Paplašinātā meklēšana
Meklējam piešķirt.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (117):
- godalgot Apbalvot (kādu) par nopelniem, panākumiem, sasniegumiem; piešķirt godalgu (kādam darbam).
- piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt); apsolīt (ko izdarīt).
- apsvētīt Ar reliģisku rituālu dot, piešķirt (kam) svētību.
- rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
- iedot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (materiālas vērtības).
- dot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- nolikt Atteikties (no kā pirms tam piešķirta, izmantota).
- profesors Augstākais augstskolas docētāja amats un nosaukums; persona, kam piešķirts šis nosaukums.
- mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā (līdz 20. gs. 20. gadiem); mācītājmuiža.
- mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā.
- domīnija Britu impērijas zeme, kurai piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
- mistifikators Cilvēks (piem., rakstnieks, režisors), kas spēj piešķirt (kam) noslēpumainību, neizprotamību; cilvēks, kas veic mistifikāciju.
- lozēt Dalīt, piešķirt (piem., mantas, vietas, pienākumus) pēc kādas nosacītas zīmes (lozes), kas izvēlēta un paņemta (no to kopuma).
- iedalīt Dalot piešķirt (kam, kādam mērķim) no kāda kopuma.
- izdauzīt Dauzot, sitot izveidot, piešķirt, piem., vēlamo formu, biezumu.
- atļaut Dot atļauju, piešķirt tiesības (ko darīt).
- apsolīt Dot solījumu (ko iedot, atdot, nodot lietošanā, piešķirt u. tml.).
- svētīt Dot, piešķirt (kādam, kam) svētību (1).
- nodrāzt Drāžot padarīt smailu, asu; drāžot piešķirt vēlamo formu.
- kredītkarte Elektroniskais dokuments, kas dod iespēju norēķināties par pirkumiem un pakalpojumiem, saņemt skaidru naudu bankas automātā, izmantojot bankas piešķirto kredītu.
- līdzfinansējums Finansējums, kas tiek piešķirts kopā ar kādu citu finansētāju.
- sniegt Gādāt, piešķirt, nodrošināt (piem., kādus apstākļus, stāvokli); būt par pamatu, nosacījumu (piem., kādam stāvoklim, darbībai).
- ielikt Iedot (vārdu), piešķirt (nosaukumu).
- apdalīt Iedot, piešķirt (kādam) mazāk nekā citiem vai neiedot, nepiešķirt nemaz.
- piegriezt Iemērīt un piešķirt (papildu zemi, teritoriju).
- reģistrēt Ierakstīt, fiksēt (sarakstā, rādītājā, veidlapā, grāmatā u. tml.), lai izdarītu (kā) uzskaiti vai piešķirtu (kam) likumisku spēku.
- lūgumraksts Iesniegums, kurā izteikts lūgums kaut ko atļaut vai piešķirt.
- žetons Īpaša zīme (parasti metāla, ar personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
- komandējuma nauda komandējuma izdevumu segšanai paredzētā atlīdzība, kas tiek piešķirta komandētai personai.
- kuršu ķoniņš Kuldīgas apkaimes brīvciemu iedzīvotājs, kam par dienestu Livonijas ordeņa karaspēkā savulaik bija piešķirta zeme un īpašas privilēģijas.
- Latvijas Banka Latvijas centrālā banka, kurai piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības, kā arī tiesības kontrolēt naudas apgrozību un pārraudzīt citas bankas.
- gan Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu lielāku pārliecības nokrāsu.
- gan Lieto jautājuma teikumos, lai piešķirtu šaubu, nenoteiktības, arī minējuma nokrāsu.
- kas Lieto, lai apstiprinātu teikto, piešķirtu tam lielāku ticamību vai norādītu uz ļoti lielu līdzību.
- lūdzu Lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, arī lai izteikumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi.
- kur Lieto, lai izteiktu parādības emocionālu vērtējumu, piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
- ak Lieto, lai izteikumam piešķirtu izsaukuma vai izbrīna nokrāsu.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piem., darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- diezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- nez vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- nezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- diez vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam jautājuma, šaubu nokrāsu.
- gan jau nu lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
- kazi Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma nozīmi.
- nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma, rosinājuma nozīmi.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma, sevišķuma nokrāsu.
- vai nu lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, piekrišanas nozīmi.
- gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam pretnostatījuma nokrāsu.
- šķist Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu; likties.
- likties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi, arī lai pastiprinātu kādu emocionālā stāvokļa izpausmi.
- ka Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi; kaut.
- jau Lieto, lai piešķirtu izteikumam vispārinājuma nokrāsu.
- ne Lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
- kaut Lieto, lai piešķirtu vai pastiprinātu izteikumam vēlējuma nozīmi.
- it Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei īpašu uzsvērumu.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei pastiprinājuma, arī pievienojuma nokrāsu; arī.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
- sazin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu.
- kaut Lieto, lai piešķirtu vārdam vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- tad Lieto, lai piešķirtu vārdam, jautājumam, izteikumam uzsvērumu, ekspresīvi emocionālu nokrāsu.
- konstruktīvisms Literatūras virziens (galvenokārt 20. gs. 20. gadu krievu padomju dzejā), kurā svarīga loma tika piešķirta teksta konstruktīvajam elementam, grafiskajam izkārtojumam, nereti pārspīlējot literārās tehnikas paņēmienu nozīmi.
- izlozēt Lozējot noteikt (loterijas laimestu sadali); lozējot sadalīt, piešķirt.
- tituls Mantots vai piešķirts goda nosaukums.
- nomērīt Mērot piešķirt, iedalīt.
- brīvmākslinieks Mūziķis, kas beidzis pilnu konservatorijas kursu (piem., cariskajā Krievijā); šādam mūziķim piešķirtais nosaukums.
- noskaust Neiedot, nepiešķirt (to, kas pienākas) vai iedot, piešķirt (ko) mazāk, nekā nepieciešams.
- mazdārziņš Neliels dārzs, kas ierīkots uz atsevišķa personas rīcībā piešķirta zemes gabala; ģimenes dārziņš.
- iemērīt Nomērīt (lai kādam piešķirtu, iedalītu, pārdotu u. tml.).
- noraut Noņemt, nepiešķirt (algu, peļņu u. tml.).
- fonds Organizācija, iestāde, kam ir tiesības rīkoties ar naudas līdzekļiem – vākt, ziedot, piešķirt tos noteiktam mērķim.
- ritmizēt Padarīt ritmisku; piešķirt (kam) noteiktu ritmu.
- gvarde Padomju Savienībā – karaspēka daļa vai vienība, kurai Otrā pasaules kara beigās par izcilību kaujās bija piešķirts šis nosaukums.
- piešķilt Panākt, ka (kas) rodas; piešķirt (2).
- piešpricēt Papildus piešķirt.
- pensionārs Persona, kam piešķirta (parasti vecuma) pensija.
- PIN Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, ko izmanto (banku automātos u. c.), lai identificētu kartes īpašnieku.
- pinkods Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, lai identificētu kartes īpašnieku.
- reģistrācija Pierakstīšana, fiksēšana (sarakstā, rādītājā, speciālā žurnālā, grāmatā u. tml.), lai veiktu uzskaiti vai kādam faktam piešķirtu likumisku spēku.
- palaist vaļīgāk grožus piešķirt lielāku brīvību.
- likt vārdu piešķirt vārdu, nosaukt kādā vārdā.
- brīvpilsēta Pilsēta, kurai ir piešķirtas valsts tiesības vai īpaša autonomija.
- bakalaurs Pirmais akadēmiskais grāds; persona, kam piešķirts šis grāds.
- Pērkoņkrusts Politiska partija Latvijā (dibināta 1933. gadā), kas pieprasīja atcelt Satversmi un piešķirt politiskās tiesības tikai latviešiem.
- kredītprocenti Reāli procenti, kurus kredīta ņēmējs maksā kredīta devējam par piešķirto kredītu vai aizdevumu.
- mūnisti Reliģisks novirziens (dibināts 1954. g.), kura mācībā apvienoti kristietības un daoisma priekšstati, kā arī liela nozīme piešķirta laulības institūtam; Unifikātu (Apvienošanās) baznīca.
- pārdalīt Sadalīt vēlreiz, no jauna (ko piešķirtu, iedalītu), atvēlot katram noteiktu daļu.
- dot Sagādāt, nodrošināt, piešķirt (kādus apstākļus, stāvokli).
- iedot Sagādāt, nodrošināt, piešķirt (kādus apstākļus, stāvokli).
- ingredients Sastāvdaļa, piedeva (kādā maisījumā), ko pievieno, lai piešķirtu noteiktas īpašības.
- nosvētīt Svētījot dot, piešķirt (kādam, kam) svētību.
- pensionēts Tāds, kam ir piešķirta pensija; tāds, kas ir devies pensijā.
- titulēts Tāds, kam piešķirts tituls.
- subjektīvās tiesības tiesību subjektam no objektīvām tiesībām piešķirts tiesisks pilnvarojums jeb tiesiska iespēja, ko tas var izlietot savās interesēs un aizstāvēt ar tiesiskiem līdzekļiem.
- nākt Tikt iegūtam, piešķirtam; tikt pievienotam.
- palikt Tikt saglabātam, piešķirtam.
- uzpolsterēt Uzlikt polsteri, lai piešķirtu (piemēram, ķermeņa daļai) vēlamo formu.
- titulēt Uzrunāt, minot titulu; piešķirt titulu.
- oficiālā valoda valoda, kurai kādā valstī piešķirts oficiālo dokumentu valodas statuss; valsts valoda.
- patvēruma tiesības valsts piešķirtas tiesības iebraukt un uzturēties tās teritorijā personai, ko citā valstī vajā politisku motīvu dēļ.
- abrakadabra Vārds, ko izsaka burvju mākslinieks pirms trika izpildīšanas, lai piešķirtu tam maģisku, noslēpumainu raksturu.
- izveidot Veidojot piešķirt (noteiktu veidu, formu).
- profilēt Veidot (kā) profilu, piešķirt profilu.
- rotmistrs Virsnieka dienesta pakāpe cariskās Krievijas kavalērijā; karavīrs, kam piešķirta šāda dienesta pakāpe.
- habilitētais doktors zinātniskais grāds (doktora grāda augstākā pakāpe), ko (Latvijā) piešķir personai, kas aizstāvējusi habilitācijas darbu; persona, kam piešķirts šis grāds.
- goda doktors zinātniskais grāds, ko piešķir par sevišķiem nopelniem zinātnē personām, kas nav aizstāvējušas attiecīgu zinātnisko darbu; persona, kam piešķirts šis grāds.
- doktors Zinātniskais grāds, ko piešķir personai, kas aizstāvējusi atbilstošu promocijas darbu; persona, kam piešķirts šis grāds.
- docents Zinātniskais nosaukums augstskolas pasniedzējam, kam (parasti) ir zinātņu doktora grāds; pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
- privātdocents Zinātniskais nosaukums, ko piešķir ārštata docētājam dažās ārvalstu augstskolās (arī pirmskara Latvijā); pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
piešķirt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV