Paplašinātā meklēšana
Meklējam zināšana.
Atrasts vārdos (9):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (225):
- atsvaidzinātājs Aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai.
- viļņu lauzējs aizsargbūve viļņu trieciena mazināšanai.
- guvernante Algota persona bērnu mācīšanai un audzināšanai (parasti muižnieku un bagātu pilsoņu ģimenēs).
- miglotājs Aparāts, ierīce šķidruma izsmidzināšanai sīku pilienu veidā.
- kremācija Apbedīšanas veids – mirušo sadedzināšana.
- kāpt zinību kalnā apgūt, iegūt zināšanas.
- rīvdēlis Apmetēja darbarīks – četrstūraina plāksne ar rokturi apmetuma izlīdzināšanai.
- sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums; arī zināšanas, izpratne; jēga.
- degpudele Ar degmaisījumu pildīta pudele, ko lieto kāda objekta aizdedzināšanai.
- kapsele Ar sprāgstvielu pildīts cilindriņš vai vāciņš (piem., šaujamieroča patronā) degļa aizdedzināšanai vai sprādziena radīšanai.
- relaksācija Atslābināšanās, nomierināšanās; stresa samazināšana.
- buferis Atsperīga ierīce, speciāla konstrukcija trieciena mazināšanai (vagoniem, lokomotīvēm, automobiļiem).
- inteliģence Attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, plašas, vispusīgas zināšanas, augsta uzvedības kultūra.
- spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam p. m. ē.) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
- profesionālisms Augsta līmeņa prasme, zināšanas un pieredze kādā profesijā vai darbības veikšanā; profesionālā meistarība; profesionalitāte.
- domāšana Augstākā psihiskās darbības forma – pastarpināta, netieša un vispārināta īstenības izzināšana.
- sāpju bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz grūtību, bēdu.
- rūpju bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz grūtību.
- bērnunams Bez vecāku apgādības palikušu bērnu audzināšanas iestāde.
- zināt Būt tādam, kam ir zināšanas, informācija.
- erudīts Cilvēks, kam ir dziļas, vispusīgas zināšanas.
- meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (kādā profesijā, mākslas nozarē).
- lietpratējs Cilvēks, kam ir labas zināšanas, izpratne (par kādu nozari, jautājumu), prasme (kādā darbā).
- speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē); cilvēks, kam ir liela pieredze (piem., kādā darbā).
- enciklopēdists Cilvēks, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
- pazinējs Cilvēks, kam ir plašas, arī īpaši apgūtas zināšanas (kādā jomā).
- nezinītis Cilvēks, kam nav zināšanau, izpratnes (par ko).
- apmācāmais Cilvēks, kas apgūst teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas.
- pratējs Cilvēks, kas ko prot, arī kam ir zināšanas (kādā nozarē).
- skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piem., mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
- autodidakts Cilvēks, kas zināšanas ieguvis pašmācības ceļā.
- moceklis Cilvēks, ko pakļauj spīdzināšanai, mokām.
- specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
- slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
- pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
- taisnošana Datorā ierakstītā teksta rakstu zīmju horizontāla un vertikāla izlīdzināšana lappuses malās atbilstoši noteiktām prasībām.
- kompresors Datorprogramma informācijas fiziskā apjoma samazināšanai jeb saspiešanai.
- aizdedze Degvielas aizdedzināšana (iekšdedzes dzinējā); attiecīgā aizdedzināšanas iekārta.
- steps Deja, kurai raksturīga specifiska, ātra klaudzināšana pret grīdu ar speciāliem apaviem.
- specializēts Divd. --> specializēt; tāds, kas iegūst speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes.
- izglītot Dot izglītību, zināšanas.
- erudīcija Dziļas, vispusīgas zināšanas (kādā zinātnes, mākslas nozarē).
- tautas medicīna empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu bez ķīmiskajiem medikamentiem un šo zināšanu izmantošana ikdienā.
- fizkultūra Fiziskās audzināšanas, sporta stunda (padomju laika skolās).
- dezodorants Gaisa atsvaidzināšanas līdzeklis.
- pamatzināšanas Galvenās, būtiskākās zināšanas, arī zināšanu pamati, minimums (kādā jomā).
- tikt Gūt (piem., zināšanas, saprasmi).
- mācīties Gūt zināšanas, prasmi vai iemaņas, tiekot mācītam, skolojoties, studējot u. tml.
- pazīt Identificēt, noteikt (ko), izmantojot pieredzi, zināšanas.
- diversifikācija Ieguldījumu risku samazināšana, investējot dažādos aktīvos.
- pašizglītoties Iegūt izglītību, papildināt savas zināšanas, mācoties patstāvīgi.
- izglītoties Iegūt izglītību, zināšanas.
- specializēties Iegūt speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes kādā darbības nozarē, kļūt par speciālistu; sākt darboties kādā darbības nozarē.
- ievietot Iekārtot, likt uzturēties (piem., ārstniecības vai audzināšanas iestādē).
- svece Iekšdedzes motora ierīce degvielas aizdedzināšanai ar elektrisko dzirksteli.
- priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
- starteris Ierīce (kā, parasti iekšdedzes motora) iedarbināšanai; arī ierīce zemspiediena luminiscences spuldžu iededzināšanai.
- surdīne Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai.
- klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai (dzinējos, mehānismos u. tml.).
- klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai vai skaņas pārtraukšanai.
- deglis Ierīce sprāgstvielas aizdedzināšanai, sprādziena izraisīšanai.
- pulverizators Ierīce šķidruma izsmidzināšanai ar gaisa strūklu.
- smidzinātājs Ierīce, iekārta (kā) smidzināšanai.
- noņēmējs Ierīce, iekārta, detaļa (kā) noņemšanai, mazināšanai, likvidēšanai.
- čoks Ierīce, ka paredzēta gaisa padeves karburatorā samazināšanai.
- šķūre Ierīce, mehānisms, arī rīks, piem., sniega tīrīšanai, zemes virskārtas līdzināšanai, pārvietošanai bīdot, stumjot.
- moku kambaris ieslodzījuma un spīdzināšanas telpa.
- pratība Indivīdam piemītoša prasme (kādā jomā), izpratne (par ko), spēja izmantot, piemēram, informāciju, zināšanas.
- kompresija Informācijas fiziskā apjoma samazināšana.
- gara gaisma izglītība, zināšanas.
- garagaisma Izglītība, zināšanas.
- izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
- augt Izkopt savas spējas, talantu, paplašināt zināšanas; pilnveidoties.
- kohēzija Izlīdzināšana, attīstības līmeņa vienādošana (dažādām teritoriālām vienībām).
- izziņa Izpētīšana, izzināšana; faktu, datu apkopojums.
- jēga Izpratne, zināšanas.
- parfimērija Izstrādājumi, ko lieto (kā) aromatizēšanai vai atsvaidzināšanai (piem., smaržas, odekoloni, losjoni, dezodoranti).
- junga Jaunsargs, kas apgūst pamatzināšanas jūrniecībā.
- stiprā puse jautājums, darbības nozare, joma, kurā labi orientējas, kurā ir labas zināšanas, prasme.
- vājā vieta jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
- vājā puse jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
- vājais punkts jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
- degkamera Kamera, kur notiek degvielas sadedzināšana.
- reparācija Karā nodarīto zaudējumu atlīdzināšana uzvarētājvalstij.
- svēpētā keramika keramikas izstrādājumi, kas tiek apdedzināti ar malku kurināmos cepļos un pēc apdedzināšanas netiek glazēti.
- melnā keramika keramikas izstrādājumi, kas tiek apdedzināti ar malku kurināmos cepļos un pēc apdedzināšanas netiek glazēti.
- kodolatbruņošanās Kodolieroču krājumu samazināšana vai pilnīga likvidēšana.
- mentorings Konsultatīva sadarbība starp mentoru un viņa pieredzes pārņēmēju; darbaudzināšana.
- moceklis Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ.
- ķieģeļceplis Ķieģeļu apdedzināšanas krāsns; ķieģeļnīca.
- reducēšana Ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpes samazināšana ķīmiskā reakcijā.
- ecēšas Lauksaimniecības darba rīks augsnes virskārtas irdināšanai, sēklas iestrādāšanai, tīruma virsmas līdzināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
- šasija Lidmašīnas daļa – balstu sistēma, ko izmanto stāvēšanai, lidmašīnas pārvietošanai pa zemi, ieskrējienam pirms pacelšanās, bremzēšanai pēc nosēšanās, kā arī trieciena samazināšanai nosēžoties.
- miniaturizācija Lieluma, apjoma samazināšana, pamazināšana.
- kompetence Lietpratība, plašas zināšanas, izpratne kādā jomā, jautājumā u. tml.
- prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti (parasti pedagogu vadībā) nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un darba prasmi.
- dabas mācība mācību priekšmets, kas sniedz zināšanas par dabas parādībām un to likumsakarībām.
- sākumskola Mācību un audzināšanas iestāde zemākās (1.–4. klase) izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- pedagoģija Mācīšana, audzināšana.
- izglītība Mācīšanas un audzināšanas process.
- skolotājs Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā).
- iemācīt Mācot panākt, ka iegūst (zināšanas, prasmi, paradumus u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kāds) iegūst (zināšanas, prasmi, paradumus u. tml.).
- iemācīties Mācoties iegūt (zināšanas, prasmi, paradumus u. tml.).
- papildināt Mācoties, strādājot, iegūstot pieredzi, paplašināt, pilnveidot (savas zināšanas, prasmi).
- greiders Mašīna ar priekšā uzkarinātu lielu plāksni jeb lāpstu (ceļu līdzināšanai, sniega tīrīšanai u. tml.).
- inventarizācija Materiālo vērtību un naudas līdzekļu faktiskā stāvokļa pārbaude un salīdzināšana ar grāmatvedības datiem un citiem dokumentiem.
- lāpsta Mehānismu sastāvdaļa – metāla plātne (kā) maisīšanai, līdzināšanai u. tml.
- komparators Mēraparāts mērījamā fizikālā lieluma salīdzināšanai ar etalonu.
- eksekūcija Miesassoda vai nāvessoda izpildīšana; arī spīdzināšana.
- mocības Mokas, ciešanas; arī spīdzināšana.
- glabāt sveci zem pūra neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
- turēt sveci zem pūra neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
- ragaviņas Nelielas, ar rokām velkamas ragavas, kas paredzētas bērnu vizināšanai, nobraukšanai no kalna, arī nelielu kravu vešanai.
- ignorance Nezināšana; aprobežotība.
- izpletnis No viegla, izturīga auduma darināta kupolveidīga ierīce krišanas ātruma, arī lidmašīnas, sporta automobiļa u. tml. bremzēšanas ceļa samazināšanai.
- paņemt līdzi kapā nomirt, neizpaužot kādas zināšanas u. tml.
- uzķerties Nonākt kļūmīgā situācijā aiz lētticības, nezināšanas u. tml.
- kodollādiņš Noteikts kodolsprāgstvielas daudzums, kā arī ierīce tās uzspridzināšanai.
- pārbaudīt Novērtēt (piem., mācību procesā iegūtās zināšanas, prasmes).
- mīnēt Novietojot mīnas, gatavot uzspridzināšanai (ko).
- terorisms Noziedzīga darbība – plānota vardarbība (piem., spridzināšana, slepkavības, lidmašīnu un cilvēku nolaupīšana, ķīlnieku sagrābšana), ko lieto kā politiskās ietekmēšanas līdzekli.
- nodarbība Organizēts pasākums, kurā var iegūt (kādas) zināšanas, praktiskas iemaņas.
- korsete Ortopēdiska ierīce mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas mazināšanai.
- izstudēt Pabeidzot studijas, iegūt zināšanas (kādā zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozarē).
- nostiprināt Padarīt (piem., zināšanas) noturīgas, stabilas.
- ābece Pamatzināšanas, elementārie pamatjautājumi (kādā nozarē).
- sagatavot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas, attīstās vajadzīgās īpašības, zināšanas, spējas u. tml.
- specializēt Panākt, ka (kāds) iegūst speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes (kādā darbības nozarē).
- atjaunināt Panākt, ka atjaunojas (piem., agrākās zināšanas).
- iegūt Panākt, ka rodas zināšanas, iemaņas u. tml.
- papildināties Papildināt savas zināšanas, prasmi u. tml.
- pārgudrs Par daudz gudrs, pārlieku gudrs; tāds, kas mēdz demonstrēt, savu gudrību, zināšanas.
- diskonts Parādzīmes (vekseļa) nominālās vērtības samazināšanas procents, kas atkarīgs no tā, cik maz laika atlicis līdz termiņam (nesamaksātas parādzīmes pirkšanas gadījumā).
- etalons Paraugs salīdzināšanai.
- kolokvijs Pārbaudes forma – mācībspēka pārrunas ar studentiem, lai noskaidrotu viņu zināšanas.
- pārklaušināt Pārbaudīt (bērnus), lai novērtētu (viņu) mājmācībā iegūtās zināšanas.
- eksaminēt Pārbaudīt (kā zināšanas, prasmi).
- mācīties Pārņemt zināšanas, iemaņas.
- sacensība Pasākums (piem., kādā ražošanas nozarē, mācību priekšmetā, nodarbē), kura mērķis ir dalībnieku spēju pārbaude un salīdzināšana.
- sacīkstes Pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana; sacensības.
- sacensība Pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana.
- reizinājums Paveikta darbība, rezultāts --> reizināt; skaitlis, kas rodas reizināšanas rezultātā.
- audzinātājs Pedagogs, kas (mācību iestādē) veic īpašus audzināšanas pienākumus; tas, kas audzina.
- multiplikators Pedagogs, kas iegūtās zināšanas, paņēmienus, metodes izplata tālāk citiem skolotājiem; skolotāju tālākizglītotājs.
- pedagogs Persona, kas ir ieguvusi pedagoģisko izglītību un ir sagatavota mācīšanas un audzināšanas darbam izglītības iestādē; pedagoģijas speciālists, skolotājs, audzinātājs.
- klaudzeklis Pie ārdurvīm vai vārtiem piekārts neliels (parasti metāla) priekšmets pieklaudzināšanai.
- šļūce Piekabināms vai uzkarināms lauksaimniecības rīkslauka virsmas līdzināšanai, augsnes virskārtas drupināšanai.
- ielaist Pieļaut, ka (kādam) rodas nevēlamas īpašības (vai nenostiprinās vēlamās īpašības, zināšanas u. tml.).
- sasniegt Pilnveidojot savas spējas, zināšanas u. tml., iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi).
- mazbērnu novietne Pirmsskolas audzināšanas iestāde bērniem.
- dzīves gudrība praktiskajā dzīvē iegūta pieredze, zināšanas.
- mācītprasme Prasme mācīt, sniegt zināšanas, praktiskas iemaņas u. tml.
- mācēt Prast (ko darīt), būt apguvušam (piem., zināšanas, iemaņas).
- spilvens Priekšmets, kas izmantojams, piem., trieciena iedarbības mazināšanai.
- mācība Process, kurā cilvēks gūst noteikta veida zināšanas vai praktiskas iemaņas.
- gūt Rast (zināšanas, pieredzi).
- izzināmība Reālās īstenības izzināšanas iespējamība.
- reizrēķins Reizināšanas tabula.
- vienreizviens Reizināšanas tabula.
- veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai; ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements.
- krāsns Rūpnieciska iekārta (kā) apdedzināšanai, kausēšanai vai karsēšanai.
- nacionālais ienākums sabiedrības kopprodukta daļa, kas paliek pāri pēc ražošanas procesā izlietoto ražošanas līdzekļu atlīdzināšanas.
- treniņsacensības Sacensības, kuru mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana.
- profesionāls Saistīts ar profesiju, tās iegūšanu; tāds, kurā izpaužas ar attiecīgo profesiju gūtās zināšanas, prasme.
- jukas Sajukums, juceklis (piem., nezināšanas, pārpratuma dēļ).
- staigājoša enciklopēdija saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
- dzīva enciklopēdija saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
- iekšā ir, bet ārā nenāk saka, ja kāds nespēj parādīt savas zināšanas, izteikt savas domas.
- nodegums Samazinājums (vielai, priekšmetam), kas rodas apdedzināšanas, kausēšanas procesā.
- redukcija Samazināšana, samazināšanās vai samazinājums (līdz noteiktai skaitliskai vērtībai).
- propagandēt Sistemātiski izplatīt, izskaidrot un pamatot (uzskatus, idejas, zināšanas) nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus.
- strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku audzināšanas vai mācību nolūkā darboties (piem., ar kādu kolektīvu).
- pretsvars Smagums spēku izlīdzināšanai (mehānismos, ierīcēs u. tml.); smagums (kā) līdzsvarošanai, stabilitātes nodrošināšanai.
- mācīt Sniegt (kādam) zināšanas, informāciju vai praktiskas iemaņas; panākt, ka (kāds) apgūst (ko).
- moku sols solam līdzīgs veidojums, kas ir paredzēts spīdzināšanai.
- ceplis Speciāla krāsns (piem., māla izstrādājumu) apdedzināšanai.
- eksperts Speciālists, kam ir īpašas zināšanas kādā jomā.
- deģis Speciālists, kura pārziņā ir (ap)dedzināšanas procesa pārraudzība.
- profesija Specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un iemaņas un kas ir eksistences līdzekļu iegūšanas pamats; amats, arods.
- zinātkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme izzināt (ko), iegūt zināšanas.
- skaidrība Stāvoklis, kad viss ir saprotams, zināms, kad nav nezināšanas, neizpratnes (par ko).
- glazūra Stiklveida kārta, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā; vāpe.
- vāpe Stiklveida masa, ar ko apdedzināšanas procesā pārklāj keramikas izstrādājumus; glazūra (1).
- spartiskā audzināšana Stingra audzināšana, kas veido izturību, spēju pārciest grūtības.
- trankvilizatora šautene šautene, no kuras tiek izšauta īpaša šautriņa ar trankvilizatoru un kas paredzēta dzīvnieku iemidzināšanai uz noteiktu laiku.
- gudrs Tāds (cilvēks), kam ir attīstīts prāts, plašas zināšanas, liela pieredze; tāds, kas ātri uztver, saprot, iegaumē; arī attapīgs.
- vispusīgs Tāds (cilvēks), kam ir plašas, daudzpusīgas zināšanas, intereses; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- erudīts Tāds, kam ir dziļas, vispusīgas zināšanas.
- skolots Tāds, kam ir izglītība, zināšanas, prasmes; arī mācīts.
- stiprs Tāds, kam ir labas zināšanas, arī prasme, pieredze (kādā nozarē).
- lietpratīgs Tāds, kam ir labas zināšanas, izpratne (par kādu nozari, jautājumu), prasme (kādā darbā).
- rūdīts Tāds, kam ir liela pieredze (kādā jomā), praksē pārbaudītas zināšanas.
- mazkompetents Tāds, kam ir nepietiekamas zināšanas; tāds, kam trūkst kompetences.
- ziņkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.; tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2); ziņkārīgs.
- zinātkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme izzināt (ko), iegūt zināšanas.
- zinīgs Tāds, kam ir, parasti lielas, zināšanas (2); tāds, kas labi orientējas kādā nozarē, jomā.
- zinošs Tāds, kam ir, parasti lielas, zināšanas; tāds, kas ir ļoti kompetents, labi orientējas kādā nozarē.
- vieds Tāds, kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze; arī gudrs (1).
- vispārizglītojošs Tāds, kas dod vispārīgo izglītību, vispārīgās zināšanas, nevis (speciālo) izglītību, speciālās zināšanas.
- mācīts Tāds, kas ir gājis skolā un ir ieguvis zināšanas; izglītots, skolots.
- izglītots Tāds, kas ir ieguvis izglītību, plašas zināšanas.
- smidzināms Tāds, kas ir paredzēts smidzināšanai (par vielu).
- gudrs Tāds, kas liecina par attīstītu prātu, plašām zināšanām, pieredzi; tāds, kura saturā ietvertas dziļas zināšanas, pieredze u. tml.
- nekulturāls Tāds, kurā izpaužas uzvedības normu, audzināšanas trūkums.
- pilnvērtīgs Tāds, kura personības īpašības, darba prasme, zināšanas pilnīgi atbilst noteiktām sabiedrības prasībām, arī sabiedrības ideālam.
- smalks Tāds, kura veikšanai nepieciešama izcila prasme, zināšanas, arī talants; tāds, kas ir sarežģīts, augsti kvalificēts.
- kvalificēts Tāds, kura veikšanai nepieciešama noteikta kvalifikācija (1), zināšanas, prasme; tāds, kam ir augsta kvalitāte.
- bagāža Tas, ko cilvēks ir uzkrājis, uzņēmis sevī (piem., zināšanas, emocijas).
- folklora Tautas tradicionālās zināšanas, paražas un mākslinieciskā daiļrade, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi; tautas mutvārdu daiļrade.
- jurisprudence Tiesību zinātne; zināšanas par tiesību normām, to praktisko lietošanu.
- rezidents Topošais ārsts, kas pēc augstskolas beigšanas pieredzējuša kolēģa vadībā papildina savas zināšanas un praktisko pieredzi izraudzītajā specialitātē.
- buldozers Traktors ar priekšā uzkarinātu lielu plāksni jeb lāpstu (zemes izlīdzināšanai, pārvietošanai).
- solidols Tumšbrūna, viskoza ziede, ko izmanto berzes mazināšanai, ierīču, detaļu u. tml. konservācijai.
- bikforda aukla ūdensdroša aukla (ar lēni degošu sastāvu vidū) spridzināmo vielu, ierīču aizdedzināšanai pēc noteikta laika.
- vērtīborientācija Uzskatu, nostājas un ar to saistītās rīcības, darbības vērstība, virzība uz noteiktām vērtībām, kvalitātēm, kuru izpratnes pamatā ir zināšanas.
- lasīt Uztverot un saprotot rakstīto (tekstu), uzzināt (ko no tā), uzzināt, iegūt informāciju, zināšanas (par ko).
- mazizglītība Vājas zināšanas, izglītības trūkums.
- raukums Valdziņu, cilpiņu skaita mazināšana adījumā, tamborējumā (adot, tamborējot).
- ieguldīt Veltīt, atdot (spēkus, zināšanas u. tml. kādam mērķim).
- punkts Viena no reizināšanas zīmēm (!).
- unifikācija Vienveidošana, vienādi lietojamu objektu, procedūru u. tml. daudzveidības racionāla samazināšana.
- pamatskola Vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe (mūsdienu Latvijā no 1. līdz 9. klasei), kurā noteikta vecuma bērni iegūst pamatzināšanas un galvenās prasmes.
- grāmatu gudrība zināšanas, kas iegūtas tikai no grāmatām.
- defektoloģija Zinātne par defektīvu bērnu attīstību, viņu audzināšanas un mācīšanas problēmām.
zināšana citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV