Paplašinātā meklēšana

Meklējam galva.

Atrasts vārdos (32):

Atrasts vārdu savienojumos (73):

Atrasts skaidrojumos (218):

turbāns Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala.
hipofīze Apakšējais galvas smadzeņu piedēklis.
piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
mēness Apaļš, kails laukums galvas matainajā daļā.
galvassega Apģērba piederums galvas apsegšanai, piem., cepure, lakats.
cepure Apģērba piederums galvas virsējās daļas apsegšanai.
pusgalva Aptuvena puse no cilvēka galvas augstuma.
palocīt galvu ar galvas kustību (no augšas uz leju) paust pozitīvu atbildi, pievienošanos kam.
pašūpot galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu u. tml.
nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, arī pārmetumu.
purināt galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
uzgrūst Ar svarcelšanas tehnikas paņēmienu (grūžot no krūtīm) pacelt un noturēt izstieptās rokās virs galvas; arī pacelt ar vienu roku virs galvas.
šeihs Arābu dzimtas, dinastijas galva; bagāts, ietekmīgs arābu augstmanis.
salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva, pelēkbrūna mugura un piecu pirkstu ekstremitātes.
pagalvis Atbalsts galvai (piem., transportlīdzekļa sēdekļa augšdaļā).
amnēzija Atmiņas zudums galvas smadzeņu saslimšanas gadījumā.
provinciālisms Atpalicība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra vai galvaspilsētas.
stāvēt uz galvas atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz galvas.
tiāra Augsta, ar trim kroņiem rotāta galvassega (pāvestam), kuru pēdējo reizi izmantoja kronēšanai 1964. gadā.
katolikoss Augstākā garīgā amatpersona, baznīcas galva (armēņu apustuliskajā, Gruzijas pareizticīgo baznīcā).
virsbirģermeistars Augstāka ranga pilsētas galva (dažās valstīs).
dekrēts Augstākās valsts varas institūcijas vai valsts galvas lēmums, kam ir likuma spēks.
primāti Augstāko zīdītāju kārta ar labi attstītām galvas smadzenēm, pie kuras pieder pērtiķi, puspērtiķi u. tml.
bicepss Augšdelma divgalvainais muskulis (kas saliec roku elkoņa locītavā); augšstilba divgalvainais muskulis.
primāts Baznīcas galva – augstākais garīdznieks (metropolīts), kura jurisdikcijai pakļauti visi attiecīgās valsts arhibīskapi.
ar kailu galvu bez galvassegas.
ar pliku galvu bez galvassegas.
varžukrupju dzimta bezastaino abinieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda.
mitra Bīskapu un augstāko garīdznieku galvassega.
āpsis Caunu (sermuļu) dzimtas dzīvnieks ar raksturīgu melni baltu apmatojumu galvas daļā.
žoklis Ciets hitīna veidojums (bezmugurkaulniekiem); galvas skeleta daļa (mugurkaulniekiem), kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
seja Cilvēka galvas priekšējā daļa; tās izteiksme.
miroņgalva Cilvēka galvas skelets; galvaskauss.
pončo Četrstūrains apmetnis ar izgriezumu galvai.
galvanizācija Darbība, process --> galvanizēt (1); elektrolītiska pārklāšana ar (parasti cinka) aizsargkārtu.
kronis Dārgakmeņiem greznota galvas rota – valdnieka varas simbols.
zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas.
galviņa Dem. --> galva.
tiāra Diadēmai līdzīga sieviešu galvasrota.
galvas smadzeņu puslodes divas lielākās, vienādās galvas smadzeņu daļas (labā un kreisā), kuru garozā noris augstākā nervu darbība.
orbīta Dobums galvaskausā, kurā atrodas acs ābols.
zīdaste Drukns, mājas strazda lieluma pelēki sārts dziedātājputns ar pagarinātu spalvu cekulu uz galvas.
šņukurs Dzīvnieka galvas daļa ar šādu purnu kā pārtikas produkts.
piere Dzīvnieka galvas virsējā priekšdaļa.
baltgalvis Dzīvnieks ar baltu vai ļoti gaišu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
melngalvis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
tumšgalvis Dzīvnieks ar tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
oreols Gaismas josla, gaišums ap dievību vai svēto tēliem vai virs galvas.
pliks pauris galva, tās daļa, kurā ir izkrituši mati.
pārpieris Galvas apsējs, ko sieviete sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
smadzeņu satricinājums galvas smadzeņu bojājums, kas rodas pēc galvas sasituma.
iegarenās smadzenes galvas smadzeņu daļa, kas savienojas ar muguras smadzenēm.
trīszaru nervs galvas smadzeņu nervs, kam ir trīs zari un no kura atkarīga jušana sejā.
klejotājnervs Galvas smadzeņu nervs, kura inervācijas zona sniedzas tālu prom no galvas – iekšējos orgānos.
psihiskā darbība galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēlē, runā, rīcībā, izturēšanās veidā.
centrālā nervu sistēma galvas un muguras smadzenes.
galvvidus Galvas virsējās, augšējās daļas vidus; galvas vidus.
galvaskausa pamatne galvaskausa smadzeņu daļas apakšējā daļa, uz kuras atrodas galvas smadzenes.
sekste Gaļīgs ādas veidojums uz dažu putnu galvas vai rāpuļu ķermeņa; šāds veidojums kopā ar spalvām.
šalle Garens apģērba piederums kakla, plecu, arī galvas segšanai.
krēpes Garš apmatojums uz kakla, skausta, galvas (dažiem dzīvniekiem).
patriarhs Ģimenes galva, cilts vecākais (parasti patriarhātā); ciltstēvs, sentēvs.
epilepsija Hroniska galvas smadzeņu slimība ar pēkšņām krampju lēkmēm un samaņas zaudēšanu; krītamā kaite.
multiplā skleroze hroniska nervu sistēmas slimība ar izkaisītiem slimības perēkļiem galvas un muguras smadzenēs.
iemaukti Iejūga piederums dzīvnieka (parasti zirga) vadīšanai, kas sastāv no savienotām, uz galvas uzmaucamām siksnām un mutē ieliekamas dzelzs.
kailā ēde infekcioza ādas slimība, kurai raksturīgi bojājumi galvas matainajā daļā.
trihofītija Infekcioza cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa mikroskopiskas patogēnās sēnes un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, nagu deformācija, apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā; cirpējēde.
plēst galvu (pušu) izraisīt nepatīkamas sajūtas (par stipru troksni, arī galvassāpēm).
plīvurs Izstrādājums no plāna, caurspīdīga auduma, ko liek uz galvas, arī ar ko aizsedz seju.
skūtgalvji Jauni, agresīvi noskaņoti cilvēki, kuriem raksturīgas skūtas galvas.
grozītājmuskulis Kakla muskulis, kas iet slīpi pa kakla sānu virsmu un nodrošina galvas kustības atpakaļ vai sāņus.
sietiņkauls Kauls, kas atdala deguna dobumu no galvas smadzenēm.
galvturis Krēsla detaļa galvas atbalstam.
bīskaps Kristīgās baznīcas augstākais garīdznieks, baznīcas administratīvi teritoriālās pamatvienības galva.
lietuvainis Kuitalai līdzīgs sloku dzimtas brūnraibs bridējputns ar garām kājām, noliektu knābi un tumšām, garenām joslām uz galvas [Numenius phaeopus].
tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
cinks Ķīmisks elements – zilganbalts metāls, ar ko pārklāj dzelzs izstrādājumus, lieto sakausējumos, galvaniskajos elementos u. tml. [Zn].
glaust ausis liecot ausis atpakaļ, tuvināt tās galvai (piem., par suni).
vainagbalodis Lielākais baložu dzimtas putns (piem., Papua–Jaungvinejā) ar tumši pelēku vai zilganu apspalvojumu un vainagveida spalvām uz galvas.
metropole Lielpilsēta vai galvaspilsēta.
pērtiķis Liels primātu klases dzīvnieks bez astes, ekstremitātēm ar pieciem pirkstiem un labi attīstītām galvas smadzenēm.
ūpis Liels pūču dzimtas putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm [Bubo bubo].
cirpējēde Lipīga ādas sēnīšu slimība, kam raksturīga apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā.
Skotlendjards Londonas galvaspilsētas policijas pārvaldes galvenā mītne; šās pārvaldes kriminālizmeklēšanas nodaļa.
zeltgalvītis Ļoti mazs meža dziedātājputns ar divām melnām svītriņām un spilgti dzeltenu josliņu starp tām uz galvas, olīvzaļganu ķermeņa virspusi, bāli pelēku apakšpusi un segspalvām, kas veido raksturīgu zīmējumu [Regulus regulus].
trīsgalvains Mitoloģijā, folklorā – tāds, kam ir trīs galvas; trejgalvains.
trejgalvains Mitoloģijā, folklorā – tāds, kam ir trīs galvas; trīsgalvains.
trejgalvu Mitoloģijā, folklorā – tāds, kam ir trīs galvas.
galvaskauss Mugurkaulnieku un cilvēka galvas skelets.
čalma Musulmaņu vīriešu galvassega – garš auduma gabals, ko aptin ap mazu cepurīti vai kailu galvu.
daglā čakstīte mušķērāju dzimtas putns, kura tēviņiem raksturīgs kvēpu melns ar baltu vēders un gaiša galvas virsa.
saimnieks Namatēvs; ģimenes galva.
zalktis Neindīga čūska ar apaļu galvu, tumši pelēcīgu, brūnpelēku vai melnu muguru un dzelteniem plankumiem (austiņām) galvas sānos.
jūras zirdziņš neliela jūras zivs, kuras galva izskatā ir līdzīga zirga galvai.
lakatiņš Neliels galvas apsegs – parasts četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
kapucīns Neliels pērtiķis ar platu degunu, īsu purnu un galvas apmatojumu, kas atgādina kapuci.
sarkanrīklīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kam raksturīgs oranžs galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums [Erithacus rubecula].
ķivulis Neliels žubīšu dzimtas dziedātājputns ar dzeltenzaļu apspalvojumu un melnu galvas virsu.
lancetnieks Neliels, puscaurspīdīgs, zivij līdzīgs jūras dzīvnieks bez galvaskaus, ar lancetisku astes spuru.
smadzenes Nervu sistēmas centrālā daļa (galvaskausā, mugurkaula kanālā).
miegs Nervu sistēmas izraisīts organisma stāvoklis, kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos, lai atjaunotu audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves.
dulla galva neskaidra, apreibusi galva (parasti noguruma, slimības, alkohola ietekmē).
bruņucepure No metāla izgatavota karavīru cepure galvas aizsargāšanai.
peldcepure No ūdensnecaurlaidīga materiāla izgatavota, galvai cieši pieguloša cepure, ko lieto peldot vai peldoties.
grūdenis No žāvētas cūkgaļas (parasti no galvas ar šņukuru) un grūbām pagatavots ēdiens.
kautķermenis Nokauta, nodīrāta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, iekšējiem orgāniem un astes; liemenis.
liemenis Nokauta, nogalināta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, astes, iekšām u. tml.
province Nomaļa valsts teritorija, kas atrodas tālu no centra vai galvaspilsētas.
noskaitīt Norunāt (tekstu) no galvas.
noskaitīt kā no grāmatas norunāt tekstu, sakāmo no galvas bez kļūdām, nepārsakoties.
baterija Noteiktā kārtībā savienotu elementu kopums elektriskās enerģijas radīšanai; galvaniskais elements, kam vienā galā ir plus pols, bet otrā – mīnus pols.
saulesdūriens Organisma stāvoklis, ko izraisa ilgstoša atrašanās saules staru iedarbībā un kam raksturīgas stipras galvassāpes un nelabums.
degunradžvabole Paliela (2–4 cm) vabole ar ragam līdzīgu izcilni uz galvas.
(par) galvas tiesu Par galvas augstumu (lielāks, mazāks augumā).
mazā panda par mājas kaķi nedaudz lielāks dzīvnieks ar sarkanbrūnu apmatojumu un raksturīgām baltām zīmēm uz galvas (vaigiem, uzacīm, zoda un purna).
acs Pāra redzes orgāns – lodveida ķermenis (cilvēka vai mugurkaulnieka galvas daļā).
pūķis Pārdabiska, parasti daudzgalvaina, būtne.
džemperis Pāri galvai velkams (parasti adīts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostasvietai vai nedaudz zemāk.
kaparot Pārklāt galvanizācijas procesā (parasti metālu) ar varu.
blaugznas Pārragojušās (galvas) ādas daļiņas, kas atlobās zvīņu veidā.
mikrocefālija Patoloģiski maza, neattīstīta galva, arī iedzimti galvas smadzeņu attīstības traucējumi.
galva balta kā ābele pavisam sirma galva.
kapuce Pie apģērba apkakles piestiprināta, atpakaļ atmetama galvassega.
pieglaust ausis pietuvināt ausis galvai (parasti par suni).
birģermeistars Pilsētas galva (piem., Vācijā, Beļģijā).
mērs Pilsētas galva.
lordmērs Pilsētas pašvaldības galva (piem., Londonā un dažās citās Apvienotās Karalistes pilsētās).
gaura Pīļu dzimtas nirējputns, kam atšķirībā no pīles ir raksturīgs šaurs, garš knābis un dažām sugām arī cekuls uz galvas.
plekste Plakana, plata jūras zivs ar acīm vienā galvas pusē; bute.
bute Plakana, plata jūras zivs ar acīm vienā galvas pusē; plekste.
plikpaurains Plikgalvains.
antena Posmkāju galvas tausteklis (taustes un ožas orgāns).
kukainis Posmkāju tipa dzīvnieks ar trīsdaļīgu ķermeni (galva, krūtis, vēders), ko klāj hitīna apvalks, ar taustekļiem un trim pāriem kāju.
aube Precētas sievas galvassega.
progresējošā paralīze psihiska slimība, kas saistīta ar sifilisa izraisītiem galvas smadzeņu, galvenokārt to garozas, bojājumiem.
pusgalva Puse no galvas virsmas.
pusgalva Puse no galvas.
pāvests Romas Katoļu baznīcas un Vatikāna valsts galva.
galvasrota Rota galvas greznošanai.
aizskaitīt Runājot (ko) no galvas, nonākt (līdz kādai vietai).
matriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā ģimenes galva ir sieviete un kur izcelšanos un radniecību nosaka pēc mātes līnijas.
galva plīst pušu saka, ja ir stipras galvassāpes.
galva griežas riņķī Saka, ja reibst galva.
galva iet riņķī Saka, ja reibst galva.
galva kā spainis saka, ja sāp galva, ja galvā jūtams smagums (piem., no negulēšanas).
pūcessakta Sakta pūces galvas formā, ko baltu cilšu vīrieši lietojuši virsdrēbju (parasti apmetņa) aizdarei; pūces sakta.
sadurt Savirzīt ļoti tuvu citu pie cita, arī tā, ka saskaras (ķermeņa daļas, parasti galvas).
triumfators Senajā Romā – karavadonis, kas bija uzvarējis karā un triumfa gājienā ieradās galvaspilsētā.
triumfs Senajā Romā – uzvarētāja svinīga iebraukšana galvaspilsētā pa īpašiem vārtiem.
kazuārs Skrējējputns (Austrālijā, Jaungvinejā) ar neattīstītiem spārniem un ragvielas izaugumu uz galvas.
sekretārs Slaids, plēsīgs melni balts putns ar garām kājām, spēcīgiem nagiem, līku knābi un cekulu uz galvas.
parkinsonisms Slimība, ko izraisa galvas smadzeņu bojājums un kuras raksturīgākais simptoms ir locekļu un galvas trīce.
ķikuts Sloku dzimtas bridējputns ar garu knābi un brūnraibu apspalvojumu, gaišām, garenām svītrām pāri galvai un baltiem astes spalvu galiem [Gallinago media].
hidrocefālija Smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās galvaskausa dobumā; ūdensgalva.
ūdensgalva Smadzeņu šķidruma daudzuma patoloģiska palielināšanās galvaskausa dobumā; hidrocefālija; patoloģiski liela galva, kas izveidojusies šāda šķidruma daudzuma palielināšanās rezultātā.
smeceris Smecernieku galvas pagarinājums, kura galā atrodas mutes orgāni.
grūšana Sporta disciplīna svarcelšanā – stieņa pacelšana uz krūtīm un no krūtīm iztaisnotās rokās virs galvas.
pakaramais Statnis, plaukts, līste u. tml. ar āķiem, vadžiem apģērbu, galvassegu, dvieļu u. tml. uzkāršanai; arī viens no šiem āķiem, vadžiem.
stomatoloģiskais krēsls stomatoloģijā lietojams krēsls ar galvas un roku balstiem un regulējamu sēdekli.
sterlete Storu dzimtas saldūdens zivs ar slaidu ķermeni, muti galvas apakšpusē un četriem taustekļiem mutes priekšā [Acipenser ruthenus].
kūlenis Strauja kustība, kurā ķermeni pārveļ vai pārmet pāri galvai.
kacens Stumbrs (kāpostiem), pie kura aug lapas (kāpostgalvas iekšējā, cietā daļa).
mute Šāda atvere dzīvnieka galvas priekšpusē.
turbāns Šādas galvassegas formā ap galvu aptīts auduma gabals.
Eiropas ūdele šāds aizsargājams dzīvnieks, kam apakšlūpa, augšlūpa un zods ir balts, krasi norobežots no tumšās galvas.
zirdziņš Šaha figūra zirga galvas formā, kas pārvietojas divus lauciņus uz priekšu vai atpakaļ un tūlīt vienu lauciņu pa labi vai pa kreisi.
galvas tablete tablete (pulveris) pret galvassāpēm.
galvas pulveris tablete (pulveris) pret galvassāpēm.
ausains Tāda (galvassega), kam ir sānu atloki.
melngalvains Tāds (dzīvnieks), kam ir melna galvas daļa vai melns vai ļoti tumšs galvas apmatojums vai apspalvojums.
tumšgalvains Tāds (dzīvnieks), kam ir tumšs galvas apmatojums vai apspalvojums.
zeltgalvains Tāds (dzīvnieks), kam uz galvas ir zeltains, dzeltens vai oranžs krāsojums.
divgalvains Tāds, kam ir divas galvas.
galvveida Tāds, kam ir galvas veids, forma; tāds, kas atgādina galvu.
plakangalvas Tāds, kam ir plakana galva (piem., par naglu, skrūvi).
platgalvas Tāds, kam ir plata galva (par naglām, skrūvēm u. tml.).
ragains Tāds, kam ir ragi vai arī ragiem līdzīgi izaugumi uz galvas (par dzīvniekiem).
papliks Tāds, kam ir samērā maz apmatojuma (parasti uz galvas).
daudzgalvains Tāds, kam ir vairākas vai daudzas galvas.
sarkangalvains Tāds, kam uz galvas ir sarkans, sarkanīgs, arī ruds laukums, arī apspalvojums, apmatojums.
pielaizīts Tāds, kas ir ļoti cieši, gludi pieķemmēts pie galvas ādas (par matiem).
cerebrāls Tāds, kas saistīts ar galvas smadzenēm.
prezidentāls Tāds, kur valsts galva ir prezidents, kura kompetence ir augstāka par parlamenta kompetenci.
ķīvīte Tārtiņu dzimtas bridējputns, kam ir balts un melns apspalvojums ar zaļganu spīdumu un pagarš, šaurs spalvu cekuls uz galvas [Vanellus vanellus].
vistilbe Tārtiņveidīgo kārtas putns ar pagaru, taisnu knābi un tumšu svītru uz galvas (mazāks par mērkaziņu) [Lymnocryptes minimus].
vainags Tautastērpa piederums jaunavām – izgreznota stīpveida galvas rota.
galvas gabals teksts, kas jāiemācās no galvas.
smešs Tenisā – sitiens, ar ko raida pāri galvai lidojošu bumbu uz leju pretinieka laukumā.
mats Tievu, pavedieniem līdzīgu ragvielas veidojumu kopums, kas klāj cilvēka galvas virsmu.
tricepss Trīsgalvainais augšdelma muskulis.
vanna Tvertne materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piem., ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
cekulpīle Ūdensputns (pīle) ar pagarinātu spalvu cekulu aiz galvas [Aythya fuligula].
cekuldūkuris Ūdensputns ar divdaļīgu melnu cekulu uz galvas [Podiceps cristatus].
subprodukti Uzturā izmantojami dzīvnieku iekšējie orgāni (piem., aknas, nieres, smadzenes); viszemākās kvalitātes gaļas produkti (piem., galvas, kājas).
purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām galvas kustībām virzīt (ko satvertu) šurp turp (par dzīvniekiem).
premjers Valdības galva, pirmais ministrs, ministru kabineta priekšsēdētājs; premjerministrs.
reihskanclers Valdības vadītājs, valdības galva Vācijā līdz 1945. gadam.
premjerministrs Valdības vadītājs, valdības galva, ministru kabineta vadītājs; ministru prezidents; premjers (1).
tiāra Valdnieka galvassega (Persijā, Asīrijā).
teokrātija Valsts forma (parasti monarhija), kurā valsts galva vienlaikus ir arī tās reliģiskās dzīves vadītājs.
standarts Valsts galvas (prezidenta, karaļa u. tml.) karogs, ko paceļ pie viņa rezidences.
mičot Veikt seno latviešu kāzu rituālu – noņemt līgavas vainagu un uzlikt sievas galvassegu.
prezidents Vēlēts valsts galva valstī ar republikānisku iekārtu.
ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks vēstnieks, kas pārstāv savu valsti un valsts galvu personīgi pie citas [ārvalsts] valsts galvas.
pūcīte Vidēji liels naktstauriņš, kam raksturīga galva ar matiņos ietvertām acīm.
virsmestrs Viduslaiku mūku vai bruņinieku ordeņa galvas tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
migrēna Viena no galvassāpju formām, kurai raksturīgas lēkmjveida sāpes vienā galvas pusē un kas bieži saistītas ar nelabumu un vemšanu.
mājiens Vienreizēja paveikta darbība --> māt; (rokas, galvas) kustība ar noteiktu nozīmi.
avotiņš Vieta zīdaiņa galvaskausā, kur vēl nav saauguši galvaskausa kauli.
pagalvis Vieta, guļvietas daļa zem gulētāja galvas; tas (parasti spilvens), kas palikts gulētājam zem galvas.
galvgalis Vieta, guļvietas daļa, kur guļot atrodas gulētāja galva.
okstiņš Vīriešu galvassega – cieta platmale ar apaļu dibenu, parasti melnā krāsā; katliņš.
feska Vīriešu galvassega nošķelta konusa formā ar pušķi (dažās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas zemēs).
virsbīskaps Virsbīskapijas (1) galva.
virsbīskaps Virsbīskapijas (2) galva.
miroņgalva Zīme, kas norāda uz ko bīstamu – cilvēka galvaskausa un zem tā sakrustotu kaulu attēls.
kašalots Zobaino vaļu (zobvaļu) apakškārtas jūras dzīvnieks, kam galva aizņem 1/3 daļu no ķermeņa.
zilzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas neliels (mazāks par lielo zīlīti) putns ar zilu galvas virsu, ziliem spārniem un asti, baltiem vaigiem un dzeltenīgu pieri [Parus caeruleus].

galva citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV