Paplašinātā meklēšana
Meklējam rūkt.
Atrasts vārdos (27):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (22):
- aizrūkties Ierūkties.
- ierūkties Iesākt rūkt (piem., par motoriem, ierīcēm); īsu brīdi rūkt.
- ierūkties Iesākt rūkt un apklust (par dzīvniekiem).
- ierūkties Iesākt rūkt un pārstāt (par parādībām dabā).
- norūkt Iesākt rūkt un pārstāt rūkt (par pērkonu).
- izrūkties Ilgāku laiku, daudz rūkt.
- norūkt Īsu brīdi rūkt un pārstāt rūkt (par dzīvniekiem).
- norūkt Īsu brīdi rūkt un pārstāt rūkt (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
- iztrūkt Nebūt (lietošanā, rīcībā u. tml.); nebūt pietiekamā daudzumā; pietrūkt.
- aptrūkties Nebūt vairs vajadzīgā daudzumā; pietrūkt; aptrūkt.
- aptrūkt Nebūt vairs vajadzīgā daudzumā; pietrūkt.
- parūkt Neilgu laiku, mazliet rūkt.
- iztrūkt Notrūkt (parasti par pogu, āķi).
- pierūcināt Panākt, ka (transportlīdzeklis, tā dzinējs) sāk rūkt, darboties.
- notrūkt Pārtrūkt, arī pārtrūkstot atdalīties nost.
- iztrūkties Pēkšņi, strauji piecelties; uztrūkties.
- pietrūkties Pietrūkt (1).
- salēkties Strauji sakustēties, satrūkties, parasti pēkšņi, tiekot iztraucētam, sabiedētam.
- rūcīgs Tāds, kas mēdz rūkt (2), paust savu neapmierinātību.
- satrūkt Trūkstot sadalīties; pārtrūkt.
- aizrauties Uz īsu brīdi apstāties, pārtrūkt (par elpu, balsi).
- uzrūkt Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm rūkt.
rūkt citās vārdnīcās:
LLVV