Paplašinātā meklēšana
Meklējam aizņemt.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (84):
- pasēja Agrotehnisks paņēmiens – lauksaimniecības kultūras sēšana citas kultūras aizņemtā laukā.
- sataisīt parādus aizņemties (parasti daudz) un nespēt atdot.
- zālājs Ar zālaugiem aizņemta platība; zālaugu kopums šajā platībā.
- klāties Atrasties, būt (kur), aizņemt plašu teritoriju.
- sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- pārpildīt Atrodoties kur lielā daudzumā, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vietu, platību) – parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
- pieblīvēt Blīvi piepildīt, aizņemt (piem., telpu, platību).
- vaļīgs Brīvs, neaizņemts (par laikposmu).
- iestigt darbā būt ļoti aizņemtam, ko darot.
- iestigt darbos būt ļoti aizņemtam, ko darot.
- piņķēties Būt nodarbinātam, aizņemtam (ar kādu); būt kādās attiecībās (ar kādu).
- ierakties Būt pilnīgi aizņemtam (ar ko); iedziļināties.
- apbūvēt Būvējot celtni vai celtnes, aizņemt (zemes gabalu, teritoriju).
- darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku); būt aizņemtam (ar ko).
- patērēt Darot ko, būt aizņemtam (kādu laiku).
- nodēstīt Dēstot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to).
- apdēstīt Dēstot, stādot aizņemt ar dēstiem (zemes platību); apstādīt (ap ko, kam apkārt).
- dzīvot uz parāda dzīvot ar aizņemtu naudu, mantu.
- piedēstīt Iedēstot aizņemt (ko).
- okupēt Ieņemt, aizņemt.
- apstādīt Iestādot (ko), aizņemt kādu platību.
- pieaugt Izaugt (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to); aizaugt.
- piekārstīt Izkarinot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ko).
- izbrīvēt Izkārtot tā, ka ir brīvs, nav aizņemts, nodarbināts.
- kredīta izmaksas izmaksas, ko veido kredīta procentu maksājumi par aizņemtā kapitāla saņemšanu, izmantošanu un dzēšanu.
- piekladzināt Izpaužot informāciju lielā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ar to ko).
- piekliegt Izsakot savu neapmierinātību, sašutumu, aizņemt, piepildīt ar šādu informāciju.
- izvērsties Izvietojoties, novietojoties aizņemt lielāku telpu, platību.
- plesties Kļūt lielākam, plašākam, aizņemt aizvien lielāku platību.
- piekrāties Krājoties tikt piepildītam, aizņemtam (ar ko).
- aizkraut Kraujot, novietojot (ko lielākā daudzumā), aizņemt, aizpildīt (kādu vietu).
- apkraut Kraujot, novietojot (ko virsū), aizņemt (visu virsmu vai lielāko daļu no tās).
- piekravāt Kravājot piepildīt, aizņemt (ko).
- piekraut Liekot, novietojot (ko virsū), pilnīgi aizņemt (kādu virsmu).
- piekraut Liekot, novietojot (ko) lielākā daudzumā, aizņemt (ar to telpu).
- piekrāmēt Liekot, novietojot ko lielā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ko).
- pielīmēt Līmējot (ko lielākā daudzumā), piepildīt, aizņemt (ko).
- piesātināts Maksimāli aizņemts, piepildīts.
- brīvs Neaizņemts (par laiku, laika posmu).
- vakance Neaizņemts amats, brīva darbavieta.
- tukšs Neaizņemts, brīvs (piem., par sēdekli, guļvietu).
- pliks Neapbūvēts, neizveidots, klajš, arī neaizņemts, brīvs (par vietu, teritoriju).
- brīvs Nenodarbināts, neaizņemts (par cilvēku).
- uz Norāda ar ko aizņemtu platību, platības vietu, kurā (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, arī notiek, noris.
- platība Noteikta zemes virsas daļa; noteikta teritorija, kas ir aizņemta (ar ko) vai paredzēta (kam).
- noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) kam virsū, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- piepildīt Novietojot (ko) iekšā, aizpildīt, aizņemt.
- ieplesties Novietojoties (kur), aizņemt daudz vietas, traucējot kādu.
- izplesties Novietojoties, atrodoties (kur), aizņemt visu telpu, lielu vietu.
- ieņemt Novietoties, iekārtoties (kur); aizņemt (vietu, telpu).
- atbrīvot Padarīt brīvu, neaizņemtu (piem., telpu, vietu).
- patapināt Paņemt lietošanā; aizņemties (ko no kā).
- apdzīvot Pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvojot, (kur) uzturoties, aizņemt (teritoriju, telpas u. tml.).
- piepludināt Pludinot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to, piem., ūdenstilpi).
- piekārt Sakarinot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt aizņemt (ko).
- nostādīt Stādot (augus), aizņemt (kādu vietu, platību ar tiem); sastādīt (ko kādā vietā, platībā).
- piestādīt Stādot piepildīt, aizņemt (ko).
- piepildījums Stāvoklis, kad (kas) ir aizņemts, piepildīts ar cilvēkiem.
- piesātinātība Stāvoklis, kad (kas) ir maksimāli aizņemts, piepildīts.
- piešvīkāt Švīkājot pārklāt; švīkājot piepildīt, aizņemt (ko).
- vaļīgs Tāds, kam ir brīvs laiks; tāds, kas nav aizņemts.
- šaurs Tāds, kam ir neliela platība; tāds, kur ir maz brīvas, neaizņemtas platības.
- domīgs Tāds, kas iegrimis domās, ir aizņemts ar domām.
- rezervēts Tāds, kas ir (konkrētai personai) atlikts, saglabāts, pataupīts brīvs, neaizņemts.
- pilns Tāds, kas ir aizņemts (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) – par priekšmetu, telpu, platību.
- vakants Tāds, kas nav aizņemts (par amatu), brīvs (par darbavietu).
- tukšs Tāds, kas nav aizņemts, arī izmantots (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) – parasti par telpu, platību, virsmu.
- nepiesātināts Tāds, kas nav ļoti aizņemts, piepildīts.
- pliks Tāds, kas nav segts, apklāts ar ko; tāds, kas nav aizņemts, aizsegts ar ko; kails (5).
- kails Tāds, kas nav segts, apklāts ar ko; tāds, kas nav aizņemts, aizsegts ar ko.
- svabads Tāds, kas pašreiz netiek lietots, nav aizņemts; brīvs (5).
- brīvs Tāds, kas pašreiz netiek lietots, nav aizņemts.
- pilns Tāds, kur atrodas daudzi cilvēki, dzīvnieki, augi (parasti par platību); tāds, kur aizņemtas visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli).
- pārpilns Tāds, kur atrodas, pārvietojas pārāk daudz cilvēku, arī transportlīdzekļu; tāds, kur ir aizņemtas pilnīgi visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli u. tml.).
- pustukšs Tāds, kurā ir maz cilvēku; daļēji aizņemts, piepildīts.
- tukšs Tāds, kurā nav cilvēku (piem., par celtni, telpu, platību); neaizņemts; neapdzīvots.
- pilns Tāds, kura virsma ir aizņemta (ar ko); tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas lielā daudzumā.
- pieplūst Tikt piepildītam, aizņemtam (ar daudziem cilvēkiem).
- piebrukt Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (ar cilvēkiem).
- skvots Tukša, neaizņemta māja, kurā apmetas skvoteri.
- darīt Veikt (kādu darbību); būt aizņemtam, nodarbinātam (ar ko).
- rauties Vilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, sasprindzināt muskuļus (piem., lai aizņemtu mazāk vietas, mazinātu aukstuma sajūtu).
- lauks Zemes platība, kas ir aizņemta ar vienu un to pašu vai dažu augu (parasti kultūraugu) kopu, kuriem ir līdzīgi augšanas apstākļi.
- pieziedēt Ziedot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to).
aizņemt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV