Paplašinātā meklēšana
Meklējam daba.
Atrasts vārdos (10):
Atrasts vārdu savienojumos (13):
Atrasts skaidrojumos (120):
- stihija Antīkajā filozofijā – viens no dabas pamatelementiem (uguns, gaiss, ūdens, zeme).
- vide Apkārtējo apstākļu kopums (daba, apkārtne, sabiedrība), kurā noris cilvēka dzīve.
- ainavu arhitektūra arhitektūras nozare, kas nodarbojas ar dabas teritoriju, dārzu un parku estētisku pielāgošanu cilvēku vajadzībām.
- reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, arī pēc intensitātes mazināšanās – par dabas parādībām).
- rekreācija Atpūta, darbaspēju atjaunošana; vides un dabas resursu izmantošana atpūtai, darbaspēju atjaunošanai.
- bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (piem., no karadarbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
- metāns Bezkrāsaina gāze bez smakas, dabasgāzes galvenā sastāvdaļa.
- etāns Bezkrāsaina gāzveida viela – piesātināts ogļūdeņradis, kas kopā ar metānu ietilpst dabasgāzes sastāvā.
- zaļais teātris brīvdabas teātris.
- asinis Cilvēka daba; temperaments.
- antropomorfisms Cilvēka īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, augiem un mītiskām būtnēm.
- telekinēze Cilvēka psihiska iedarbība uz nedzīvās dabas objektiem, piem., priekšmetu pārvietošana.
- izdzimtenis Cilvēks, kura uzvedība neatbilst normāla cilvēka dabai; necilvēks; deģenerāts.
- elfs Cilvēkveidīga būtne ar smailām ausīm, dabas gars ģermāņu mitoloģijā.
- dabas katastrofa dabas parādību postoša izpausme (piem., plūdi, viesuļvētras, zemestrīces).
- naturālists Dabas pētnieks, dabaszinātnieks.
- stihiska nelaime dabas stihija, dabas katastrofa, to radītie postījumi, zaudējumi.
- bezcerīgs Drūms, nomācošs (par apkārtni, dabas ainavu).
- organiskā pasaule dzīvā daba.
- Fauns Dzīvās dabas (galvenokārt dzīvnieku) dievs (seno romiešu mitoloģijā), būtne ar cilvēka ķermeni, bet āža ragiem, kājām un asti.
- totēms Dzīvnieks, augs, dabas parādība, priekšmets, ko totēmismā uzskata par kādas cilvēku kopas, arī kāda cilvēka priekšteci, senci.
- dzīve Eksistence (neorganiskās dabas vielām, veidojumiem).
- zaļā enerģija enerģija, kas tiek iegūta no dabas resursiem (piem., vēja, saules).
- spirituālisms Filozofiska mācība, kas apgalvo, ka esamībai ir garīga daba.
- reālģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielāku vērību pievērš dabas zinātnēm, matemātikai un svešvalodām.
- brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
- šalkas Ilgstošu, nepārtrauktu dabas skaņu kopums --> šalkt; šalkoņa.
- šalkoņa Ilgstošu, nepārtrauku dabas skaņu kopums --> šalkt; šalkas (1).
- pastorāle Instrumentāls skaņdarbs vai cikliska skaņdarba daļa, kas attēlo mierīgas lauku dzīves un dabas ainavas.
- ekspluatēt Izmantot (kādu objektu, mašīnu, dabas bagātības u. tml.).
- segt Izplatoties būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst nesaskatāms (par dabas parādībām).
- sārtot Kļūt sarkanam, sārtam (parasti dabas apstākļu ietekmē) – par augiem, to daļām.
- ģeopolitika Koncepcija, ka valsts politiku, galvenokārt ārpolitiku, nosaka tās ģeogrāfiskie faktori (ģeogrāfiskais stāvoklis, dabas resursi u. tml.); uz ģeogrāfiskiem faktoriem balstīta ārpolitika.
- subkontinents Kontinenta daļa, kas pēc savām dabas apstākļu īpatnībām atšķiras no pārējā kontinenta.
- vandaļi Kultūras vērtību, dabas bagātību u. tml. nesaudzīgs postītājs.
- kalendārs Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir periodiskas dabas parādības un kuras mazākā vienība ir diena.
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana.
- kataklizma Liela (parasti dabas) katastrofa.
- varens Ļoti ietekmīgs (parasti emocionāli, estētiski) – piem., par dabas ainavu.
- stihija Ļoti spēcīga, postoša dabas parādība.
- grandi Ļoti spēcīgs, dobjš; arī spalgs, nevienmērīgs troksnis, ko rada dabas parādības, parasti pērkons, artilērijas šāviņi u. tml.; dārdi.
- nevaldāms Ļoti straujš, spēcīgs (par dabas parādībām).
- mendelisms Mācība par iedzimtības likumsakarībām, pazīmju iedzimšanu, ko atklāja dabaszinātnieks un mūks G. J. Mendelis.
- dabas zinības mācību priekšmets par dabas daudzveidību, procesiem dabā, vides aizsardzību u. tml.
- dabas mācība mācību priekšmets, kas sniedz zināšanas par dabas parādībām un to likumsakarībām.
- plasts Mākslīga lielmolekulāra organiska viela, ko iegūst sintēzes ceļā, vai arī pārveidojot dabas vielas.
- fizikālā terapija medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā; ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus; fizioterapija.
- balle Mērvienība dabas procesu intensitātes noteikšanai.
- reindžers Mežu un dabas rezervātu uzraugs (Ziemeļamerikā); mežu, parku, lauku teritorijas uzraugs (Lielbritānijā).
- formācija Noteikts (piem., dabas veidojumu) kopums.
- pasaule Noteiktu dabas parādību kopums, to eksistence ar savām raksturīgām iezīmēm.
- iedzintarojums Organiskās dabas atliekas, kas ieslēgtas dzintara gabalā.
- ainavu parks parks, kuram raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi (piem., pļavas ar gleznainām koku un krūmu grupām).
- sastapt Pārvietojoties ieraudzīt (ko, piem., dzīvnieku, dabas objektu, priekšmetu), arī piekļūt (tam).
- pārstaigāt Pārvirzīties – par dabas parādībām.
- katastrofa Pēkšņa, liela (piem., dabas parādību) izraisīta nelaime ar postošām, traģiskām sekām; smaga avārija, kurā iet bojā (daudzi) cilvēki.
- nodarījums Postījumi, materiāli zaudējumi, ko izraisa, piem., dabas katastrofas.
- cīņa Pretošanās (dabas stihijai).
- cīnīties Pretoties (dabas stihijai).
- dārdēt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par dabas parādībām, mehānismiem u. tml.).
- šņākt Radīt raksturīgu, vienmērīgu troksni (par dabas objektiem, dabas parādībām, ierīcēm u. tml.).
- kaukt Radīt stieptas, spalgas, samērā augstas skaņas (piem., par dabas parādībām, mehānismiem); atskanēt šādām skaņām.
- deisms Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir pasaules radītājs, kurš pēc tam vairs neiejaucas dabas un cilvēku dzīvē.
- dabiskās robežas robežas, ko veido dabas objekti, piem., salas, upes.
- ornaments Rotājums, kam raksturīgs ritmiski izkārtotu elementu salikums, un kam ir ģeometriska vai stilizēta dabas objekta forma.
- bioķīmisks Saistīts ar bioķīmiju, tai raksturīgs; saistīts ar dzīvās dabas fizikāli ķīmiskajām un ķīmiskajām parādībām.
- dabaszinātnisks Saistīts ar dabaszinātnēm, tām raksturīgs.
- maska nokrīt saka, ja atklājas kā īstā daba, būtība.
- kadastrs Sakopoti dati par zemes platībām, ūdeņiem, dabas resursiem; ar nodokļiem apliekamo objektu (piem., zemes īpašumu) saraksts un novērtējums.
- pirmelements Sākotnējais, vissenākais (dabas) elements, no kā veidojas viss pārējais; pamatelements; stihija (antīkajā filozofijā).
- celties Sākties (par dabas parādībām).
- liegums Saudzējama teritorija, kurā ir aizliegta vai ierobežota cilvēka saimnieciskā darbība, lai saglabātu dabas bagātības to pirmatnējā veidā.
- rezervāts Saudzējama teritorija, kurā ir noteikts dabas aizsardzības režīms.
- sintoisms Senākā Japānas reliģija, kurā daba tiek pielīdzināta dievībai un kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana.
- ājurvēda Senās Indijas dziedniecības sistēma, kurā izmanto dabas līdzekļus, ievēro noteiktus uztura un dzīvesveida principus.
- nimfa Sengrieķu mitoloģijā – dabas dievība jaunas, skaistas sievietes veidolā.
- glezna Skaists dabasskats.
- balss Skaņu kopums, ko rada dabas parādības, ierīces, mašīnas.
- jaunie naturālisti skolēni (padomju iekārtā), kas ārpusklases darbā nodarbojās ar dabas pētīšanu, lauksaimniecību, dārzkopību u. tml.
- dabaszinātnieks Speciālists kādā dabaszinātņu nozarē.
- Sarkanais Krusts starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību slimiem un ievainotiem karavīriem un gūstekņiem, palīdz meklēt bezvēsts pazudušos, miera laikā – palīdz dabas katastrofās cietušajiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- kūleņot Strauji, nevienmērīgi izplatīties (par dabas parādībām).
- mierīgs Tāds, kad nav vēja, stihisku dabas parādību (par laikapstākļiem, laikposmu).
- savāds Tāds, kam ir nelieli (piem., slimības, pārdzīvojuma izraisīti) psihiskās dabas traucējumi.
- dabīgs Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam.
- dabisks Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam.
- dabīgs Tāds, kas atbilst dabas likumiem, saskan ar (lietu, parādību) dabu, atbilst normālai notikumu attīstības gaitai.
- dabisks Tāds, kas atbilst dabas likumiem, saskan ar (lietu, parādību) dabu, atbilst normālai notikumu attīstības gaitai.
- pirmatnējs Tāds, kas attiecas uz dabas attīstības sākuma posmu.
- dabīgs Tāds, kas izveidojies, pastāv dabā, iegūstams no dabas; pretstats: mākslīgs.
- dabisks Tāds, kas izveidojies, pastāv dabā, iegūstams no dabas.
- nedabīgs Tāds, kas neatbilst (cilvēka) dabai; raksturam; arī mākslots, neīsts.
- necilvēcisks Tāds, kas neatbilst cilvēka dabai, raksturam.
- nedabisks Tāds, kas neatbilst dabas likumiem, lietu un parādību normālai dabai; tāds, kas nav parasts, normāls.
- neorganisks Tāds, kas nepieder pie augu vai dzīvnieku valsts; tāds, kas pieder pie nedzīvās dabas, nedzīvs.
- stihisks Tāds, ko izraisa dabas parādības; ļoti spēcīgs, postošs (par dabas parādībām).
- gleznains Tāds, kur ir skaisti dabasskati; tāds, kam piemīt skaistums, krāsu bagātība (par vietām dabā).
- velte Tas, ko cilvēks iegūst vai saņem (parasti no dabas, piemēram, savvaļas ogas, sēnes).
- dabas balvas tas, ko cilvēks iegūst vai saņem no dabas.
- rudens balvas tas, ko cilvēks iegūst vai saņem no dabas.
- klusā daba tēlotājas mākslas žanrs, kurā attēlo dabas un sadzīves priekšmetus; šāds mākslas darbs.
- peizāža Tēlotājmākslas žanrs, arī atsevišķs mākslas darbs, kurā attēlota dabas ainava.
- ainava Tēlotājmākslas žanrs, kas attēlo dabasskatus, apdzīvotas vietas u. tml.; šī žanra mākslas darbs; peizāža.
- darvinisms Teorija par dzīvās dabas evolūciju, sugu rašanos un attīstību dabiskās atlases rezultātā.
- autoģenēze Teorija, ka dzīvā daba attīstās organismu iekšējo faktoru darbības dēļ; dzīvības evolūcija šādas teorijas skatījumā.
- determinisms Teorija, mācība, ka dabas un sabiedrības parādības ir likumsakarīgi un cēloniski saistītas.
- rafinēt Tīrīt no piemaisījumiem (dabas vielas, tehniskus produktus).
- dabas piemineklis unikāls, ar likumu aizsargājams dabas objekts, kam ir zinātniska, estētiska vai kultūrvēsturiska nozīme.
- animisms Uzskats par dvēseles piemitību priekšmetiem un dabas parādībām.
- transformisms Uzskatu sistēma par dzīvnieku un augu formu mainību dabas faktoru ietekmē.
- ģeometrizēt Veidot (piem., mākslas darbu), vienkāršojot dabas formas ar ģeometrijas abstrakcijas paņēmieniem.
- zinātne Vēsturiski izveidojies sistēmisku teorētisko zināšanu kopums, kas aptver dabas, sabiedrības un domāšanas attīstības likumus un to izmantošanas metodes.
- reālskola Vidējā mācību iestāde, kurā lielāku vērību velta dabas zinātnēm, matemātikai un svešvalodām.
- elements Viena no četrām substancēm (uguns, ūdens, zeme, gaiss); dabas pirmelements; stihija.
- vējamāte Viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas nosaka dažādas vēja izpausmes; vēja māte.
- vēja māte viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas nosaka dažādas vēja izpausmes; vejamāte; vējmāte.
- forma Viens no vairākiem (dzīvu organismu, dabas parādību u. tml.) veidiem.
- josla Zemeslodes virsmas daļa ar atšķirīgu klimatu, kas atkarīgs no attāluma līdz polam vai ekvatoram; teritorija, kurā ir savdabīgi dabas apstākļi.
- statistika Zinātnes nozare, kas pētī cilvēku sabiedrības, dabas parādību u. tml. kvantitatīvās pārmaiņas.
- fizika Zinātnes nozare, kas pētī dabas parādību vispārīgās likumsakarības, matērijas īpašības, kustības un mijiedarbības likumus.
daba citās vārdnīcās:
LLVV
MEV