Paplašinātā meklēšana
Meklējam sabiedrība.
Atrasts vārdos (10):
Atrasts vārdu savienojumos (13):
- akciju sabiedrība
- apdrošināšanas sabiedrība
- augstākā sabiedrība
- dārzkopības sabiedrība
- dzīvokļu īpašnieku sabiedrība
- Dzīvokļu kooperatīvā sabiedrība
- informācijas sabiedrība
- krājaizdevu sabiedrība
- patērētāju sabiedrība
- pilsoniskā sabiedrība
- sabiedrība ar ierobežotu atbildību
- sabiedrības cilvēks
- sabiedrības krējums
Atrasts skaidrojumos (182):
- akciju kontrolpakete akciju daļa, kas nepieciešama, lai noteiktu un kontrolētu akciju sabiedrības darbību.
- kontrolpakete Akciju daudzums, kas to īpašniekam nodrošina izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
- holdings Akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
- ietekmētājs Aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus.
- aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums, kas pašlaik ir sabiedrības uzmanības centrā.
- prēmija Apdrošināšanās ņēmēja kārtējā iemaksa apdrošināšanas sabiedrībai.
- vide Apkārtējo apstākļu kopums (daba, apkārtne, sabiedrība), kurā noris cilvēka dzīve.
- atstumt Ar negatīvu attieksmi, izturēšanos u. tml. nesekmēt, ierobežot, liegt (kāda) dalību sabiedrības, kolektīva dzīvē.
- augstākā sabiedrība aristokrātija; sabiedrības augstākais slānis.
- pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
- briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
- civilizācija Augsta sabiedrības attīstības pakāpe.
- aristokrātija Augstākais sabiedrības slānis, ko veido dižciltīgas izcelsmes personas.
- aviosabiedrība Aviokompānija, lidsabiedrība.
- zemessardze Brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums, kura mērķis ir iesaistīt pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā.
- reforma Būtiska pārmaiņa, pārkārtojums (kādā sabiedrības dzīves jomā).
- publika Cilvēki; sabiedrība.
- elements Cilvēks kā atsevišķs sabiedrības loceklis.
- darbinieks Cilvēks, kas (kādā sabiedriskās vai dzīves nozarēs) veic nozīmīgu, aktīvu darbu sabiedrības labā.
- pakalpiņš Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm; cilvēks, kas darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, tās ideoloģijas labā.
- individuālists Cilvēks, kas norobežojas no sabiedrības, nesadarbojas ar citiem.
- pasaule Cilvēku kopums, sabiedrība, cilvēce.
- opozīcija Cilvēku kopums, sabiedrības daļa, kas kritizē un vēršas pret valdošo varu.
- pasaule Cilvēku sabiedrība, arī tās daļa ar noteiktām raksturīgām iezīmēm (piem., kādā laikposmā).
- kurtizāne Eleganta vieglas uzvedības sieviete augstākās sabiedrības vīriešiem.
- vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
- utilitārisms Ētikas virziens, kas par pareizāko cilvēka rīcības veidu uzskata tādu, kas veicina iespējami lielākas sabiedrības daļas labklājību, laimīgumu.
- cilts Etniskas kopības un sabiedrības organizācijas forma pirmatnējās kopienas iekārtā.
- sensācija Fakts, notikums u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību izpelnījies īpašu sabiedrības ievērību, izraisījis sevišķu interesi.
- aizliegtā literatūra grāmatas, brošūras u. tml., kas (parasti politisku iemeslu dēļ) ir izņemtas no aprites un sabiedrībai nav pieejamas.
- triumfēt Gūt izcilus panākumus, izcilu uzvaru; gūt pozitīvu sabiedrības attieksmi, arī godu, ko rada šāds panākums, uzvara.
- bezstils Ģērbšanās īpatnību kopums, kas neatbilst sabiedrības izpratnei par labu gaumi.
- solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
- sāga Ieildzis, pretrunīgs (kādas sabiedrībai nozīmīgas problēmas) risinājums.
- plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā u. c. jomās.
- brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
- biļetens Īss iespiests oficiāls ziņojums par kādu sabiedrībai nozīmīgu notikumu.
- zieds Izcilākā daļa (kādā sabiedrības kopumā).
- triumfs Izcils panākums, izcila uzvara; pozitīva sabiedrības attieksme, arī gods, ko rada šāds panākums, uzvara.
- ievazāt Izplatīt, ieviest (ko sabiedrībai nevēlamu, kaitīgu).
- emisijas akcijas jaunas akcijas, kuras izlaiž akciju sabiedrība sava pamatkapitāla palielināšanai.
- hipsteris Jaunatnes subkultūras pārstāvis – jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību.
- komunisms K. Marksa izstrādāta politiska un ekonomiska teorija par bezšķiru sabiedrības izveidošanu, kas balstāma uz sabiedrisko īpašumu un kurā katrs var strādāt pēc savām spējām, bet saņemt pēc viņa vajadzībām.
- uzmirdzēt Kļūt tādam, kas spēji, spilgti izceļas ar sabiedrības ievērību.
- popkultūra Komerciāla, plašu sabiedrības masu pieprasīta kultūra.
- kompānija Komerciāls uzņēmums; sabiedrība.
- patērētāju biedrība kooperatīva sabiedrība, kas nodarbojas ar preču iepirkšanu vairumtirdzniecības uzņēmumos un šo preču pārdošanu mazumtirdzniecības kooperatīvajos veikalos.
- krājaizdevu sabiedrība kredītiestāde, kas dibināta kooperatīvas sabiedrības formā un kas sniedz finanšu pakalpojumus saviem biedriem.
- uzkūdīt Kūdot (kādu, piemēram, sabiedrības daļu), izraisīt.
- postmodernisms Kultūras, ideoloģijas, politikas u. tml. virziens, kas radies kā reakcija uz modernismu un modernajām sabiedrības attīstības tendencēm.
- korporācija Liela akciju sabiedrība; saimniecisku uzņēmumu apvienība, kas darbojas kā viena juridiska persona.
- popārts Mākslas virziens, kas radās 20. gs. 50. gados, kura uzmanības centrā ir ikdienas lietas, situācijas un cilvēki un kurš orientēts uz kultūras priekšmetiem (piem., reklāmu, komiksu) ražošanu plašām sabiedrības masām; popmāksla.
- mērķēt Mērķtiecīgi vērst, virzīt savu darbību (uz kādu noteiktu sabiedrības grupu).
- negācija Negatīva parādība (indivīda vai sabiedrības dzīvē).
- purvājs Negatīvu apstākļu kopums (cilvēka, sabiedrības dzīvē).
- purvs Negatīvu apstākļu kopums (cilvēka, sabiedrības dzīvē).
- humoreska Neliels sacerējums prozā vai dzejā, kurā autors labsirdīgi pazobojas par sabiedrības dzīves parādībām vai cilvēka rakstura īpašībām.
- utopija Nepamatots, fantāzijā radīts ideālas sabiedrības iztēlojums.
- izstumt Nepieņemt (kur), izraidīt (no kādas vides, sabiedrības).
- parvēnijs No zemākiem sabiedrības slāņiem cēlies cilvēks, kas ir kļuvis bagāts, ietekmīgs vai slavens.
- palaist tautās Nodot sabiedrības vērtējumam.
- lumpenizācija Nonākšana zemākajā sabiedrības slānī.
- kasta Noslēgta, norobežota sabiedrības grupa (Indijā), ko vieno kopēja izcelšanās un sociālais stāvoklis.
- gals Noteikta sabiedrības daļa, cilvēku grupa, kas sociālajā hierarhijā ieņem vai nu augstāko vai zemāko vietu.
- padarīt nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piem., noziedznieku).
- aizmēzt Novērst, likvidēt (ko negatīvu sabiedrības dzīvē).
- kvalificēts noziegums noziegums, kam ir likumā noteiktas pazīmes, kuras to raksturo par sabiedrībai sevišķi bīstamu.
- komunistiskā sestdienas talka obligāts bezmaksas papildu darbs sabiedrības labā (kādā no aprīļa sestdienām).
- aviokompānija Organizācija, uzņēmums, kas veic regulārus gaisa pārvadājumus vienā vai vairākos maršrutos; aviosabiedrība, lidsabiedrība.
- pasākums Organizēts darbību, norišu kopums ar noteiktu programmu, kurā tiek iesaistīta plašāka sabiedrība; sarīkojums.
- civilizēt Paaugstināt (sabiedrības) attīstības, kultūras līmeni.
- noplūdināt Padarīt zināmu (ko) plašākai sabiedrībai.
- verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
- atšķelties Pārtraukt sakarus, saistību (ar kādu sabiedrības grupu).
- pāraugt Pārveidoties, kļūt citādam, labākam, sabiedrībai derīgākam.
- sekularizācija Pasaulīgo, materiālistisko uzskatu nostiprināšanās; sabiedrības, konkrētu tās jomu un grupu attālināšanās no reliģijas.
- būt Pastāvēt (par ģimenes vai sabiedrības locekli attiecībā pret citu šīs ģimenes vai sabiedrības locekli).
- katastrofa Pēkšņa, postoša pārmaiņa, notikums ar smagām sekām (parasti sabiedrības vai cilvēka dzīvē).
- vēsturiska personība personība, kura tiek augstu vērtēta par nopelniem sabiedrības labā arī nākamajās paaudzēs.
- prasts Piederīgs pie kāda zemāka sabiedrības slāņa; arī mazturīgs, nabadzīgs.
- buržuā Pilsētnieks; sabiedrības vidējiem, mantīgiem slāņiem piederoša persona.
- pieteikt sevi pirmo reizi atklāt sabiedrībai savu personību, apliecināt savas spējas, talantu.
- tikumības policija policijas nodaļa, kuras uzdevums ir sekmēt sabiedrības tikumību (piem., ierobežojot prostitūciju, cīnoties pret sutenerismu, pedofiliju).
- valsts Politiska organizācija, ar kuru tiek realizēta sabiedrības vadīšana, pastāvošās iekārtas saglabāšana; zeme, teritorija, kurā pastāv šāda organizācija.
- marksisms Politiska un ekonomiska teorija, kas paredz kapitālisma iekārtas gāšanu, valsts kontroli pār ražošanas līdzekļiem un bezšķiru sabiedrības izveidošanu nākotnē.
- reformisms Politiskās domas virziens, kas par sabiedrības attīstības ceļu atzīst reformas un noliedz apvērsumus; attiecīga politiskā darbība.
- kaitniecība Pret valsts un sabiedrības interesēm vērsta ļaunprātīga, pēc likuma sodāma darbība vai bezdarbība.
- demokrātija Princips, kas nodrošina sabiedrības, kolektīva locekļiem vienādas tiesības un iespējas.
- manifestācija Publisks masveida gājiens, mītiņš; masveidīga uzstāšanās, kas pauž plašas sabiedrības noskaņojumu.
- revolūcija Radikālas, straujas un būtiskas izmaiņas (sabiedrības dzīvē, kādā nozarē u. tml.).
- socioloģizēt Radīt (kam) sociālu raksturu; ciešāk saistīt (ko) ar sabiedrības dzīvi.
- vēstures avoti rakstītie dokumenti un lietiskie priekšmeti, kas atspoguļo sabiedrības pagātni.
- buržuāziskā revolūcija revolūcija, kuras galvenais virzītājspēks ir sabiedrības vidējais slānis.
- Dzīvokļu kooperatīvā sabiedrība sabiedrība (izplatīta 20. gs. 80. gados), kurā iedzīvotāji iestājās, lai par attiecīgu samaksu varētu saņemt dzīvokli.
- pilsoniskā sabiedrība sabiedrība ar demokrātisku valsts pārvaldi un kurā visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā.
- dzīvokļu īpašnieku sabiedrība sabiedrība, kas tiek reģistrēta namīpašuma (parasti privatizētu daudzdzīvokļu ēkas) pārvaldīšanai, kā arī līgumu slēgšanai ar uzņēmumiem, kuri nodrošina ēku ar komunāliem pakalpojumiem.
- patērētāju sabiedrība sabiedrība, kurā dominē preču pirkšanas un patērēšanas kults.
- informācijas sabiedrība sabiedrība, kurai ir pieejama visdažādākā veida informācija.
- vispārība Sabiedrība, sabiedrības aprindas, parasti plašas.
- atklātība Sabiedrība; apstākļi, kuros kas var kļūt zināms, pieejams sabiedrībai.
- starpslānis Sabiedrības daļa, kas atšķiras citu sabiedrības daļu, šķiru vidū ar savu stāvokli, rīcību, uzskatiem u. tml.
- ekonomiskā bāze sabiedrības ekonomiskā iekārta zināmā tās attīstības posmā; ražošanas attiecību kopums.
- nacionālais ienākums sabiedrības kopprodukta daļa, kas paliek pāri pēc ražošanas procesā izlietoto ražošanas līdzekļu atlīdzināšanas.
- statūtu fonds sabiedrības nauda u. c. mantiskās vērtības, kas nepieciešamas sabiedrības darbības sākšanai un turpmākajai darbībai.
- smalkās aprindas sabiedrības vai kādas daļas izcilākie pārstāvji, augstākais, ietekmīgākais slānis; elite.
- sabiedriskā doma sabiedrības vai tās daļas uzskatu kopums, kurā izpaužas attieksme pret notikumiem, sabiedrības grupām, indivīdiem u. tml.
- politika Sabiedriskās darbības nozare, kas ietver līdzdalību sabiedrības un valsts vadīšanā un valsts lietu kārtošanā; attiecības starp dažādiem sabiedrības slāņiem, dažādām tautām un valstīm.
- formācija Sabiedriskās iekārtas veids; sabiedrības organizācijas forma.
- komercsabiedrība Saimniecisks uzņēmums komercdarbības veikšanai; uzņēmējsabiedrība.
- sociālpolitisks Saistīts ar sabiedrības politisko dzīvi, tai raksturīgs.
- sociālvēsturisks Saistīts ar sabiedrības šķiru, sociālo grupu, to pārstāvju dzīvi, attiecībām noteiktos vēsturiskos apstākļos.
- mežonīgais kapitālisms saka par kapitāla uzkrāšanas sākumposmu, kam raksturīga nerēķināšanās ar ētikas normām, sabiedrības interesēm.
- laikmets Samērā ilgs laika posms ar tam raksturīgiem notikumiem, parādībām, norisēm sabiedrības attīstībā.
- egoisms Savu personisko interešu izcelšana pāri citu cilvēku un sabiedrības interesēm; patmīlība.
- aiz kulisēm slepeni, plašākai sabiedrībai nezinot.
- noziedzība Sociāla parādība, ko izraisa kādas sabiedrības daļas nevēlēšanās vai nespēja dzīvot saskaņā ar sabiedrībā pieņemtiem likumiem un ko raksturo noziegumu skaits, struktūra, dinamika u. tml.
- sociāldemokrātisms Sociāldemokrātijas ideoloģija un darbība sociālistiskas sabiedrības pakāpeniskai izveidošanai; šādi izveidota sociālistiskā iekārta.
- civilstāvoklis Stāvoklis civilo attiecību ziņā, kādā atrodas ikviens sabiedrības loceklis.
- atstumtība Stāvoklis, kad (kāda) dalība sabiedrības, kolektīva dzīvē ir ierobežota, liegta.
- grāmatas atvēršanas svētki svinīga sabiedrības iepazīstināšana ar jauniznākušu grāmatu.
- laiks Šāds posms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (sabiedrības dzīvē).
- bezšķiru Tāda (sabiedrība, iekārta), kurā (pēc padomju ideoloģijas) nav šķiru.
- divkopienu Tāda (sabiedrība, valsts), kurā eksistē divas pēc etniskā principa norobežotas iedzīvotāju kopienas.
- trīskopienu Tāda (sabiedrība, valsts), kurā eksistē trīs pēc etniskā principa norobežotas iedzīvotāju kopienas.
- iecienīts Tāds (cilvēks), kas iemantojis cieņu, guvis piekrišanu plašā (vai kādā) sabiedrības daļā.
- saulains Tāds, kam ir raksturīga laime, harmonija (par laikposmu cilvēka, sabiedrības dzīvē); gaišs (4).
- pašaizliedzīgs Tāds, kas atsakās no savām personiskajām prasībām vai ierobežo tās citu cilvēku vai sabiedrības labā.
- primitīvs Tāds, kas attiecas uz agrīnām cilvēku sabiedrības attīstības stadijām; pirmatnējs (1).
- iecienīts Tāds, kas gūst popularitāti, piekrišanu plašā (vai kādā) sabiedrības daļā; tāds, kam izvēlē dod priekšroku.
- vitāls Tāds, kas ir būtisks dzīvei, sabiedrībai, tās pastāvēšanai.
- prestižs Tāds, kas ir dārgs, augstvērtīgs, sabiedrībā atzīts; tāds, kas sabiedrībai liecina par labklājību, augstu dzīves kvalitāti, panākumiem u. tml.
- respektabls Tāds, kas ir ieguvis sabiedrības cieņu, atzinību; tāds, kas tiek augstu vērtēts.
- lepns Tāds, kas ir labi, arī grezni ģērbies; turīgs; tāds, kas nāk no augstākajiem sabiedrības slāņiem.
- elitārs Tāds, kas ir pieejams, saprotams tikai sabiedrības elitei; izsmalcināts.
- smags Tāds, kas ir sabiedrībai ļoti bīstams (par cilvēku, viņa veikto darbību, rīcību).
- nesabiedrisks Tāds, kas izvairās no sabiedrības, svešiem cilvēkiem, ir noslēgts sevī.
- nepiederīgs Tāds, kas nav piederīgs (piem., kādai sabiedrībai, kolektīvam); svešs.
- elitārs Tāds, kas pieder pie sabiedrības elites, saistīts ar to.
- atklāts Tāds, kas pieejams plašākai sabiedrībai (pretstats: slēgts); publisks.
- savtīgs Tāds, kas savas personiskās, parasti materiālās, intereses izvirza augstāk par citu cilvēku un sabiedrības interesēm.
- progresīvs Tāds, kas sekmē sabiedrības, tās norišu attīstību.
- pilnvērtīgs Tāds, kura personības īpašības, darba prasme, zināšanas pilnīgi atbilst noteiktām sabiedrības prasībām, arī sabiedrības ideālam.
- pārijs Tas, kam ir zemāks statuss nekā pārējiem; no kāda kopuma, sabiedrības izstumtais.
- labums Tas, kas apmierina noteiktas cilvēka (materiālās vai garīgās) vajadzības, atbilst cilvēka, sabiedrības interesēm, centieniem.
- paradums Tas, kas ir ierasts (piem., tautai, sabiedrībai); tradīcija.
- sektantisms Tas, kas ir raksturīgs sektām – noslēgšanās no pārējās sabiedrības, pilnīga pakļaušanās līderu prasībām, viņu norunu bezierunu izpilde.
- aizkulises Tas, kas plašākai sabiedrībai paliek slēpts, nezināms.
- tehnicisms Tehnikas, tās principu, paņēmienu plašs, arī pārmērīgs izmantojums cilvēku, sabiedrības darbībā.
- telesabiedrība Televīzijas sabiedrība; telekompānija.
- tehnokrātija Teorija par to, ka vispārēja sabiedrības labklājība sasniedzama, balstoties uz industriālu apvērsumu, tehnoloģiju attīstību.
- determinisms Teorija, mācība, ka dabas un sabiedrības parādības ir likumsakarīgi un cēloniski saistītas.
- saņemt Tikt pakļautam (piem., kāda cilvēka, sabiedrības morālai iedarbībai), izjust (kāda cilvēka, sabiedrības) attieksmi.
- celties Uzlaboties (par parādībām sabiedrības dzīvē).
- raidsabiedrība Uzņēmējsabiedrība, kas nodarbojas ar radio un/vai televīzijas programmu sagatavošanu un pārraidīšanu; raidorganizācija.
- statūtkapitāls Uzņēmuma, akciju sabiedrības vai citas organizācijas statūtos vai dibināšanas līgumā paredzētā darbības uzsākšanas kapitāla summa.
- raidorganizācija Uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas nodarbojas ar radio un/vai televīzijas programmu sagatavošanu un pārraidīšanu; raidsabiedrība.
- lidsabiedrība Uzņēmums, kas nodrošina regulāru gaisa satiksmi vienā vai vairākos maršrutos un apkalpo tajos braucošos pasažierus; aviosabiedrība.
- kopsabiedrība Uzņēmums, sabiedrība, ko organizē ar vairāku vai daudzu valstu, uzņēmumu, organizāciju u. tml. līdzekļiem.
- dārzkopības sabiedrība uzņēmumu, iestāžu u. tml. darbinieku apvienība, kas izveidota, lai nodarbotos ar dārzkopību sabiedrības biedriem iedalītā teritorijā.
- individuālisms Uzskats, kas atzīst indivīda autonomiju un rīcības brīvību, viņa tiesību pārākumu pār sabiedrības interesēm.
- uzdarboties Vairākkārt veikt (parasti kādā vietā ko sabiedrībai kaitējošu, arī noziedzīgu).
- sociolekts Valodas paveids, kas raksturīgs noteiktam sabiedrības slānim vai sociālai grupai; sociālais dialekts.
- sociālais dialekts valodas paveids, kas raksturīgs noteiktam sabiedrības slānim vai sociālai grupai; sociolekts.
- plutokrātija Valsts iekārta, kurā vara pieder visbagātākajam sabiedrības slānim.
- institūcija Valsts iestāde vai sabiedriska organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedrības dzīves jomā, piem., likumdošanā, tiesu darbā; struktūrvienība.
- tautvaldība Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi.
- totalitārisms Valsts pārvaldes sistēma, kam raksturīga vienas politiskās partijas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju; attiecīgā ideoloģijas forma.
- iekšpolitika Valsts politika, kas saistīta ar valsts iekšējām lietām (piem., attieksmēm starp sabiedrības grupām valstī).
- ievest Vedot sev līdzi (kādu), padarīt zināmu (kādai sabiedrībai, sabiedrības daļai).
- celt Veidot, organizēt (sabiedrības dzīvē).
- zinātne Vēsturiski izveidojies sistēmisku teorētisko zināšanu kopums, kas aptver dabas, sabiedrības un domāšanas attīstības likumus un to izmantošanas metodes.
- rūpniecība Viena no tautsaimniecības nozarēm, kurā iegūst un pārstrādā materiālās vērtības, lai ražotu sabiedrībai nepieciešamas preces.
- kā cietumā vienatnē, bez sabiedrības.
- perēklis Vieta, kur koncentrējušies sabiedrībai kaitīgi cilvēku grupējumi un no kurienes izplatās šādu grupējumu ietekme; vieta, no kuras izplatās kas nevēlams.
- plutokrātija Visbagātākā sabiedrības slāņa pārstāvju kopums; plutokrāti.
- ģeogrāfija Zinātne par Zemi un parādībām, kas saistītas ar Zemes virsmu un atmosfēru, tur atrodamajiem augiem un dzīvniekiem, kā arī cilvēkiem, to izvietojumu un sabiedrības attīstības īpatnībām dažādās zemeslodes vietās.
- socioloģija Zinātne, kas pētī likumsakarības, saskaņā ar kurām attīstās un funkcionē sabiedrība un tās sastāvdaļas.
- arheoloģija Zinātne, kas pētī sabiedrības vēsturi pēc lietiskiem vēstures avotiem, kurus iegūst arheoloģiskos izrakumos.
- scientisms Zinātnes lomas absolutizācija sabiedrības garīgajā dzīvē.
- sociālantropoloģija Zinātnes nozare, kas pēta dažādas kultūras un sabiedrības sistēmas salīdzinošā aspektā.
- statistika Zinātnes nozare, kas pētī cilvēku sabiedrības, dabas parādību u. tml. kvantitatīvās pārmaiņas.
- tiesību zinātne zinātnes nozare, kas pētī tiesības, sabiedrības politisko sistēmu un valsts tiesiskās formas.
sabiedrība citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV