Paplašinātā meklēšana
Meklējam koks.
Atrasts vārdos (70):
- koks:1
- koks:2
- kokss:1
- koksēt:1
- koksne:1
- cēlkoks:1
- dižkoks:1
- guļkoks:1
- lapkoks:1
- puskoks:1
- rožkoks:1
- sērkoks:1
- sīkkoks:1
- tīkkoks:1
- vīnkoks:1
- zīdkoks:1
- ebenkoks:1
- gonokoks:1
- lietkoks:1
- melnkoks:1
- olīvkoks:1
- ozolkoks:1
- pluskoks:1
- plūškoks:1
- skujkoks:1
- stāvkoks:1
- tievkoks:1
- upurkoks:1
- cēlkoksne:1
- ciltskoks:1
- gumijkoks:1
- kafijkoks:1
- kanēļkoks:1
- kešjukoks:1
- koksagīzs:1
- kokskrūve:1
- koksnains:1
- korķakoks:1
- māteskoks:1
- parūkkoks:1
- pekankoks:1
- rādāmkoks:1
- sīkkoksne:1
- šķērskoks:1
- zemeņkoks:1
- ziepjkoks:1
- apaļkoksne:1
- citronkoks:1
- granātkoks:1
- kamparkoks:1
- kastaņkoks:1
- kokskaidas:1
- lietaskoks:1
- lietkoksne:1
- maizeskoks:1
- mandeļkoks:1
- muskatkoks:1
- nagliņkoks:1
- pīlādžkoks:1
- pundurkoks:1
- riekstkoks:1
- sandalkoks:1
- santalkoks:1
- sarkankoks:1
- tulpjukoks:1
- vainagkoks:1
- krāšņumkoks:1
- dzīvībaskoks:1
- koksngrauzis:1
- pārkoksnēties:1
Atrasts etimoloģijās (19):
- No grieķu dendron 'koks'. (šķirklī dendrīti)
- No grieķu terebinthos 'sveķu koks jeb terpentīnkoks'. (šķirklī terpēni)
- No grieķu kedros 'tīkami smaržīgs koks'. (šķirklī ciedrs)
- No grieķu dendron 'koks'. (šķirklī dendrārijs)
- No grieķu dendron 'koks' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī dendroloģija)
- No vācu Ebenholzbaum, kam pamatā latīņu ebenus, grieķu ebenos 'melnkoks'. (šķirklī ebenkoks)
- No grieķu ebenos 'melnkoks'. (šķirklī ebonīts)
- No malajiešu getah 'sveķi' un percha 'koks, kas izdala sveķus'. (šķirklī gutaperča)
- No franču caoutchouc, spāņu cauchuc, kam pamatā indiāņu kau-ut-schu 'raudošs koks'. (šķirklī kaučuks)
- No grieķu xylon 'koks'. (šķirklī ksilīts)
- No grieķu xylon '(nozāģēts) koks' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī ksilofons)
- No grieķu xylon '(nozāģēts) koks' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī ksilogrāfija)
- No latīņu lignum (ligni) 'koksne, koks'. (šķirklī lignīns)
- No viduslejasvācu mast vai vācu Mast 'kārts, koks'. (šķirklī masts)
- No viduslejasvācu meige 'maija koks; zaļš koka zars (maija svētkos)'. (šķirklī meija)
- No franču palissandre (brazīliešu pao santo 'svētais koks'). (šķirklī palisandrs)
- No grieķu rhodon 'roze', dendron 'koks'. (šķirklī rododendrs)
- No grieķu terebinthos 'terpentīnkoks'. (šķirklī terpentīns)
- No franču mango, kam pamatā malajiešu mangā, tamilu mānkāy (mān 'mango koks' un kāy 'auglis'). (šķirklī mango)
Atrasts normatīvajos komentāros (2):
Atrasts vārdu savienojumos (13):
Atrasts skaidrojumos (200):
- kreozots Akmeņogļu vai koka darvas pārtvaices produkts – eļļains šķidrums ar kodīgu smaku, ko izmanto, piem., koksnes piesūcināšanai pret pūšanu vai medicīnā.
- baltalksnis Alkšņu suga – koks ar gludu, gaišpelēku mizu [Alnus incana].
- beicēt Apstrādāt (koksni) ar beici.
- atskabarga Ass nelīdzenums (piem., atlūstošs koksnes šķiedras gals, atlūza pie metāla priekšmeta virsmas).
- ābele Augļu koks ar baltiem vai baltsārtiem ziediem un sulīgiem apaļiem augļiem – āboliem.
- bumbiere Augļu koks ar iegareniem, vienā galā paresninātiem augļiem – bumbieriem.
- mandarīns Augļu koks ar nelieliem oranžiem, aromātiskiem augļiem [Citrus reticulata].
- granātkoks Augļu koks vai krūms ar sarkaniem ziediem un lieliem, apaļiem augļiem; granāta [2]; granāts [1].
- granāta Augļu koks vai krūms ar sarkaniem ziediem un lieliem, apaļiem augļiem; granātkoks; granāts [1].
- persiks Augļu koks, kas zied rožainiem ziediem un dod ieapaļus, dzeltenīgi oranžus augļus ar palielu kauliņu vidū.
- lakstaugs Augs, kura stumbrs un zari nepārkoksnējas un kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
- cēlkoksne Augstvērtīgs kokmateriāls – cēlkoka koksne.
- mahagonu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst tropu koki ar vērtīgu koksni.
- melnalksnis Bērzu dzimtas koks ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs [Alnus glutinosa].
- alksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar ieapaļām, robotām lapām un ziediem spurdzēs.
- lazda Bērzu dzimtas krūms vai neliels koks ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem – riekstiem.
- bezzarains Bezzaru; tāds (piem., dēlis, koksne), kurā nav zaru vietu.
- guļkoks Būvkoks, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
- stāvkoks Būvkoks, kas konstrukcijā ir novietots stāvus, vertikāli.
- kokskaidu plātnes būvmateriāls, ko izgatavo, sasmalcinātu koksni sajaucot ar saistvielu un paaugstinātā temperatūrā sapresējot.
- skaldīt Cērtot, sitot dalīt, šķelt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā; šādā veidā gatavot (ko).
- paciprese Ciprešu dzimtas mūžzaļš dekoratīvs koks vai krūms ar zvīņveida skujām.
- tūja Ciprešu dzimtas mūžzaļš skuju koks vai krūms ar zvīņveida pretējām skujām un sīkiem iegareniem čiekuriem; dzīvības koks.
- citrons Citronkoks [Citrus limon].
- pomelo Citrusu ģints augļu koks ar apaļiem, nedaudz saplacinātiem vai bumbierveida, gaiši dzelteniem, sulīgiem augļiem [Citrus maxima, Citrus grandis].
- apelsīns Citrusu ģints augļu koks ar apaļiem, oranžsarkaniem, sulīgiem augļiem [Citrus sinensis].
- bergamote Citrusu ģints augļu koks.
- laims Citrusu ģints koks ar nelieliem, skābiem, zaļganiem, citronam līdzīgiem augļiem [Citrus aurantifolia].
- trunēt Dalīties, sairt īpašu parazītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni); trupēt.
- trupēt Dalīties, sairt, īpašu parazītisko sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
- mizotājs Darbmašīna mizas noņemšanai no koksnes virsmas; mizošanas mašīna.
- kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi).
- krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).
- sakura Dekoratīvs koks ar baltiem vai sārtiem ziediem; Japānas ķirsis [Prunus serrulata].
- rododendrs Dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām lapām un zvanveida vai plakaniem ziediem ķekaros.
- kociņš Dem. --> koks.
- ozols Dižskābaržu dzimtas koks ar cietu koksni, (parasti) daivainām lapām un augli – zīli.
- eja Dzīvnieka izveidota sprauga, ala (piem., zemē, koksnē).
- ebenkoks Ebenu dzimtas tropu vai subtropu koks ar smagu, cietu, tumšas krāsas koksni.
- vilkvālīšu sumahs etiķkoks.
- rupjēvele Ēvele (koksnes) rupjapstrādei.
- gredzens Gada laikā izaugusī (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
- sloksne Gara, samērā šaura (kāda materiāla, piem., metāla, ādas, koksnes) plāksne.
- pārliktnis Garena detaļa, kas horizontāli pārlikta vertikāliem galiem; sporta spēļu vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks.
- sklanda Garš, tievs apaļkoks; kārts; arī maikste.
- granāts Granātkoks; granāta [2].
- granātābele Granātkoks.
- kokizstrādājums Izstrādājums no koksnes.
- koksēt Karsējot bez gaisa pieplūdes, pārstrādāt (parasti akmeņogles) koksā.
- sudrabkļava Kļavu dzimtas 27–36 m augsts lapu koks, kura lapas līdzinās kļavu lapām ar gaišzaļu virspusi un sudrabbaltu apakšpusi [Acer saccharinum].
- stumbenis Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals.
- kokšķiedras plātnes kokmateriāls, ko izgatavo, presējot koksnes masu ar sintētiskiem sveķiem u. c. piedevām.
- lietkoks koks (piem., cirsmā), no kura var iegūt pietiekama garuma lietkoksni.
- palma koks (tropos un subtropos) ar nesazarotu stumbru un lielām, vēdekļveidīgām vai plūksnotām lapām.
- bērzs koks ar baltu mizu, lokaniem zariem un sīki robotām, nelielām lapām.
- kastaņa koks ar garām, smailām dzeloņaini zobainām lapām un brūniem ēdamiem augļiem, ko aptver adatains apvalks; ēdamā kastaņa.
- līčija koks ar nelieliem sarkanīgiem augļiem [Litchi chinesis].
- skābardis koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām krokainām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem – sīkiem rievainiem riekstiem, kam ir lielas seglapas.
- platāna koks ar plankumainu stumbru (miza lobās nost), kura lapas ir līdzīgas kļavu lapām.
- kastaņa koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem un brūniem augļiem, ko aptver adatains apvalks; zirgkastaņa.
- vīksna koks ar šauru vainagu, olveida lapām, nokareniem ziediem un augli – spārnainu riekstiņu [Ulmus].
- goba koks ar zobainām, pie pamata asimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse.
- kļava koks vai krūms ar lielām, staraini dalītām lapām, sīkiem ziediem un augļiem ar lidspārniem.
- magnolija koks vai krūms ar lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem.
- pūpolvītols koks vai krūms ar virspusē tumšzaļām, spīdīgām un apakšpusē pelēkām, matainām lapām; blīgzna [Salix capraea].
- blīgzna koks vai krūms ar virspusē tumšzaļām, spīdīgām un apakšpusē pelēkām, matainām lapām; pūpolvītols [Salix capraea].
- lapainis koks vai krūms, kam ir lapas.
- tievkoks koks, arī kokmateriāls ar samērā mazu (piem., līdz 13 cm) stumbra apkārtmēru.
- zemzarītis koks, kam zari novietoti arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei; koks, kam zari ir nolīkuši līdz zemei.
- venge koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā) un kam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne un interesants raksts [Milletia laurentii]; apdares materiāls.
- pundurkoks koks, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu koku.
- krāšņumkoks koks, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs koks.
- maigles koks, koka zars ar diviem žuburiem vai iešķeltu galu (piem., vēžu, čūsku ķeršanai).
- vainagkoks koks, krūms, kam izveidots vainags (2).
- bišu koks koks, kurā ir bišu dore.
- sīkkoks koks, kura šķērsgriezums nav lielāks par 7 centimetriem.
- lietaskoks koks, no kura var iegūt šādus kokmateriālus.
- upurkoks koks, pie kura senatnē veica upurēšanas darbības.
- kokains koksnains.
- mežmateriāli koksne.
- krāja koksnes daudzums augošos kokos.
- kokapstrāde koksnes mehāniskā apstrāde.
- gadskārta koksnes pieauguma josla viena veģetācijas perioda laikā; gadu gredzens (koka vai krūma stumbrā).
- kokogle koksnes sausās pārtvaices produkts – pārogļojusies koksne, ko iegūst, karsējot koksni bez gaisa pieejas.
- kokgrauzis koksngrauzis; ķirmis.
- ūsaiņu dzimta koksngraužu dzimta.
- ūsainis koksngraužu dzimtas vabole ar melnu (1,5–3 cm garu) ķermeni un gariem taustekļiem, kuras kāpuri attīstās skujkoku stumbros.
- lamināts koksni imitējoša sintētiska materiāla loksne, ko izmanto, piem., grīdas segumam.
- sarkankoks Kopīgs nosaukums vairākiem tropu kokiem ar sarkanbrūnu, cietu koksni ar skaistu tekstūru; šī koka koksne.
- zālainie spraudeņi košumkrūmu un ziemciešu pavairošanai izmantojami nepārkoksnējušies spraudeņi.
- pabērzs Krūms vai koks ar ērkšķainiem zariem, sīkiem ziediem pušķos un augļiem – kauleņiem, ko izmanto ārstniecībā.
- plūškoks Krūms vai koks ar iedzelteniem vai baltiem ziediem čemurveida skarās un sarkaniem vai melni violetiem augļiem.
- koksnes ķīmija ķīmijas nozare, kas pēta koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
- beice Ķimikālija, ar kuru apstrādā koksni; kodne.
- politūra Laka, dabisko sveķu šķīdums spirtā, ko parasti izmanto koksnes izstrādājumu virsmas spodrināšanai.
- zālaugi Lakstaugi ar viengadīgām mīkstām, nepārkoksnētām virszemes daļām.
- liepa Lapu koks ar mīkstu, viegli apstrādājamu koksni un gaišdzelteniem, smaržīgiem ziediem.
- pekankoks Lapukoks (izplatīts ASV dienvidaustrumos) ar cietu koksni un augļiem – pekanriekstiem [Carya ilinoensis].
- kamparkoks Lauru dzimtas koks, no kura koksnes iegūst kamparu [Cinnamomum camphora].
- eikalipts Liels miršu dzimtas koks, kura lapas satur ēteriskās eļļas.
- maizeskoks Liels tropisko mežu koks ar lieliem augļiem, kurus raudzējot iegūst maizes mīklai līdzīgu masu.
- tulpjukoks Liels, spēcīgs vasarzaļš magnoliju dzimtas koks ar daivainām lapām un tulpēm līdzīgiem zaļgandzelteniem ziediem, kuri smaržo pēc gurķiem.
- zāģbaļķis Lietkoksnes baļķis, ko izmanto zāģmateriālu ražošanai.
- saplāksnis Līmēta slāņaina koksne, kas sastāv no lobītā finiera loksnēm, kuras saliek savstarpēji perpendikulārā šķiedru virzienā.
- garā linšķiedra linšķiedra, kas iegūta, pilnībā atdalot šķiedras no stiebra koksnes daļām, un kas pēc kulstīšanas ir vidēji 50 cm gara.
- milzis Ļoti liels objekts (priekšmets, dzīvnieks, koks u. tml.).
- dižkoks Ļoti liels un vecs koks, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska vai estētiska nozīme.
- finieris Ļoti plāna koksnes plāksne.
- Kaukāza plūme ļoti zarains un ērkšķains, samērā augsts koks vai krūms ar maziem ieapaļiem vai ovāliem augļiem no gaišdzeltenas līdz tumšsarkanai krāsai.
- sagatave Materiāla (piem., metāla, koksnes, plastmasas) gabals, kas sagatavots (nepieciešamajos izmēros, formā u. tml.) kādas detaļas, izstrādājuma izgatavošanai.
- skaliņš Mazs koksnes stieņveida veidojums (parasti sērkociņiem).
- olekts Mērkoks ar šīs mērvienības iedaļām.
- metramērs Mērkoks, mērlente ar iedaļām metros, centimetros, milimetros.
- mežkopība Meža audzēšana un kopšana, lai iegūtu koksni un izmantotu citus meža produktus.
- cirte Meža koku izciršana, lai iegūtu koksni vai uzlabotu mežaudzi.
- skrajcirte Meža kopšanas cirte, lai uzlabotu mežaudzes kvalitāti un iegūtu koksni.
- zaļais zelts mežs, arī koksne.
- akācija Mimozu dzimtas koks vai krūms ar plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem vai baltiem ziediem.
- muskatkoks Muskatu dzimtas tropu koks, no kura sēklām (muskatriekstiem) iegūst garšvielas, eļļu; muskats (2).
- citronkoks Mūžzaļš augļu koks ar koši dzelteniem, aromātiskiem, skābiem augļiem; citrons.
- mahonija Mūžzaļš bārbeļu dzimtas krūms vai neliels koks ar dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros, zilgansārtām ogām.
- paeglis Mūžzaļš ciprešu dzimtas krūms (retāk koks) ar asām skujām, pelēkbrūnu, saplaisājušu mizu un cietu koksni; kadiķis.
- kadiķis Mūžzaļš ciprešu dzimtas krūms (retāk koks) ar asām skujām, pelēkbrūnu, saplaisājušu mizu un cietu koksni; paeglis.
- laurs Mūžzaļš dekoratīvs dienvidu koks ar aromātiskām lapām, kuras parasti izmanto par garšvielu.
- zemeņkoks Mūžzaļš ēriku (viršu) dzimtas koks (piemēram, Ziemeļamerikā, Vidusjūras zemēs) ar veselām lapām, baltiem ziediem ķekaros un zemenēm līdzīgiem augļiem [Arbutus unedo].
- mirte Mūžzaļš krūms vai koks ar sīkām gludām lapām un maziem, baltiem ziediem.
- buksis Mūžzaļš krūms vai koks ar spīdīgām lapām un ļoti cietu koksni.
- avokado Mūžzaļš lauru dzimtas koks ar šādiem augļiem [Persea americane].
- kanēļkoks Mūžzaļš lauru dzimtas koks, ko kultivē tropiskajā Āzijā, Āfrikā un Amerikā.
- nagliņkoks Mūžzaļš miršu dzimtas tropu koks, kura izžāvētos ziedpumpurus (krustnagliņas) izmanto par garšvielu.
- olīvkoks Mūžzaļš olīvu dzimtas subtropu koks ar pelēkzaļām lapām un plūmei līdzīgiem ēdamiem augļiem.
- egle Mūžzaļš priežu dzimtas skujkoks ar piramidālu vainagu un nokareniem čiekuriem.
- ciedrs Mūžzaļš priežu dzimtas skuju koks.
- santalkoks Mūžzaļš pusparazītisks koks ar ļoti smaržīgu koksni, kuras ēterisko eļļu lieto parfimērijā.
- priede Mūžzaļš skujkoks ar sveķainu koksni, pagarām skujām, plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un konusveida čiekuriem.
- ciprese Mūžzaļš skuju koks ar konusveida vainagu.
- īve Mūžzaļš skuju koks vai krūms ar plakanām, mīkstām skujām un spilgti sarkanu sēklsedzi.
- olīva Mūžzaļš subtropu koks ar pelēkzaļām lapām un plūmei līdzīgiem ēdamiem augļiem; olīvkoks.
- oleandrs Mūžzaļš subtropu koks vai krūms ar garām, smailām lapām un baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem.
- mango Mūžzaļš tropu koks ar aromātiskiem, saldiem, ovālas formas augļiem.
- kamēlija Mūžzaļš tropu koks vai krūms (vai telpās audzējams krāšņumaugs) ar ādainām lapām un lieliem baltiem vai sarkaniem ziediem.
- heveja Mūžzaļš tropu koks vai krūms, no kura piensulas iegūst dabisko kaučuku.
- sekvoja Mūžzaļš vienmājas skuju koks (Ziemeļamerikā), kas izceļas ar stumbra augstumu, ilgmūžību un augstvērtīgu koksni.
- anakardija Mūžzaļš, 10 līdz 12 metrus augsts tropu koks ar ādainām elipsveida lapām, bāli zaļiem ziediem un bumbierveida augļiem, kuru galā atrodas īstais auglis – nieres formas rieksts; kešjukoks [Anacardium occidentale].
- mahagons Mūžzaļš, līdz 15 m augsts tropu koks ar vērtīgu, sarkanbrūnu koksni, ko izmanto mēbeļu ražošanā [Swietenia mahagoni].
- karambola Mūžzaļš, līdz 5 m augsts tropu koks ar akācijai līdzīgām lapām, rozā ziediem un dzelteniem augļiem, kuri, tos pārgriežot, atgādina piecstaru zvaigzni [Averrhoa carambola].
- zaļš Neizžāvēts, nesen cirsts (par koksni, malku).
- skabarga Neliela, asa, smaila (no koksnes, retāk metāla) atlūzusi skaidiņa; šāda skaidiņa, kas iedūrusies miesā.
- mirre Neliels balzamkoku dzimtas dzeloņains koks (Āfrikā), no kura iegūst aromātiskus sveķus.
- smiltsērkšķis Neliels koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem.
- paradīzes ābele neliels koks vai krūms ar sīkiem dzeltensarkaniem augļiem.
- pistācija Neliels koks vai krūms, kas satur sveķus un ēteriskās eļļas un kam ir riekstiem līdzīgi augļi.
- kafijkoks Neliels mūžzaļš koks vai krūms, no kura augļiem iegūst kafijas pupiņas.
- mandele Neliels rožu dzimtas koks vai krūms ar sārtiem vai baltiem ziediem.
- saksauls Neliels tuksnešu un pustuksnešu koks vai krūms ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām [Haloxylon ammodendron].
- zīdkoks Neliels vasarzaļš koks, ar kura lapām barojas zīdtauriņu kāpuri.
- pundurkoks Neliels, uz pundurpotcelma izaudzēts augļu koks, kas ražo agri, bagātīgi un katru gadu.
- meženis Nepotēts augļu koks; ogulājs vai dekoratīvs augs; sēklaudzis, kam nav attiecīgā mātesauga kultūras īpašības.
- meija Nocirsts neliels zaļojošs lapu koks (parasti bērzs) vai tā zars (piem., telpu) rotāšanai.
- sausenis Nokaltis koks.
- sausnis Nokaltis koks.
- sieksta Nolūzis, ūdenstilpē vai zemē ilgi gulējis koks, tā daļa; koka sakne ūdenī vai virs zemes.
- eļļas koks olīvkoks.
- osis Olīvu dzimtas koks ar gludu, zaļganpelēku mizu un cietu koksni.
- lignīns Organiska viela, augu pārkoksnējušos šūnapvalku sastāvdaļa.
- trupe Organisku vielu (parasti koksnes) sairšana, ko izraisa īpašas parazītiskas sēnes.
- ozolkoks Ozola koksne.
- dižskābardis Ozolam radniecīgs koks ar lielām zīlēm, vērtīgu lietkoksni un ovālām vai eliptiskām lapām.
- dzelzceļa barjera paceļams šķērskoks ceļa un dzelzceļa krustojumā.
- kārts Pagarš, tievs (parasti apdarināts) apaļkoks.
- zedenis Paīss, tievs apaļkoks, ko parasti izmanto žogu, zārdu u. tml. veidošanai.
- aglomerācija Palielu rūdas gabalu (aglomerātu) iegūšana, saķepinot rūdas smalkumus ar kurināmo (piem., koksu, antracītu).
- žeperis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai); zaraina maiksts, zarains sprungulis.
- bomis Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts.
- pārkoksnēties Pārveidoties par koksni, iegūt koksnes īpašības; kļūt cietam.
- sīkkoksne Pēc stumbra izstrādes un meža kopšanas cirtes pāri palikusī (piem., zaru, galotņu) koksne.
- koksnes (šķiedru) plātne plātne, ko izgatavo, saspiežot koksnes šķiedras vai koksnes skaidas.
- pliederis Plūškoks.
- duglāzija Priežu dzimtas augsts mūžzaļš koks ar vērtīgu koksni.
- lapegle Priežu dzimtas koks ar ļoti mīkstām skujām, kas rudenī nobirst.
- valrieksts Riekstkoku dzimtas koks ar lielām nepāra plūksnaini saliktām lapām un augli kauleni.
- svīķurbis Rokas darbarīks noteikta diametra caurumu urbšanai koksnē.
- aprikoze Rožu dzimtas augļu koks ar ieapaļiem oranžkrāsas augļiem.
- ķirsis Rožu dzimtas augļu koks vai krūms ar baltiem ziediem čemuros un sulīgiem sarkanbrūniem vai dzeltenīgiem augļiem (kauleņiem).
- plūme Rožu dzimtas augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem (kauleņiem).
- mežābele Rožu dzimtas koks ar ērkšķainiem zariem un maziem, rūgteni skābiem āboliem [Malus sylvestris].
- mespils Rožu dzimtas koks vai krūms ar ēdamiem augļiem; šī koka vai krūma auglis.
- ieva Rožu dzimtas koks vai krūms ar sīkiem, baltiem, stipri smaržojošiem ziediem ķekaros un melnām ogām.
- pīlādzis Rožu dzimtas koks, retāk krūms ar vienkāršām plūksnaini saliktām lapām, baltiem ziediem ziedkopās un oranžsarkaniem, dzelteniem vai brūniem augļiem; šī auga auglis.
- korinte Rožu dzimtas krūms vai koks ar ovālām lapām, baltiem ziediem ķekaros un sarkani melnām ogām.
- vilkābele Rožu dzimtas krūms vai koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem vai melniem augļiem, kuriem ir ļoti cieti kauliņi.
- mežrūpniecība Rūpniecības nozare, kas ietver kokmateriālu sagatavošanu, koksnes pārstrādāšanu zāģmateriālos u. tml.
- korķakoks Rūtu dzimtas koks, kura mizai ir biezs korķa slānis.
- lietkoks Sagatavots kokmateriāls – lietaskoks.
- sandalkoks Santalkoks.
- kokmasa Sasmalcināta koksne, ko izmanto piem., papīra ražošanai.
- šķelda Sasmalcināti koksnes gabaliņi.
- malka Sastrādāta (šķilās, pagalēs) koksne, ko izmanto par kurināmo.
- prauli Satrupējis koka gabals; satrupējusi koksne.
- rieksts Sauss auglis (neveronis) ar vienu sēklu un pārkoksnējušos augļa apvalku; šī augļa sēkla, kodols, ko lieto uzturā.
Atrasts piemēros (200):
- slīmests ..kapteinis strādāja ar cirvi un slīmestu, kamēr koks bija izdrāzts apaļš un gluds.
- pārkoksnēties Ābeles dzinumi līdz ziemai bija pārkoksnējušies.
- parūkkoks Acis priecē krāšņi ziedošais parūkkoks.
- rožkoks Āfrikas rožkoks.
- aizcirst Aizcirsts koks.
- piķis Akmeņogļu, koksnes piķis.
- sarkanbrūns Alkšņiem raksturīga sarkanbrūna koksne.
- parūkkoks Amerikas parūkkoks.
- tulpjukoks Amerikas tulpjukoks.
- korķakoks Amūras korķakoks.
- apaļkoksne Apaļkoksnes cenas.
- riekstkoks Apdarē izmantots riekstkoks.
- apelsīns Apelsīnu koks.
- kubikmetrs Aprēķināt sagatavotās koksnes daudzumu kubikmetros.
- apse Apses koksne.
- koksne Apstrādāt koksni ar konservantiem.
- koks Apsūnojis, kails, sazaļojis koks.
- salīmēt Ar līmi var salīmēt koksni, papīru, kartonu, audumu, tapetes, flīzes.
- brīkšķis Ar skaļu brīkšķi nogāzās koks.
- sakne Ar visām saknēm izgāzts koks.
- atsevišķi Atsevišķi augošs koks.
- koksne Augstas kvalitātes koksne.
- santalkoks Baltais santalkoks.
- zīdkoks Baltais zīdkoks.
- koksne Bērza koksne.
- sīkšķiedrains Bērzam ir blāvi dzeltena, sīkšķiedraina koksne.
- bezzarains Bezzarains lietkoks.
- lietkoksne Bezzaru lietkoksne.
- bezzaru Bezzaru stumbrs, koksne.
- vaina Biežāk sastopamās koksnes vainas.
- bradāc Bradāc, vēja nolauztais koks gāžas, nolaužot mazākos kokus un zarus.
- pārkoksnēties Brūce koka stumbrā pamazām pārkoksnējās.
- kanēļkoks Ceilonas kanēļkoks.
- cēlkoksne Cēlkoksni imitējošs krāsojums.
- imitēt Cēlkoksni imitējošs krāsojums.
- aizgāzties Ceļam priekšā aizgāzies koks.
- šķērsot Ceļu šķērsoja vētrā nolauzts koks.
- sveķvielas Ciedra koksne izdala aromātiskas sveķvielas.
- ciets Cieta koksne.
- koksne Cieta koksne.
- cietināt Cietināt koksni.
- svešzemnieks Dārzā aug mamutkoks, palma un citi svešzemnieki.
- vīnkoks Dārza vīnkoks.
- daudzkāji Daudzkāji vislabprātāk uzturas koku dobumos, jo pārtiek no satrūdējušas koksnes.
- šķērskoks Dzelzceļa pārbrauktuves šķērskoks.
- sakuplot Dzimtas koks ir sakuplojis.
- apaļkoksne Eksportēt apaļkoksni.
- koksngrauzis Ēku koksngrauzis.
- uzkrist Elektrības vadiem uzkritis koks.
- filoģenētisks Filoģenētiskais koks.
- greizs Greizi izaudzis koks.
- hidrolizēt Hidrolizēt koksni, kūdru.
- higroskopisks Higroskopisks koks.
- iekrāsot Iekrāsot koksni sarkanīgu.
- savāds Ikviens plaukstošs koks un zieds ir savādāks.
- maizeskoks Indijas maizeskoks.
- siltumapgāde Individuālajā siltumapgādē par kurināmo nereti izmanto koksni, ogles, kūdru.
- gumijkoks Izaudzis varens gumijkoks.
- cēlkoksne Izmantot cēlkoksni mēbeļu apdarei.
- sīkkoksne Izmantot sīkkoksni celulozes ražošanā.
- satrupt Izskalots krastā, koks satrūp, kļūst par praulu.
- izzāģēt Izzāģētās koksnes apjoms.
- korķakoks Japānas korķakoks.
- paraudzīt Jāparauga kāds garāks koks.
- kādēļ Kādēļ koks nokaltis?
- kambijs Kambija šūnām daloties, koks aug resnumā.
- karātavas Karātavu stabi, šķērskoks, cilpa.
- plantācija Kārklu plantācijas enerģētiskās koksnes ieguvei.
- krist Kaut kur iedziedājās zāģis. Krita koks.
- kodināt Kodināta koksne.
- apcirst koks ar apcirstām atvasēm.
- caurs koks ar cauru vidu.
- dzeltenbrūns koks ar dzeltenbrūnu stumbru.
- dziļš koks ar dziļām saknēm.
- garkātains koks ar garkātainām lapām.
- iztrupēt koks ar iztrupējušu vidu.
- lapojums koks ar kuplu lapojumu.
- lodveida koks ar lodveida vainagu.
- palīks koks ar palīku galotni.
- piramidāls koks ar piramidālu vainagu.
- turēties koks ar saknēm turējās zemē.
- samērā koks ar samērā gludu mizu.
- slotveida koks ar slotveida vainagu.
- mietsakne koks ar spēcīgu mietsakni.
- vienpusējs koks ar vienpusēju vainagu.
- atsliet koks atslej noliekto galotni.
- augt koks aug lēni.
- dot koks dod ēnu.
- iesakņoties koks dziļi iesakņojies zemē.
- ādveida koks ir diezgan liels, ar mūžzaļām, spīdīgām ādveida lapām.
- dabisks koks ir dzīvs, dabisks materiāls.
- siltumizolators koks ir labs siltumizolators, kas ne tikai saglabā, bet arī koncentrē siltumu.
- pirmšķirīgs koks ir pirmšķirīgs būvmateriāls.
- izgāzties koks izgāzies ar visām saknēm.
- izturēt koks izturējis lielo vētru.
- lūzt koks lūst.
- nobriedināt koks nobriedina augļus.
- stumbenis koks nolūza vētrā, tagad no tā palicis tikai stumbenis.
- pār- koks pārgāzies pāri takai.
- pārgāzties koks pārgāzies pāri tramvaja sliedēm.
- piekārt koks piekārts pilns ar lampiņām.
- sadzīt koks sadzinis ūdenszarus.
- sakņoties koks sakņojas dziļi zemē.
- sniegt koks sniedz zarus debesīs.
- stiept koks stiepj zarus pretim saulei.
- sviesties koks var strauji sviesties uz gāzēja pusi.
- plaisāt koks žūstot plaisā.
- granula kokskaidu granulas.
- koksnains koksnains saulgriezes stumbrs.
- ieperināties koksnē ieperinājusies trupes sēnīte.
- nožuvums koksne maina formu un izmērus nožuvuma dēļ.
- rukt koksne žūstot rūk.
- atkritumi koksnes atkritumi.
- gāzģenerators koksnes gāzģenerators.
- hidrolīze koksnes hidrolīze.
- papīrmasa koksnes papīrmasa.
- blakusprodukts koksnes pārstrādes blakusprodukts.
- plasts koksnes plasts.
- skrīpsts koksnes skrīpsts.
- stiprība koksnes stiprība.
- šķiedra koksnes šķiedras.
- tekstūra koksnes tekstūra.
- tilpumsvars koksnes tilpumsvars.
- ugunsdrošība koksnes ugunsdrošības paaugstināšanas iespējas.
- serde koksnes uzbūve parādīta stumbra šķērsgriezumā, kur redzams kodols, serde, koksne un miza.
- uzkrājējaudi koksnes uzkrājējaudi.
- speckurss koksnes zinātnes speckurss.
- koksngrauzis koksngraužu kāpuri.
- korķis Korķa koks.
- uzņemt Krāsas slānis neļauj koksnei uzņemt mitrumu.
- sašķaidīt Krītošais koks sašķaidījis garāžas jumtu.
- saraut Krītošs koks sarāvis elektrības vadus.
- krūmveida Krūmveida koks.
- kambīze Kuģa koks kambīzē gatavo pusdienas.
- kastaņkoks Kupls kastaņkoks.
- kanēļkoks Ķīnas kanēļkoks.
- pūt Lai žogs ilgāk kalpotu, to nav ieteicams laist līdz pašai zemei, jo saskarē ar grunts mitrumu koks pūst.
- lapains Lapains koks.
- lapa Lapu koks.
- sensenis Latvijā koksne jau sensenis ir izmantota kā būvmateriāls.
- koksngrauzis Lielais priežu koksngrauzis.
- zemeņkoks Lielaugļu zemeņkoks.
- lietkoksne Lietkoksnes sortiments.
- lignīns Lignīna daudzums koksnē.
- līks Līks koks, zars.
- līmplēve Līmplēve ar koksnes šķiedru zīmējumu.
- uzvelties Lūzušais koks uzvēlās mājas jumtam.
- izmantot Mājas iekšējai apdarei izmantots koks.
- riekstkoks Mandžūrijas riekstkoks.
- vecāki Māteskoks un tēvakoks vai abi vecāku koki.
- koksngrauzis Mazais apšu koksngrauzis.
- māzerains Māzeraina koksne.
- riekstkoks Melnais riekstkoks.
- zīdkoks Melnais zīdkoks.
- plūškoks Melnais, sarkanais plūškoks.
- melnalksnis Melnalkšņa koksne.
- mēr- Mērkoks.
- vīnkoks Meža vīnkoks.
- satvere Mežizstrādes mašīnu koksnes satveres mehānismi.
- mīksts Mīksta koksne.
- pusgaisma Milzīgais koks lēnām grimst vakara zilganajā pusgaismā.
- milzīgs Milzīgs koks.
- kapilārs Mitruma pārvietošanās koksnes kapilāros.
- iesūkties Mitrums iesūcas koksnē.
- melnkoks Mozambikas melnkoks.
- sukulents Naudaskoks ir viens no izplatītākajiem sukulentiem, kas tiek audzēts mājas apstākļos.
- iegriezties Nazis viegli iegriežas koksnē.
- zilēt Neizžuvušais koks zilēja un pelēja.
- nektarīns Nektarīna koks.
- riezties No mitruma un temperatūras maiņām koks var sāk riezties.
- lietaskoks No viņa izaugs lietaskoks.
- nokalst Nokaltis koks.
- procents Noteikt koksnes mitruma procentu.
- tanīns Ozola koksne ir bagāta tanīniem.
- paciets Pacieta koksne.
- sīksts Paeglis ir sīksts, izturīgs koks.
- ūsainis Par ūsaiņiem kādreiz sauca visus koksngraužus.
- pārakmeņoties Pārakmeņojusies koksne.
- parūkkoks Parastais parūkkoks.
- paresns Paresns koks.
- pārkrist Pāri ceļam pārkritis koks.
- pārkoksnēties Pārkoksnējušies sparģeļi.
- patievs Patievs koks.
- gāzties Pēkšņi sāk gāzties koks.
- riekstkoks Pelēkais riekstkoks.
- dzīvībaskoks Pie skolas apstādījumos ir milzīgs dzīvībaskoks.
- piebriedināt Piebriedināt koksni.
- mitrums Pieļaujamais koksnes mitrums.
- kušņi Pievienot rūdai koksu un kušņus.
- pīlādžkoks Pīlādžkoks pilns sārtiem ogu ķekariem.
- platpaeglis Platpaegļa krūms, koks.
- praulains Praulains koks, celms.
- presēt Presēta koksne.
- nematodes Priežu koksnes nematode.
- pundurkoks Pundurkoks ar saplacinātu vainagu.
- puskaltis Puskaltis koks.
- koksnains Rieksta kodols atrodas koksnainā apvalkā.
- dzīvībaskoks Rietumu dzīvībaskoks.
- rupj- Rupjkoksne.
- rupj- Rupjkoksne.
koks citās vārdnīcās:
MEV