Paplašinātā meklēšana
Meklējam cerēt.
Atrasts vārdos (12):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (142):
- ar garu degunu (palikt, aiziet u. tml.) (palikt) tukšā, neiegūstot cerēto; (palikt) kaunā.
- piemirst Aizmirst (ko, parasti uz neilgu laiku); nespēt atcerēties.
- atgādinājums Aizrādījums atcerēties, izdarīt, ievērot (ko).
- meditēt Apcerēt, gremdēties (parasti garīgās) pārdomās.
- fabricēt Apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu).
- restaurēt Atcerēties (pilnīgi vai daļēji zudušu parādību, faktu u. tml.).
- atminēt Atcerēties, atminēties.
- pārstaigāt Atcerēties, atsaukt atmiņā.
- iedomāt Atcerēties, atveidot atmiņā; iedomāties (2).
- iedomāties Atcerēties, atveidot atmiņā.
- glabāt atmiņā atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
- glabāt sirdī atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
- glabāt apziņā atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
- glabāt prātā atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
- pieminēt Atcerēties; saglabāt atmiņā.
- saglabāt atmiņā atcerēties.
- atminēties Atjaunot, atveidot apziņā (atmiņā saglabāto); atcerēties.
- redzēt Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus; atcerēties redzes atmiņā.
- domāt Atmiņā, iztēlē veidot tēlus, ainas; atcerēties, iztēloties.
- rokbalets Balets ar rokmūzikas stilā sacerētu mūziku; šāda baleta uzvedums.
- domāt Būt nolūkam; nolemt, arī iecerēt, gatavoties (ko darīt).
- komponēt Būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu.
- palikt labā atmiņā būt tādam, ko patīkami atcerēties.
- likt cerības (uz kādu, uz ko) cerēt, ka (kāds) sasniegs, izpildīs (ko), ka (kas) notiks.
- censonis Cilvēks, kas, pārvarot grūtības, cenšas sasniegt iecerēto mērķi.
- taktiķis Cilvēks, kurš spēj prasmīgi, veiksmīgi izvēlēties tādu rīcības, uzvedības veidu, kas vislabāk sekmē iecerētā mērķa sasniegšanu.
- dzeja Daiļliteratūras veids – saistītā valodā sacerēti daiļdarbi; šādā veidā uzrakstītu daiļdarbu kopums.
- sacere Darbība, process --> sacerēt.
- kalt plānus detalizēti domāt par nākotnē darāmo, iecerēto.
- gudrot Domās (ko) risināt, apcerēt u. tml.
- nodomāt Domās pieņemt lēmumu; iecerēt (ko veikt, darīt).
- sadomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, sacerēt; izdomāt (piem., rodot atbildi uz kādu jautājumu).
- bards Dziedātājs, kas izpilda paša sacerētas dziesmas.
- ieņemt galvā iecerēt, iedomāt (ko) un (no tā) neatkāpties.
- ieņemt prātā iecerēt, iedomāt (ko) un (no tā) neatkāpties.
- posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
- uzcerēt Iecerēt.
- sagudrot Iedomāties, iecerēt (piem., ko darīt, veikt).
- paredzēt Iepriekš iecerēt, ieplānot (rīcību, pasākumu u. tml.).
- lolot Ilgāku laiku domāt (par ko īstenojamu) un cerēt (to) piepildīt.
- parafrāze Instrumentāls skaņdarbs, kas sacerēts, izmantojot, piem., tautasdziesmu, populāru operu āriju tēmas.
- uzdomāt Izdomāt, iecerēt (ko darīt, veikt).
- sagudrot Izdomāt, sacerēt.
- safabricēt Izdomāt, sakopot, sagrozot (piem., nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā; izgatavot, radīt, sacerēt (ko tādu, kas satur šādas ziņas, faktus).
- uzmargot Izgatavot (piemēram, uzadot, uztamborējot, uzzīmējot); pagatavot, arī sacerēt.
- gribēties Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt); gribēt (1).
- gribēt Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt).
- izsapņot Iztēlot; iecerēt.
- nodevība Izturēšanās, rīcība, kas ir pretēja cerētajam, gaidītajam un sagādā (kādam) vilšanos.
- mest sprunguļus riteņos jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- sviest sprunguļus riteņos jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- mest sprunguļus ceļā jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- mest sprunguļus starp kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- mest sprunguļus zem kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- mest sprunguļus kājās jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- sviest sprunguļus ceļā jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- sviest sprunguļus starp kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- sviest sprunguļus zem kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- sviest sprunguļus kājās jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- nostāties ceļā kavēt, traucēt, neļaut sasniegt iecerēto.
- tuvoties Kļūt aptuveni atbilstošam, piem., kam iecerētam.
- sacerēties Ļoti cerēt, paļauties (uz ko tādu, kas vēlāk nenotiek, neīstenojas u. tml.).
- kartons Mākslas darba mets uz šāda papīra iecerētajā lielumā.
- pārtīt filmu mēģināt ko atcerēties, atmiņās atgriezties pie kā redzēta, piedzīvota.
- censties Neatlaidīgi darīt (ko), lai sasniegtu iecerēto, nodomāto.
- cūkas laime negaidīta, necerēta veiksme.
- cūcene Negaidīta, necerēta veiksme.
- kā pa miglu neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti (piem., ko atcerēties).
- kā caur miglu neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti (piem., ko atcerēties).
- kā miglā neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti (piem., ko atcerēties).
- izdoties Notikt, noritēt, arī tikt paveiktam, izdarītam labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams.
- ieplānot Paredzēt plānā; iecerēt, nodomāt.
- domāts Paredzēts, piemērots (kam); iecerēts, gribēts.
- vilties Pārskatīties; kļūdaini atcerēties.
- reflektēt Pārspriest, apcerēt.
- izpildīt Paveikt, izdarīt (ieplānoto, iecerēto, uzdoto u. tml.).
- sacerējums Paveikta darbība, rezultāts --> sacerēt.
- attapties Pēkšņi atcerēties, iedomāties (ko); pēkšņi pamanīt, saprast (ko).
- izšauties caur galvu pēkšņi iedomāties, atcerēties (ko).
- izšauties caur smadzenēm pēkšņi iedomāties, atcerēties (ko).
- izšauties cauri galvai pēkšņi iedomāties, atcerēties (ko).
- izšauties cauri smadzenēm pēkšņi iedomāties, atcerēties (ko).
- rakņāties Pētīt, censties izzināt, arī atcerēties.
- līdz pēdējam sīkumam pilnīgi (piem., zināt, atcerēties).
- piemiņa Priekšmets, kas saistās ar kādu mirušu cilvēku, pagātnes notikumu, un tiek glabāti, lai to atcerētos.
- atgādinājums Priekšmets, parādība u. tml., kas atgādina, liek atcerēties (ko).
- fabricēt Radīt, sacerēt (parasti ko mazvērtīgu lielā daudzumā).
- rīmju kalējs rīmju sacerētājs.
- rīmkalis Rīmju sacerētājs.
- sadzejot Sacerēt (daiļdarbu) saistītā valodā.
- sadzejot Sacerēt (ko, parasti pantu (pantus) ar atskaņām).
- uzdzejot Sacerēt (parasti diletantisku pantu (pantus) ar atskaņām).
- komponēt Sacerēt (skaņdarbu).
- dzejot Sacerēt dzejas darbus.
- rakstīt Sacerēt un ar rakstības līdzekļiem izveidot (kāda veida tekstu).
- rakstīt Sacerēt un ar rakstības līdzekļiem izveidot tekstu (par kādu tematu).
- sarakstīt Sacerēt un ar rakstu zīmēm fiksēt (daiļdarbu, skaņdarbu u. tml.).
- uzrakstīt Sacerēt un fiksēt nošu rakstā.
- rakstīt Sacerēt un nošu rakstā fiksēt (skaņdarbu).
- vārsmot Sacerēt vārsmas; dzejot.
- komponēt Sacerēt vokālu vai vokāli instrumentālu skaņdarbu (kādam tekstam).
- uzrakstīt Sacerēt, izveidot un fiksēt ar rakstības līdzekļiem (piemēram, daiļdarbu, zinātnisku darbu).
- rīmēt Sacerēt, veidot ar atskaņām (ko).
- autors Sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam); (idejas) ierosinātājs.
- sadomāties Sadomāt (piem., ko darīt), iecerēt, izfantazēt (ko).
- likteņa ironija saka par apstākļu, notikumu sagadīšanos, kas ir pavisam pretēja domātajam, cerētajam un šķiet kā izsmiekls.
- kā aklai vistai (mieža) grauds saka par negaidītu, necerētu ieguvumu.
- vezums nekust (ne) no vietas saka, ja (kādā norisē, apstākļos) nav cerēto pārmaiņu.
- vezums stāv uz vietas saka, ja (kādā norisē, apstākļos) nav cerēto pārmaiņu.
- palikt ar garu degunu saka, ja kāds nav ieguvis cerēto, palicis tukšā.
- kas bijis, bijis saka, ja negrib atcerēties, atgādināt kāda negatīvo rīcību, uzvedību, cerot, ka tas nokārtosies.
- tukša galva saka, ja nespēj domāt, atcerēties, koncentrēties.
- ceļš nav rozēm kaisīts saka, ja, cenšoties sasniegt iecerēto, jāpārvar grūtības.
- mēles galā būt Saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirstu vārdu.
- uz mēles būt Saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirstu vārdu.
- salikt Sakārtot, savirknēt (piem., vārdus teikumā); arī sacerēt.
- pārteikties Sakot, runājot (ko) kļūdīties, pasakot ko citu iecerētā vietā.
- pirmtēls Sākotnēji iecerētais, izveidotais (kā) tēls (parasti mākslas darbā).
- dabūt garu degunu saņemt atteikumu; gaidītā, cerētā vietā tikt noraidītam.
- aizsniegt Sasniegt (ko iecerētu).
- sasniegt Savā darbībā īstenot, panākt (ko vēlamu, iecerētu).
- pārsniegt Savā darbībā sasniegt lielāku rezultātu, nekā bija paredzēts, iecerēts, uzdots u. tml.
- skaņradis Skaņdarba sacerētājs; cilvēks, kas nodarbojas ar skaņdarbu sacerēšanu; komponists.
- komponists Skaņdarba sacerētājs; cilvēks, kas nodarbojas ar skaņdarbu sacerēšanu.
- kā pēc notīm tā kā iecerēts, ļoti veiksmīgi.
- gals Tā, ka tiek paveikts, izdarīts, sasniegts (iecerētais, paredzētais, nepieciešamais); tā, ka tiek panākts pozitīvs atrisinājums, pārvarot grūtības.
- pašsacerēts Tāds, kas ir kāda paša sacerēts.
- gatavs Tāds, kas ir pilnīgi izveidots vai uzrakstīts, sacerēts; tāds, kura veidošana, organizēšana ir pilnīgi pabeigta.
- daudzsološs Tāds, kas ļauj cerēt (uz ko), gaidīt (ko) nozīmīgu, interesantu.
- apcerīgs Tāds, kas mēdz domās apcerēt; tāds, kas nododas pārdomām; tāds, kas ir saistīts ar pārdomām.
- necerēts Tāds, kas nav gaidīts, uz ko nav cerēts (parasti par ko patīkamu).
- neizdevies Tāds, kas nav izdevies tā, kā bija iecerēts; tāds, kas ir beidzies nesekmīgi.
- centīgs Tāds, kas neatlaidīgi, rūpīgi ko dara, cenšas sasniegt (iecerēto, nodomāto); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- daktilisks Tāds, kas sacerēts daktila pantmērā.
- jaunākais Tāds, kas tikko vai nesen ir noticis, paveikts, arī radīts, sacerēts vai iegādāts.
- ekspromts Tāds, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās, improvizējot.
- neatlaidīgs Tāds, kas, pārvarot grūtības, šķēršļus, nelokāmi cenšas sasniegt mērķi, īstenot iecerēto, nodomāto.
- ekspromts Tas, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās.
- rīmēties Tikt sacerētam (parasti par tekstu ar atskaņām); veidot atskaņas, saskanēt.
- rasties Tikt sacerētam.
- nocelt no deguna (priekšas) veikli, negaidīti, aizsteidzoties kādam priekšā, iegūt sev ko cita iecerētu, arī citam piederošu.
- nocelt no degungala veikli, negaidīti, aizsteidzoties kādam priekšā, iegūt sev ko cita iecerētu, arī citam piederošu.
cerēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV