūkties Uztrūkties kājās.
- uztrūkties Uztrūkties no dīvāna un pieiet pie loga.
- uztrūkties Uztrūkties no snaudas.
- uztrūkties Uztrūkties sēdus.
- uzrūkt Vajadzēja uzrūkt, lai dēls pieceltos skolai.
- uztrūkties Zvans liek uztrūkties no pārdomām.
rūkt citās vārdnīcās:
LLVV