Paplašinātā meklēšana
Meklējam zveja.
Atrasts vārdos (5):
Atrasts etimoloģijās (1):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (37):
- tina Garens zvejas tīkls, ko pa nakti iegremdē upē vai ezerā.
- kords Grods, ļoti izturīgs diegs no ķīmiskās šķiedras, ko izmanto zvejas tīklu, virvju, tauvu u. tml. izgatavošanai; audums, ko gatavo no šāda diega.
- drifters Īpašs jūras zvejas kuģis, kura aprīkojumā ir peldoši tīkli.
- valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums.
- sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums.
- ūda Jūras zvejas rīks – pamataukla, pie kuras ir piestiprinātas daudzas īsākas pavadiņas ar āķiem.
- supertraleris Liels zvejas traleris.
- vaba Miets, kārts tīklu un citu zvejas piederumu žāvēšanai.
- nakts šņore nakts zvejas rīks: aukla, kurai piesietas pavadiņas ar āķiem un kuras abos galos parasti ir smagums.
- spaile Noteiktam zvejas veidam nepieciešamo rīku (piem., tīklu) kopums.
- izsviest Novietot (zvejas rīkus) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
- venteris Pasīvais zvejas rīks, kas gatavots no diedziņu, klūdziņu, stiepļu u. c. pinuma, kas uzvilkts uz stīpām.
- driftertīkls Peldošs zvejas tīkls.
- kvota Pieļaujamais vai atļautais (kā) daudzums, norma. (piem., atļautais nozvejas apjoms).
- slogs Priekšmets, ko pievieno zvejas tīklam, lai to iegremdētu ūdenī noteiktā dziļumā.
- vadnis Resna virve zvejas tīkla apakšējā daļā.
- jeda Sasaistītu zvejas tīklu virkne.
- uzķerties Satverot makšķeres, zvejas rīka ēsmu ar āķi, uzdurties (uz tā).
- stāvvads Stacionārs vaļējs lamatu tipa zvejas rīks.
- mest Strauji virzīt ūdenī (zvejas rīku) zvejošanai; makšķerēšanai.
- vads Ūdenstilpē velkams vai vienā vietā novietojams lamatu tipa zvejas rīks.
- āmis Velkamā zvejas tīkla maisveida daļa, kurā sakrājas zivis.
- krasta zveja zveja sauszemes tuvumā.
- zvejas meistars zvejas kuģa komandas loceklis, kas pārzina zveju un zivju apstrādi.
- nozvejas meistars zvejas kuģa komandas loceklis, kas pārzina zveju un zivju apstrādi.
- traļmeistars zvejas kuģa komandas loceklis, kas vada zveju ar trali.
- seiners zvejas kuģis zvejošanai jūrā ar riņķa vadu.
- lunka zvejas osta.
- pludiņš zvejas rīka peldošs elements, detaļa, kas notur to vai tā daļu noteiktā ūdentilpes dziļumā.
- piezveja zvejas rīkos nokļuvušās citu sugu zivis un jūras dzīvnieki, ko nebija paredzēts zvejot.
- žebērklis zvejas rīks – kātam piestiprināti smaili dakšveida zari ar atkarpēm.
- naktsāķis zvejas rīks – pie maiksts vai citādi nostiprināta aukla ar vienu vai dažiem āķiem, ko atstāj upē pa nakti.
- naktsšņore zvejas rīks – ūdenstilpes dibenā nostiprināma gara aukla, kurai piestiprinātas (parasti daudzas) pavadiņas ar āķiem.
- riņķvads zvejas rīks – vads, ko apvelk apkārt zivju baram.
- velce zvejas rīks, kas sastāv no auklas ar vizuli un ko velk pa ūdeni (parasti aiz laivas).
- murds zvejas rīks, kas veidots pēc lamatu principa un ko novieto, piem., upē, ezerā.
- linums zvejas tīkla audums.
Atrasts piemēros (71):
- kaija Ap zvejas kuģi lidinās kaijas.
- apgūt Apgūt jaunus zvejas rajonus.
- austere Austeru zveja.
- nozveja Brētliņu, reņģu nozveja.
- laiva Buru, zvejas laiva.
- dziļūdens Dziļūdens zveja.
- elektro- Elektrozveja.
- elektrozveja Elektrozvejas ierīces, aparāts, rīki.
- būda Glabāt tīklus zvejas būdā.
- heks Heku nozvejas kvotas.
- izlaist Izlaist jūrā zvejas kuģi.
- izlūkot Izlūkot naftas atradni, labākās zvejas vietas.
- nozveja Kalmāru un garneļu nozvejas limiti.
- kanādieši Kanādiešu zvejas kuģis.
- kaprons Kaprona zvejas tīkls.
- kārtot Kārtot tīklus rītdienas zvejai.
- ketlasis Ketlašu zveja Čukču pussalā.
- konvencija Konvencija par zvejas noregulēšanu.
- kopnozveja Kopnozvejas pieaugums.
- lasis Lašu zveja.
- kopnozveja Līdaku kopnozveja.
- neatļauts Lietot neatļautus zvejas rīkus.
- rīks Medību, zvejas rīki.
- menca Mencu nozveja.
- mezolīts Mezolīta laikmeta zvejas un medību rīki.
- zveja Nēģu zveja.
- nozveja Nozvejas kvotas.
- limits Nozvejas limits.
- omārs Omāru zveja.
- kuģis Pasažieru, tirdzniecības, zvejas, glābšanas kuģis.
- piezvejot Pastāvot mazām nozvejas kvotām, zvejnieki dažreiz neoficiāli piezvejoja klāt.
- piekraste Piekrastes zveja.
- pikša Pikšu zvejas labākais laiks ir no septembra līdz aprīlim.
- sasaistīt Pirmā zveja, pirmie lielie viļņi, pirmā jūras slimība – tas sasaistīja manu dzīvi ar jūru ciešā mezglā.
- reņģe Reņģu zveja.
- zveja Rūpnieciskā zveja.
- bridnis Sagatavot bridni zvejai.
- sagriezt Sagriezt vecos zvejas kuģus lūžņos.
- saida Saidu zveja ar trali.
- sakārtot Sakārtot makšķeres zvejai.
- kvota Samazināt mencu nozvejas kvotu.
- aust Sievas auž zvejas tīklus.
- sīkacains Sīkacains zvejas tīkls.
- smalks Smalks zvejas tīkls.
- katamarāns Tāljūras zvejas katamarāns.
- tāl- Tālzveja.
- piezveja Tunča zvejas negatīvās sekas ir arī piezvejā, kurā tiek noķerts milzīgs daudzums citu sugu īpatņu.
- tuncis Tunču nozveja.
- vimba Vimbu zvejas lieguma laiks.
- zemledus Zemledus makšķerēšana, zveja.
- riņķvads zveja ar riņķvadiem.
- salinieks zveja ir viens no salinieku nodarbošanās veidiem.
- kapteinis zvejas kuģa kapteinis.
- zveja zvejas kuģis.
- flotile zvejas kuģu flotile.
- kuteris zvejas kuteris.
- slāpt zvejas laivas motors ik pēc laika slāpa.
- liegums zvejas liegums nārsta laikā.
- motorkuģis zvejas motorkuģis.
- osta zvejas osta.
- paņēmiens zvejas paņēmieni.
- piezveja zvejas rīkos piezvejā bieži nonāk roņi.
- saldētājtraleris zvejas saldētājtraleris.
- spaile zvejas spaile.
- kvadrāts zvejas teritorijas kvadrāts.
- sisties zvejas tīklā sitās lielas zivis.
- spirināties zvejas tīklā spirinās zivis.
- tīkls zvejas tīkls.
- slogs zvejas tīklu ar metāla slogiem nolaida jūrā.
- traleris zvejas traleris.
- noskaust Zvejniekiem noskaustās zvejas kvotas.
zveja citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV