Paplašinātā meklēšana
Meklējam darināt.
Atrasts vārdos (9):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (219):
- mašīnadījums Adījums, kas darināts, izmantojot adāmmašīnu.
- sildītājs Adīts, no kažokādas vai auduma darināts izstrādājums atsevišķu ķermeņa daļu (piem., roku, ausu) sildīšanai.
- apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt); nomizot.
- finierēt Apdarināt ar finieri.
- mēdīt Apzināti izkropļoti, pārspīlētā veidā atdarināt (kāda runu, mīmiku, kustības).
- tēst Ar darbarīku šķelt nost, līdzināt; šādā veidā darināt (ko).
- grebt Ar īpašu rīku izdobjot, veidot, darināt (ko).
- atdarināt Ar izturēšanos, balsi u. tml. darīt (ko) līdzīgi (kam); veidot, darināt (ko) pēc kāda parauga.
- simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piem., slimību, psihisku stāvokli), lai maldinātu, radītu nepareizu priekšstatu (par ko).
- purpurs Ar šādu krāsvielu krāsots audums; apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
- kariķēt Atdarināt (kādu) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
- ķēmoties pakaļ atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
- mērkaķoties pakaļ atdarināt (kādu), rīkoties tāpat kā kāds cits.
- darīt pakaļ atdarināt (kādu).
- skriet pakaļ atdarināt (kādu).
- stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību.
- iejusties (kāda) lomā atdarināt kādu, attiecīgi darbojoties, izturoties.
- nokopēt Atdarināt, atveidot (ko redzētu, dzirdētu u. tml.).
- viltot Atdarināt, izgatavot (ko) tā, lai tas pēc ārējā izskata, formas pilnīgi līdzinātos oriģinālam.
- imitēt Atdarināt.
- imitators Atdarinātājs.
- tū Atkārtojumā "tū tū" vai savienojumā "tu tū" lieto, lai atdarinātu pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas u. tml. radītu skaņu.
- pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi; šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
- apšuve Auduma, ādas u. tml. sloksne, ar ko apdarināts, apstrādāts (piem., apģērbs).
- velūrs Audums, līdzīgs samtam, kas darināts no pieciem vītiem diegiem, no kuriem četri veido augšējo un apakšējo daļu, bet piektais (kas atšķiras no citiem un ir samtains) veido plūksnu.
- drellis Aušanas tehnika, kam raksturīga dažādu rakstu (svītriņu, rombu, kvadrātiņu u. tml.) izveidošana; šādā tehnikā darināts (parasti linu) audums.
- noaust Aužot izgatavot (ko); aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
- uzaust Aužot izgatavot; aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
- apcirst Cērtot apstrādāt, apdarināt (visapkārt, no visām pusēm).
- robots Cilvēka ķermenim līdzīgs mehānisms, kas funkcionē automātiski un spēj atdarināt cilvēkam raksturīgās kustības.
- muzikālā dzirde cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu.
- darināšana Darbība --> darināt.
- mežģīnes Dažādās tehnikās ar rokām darināts ažūrs izstrādājums, ko izmanto, piem., apģērba rotāšanai.
- gravīra Dobspieduma vai augstspieduma tehnikā darināts mākslas darbs.
- apdrāzt Drāžot apdarināt.
- oleogrāfija Eļļas gleznu reprodukciju iespiešanas veids, kurā var atdarināt gleznas krāsu toņus, faktūru, audekla struktūru; šādi iespiesta gleznas reprodukcija.
- šūpuļtīkls Galos pakarams, no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā; arī guļamtīkls.
- akvarelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto akvareļkrāsas; šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- guaša Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādas krāsas; šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- zīmulis Grafikas tehnika, kurā izmanto zīmuli; šādā tehnikā darināts darbs.
- madarojums Īpaša audumu dekoratīvās apdares tehnika; šādā tehnikā apdarināts audums, tekstilizstrādājums u. tml.
- celaine Īpašā aušanas tehnikā darināta josta, prievīte.
- madarot Īpašā tehnikā dekoratīvi apdarināt (audumu, tekstilizstrādājumu).
- vīt Īpašā veidā, griežot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus) pretējos virzienos, darināt (auklu, virvi u. tml.).
- fakturēt Īpaši apdarināt (materiāla, priekšmeta virsmu).
- strops Īpaši darināts miteklis bitēm.
- epigonis Izcilas personības, kāda virziena vai stila sekotājs, atdarinātājs.
- izflīzēt Izklāt, apdarināt ar flīzēm.
- virsāda Izstrādāta āda, no kuras darināta (kā) virsējā, ārējā kārta.
- mašīnizšuvums Izšuvums, kas darināts ar mašīnu.
- uzmest Izveidot (cilpas); darināt (ko), izveidojot cilpas.
- krelles Kaklarota, kas darināta no virknē savērtām, nelielām (parasti apaļām) detaļām; šīs rotas atsevišķās sastāvdaļas.
- kārtaine Kupli, daudzkārtaini, no viegla un plāna auduma darināti ļoti īsi baletdejotājas svārciņi.
- kārkluvācietība Latvieša cenšanās atdarināt vācieti, pielīdzināties viņam (19. gs. Latvijā).
- kārkluvācietis Latvietis, kas cenšas atdarināt vācieti, pielīdzināties viņam.
- tipu-tapu Lieto, lai atdarinātu (parasti mazu bērnu) soļu troksni.
- paf Lieto, lai atdarinātu (piem., šautenes) šāvienu troksni.
- čiks Lieto, lai atdarinātu asu, īsu troksni.
- žvāks Lieto, lai atdarinātu ātru kustību, vēzienu.
- žvīks Lieto, lai atdarinātu ātru kustību, vēzienu.
- žvikt Lieto, lai atdarinātu ātru kustību.
- žviukt Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu kritiena troksni.
- pik Lieto, lai atdarinātu augstas, samērā īsas skaņas.
- buku bē lieto, lai atdarinātu āža balss skaņas.
- ruk Lieto, lai atdarinātu cūkas rukšķēšanu.
- bē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti aitas) balss skaņas.
- mē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (piem., aitas, kazas) balss skaņas.
- būkš Lieto, lai atdarinātu dobju sitiena, kritiena u. tml. troksni.
- kukū Lieto, lai atdarinātu dzeguzes balss skaņas.
- krū Lieto, lai atdarinātu dzērvju balss skaņas.
- ņamm Lieto, lai atdarinātu ēšanu (sarunājoties ar bērnu).
- kikerigī Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu.
- mū Lieto, lai atdarinātu govs balss skaņas.
- švirks Lieto, lai atdarinātu griezīgu troksni, kas rodas, piem., ja kas strauji deg.
- plirkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
- čiv Lieto, lai atdarinātu īsas, aprautas putnu balss skaņas.
- zlaukt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu troksni, kāds rodas, piem., no sitiena, kritiena, šāviena.
- brakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kāds rodas, piem., lūstot zaram, plaisājot ledum.
- kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
- krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piem., ja kas ciets tiek spiests, lauzts.
- skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni, kas rodas, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī, ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- baukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju atsitiena troksni.
- plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piem., kam plaisājot, arī kam sīkam beržoties gar ko.
- knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piem., kokam, ledum lūstot vai plaisājot.
- kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, lūstot vai plīstot kam plānam, cietam, trauslam.
- puk Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., darbojoties motoram, mehānismam.
- knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., lūstot sīkiem, sausiem zariem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., saskaroties vai atsitoties nelieliem priekšmetiem; klikt.
- plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- šņakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piem., ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
- plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu, dobju troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- murr Lieto, lai atdarinātu kaķa murrāšanu.
- mjau Lieto, lai atdarinātu kaķa ņaudēšanu.
- ņau Lieto, lai atdarinātu kaķa ņaudēšanu.
- ņurr Lieto, lai atdarinātu kaķa ņurrāšanu.
- he Lieto, lai atdarinātu klusus smieklus.
- pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kāds rodas, piem., lietus lāsēm atsitoties pret ko.
- pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko; pakš.
- čiku Lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru troksni.
- čir Lieto, lai atdarinātu pazemas, nedaudz griezīgas dažu putnu balss skaņas, arī dažu kukaiņu (piem., circeņu) radītās skaņas.
- čak Lieto, lai atdarinātu raksturīgas, paskarbas putnu balss skaņas.
- ko Lieto, lai atdarinātu raksturīgas, pazemas putnu balss skaņas.
- plunkš Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī.
- klipu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kāds rodas, piem., kuļot ar spriguli vai koka priekšmetam atsitoties pret ko.
- pi Lieto, lai atdarinātu samērā augstu, pīkstošu skaņu.
- švīks Lieto, lai atdarinātu samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piem., ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- brākš Lieto, lai atdarinātu sau, samērā spēcīgu troksni, kāds rodas, piem., gāžoties lielākiem (koka) priekšmetiem.
- klap Lieto, lai atdarinātu skanīgu, ritmisku troksni, kas rodas, piem., ejot pa ko cietu, sitot koka priekšmetus.
- klip Lieto, lai atdarinātu skanīgu, ritmisku troksni, kas rodas, piem., ejot pa ko cietu, sitoties koka priekšmetiem.
- klang Lieto, lai atdarinātu skaņas, kas rodas, sitot pa metāla priekšmetu (piem., zvana skaņas).
- kling Lieto, lai atdarinātu skaņas, kas rodas, sitot pa metāla priekšmetu vai lai atdarinātu zvana skaņas.
- tinkš Lieto, lai atdarinātu skaņu, kas rodas, kam (piem., stikla priekšmetiem) plīstot.
- blaukš Lieto, lai atdarinātu smaga kritiena, arī sitiena troksni.
- hi Lieto, lai atdarinātu smieklus.
- dip Lieto, lai atdarinātu soļu troksni, kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot.
- blīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu atsitiena, kritiena u. tml. troksni.
- brīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas (kam) lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- tpu Lieto, lai atdarinātu spļaušanu, spļaušanas skaņu.
- pfu Lieto, lai atdarinātu spļaušanu.
- tfu Lieto, lai atdarinātu spļāvienu.
- vau Lieto, lai atdarinātu suņa riešanu.
- pif Lieto, lai atdarinātu šāviena troksni.
- šņik Lieto, lai atdarinātu šķēru, naža grieziena troksni.
- tuk Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kādam klauvējot, klaudzinot.
- bums Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
- bradāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam gāžoties, krītot, brūkot.
- knipu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piem., klauvējot.
- dipada Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, skrienot zirgam, kumeļam u. tml.
- pik Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko.
- kvā Lieto, lai atdarinātu vardes balss skaņas.
- krā Lieto, lai atdarinātu vārnu, kovārņu, kraukļu u. tml. balss skaņas.
- adrese Mākslinieciski apdarināts apsveikuma raksts.
- pakopēt Mazliet atdarināt.
- rustika Mūrējums vai noklāšana ar rupji apdarinātiem, nelīdzeniem akmeņiem (rustiem); šādas virsmas imitācija apmetumā.
- skriet (kam) pakaļ Neatlaidīgi ievērot, atdarināt.
- butaforisks Neīsts, mākslīgi darināts.
- maiss No auduma, plastmasas, papīra u. tml. darināts samērā liels, četrstūrains priekšmets ar vienu vaļēju galu (kā sausa glabāšanai, transportēšanai).
- vācele No koka mizas, saknēm vai klūgām darināts trauks ar vāku.
- bruņukrekls No savērtiem metāla riņķīšiem vai nelielām plātnītēm darināts krekls ķermeņa augšdaļas aizsargāšanai.
- širas No siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā.
- zelts No šī cēlmetāla darināta medaļa.
- tekstilgalantērija No tekstilšķiedrām darināta galantērija (lentes, mežģīnes u. tml.).
- tekstilpreces No tekstilšķiedrām darinātas preces.
- tekstilizstrādājumi No tekstilšķiedrām darināti izstrādājumi.
- tekstilijas No tekstilšķiedrām darināti priekšmeti.
- tīkliņš No tīkla (1) darināts, nelielam maisam līdzīgs izstrādājums (produktu, pirkumu ievietošanai).
- izpletnis No viegla, izturīga auduma darināta kupolveidīga ierīce krišanas ātruma, arī lidmašīnas, sporta automobiļa u. tml. bremzēšanas ceļa samazināšanai.
- negližē No viegla, mīksta auduma darināts sieviešu rīta tērps.
- tīkliņš No viegla, smalka tīkla (1) darināts izstrādājums (piem., kā rotāšanai, aizsargāšanai).
- vienkocis No viena koka gabala darināts (parasti sadzīves) priekšmets.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atdarināts, viltots.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paša veikts, paša darināts, arī darināts, audzēts mājas apstākļos, mājsaimniecībā.
- kārts Pagarš, tievs (parasti apdarināts) apaļkoks.
- pīt Pamīšus krustojot (ko), saistīt kopā; šādā veidā darināt (priekšmetu).
- tik Parasti savienojumā "tik, tak": lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piem., darbojoties pulksteņa mehānismam.
- bomis Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts.
- samogonka Pašdarināts degvīns; kandža.
- kandža Pašdarināts degvīns.
- mezglojums Paveikta darbība, rezultāts --> mezglot; šādā veidā darināts priekšmets.
- pakaļdarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt; viltojums.
- pinums Paveikta darbība, rezultāts --> pīt (1); pinot darināts izstrādājums, priekšmets.
- forma Pēc noteikta parauga darināts apģērbs (piem., vienas profesijas pārstāvjiem).
- patronīms Personvārds (parasti uzvārds, iesauka vai tēvvārds), kas darināts no tēva (vai tēva līnijas) senču vārda.
- kopēt Precīzi atdarināt.
- imitācija Priekšmeta veidošana pēc kāda parauga (parasti ar mazāku vērtību); šādi darinātais priekšmets.
- āžrags Pūšamais tautas mūzikas instruments, kas darināts no (parasti āža) raga.
- pēkšķēt Radīt raksturīgas skaņas, kas parasti tiek atdarinātas ar "pēk, pēk" vai "pēkš, pēkš" (par pīlēm).
- makramē Rokdarbu veids – mezglošana; šādā tehnikā darināts izstrādājums.
- parodēt Saasināti, parasti komiski atdarināt.
- vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piem., par ziediem ar kātu); šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
- tempera Sena glezniecības tehnika ar īpašām krāsām, kurām par saistvielu izmanto olas dzeltenumu, eļļu vai kazeīnu; šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- apskaldīt Skaldot apdarināt.
- dzirde Spēja pareizi uztvert un atdarināt muzikālās skaņas.
- estamps Stājgrafikas darbs – novilkums no mākslinieka darinātas koka, metāla vai cita materiāla plātnes (klišejas).
- pastelis Šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- adīt Šādā veidā darināt (ko).
- rokdarbi Šādi darināts izstrādājums.
- inkrustācija Šādi darināts rotājums, arī šādi veidots mākslas darbs.
- batika Šādi krāsots audums; šādā tehnikā darināts mākslas priekšmets.
- atšūt Šujot apdarināt (piem., tērpa apakšējo malu, piedurknes galu).
- apšūt Šujot apdarināt, apstrādāt.
- šūdināt Šujot darināt.
- falšs Tāds, kas ir atdarināts; viltots.
- neīsts Tāds, kas ir atdarināts; viltots.
- smalks Tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir samērā mazs šķērsgriezums.
- kaņepāji Tāds, kas ir darināts no šādas šķiedras.
- vatēts Tāds, kas ir darināts, iešujot siltinājuma kārtu (piem., vati, vatelīnu).
- trūcīgs Tāds, kas ir darināts, izvēlēts tā, lai samērā liela ķermeņa daļa nebūtu segta (par apģērbu).
- retro Tāds, kas ir darināts, veidots pēc pagājušo laiku modes, stila.
- pašausts Tāds, kas ir mājas apstākļos austs; tāds, kas ir darināts no šādi austa auduma.
- pašdarināts Tāds, kas ir paša, mājas apstākļos darināts.
- mežģīņains Tāds, kas ir rotāts ar mežģīnēm; tāds, kas ir darināts no mežģīnēm.
- mežģīņots Tāds, kas ir rotāts ar mežģīnēm; tāds, kas ir darināts no mežģīnēm.
- rustikāls Tāds, kas ir veidots no rupji apdarinātiem akmeņiem; tāds, kas ir veidots rustikas tehnikā.
- runājošs Tāds, kas spēj atdarināt vai atveidot vārdus, runu.
- gaumīgs Tāds, kas veidots, darināts ar gaumi; tāds, kas atbilst labas gaumes prasībām.
- aptamborēt Tamborējot (visapkārt kam), apdarināt, apstrādāt (ko).
- neoloģisms Tikko vai nesen darināts vārds; jaunvārds.
- uztapt Tikt radītam, izveidotam, darinātam u. tml.
- purpurs Tumšsarkans audums ar viegli violetu nokrāsu; apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
- ozollapu vainags vainags, kas darināts no nelieliem ozola zariņiem ar lapām.
- saplūdenis Valodas vienība, kas darināta no diviem vārdiem, atmetot pirmā vārda beigas (galotni, izskaņu vai kādu burtu) un otrā sākumu.
- saliktenis Vārds, kas ir darināts, apvienojot vismaz divus patstāvīgus vārdu vai to celmus un kas valodā funkcionē kā viena leksiska vienība.
- pamatvārds Vārds, no kura (ar priedēkļiem vai piedēkļiem) darināti citi vārdi.
- tamborēt Veidojot no vienlaidus pavediena ar tamboradatu valdziņus, darināt (ko).
- mest Veidot (cilpas); darināt (ko), veidojot cilpas.
- rustikalizēt Veidot (ko) rupji apdarinātu, detaļās neizstrādātu.
- liedināt Veidot, darināt (piem., no metāla gabaliem).
- liedēt Veidot, darināt (piem., no vairākiem metāla gabaliem.).
- vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) – slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu – skriemeli; vārpstiņa (3).
- vārpstiņa Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) – slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu – skriemeli.
- tīt Virzot (priekšmeta, materiāla daļas, joslas), parasti cilindrveidīgi, veidot (to vēlamajā formā). Šādā veidā darināt (ko).
- sēpija Zīmējums, kas darināts ar šādu krāsu.
- tīmeklis Zirnekļu un dažu citu posmkāju darināts tīkls.
darināt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV