Paplašinātā meklēšana
Meklējam paklau.
Atrasts vārdos (6):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (49):
- iebarot Ar barību pielabināt, padarīt drošu, paklausīgu (dzīvnieku).
- ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, paklausīgu (dzīvnieku).
- labināt Ar laipnību, labvēlību censties panākt, ka (kas) paklausa, nepretojas.
- sabuntoties Atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
- dancot pēc kāda stabules bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam.
- klausīt Būt paklausīgam.
- sliet ragus pretī būt stūrgalvīgam, nepaklausīgam.
- marionete Cilvēks (parasti politikā), kas paklausīgi izpilda citu gribu, norādījumus.
- svēts Cilvēks, kas dzīvojis īpašu Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
- nerātns Draiskulīgs, nepaklausīgs (par dzīvniekiem).
- sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
- sadumpoties Izpaust savu neapmierinātību, atteikties paklausīt (kādam), pakļauties (kam).
- niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
- iejāde Jāšanas sporta disciplīna – vingrinājumu kopums, ar kuru zirgam ietrenē pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
- saklaigāt Klaigājot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- saklauvēt Klauvējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- iecirsties Kļūt nepaklausīgam (par dzīvnieku).
- saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu).
- izlaist Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nepaklausīgs, nevīžīgs, arī bezkaunīgs.
- sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
- sakliegt Ļoti skaļā balsī saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- draņķis Nelietīgs cilvēks; slikts, nepaklausīgs mājdzīvnieks.
- nešpetnis Nepaklausīgs, nepakļāvīgs cilvēks vai dzīvnieks; palaidnis.
- neklausīgs Nepaklausīgs.
- saturēt grožos noturēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
- klēpja sunītis Padevīgs, verdziski paklausīgs cilvēks (parasti sievietei padevīgs, paklausīgs vīrietis).
- apklausīties Pajautāt (vairākiem, vairākās vietās); paklausīties, ko citi runā, saka (par ko).
- rāms kā jēriņš paklausīgs, padevīgs, lēnīgs.
- valdīt Panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veidā.
- noturēt grožos panākt pilnīgu paklausību; stingri valdīt (pār kādu).
- sadumpot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izpauž savu neapmierinātību, atsakās paklausīt (kādam).
- novaldīt Panākt, ka (cilvēks) paklausa, izturas disciplinēti; savaldīt.
- paņemt savā varā Panākt, ka pakļaujas, paklausa.
- paimeitiņa Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete.
- paipuisītis Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs zēns, jaunietis.
- saliekt ragā piespiest būt paklausīgam, padevīgam.
- resna galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- kā jērs saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt, ko grib.
- kā jēriņš saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt, ko grib.
- turēt (ko) (savās) rokās savaldīt (ko), turēt (ko) paklausībā; vadīt (ko).
- svēts Tāds, kas dzīvojis īpaši Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
- godīgs Tāds, kas ir pieklājīgs, kārtīgs; paklausīgs.
- niķīgs Tāds, kas izturas kaprīzi, untumaini, ir nepaklausīgs.
- lēnīgs Tāds, kas izturas miermīlīgi, paklausīgi; tāds, kas nav nikns (par dzīvniekiem).
- niķīgs Tāds, kas nepakļaujas cilvēka prasībām, nav paklausīgs (par dzīvniekiem).
- padevīgs Tāds, kas paklausa bez pretestības, arī pazemīgi.
- turēt grožos turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
- turēt rāmjos turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
- saūjināt Ūjinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
paklau citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV