Paplašinātā meklēšana
Meklējam paklau.
Atrasts vārdos (6):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (51):
- iebarot Ar barību pielabināt, padarīt drošu, paklausīgu (dzīvnieku).
- ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, paklausīgu (dzīvnieku).
- labināt Ar laipnību, labvēlību censties panākt, ka (kas) paklausa, nepretojas.
- sabuntoties Atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
- dancot pēc kāda stabules bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam.
- klausīt Būt paklausīgam.
- sliet ragus pretī būt stūrgalvīgam, nepaklausīgam.
- marionete Cilvēks (parasti politikā), kas paklausīgi izpilda citu gribu, norādījumus.
- svēts Cilvēks, kas dzīvojis īpašu Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
- nerātns Draiskulīgs, nepaklausīgs (par dzīvniekiem).
- sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
- sadumpoties Izpaust savu neapmierinātību, atteikties paklausīt (kādam), pakļauties (kam).
- niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
- iejāde Jāšanas sporta disciplīna – vingrinājumu kopums, ar kuru zirgam ietrenē pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
- saklaigāt Klaigājot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- saklauvēt Klauvējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- iecirsties Kļūt nepaklausīgam (par dzīvnieku).
- saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu).
- izlaist Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nepaklausīgs, nevīžīgs, arī bezkaunīgs.
- sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
- sakliegt Ļoti skaļā balsī saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- draņķis Nelietīgs cilvēks; slikts, nepaklausīgs mājdzīvnieks.
- nešpetnis Nepaklausīgs, nepakļāvīgs cilvēks vai dzīvnieks; palaidnis.
- neklausīgs Nepaklausīgs.
- saturēt grožos noturēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
- klēpja sunītis Padevīgs, verdziski paklausīgs cilvēks (parasti sievietei padevīgs, paklausīgs vīrietis).
- apklausīties Pajautāt (vairākiem, vairākās vietās); paklausīties, ko citi runā, saka (par ko).
- rātns paklausīgs, kārtīgs; tāds, kas nedara palaidnības, izturas mierīgi, klusu (parasti par bērnu).
- rāms kā jēriņš paklausīgs, padevīgs, lēnīgs.
- klausīgs paklausīgs.
- valdīt Panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veidā.
- noturēt grožos panākt pilnīgu paklausību; stingri valdīt (pār kādu).
- sadumpot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izpauž savu neapmierinātību, atsakās paklausīt (kādam).
- novaldīt Panākt, ka (cilvēks) paklausa, izturas disciplinēti; savaldīt.
- paņemt savā varā Panākt, ka pakļaujas, paklausa.
- paimeitiņa Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete.
- paipuisītis Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs zēns, jaunietis.
- saliekt ragā piespiest būt paklausīgam, padevīgam.
- resna galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- kā jērs saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt, ko grib.
- kā jēriņš saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt, ko grib.
- turēt (ko) (savās) rokās savaldīt (ko), turēt (ko) paklausībā; vadīt (ko).
- svēts Tāds, kas dzīvojis īpaši Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
- godīgs Tāds, kas ir pieklājīgs, kārtīgs; paklausīgs.
- niķīgs Tāds, kas izturas kaprīzi, untumaini, ir nepaklausīgs.
- lēnīgs Tāds, kas izturas miermīlīgi, paklausīgi; tāds, kas nav nikns (par dzīvniekiem).
- niķīgs Tāds, kas nepakļaujas cilvēka prasībām, nav paklausīgs (par dzīvniekiem).
- padevīgs Tāds, kas paklausa bez pretestības, arī pazemīgi.
- turēt grožos turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
- turēt rāmjos turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
- saūjināt Ūjinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
Atrasts piemēros (86):
- motors ..paklausījās manu motoru un neņēma pretī [karadienestā].
- atsviest "paklausies, vakar tā gadījās, nejauši..." Ģedimins mēģināja paskaidrot.. – "Taisnība, tīšām jau tu nekad nepiedzeries," Vizbule atsvieda.
- absolūts Absolūta paklausība.
- tupēt Agrāk skolēniem par nepaklausību lika tupēt uz zirņiem.
- aizsēdināt Aizsēdināt nepaklausīgo skolnieku pēdējā solā.
- puika Apķērīgs, paklausīgs puika.
- savaldīt Ar matu sprādzi viņa ātri savalda savas nepaklausīgās cirtas.
- paklausīt Arkls labam arājam paklausa.
- paklausīties Ārsts paklausījās man plaušas.
- bārt Bārt bērnu par nepaklausību.
- nepaklausība Bērna nepaklausības cēloņi.
- pakļāvīgs Bērns ir pakļāvīgs un pārlieku paklausīgs.
- bezierunu Bezierunu paklausība.
- pieglaust Censties pieglaust kādu nepaklausīgu matu cirtu.
- dauzīt Dauzīt nepaklausīgo zirgu, suni.
- rudacains Gide aizlika aiz auss kādu nepaklausīgu matu cirtu un vēlreiz pārlaida rudacaino skatienu pāri visiem ceļotājiem.
- paklausīgs Govis iet paklausīgi.
- hendlers Hendlera kustībām jābūt pārliecinātām, enerģiskām, lai suns nevilcinoties paklausītu.
- iedīdīt Iedīdīt paklausību.
- iedresēt Iedresēt bērnam paklausību.
- iedunkāt Iedunkāt zēnu par nepaklausību.
- iekaustīt Iekaustīt suni par nepaklausību.
- ievicot Ievicot nepaklausīgo govi.
- cui Ikvienam sunim būtu jāiemācās saprast un paklausīt pamatkomandām "Sēdēt!", "Gulēt!", "Stāt!" un "Cui!".
- nepaklausība Izrādīt nepaklausību.
- stumdīt Jau bērnībā Jānis pieradis pie tā, ka viņu stumda un vada, un izveidojies par gļēvu un paklausīgu vīrieti.
- paklausīt Karavīram jāpaklausa priekšnieka pavēlei.
- paklausīt Koris paklausa diriģenta rokas mājienam.
- krist Krist bērniem virsū par nepaklausību.
- lamāt Lamāt bērnus par nepaklausību.
- paklausīt Lidmašīna paklausa pilota darbībām.
- mācīt Mācīt sunim paklausību.
- svētsolījums Māsas Dieva un baznīcas priekšā ir salikušas šķīstības, paklausības un nabadzības svētsolījumus.
- ietrenkt Māte ietrenc nepaklausīgo zēnu iekšā.
- vīties Mati vijās nepaklausīgās sprogās.
- nepaklausīgs Mēle kļuvusi nepaklausīga.
- paklausīgs Motorlaiva paklausīgi reaģē uz katru stūres kustību.
- nepaklausīgs Nepaklausīgi bērni.
- sacelties Nepaklausīgie mati sacēlušies gaisā.
- nepaklausīgs Nepaklausīgo autovadītāju policisti aptur.
- knauķis Nepaklausīgs knauķis.
- nepaklausīgs Nepaklausīgs suns.
- nepaklausīgs Nepaklausīgs zēns.
- bērns Niķīgs, paklausīgs, rātns bērns.
- paklau paklau, kas tur notiek!
- paklau paklau, tā nevarēs.
- paklau paklau! Laikam brauc!
- paklausīgs paklausīgi darīt, ko liek.
- paklausīgs paklausīgi piekrist.
- paklausīgs paklausīgs dēls.
- paklausīgs paklausīgs skolēns.
- paklausīgs paklausīgs suns.
- skuķēns paklausīgs, mīļš skuķēns.
- bez paklausīt bez ierunām.
- ieruna paklausīt bez ierunām.
- paklausīt paklausīt bez kavēšanās.
- mājiens paklausīt diriģenta mājienam.
- paklausīt paklausīt tēvam.
- paklausīties paklausīties laika ziņas.
- paklausīties paklausīties mūziku.
- paklausīties paklausīties stāstītājā.
- paklausīties paklausīties, vai bērni aizmiguši.
- nepaklausība Par nepaklausību vienība nosūtīta rezervē.
- sieksta Pie ieejas baznīcā bija novietotas soda ierīces – kauna stabs un soda sieksta, kas bija paredzētas nepaklausīgo zemnieku sodīšanai baznīcas priekšā.
- bosiks Puišelis ir nepaklausīgs, kaujas un palaidņojas, gatavais bosiks!
- nepaklausība Pusaudžu nepaklausība.
- sabārt Sabārt nepaklausīgos bērnus.
- saglaust Saglaust nepaklausīgo matu cekulu.
- sagrābt Sagrābt nepaklausīgo aiz apkakles.
- sarāt Sarāt bērnu par nepaklausību.
- sirdīties Sirdīties uz bērniem par nepaklausību.
- sodīt Sodīt bērnu par nepaklausību.
- nepaklausība Sodīt par nepaklausību policijai.
- uzlaist Solīt nepaklausīgajam uzlaist virsū savu suni.
- sunisks Suniska paklausība.
- paklausīt Suns paklausa un iet mājās.
- uzbrēkt Uzbrēkt nepaklausīgam pusaudzim.
- uzdrīkstēt Uzdrīkstēt nepaklausīt.
- uzrāties Uzrāties par nepaklausību.
- paklausīgs Vadītājam paklausīga mašīna.
- pakaifot Varu paklausīties mūziku, pakaifot.
- slābans Večuka kājas, ejot kalnā, ir slābanas un nepaklausīgas.
- apgrūtināt Zēns ar savu nepaklausību apgrūtināja skolotājas darbu.
- paklausīgs Zirgs paklausīgi rikšo.
- nepaklausīgs Zirgs uzvedas nepaklausīgi.
- zirģelis Zirģelis bija augumā maziņš un nepaklausīgs.
paklau citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV