Paplašinātā meklēšana
Meklējam daba.
Atrasts vārdos (10):
Atrasts etimoloģijās (15):
- F. Mālberga darināts atvasinājums no aina ar nozīmi 'glezna, dabasskats'. (šķirklī ainava)
- No latīņu physica, grieķu physika (physis 'daba'). (šķirklī fizika)
- No grieķu physis 'daba'. (šķirklī fizisks)
- No vācu ģeogrāfa, dabas pētnieka un ceļotāja Johana Gotlība Georgi (1729–1802) uzvārda. (šķirklī jorģīne)
- No vācu dabaszinātnieka T. Gerbera uzvārda. (šķirklī gerbera)
- No grieķu physis 'daba' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī fizioloģija)
- No grieķu physis 'daba' un therapeia 'rūpes, kopšana, ārstēšana'. (šķirklī fizioterapija)
- No grieķu physis 'daba' un latīņu cultura 'kopšana, apstrādāšana'. (šķirklī fizkultūra)
- No grieķu krystallos 'ledus, kalnu kristāli' un latīņu physica, grieķu physika 'dabas lietas'. (šķirklī kristālfizika)
- No vācu Mendelismus, pēc austriešu dabaszinātnieka Gregora Johana Mendeļa (G. J. Mendel 1822–1884) uzvārda. (šķirklī mendelisms)
- No latīņu natura 'daba'. (šķirklī natūra)
- No franču naturalisme, kam pamatā latīņu natura 'daba'. (šķirklī naturālisms)
- Pēc angļu dabaszinātnieka Džona Tradeskanta (John Tradescant) vārda. (šķirklī tradeskancija)
- Pēc šīs teorijas izstrādātāja, angļu dabaspētnieka Č. Darvina vārda. (šķirklī darvinisms)
- Iespējams, ka sausseržu latīniskais nosaukums radies par godu Ādamam Loniceram – ārstam un dabas pētniekam, kā arī traktāta 'Naturalis Historae Opus Novum' autoram. (šķirklī vīteņsausserdis)
Atrasts normatīvajos komentāros (3):
- Vārdi kadiķis un paeglis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Kurzemē, turpretim paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) – Vidzemē un Latgalē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī kadiķis)
- Vārdi nedabīgs un nedabisks mūsdienu latviešu valodā tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (piem., nedabīgi smieties un nedabiski smieties). Tomēr būtu vēlams šo vārdu lietojumā ievērot to atšķirīgās semantiskās nianses, piemēram, nedabisks 'neatbilstošs dabas likumiem, lietu un parādību normālai dabai', bet nedabīgs 'neatbilstošs (cilvēka) dabai mākslots, neīsts'. Atšķirības ir arī lietojuma biežumā – izplatītāks ir vārds nedabisks. (šķirklī nedabisks)
- Vārdi paeglis un kadiķis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Vidzemē un Latgalē, turpretim kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) – Kurzemē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī paeglis)
Atrasts vārdu savienojumos (14):
Atrasts skaidrojumos (132):
- stihija Antīkajā filozofijā – viens no dabas pamatelementiem (uguns, gaiss, ūdens, zeme).
- vide Apkārtējo apstākļu kopums (daba, apkārtne, sabiedrība), kurā noris cilvēka dzīve.
- ainavu arhitektūra arhitektūras nozare, kas nodarbojas ar dabas teritoriju, dārzu un parku estētisku pielāgošanu cilvēku vajadzībām.
- reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, arī pēc intensitātes mazināšanās – par dabas parādībām).
- rekreācija Atpūta, darbaspēju atjaunošana; vides un dabas resursu izmantošana atpūtai, darbaspēju atjaunošanai.
- bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (piem., no karadarbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
- metāns Bezkrāsaina gāze bez smakas, dabasgāzes galvenā sastāvdaļa.
- etāns Bezkrāsaina gāzveida viela – piesātināts ogļūdeņradis, kas kopā ar metānu ietilpst dabasgāzes sastāvā.
- zaļais teātris brīvdabas teātris.
- asinis Cilvēka daba; temperaments.
- antropomorfisms Cilvēka īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, augiem un mītiskām būtnēm.
- telekinēze Cilvēka psihiska iedarbība uz nedzīvās dabas objektiem, piem., priekšmetu pārvietošana.
- izdzimtenis Cilvēks, kura uzvedība neatbilst normāla cilvēka dabai; necilvēks; deģenerāts.
- elfs Cilvēkveidīga būtne ar smailām ausīm, dabas gars ģermāņu mitoloģijā.
- natūra daba.
- tundra dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā joslā un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, īss augu veģetācijas periods.
- resursi dabas bagātības, enerģijas avoti, izejvielu, materiālu krājumi, naudas līdzekļi, darbaspēks u. tml., ko var izmantot kādam mērķim, darbībai, norisei.
- krājums dabas bagātību resursi, to kopums.
- negaiss dabas parādība – zibens ar pērkonu, lietu, arī stiprām vēja brāzmām.
- dabas katastrofa dabas parādību postoša izpausme (piem., plūdi, viesuļvētras, zemestrīces).
- darbība dabas parādību spēcīga izpausme, kas rada izmaiņas apkārtējā vidē.
- naturālists dabas pētnieks, dabaszinātnieks.
- stihiska nelaime dabas stihija, dabas katastrofa, to radītie postījumi, zaudējumi.
- ticējums dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
- melodija dabas vai dzīvnieku radītu raksturīgu skaņu kopums.
- pustuksnesis dabas zona starp stepi vai savannu un tuksnesi.
- peizāža dabasskats, arī skats.
- ainava dabasskats; aina, skats.
- sistemātika dabaszinātņu nozare, kas apraksta, klasificē (objektus), dod tiem nosaukumus.
- bezcerīgs Drūms, nomācošs (par apkārtni, dabas ainavu).
- organiskā pasaule dzīvā daba.
- Fauns Dzīvās dabas (galvenokārt dzīvnieku) dievs (seno romiešu mitoloģijā), būtne ar cilvēka ķermeni, bet āža ragiem, kājām un asti.
- totēms Dzīvnieks, augs, dabas parādība, priekšmets, ko totēmismā uzskata par kādas cilvēku kopas, arī kāda cilvēka priekšteci, senci.
- dzīve Eksistence (neorganiskās dabas vielām, veidojumiem).
- zaļā enerģija enerģija, kas tiek iegūta no dabas resursiem (piem., vēja, saules).
- spirituālisms Filozofiska mācība, kas apgalvo, ka esamībai ir garīga daba.
- reālģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielāku vērību pievērš dabas zinātnēm, matemātikai un svešvalodām.
- brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
- šalkas Ilgstošu, nepārtrauktu dabas skaņu kopums --> šalkt; šalkoņa.
- šalkoņa Ilgstošu, nepārtrauku dabas skaņu kopums --> šalkt; šalkas (1).
- pastorāle Instrumentāls skaņdarbs vai cikliska skaņdarba daļa, kas attēlo mierīgas lauku dzīves un dabas ainavas.
- ekspluatēt Izmantot (kādu objektu, mašīnu, dabas bagātības u. tml.).
- segt Izplatoties būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst nesaskatāms (par dabas parādībām).
- sārtot Kļūt sarkanam, sārtam (parasti dabas apstākļu ietekmē) – par augiem, to daļām.
- ģeopolitika Koncepcija, ka valsts politiku, galvenokārt ārpolitiku, nosaka tās ģeogrāfiskie faktori (ģeogrāfiskais stāvoklis, dabas resursi u. tml.); uz ģeogrāfiskiem faktoriem balstīta ārpolitika.
- subkontinents Kontinenta daļa, kas pēc savām dabas apstākļu īpatnībām atšķiras no pārējā kontinenta.
- vandaļi Kultūras vērtību, dabas bagātību u. tml. nesaudzīgs postītājs.
- kalendārs Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir periodiskas dabas parādības un kuras mazākā vienība ir diena.
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana.
- kataklizma Liela (parasti dabas) katastrofa.
- varens Ļoti ietekmīgs (parasti emocionāli, estētiski) – piem., par dabas ainavu.
- stihija Ļoti spēcīga, postoša dabas parādība.
- grandi Ļoti spēcīgs, dobjš; arī spalgs, nevienmērīgs troksnis, ko rada dabas parādības, parasti pērkons, artilērijas šāviņi u. tml.; dārdi.
- nevaldāms Ļoti straujš, spēcīgs (par dabas parādībām).
- mendelisms Mācība par iedzimtības likumsakarībām, pazīmju iedzimšanu, ko atklāja dabaszinātnieks un mūks G. J. Mendelis.
- dabas zinības mācību priekšmets par dabas daudzveidību, procesiem dabā, vides aizsardzību u. tml.
- dabas mācība mācību priekšmets, kas sniedz zināšanas par dabas parādībām un to likumsakarībām.
- plasts Mākslīga lielmolekulāra organiska viela, ko iegūst sintēzes ceļā, vai arī pārveidojot dabas vielas.
- fizikālā terapija medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā; ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus; fizioterapija.
- balle Mērvienība dabas procesu intensitātes noteikšanai.
- reindžers Mežu un dabas rezervātu uzraugs (Ziemeļamerikā); mežu, parku, lauku teritorijas uzraugs (Lielbritānijā).
- formācija Noteikts (piem., dabas veidojumu) kopums.
- pasaule Noteiktu dabas parādību kopums, to eksistence ar savām raksturīgām iezīmēm.
- iedzintarojums Organiskās dabas atliekas, kas ieslēgtas dzintara gabalā.
- ainavu parks parks, kuram raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi (piem., pļavas ar gleznainām koku un krūmu grupām).
- sastapt Pārvietojoties ieraudzīt (ko, piem., dzīvnieku, dabas objektu, priekšmetu), arī piekļūt (tam).
- pārstaigāt Pārvirzīties – par dabas parādībām.
- katastrofa Pēkšņa, liela (piem., dabas parādību) izraisīta nelaime ar postošām, traģiskām sekām; smaga avārija, kurā iet bojā (daudzi) cilvēki.
- nodarījums Postījumi, materiāli zaudējumi, ko izraisa, piem., dabas katastrofas.
- cīņa Pretošanās (dabas stihijai).
- cīnīties Pretoties (dabas stihijai).
- dārdēt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par dabas parādībām, mehānismiem u. tml.).
- šņākt Radīt raksturīgu, vienmērīgu troksni (par dabas objektiem, dabas parādībām, ierīcēm u. tml.).
- kaukt Radīt stieptas, spalgas, samērā augstas skaņas (piem., par dabas parādībām, mehānismiem); atskanēt šādām skaņām.
- deisms Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir pasaules radītājs, kurš pēc tam vairs neiejaucas dabas un cilvēku dzīvē.
- dabiskās robežas robežas, ko veido dabas objekti, piem., salas, upes.
- ornaments Rotājums, kam raksturīgs ritmiski izkārtotu elementu salikums, un kam ir ģeometriska vai stilizēta dabas objekta forma.
- bioķīmisks Saistīts ar bioķīmiju, tai raksturīgs; saistīts ar dzīvās dabas fizikāli ķīmiskajām un ķīmiskajām parādībām.
- dabaszinātnisks Saistīts ar dabaszinātnēm, tām raksturīgs.
- maska nokrīt saka, ja atklājas kā īstā daba, būtība.
- kadastrs Sakopoti dati par zemes platībām, ūdeņiem, dabas resursiem; ar nodokļiem apliekamo objektu (piem., zemes īpašumu) saraksts un novērtējums.
- pirmelements Sākotnējais, vissenākais (dabas) elements, no kā veidojas viss pārējais; pamatelements; stihija (antīkajā filozofijā).
- celties Sākties (par dabas parādībām).
- liegums Saudzējama teritorija, kurā ir aizliegta vai ierobežota cilvēka saimnieciskā darbība, lai saglabātu dabas bagātības to pirmatnējā veidā.
- rezervāts Saudzējama teritorija, kurā ir noteikts dabas aizsardzības režīms.
- sintoisms Senākā Japānas reliģija, kurā daba tiek pielīdzināta dievībai un kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana.
- ājurvēda Senās Indijas dziedniecības sistēma, kurā izmanto dabas līdzekļus, ievēro noteiktus uztura un dzīvesveida principus.
- nimfa Sengrieķu mitoloģijā – dabas dievība jaunas, skaistas sievietes veidolā.
- glezna Skaists dabasskats.
- balss Skaņu kopums, ko rada dabas parādības, ierīces, mašīnas.
- jaunie naturālisti skolēni (padomju iekārtā), kas ārpusklases darbā nodarbojās ar dabas pētīšanu, lauksaimniecību, dārzkopību u. tml.
- dabaszinātnieks Speciālists kādā dabaszinātņu nozarē.
- Sarkanais Krusts starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību slimiem un ievainotiem karavīriem un gūstekņiem, palīdz meklēt bezvēsts pazudušos, miera laikā – palīdz dabas katastrofās cietušajiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- kūleņot Strauji, nevienmērīgi izplatīties (par dabas parādībām).
- mierīgs Tāds, kad nav vēja, stihisku dabas parādību (par laikapstākļiem, laikposmu).
- savāds Tāds, kam ir nelieli (piem., slimības, pārdzīvojuma izraisīti) psihiskās dabas traucējumi.
- dabīgs Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam.
- dabisks Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam.
- dabīgs Tāds, kas atbilst dabas likumiem, saskan ar (lietu, parādību) dabu, atbilst normālai notikumu attīstības gaitai.
- dabisks Tāds, kas atbilst dabas likumiem, saskan ar (lietu, parādību) dabu, atbilst normālai notikumu attīstības gaitai.
- pirmatnējs Tāds, kas attiecas uz dabas attīstības sākuma posmu.
- dabīgs Tāds, kas izveidojies, pastāv dabā, iegūstams no dabas; pretstats: mākslīgs.
- dabisks Tāds, kas izveidojies, pastāv dabā, iegūstams no dabas.
- nedabīgs Tāds, kas neatbilst (cilvēka) dabai; raksturam; arī mākslots, neīsts.
- necilvēcisks Tāds, kas neatbilst cilvēka dabai, raksturam.
- nedabisks Tāds, kas neatbilst dabas likumiem, lietu un parādību normālai dabai; tāds, kas nav parasts, normāls.
- neorganisks Tāds, kas nepieder pie augu vai dzīvnieku valsts; tāds, kas pieder pie nedzīvās dabas, nedzīvs.
- stihisks Tāds, ko izraisa dabas parādības; ļoti spēcīgs, postošs (par dabas parādībām).
- gleznains Tāds, kur ir skaisti dabasskati; tāds, kam piemīt skaistums, krāsu bagātība (par vietām dabā).
- velte Tas, ko cilvēks iegūst vai saņem (parasti no dabas, piemēram, savvaļas ogas, sēnes).
- dabas balvas tas, ko cilvēks iegūst vai saņem no dabas.
- rudens balvas tas, ko cilvēks iegūst vai saņem no dabas.
- klusā daba tēlotājas mākslas žanrs, kurā attēlo dabas un sadzīves priekšmetus; šāds mākslas darbs.
- peizāža Tēlotājmākslas žanrs, arī atsevišķs mākslas darbs, kurā attēlota dabas ainava.
- ainava Tēlotājmākslas žanrs, kas attēlo dabasskatus, apdzīvotas vietas u. tml.; šī žanra mākslas darbs; peizāža.
- darvinisms Teorija par dzīvās dabas evolūciju, sugu rašanos un attīstību dabiskās atlases rezultātā.
- autoģenēze Teorija, ka dzīvā daba attīstās organismu iekšējo faktoru darbības dēļ; dzīvības evolūcija šādas teorijas skatījumā.
- determinisms Teorija, mācība, ka dabas un sabiedrības parādības ir likumsakarīgi un cēloniski saistītas.
- rafinēt Tīrīt no piemaisījumiem (dabas vielas, tehniskus produktus).
- dabas piemineklis unikāls, ar likumu aizsargājams dabas objekts, kam ir zinātniska, estētiska vai kultūrvēsturiska nozīme.
- animisms Uzskats par dvēseles piemitību priekšmetiem un dabas parādībām.
- transformisms Uzskatu sistēma par dzīvnieku un augu formu mainību dabas faktoru ietekmē.
- ģeometrizēt Veidot (piem., mākslas darbu), vienkāršojot dabas formas ar ģeometrijas abstrakcijas paņēmieniem.
- zinātne Vēsturiski izveidojies sistēmisku teorētisko zināšanu kopums, kas aptver dabas, sabiedrības un domāšanas attīstības likumus un to izmantošanas metodes.
- reālskola Vidējā mācību iestāde, kurā lielāku vērību velta dabas zinātnēm, matemātikai un svešvalodām.
- elements Viena no četrām substancēm (uguns, ūdens, zeme, gaiss); dabas pirmelements; stihija.
- vējamāte Viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas nosaka dažādas vēja izpausmes; vēja māte.
- vēja māte viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas nosaka dažādas vēja izpausmes; vejamāte; vējmāte.
- forma Viens no vairākiem (dzīvu organismu, dabas parādību u. tml.) veidiem.
- josla Zemeslodes virsmas daļa ar atšķirīgu klimatu, kas atkarīgs no attāluma līdz polam vai ekvatoram; teritorija, kurā ir savdabīgi dabas apstākļi.
- statistika Zinātnes nozare, kas pētī cilvēku sabiedrības, dabas parādību u. tml. kvantitatīvās pārmaiņas.
- fizika Zinātnes nozare, kas pētī dabas parādību vispārīgās likumsakarības, matērijas īpašības, kustības un mijiedarbības likumus.
Atrasts piemēros (200):
- nešķīstenis ..Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šajā dienā paredzēta bluķa vilkšana, ar skaļām dziesmām un uguni dzenot prom tumsu un visādus nešķīsteņus.
- daba Āfrikas krāšņā daba.
- līdzdarboties Aicina līdzdarboties dabas parka aizsardzības plāna tapšanā.
- zīme Aizsargājamo dabas teritoriju robežu apzīmēšanai lieto informatīvo zīmi – ozollapu.
- aizsargāt Aizsargāt dabas parku.
- dziedāt Aktieri brīvdabas izrādē dziedāja populāras melodijas.
- triloģija Annas Brigaderes triloģija "Dievs. daba. Darbs".
- apmeklēt Apmeklēt teātri, operu, brīvdabas izrādi.
- apslēpt Atklāt kalnu dzīlēs apslēptās dabas bagātības.
- atklātne Atklātne ar dabasskatu.
- savdabs Atmiņā atausa tējas īpašā smarža un savdabais saldenums.
- ātrs Ātras dabas cilvēks.
- daba Ātras dabas cilvēks.
- sabiedrība Augu sabiedrības dabas liegumā.
- tirpuļi Aukstums ir tāda dabas parādība, kuru pieminot vien auksti tirpuļi iet caur kauliem.
- azartisks Azartiska daba.
- daba Bargā ziemeļu daba.
- baudīt Baudīt mūziku, dabas skaistumu.
- brīvdabas Brīvdabas estrāde.
- estrāde Brīvdabas estrāde.
- izrāde Brīvdabas izrāde.
- sezona Brīvdabas muzejs noslēdz vasaras sezonu.
- brīvdabas Brīvdabas teātra izrāde.
- pagleznot Brīvdienās pagleznot no dabas.
- stiepties Cauri valstij stiepjas cauruļvads, pa kuru tiek piegādāta dabasgāze.
- samaitātība Cilvēka dabas samaitātība.
- ģēnijs Cilvēka ģēnijs izzina dabas noslēpumus.
- saistījums Cilvēka un dabas saistījums.
- attālināties Cilvēki attālinājušies no dabas.
- čangaļi Čangaļu daba.
- uzlādēt daba attīra un uzlādē.
- ieprogrammēt daba ieprogrammējusi, ka zēnu dzimst vairāk.
- pirmavots daba jau izsenis uzskatīta par bērna domāšanas un valodas pirmavotu.
- ziedonis daba reibst ziedoņa plaukumā.
- sniegt daba sniedz spēku.
- sparoties daba sparojas pretī.
- piegandēt daba šeit nav īpaši piegandēta.
- uzmosties daba uzmodusies no ziemas miega.
- apveltīt daba viņu bija apveltījusi ar izcilu prātu.
- saslēgties daba, deja, dejotājs – viss saslēdzas vienā ritmā – arī tā ir cilvēka un dabas vienotība.
- nekaitīgs dabai nekaitīgs iepakojums.
- aina dabas aina.
- aizsardzība dabas aizsardzība.
- apraksts dabas apraksts.
- daile dabas daile.
- dot dabas dots talants.
- draugs dabas draugi.
- estetizācija dabas estetizācija.
- fenomens dabas fenomens.
- gāze dabas gāze.
- pamatkomponents dabas gāzes pamatkomponents ir metāns.
- pievadcaurule dabas gāzes pievadcaurule.
- krāšņums dabas krāšņums.
- laikagrieži dabas laikagrieži.
- robežzīme dabas lieguma robežzīmes.
- teritorija dabas lieguma teritorija.
- liekņa dabas liegums "Līvbērzes liekņa".
- liegums dabas liegums.
- abstrakcija dabas likuma abstrakcija.
- likums dabas likumi.
- izpratne dabas likumu izpratne.
- punduržubīte dabas muzeja izstādē aplūkojamas punduržubītes jeb amadīnas.
- taksidermists dabas muzeja taksidermists.
- neaizskaramība dabas neaizskaramība rezervātos.
- palete dabas noskaņu palete.
- objekts dabas objekts.
- dzīvība dabas pamošanās mežā ienesa dzīvību.
- parādība dabas parādības.
- zvērkopis dabas parka zvērkope.
- sargāt dabas parks izveidots ar nolūku sargāt putnu ligzdošanas vietas.
- pašregulēšanās dabas pašregulēšanās mehānismi.
- pētnieks dabas pētnieks.
- process dabas procesi.
- reālija dabas reālija.
- recepcija dabas recepcija.
- resursi dabas resursi.
- atražošana dabas resursu atražošana.
- ritms dabas ritmi.
- sižets dabas sižeti Vilhelma Purvīša gleznās.
- satricināt dabas skaistums spēj mūs satricināt līdz sirds dziļumiem.
- skaistums dabas skaistums.
- sintēze dabas skaņu sintēze.
- sodība dabas sodība.
- daba dabas spēki.
- personifikācija dabas spēku personifikācija.
- turpināties dabas stihija turpinājās vairākas dienas.
- stihija dabas stihija.
- kalpot dabas tēlojumi daiļdarbā kalpo pārdzīvojumu atklāsmei.
- inspekcija dabas un pieminekļu aizsardzības inspekcija.
- kalendārs dabas un vēstures kalendārs.
- satrīcēt dabas varenais skaistums liek sirdij satrīcēt.
- visuvarenība dabas visuvarenība.
- tulks dabas zīmju tulks.
- svešvārds dabas zinātnes tagad dēvē svešvārdā – eksaktās zinātnes.
- zinātne dabas zinātnes.
- praktikums dabas zinību praktikums.
- mīlestība dabas, dzīvnieku mīlestība.
- dzeja dabas, mīlas dzeja.
- poēzija dabas, mīlas poēzija.
- dialektika dabas, vēstures dialektika.
- odorants dabasgāze ar odorantu.
- sasūknēt dabasgāze tiks sasūknēta pazemes krātuvē.
- dabasgāze dabasgāzes izmantošana.
- pārvade dabasgāzes pārvades sistēmas.
- dabasgāze dabasgāzes tarifs.
- dabaszinātnieks dabaszinātnieki pēta, kur dabā atrodas vajadzīgās vielas un materiāli.
- daiļš Daiļa dabas ainava.
- daudzviet Daudzviet pasaulē plosās dabas stihija.
- svirlītis Daugavgrīvas dabas liegumā novērots svirlītis.
- divējāds Divējāda daba.
- apjūsma Dzejolī pausta dabas apjūsma.
- filoģenēze Dzīvās dabas filoģenēze.
- tuvs Dzīvoju tuvo cilvēku mīļumā un dabas skaistumā..
- zemgalisks Edvarta Virzas darbi iezīmējas ar zemgalisko ainavas un dabas ciklu izjūtu.
- eidžisms Eidžisms, stereotipisks priekšstats par kādam noteiktam vecumam neiespējamu vai nepiemērotu darba nozari vai profesijas īstenošanu, ir sabiedrības nespēja atbrīvoties no bailēm no neapturama dabas procesa.
- dabasbērns Es esmu īsts dabasbērns.
- atrauties Esam atrāvušies no dabas.
- filmēt Filmēt dabasskatus.
- dabasskats Fotografēt dabasskatus.
- gigantisks Gigantiska dabas katastrofa.
- nostūris Gleznains dabas nostūris.
- gleznains Gleznains dabas parks.
- salonisks Gleznotājs darināja saloniskas klusās dabas ar ziediem.
- arī Gleznotājs glezno ne vien ainavas, bet arī klusās dabas.
- GNP GNP Līgatnes dabas takas izveidotas 1975. gadā.
- apdzejot Grāmatā apdzejota Latvijas daba.
- troksnis Ielas, dabas trokšņi.
- kadastrs Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kadastrs.
- sušķīgs Īpaši izveidotais tēls Cūkmens personificē dabas piesārņotāju sušķīgo dabu.
- izgleznot Izgleznot dabas ainavā ziedus.
- pirmatnējība Izjust dabas pirmatnējību.
- izjust Izjust dabas skaistumu.
- izmantot Izmantot dabas bagātības.
- skaistumkopšana Izmantot skaistumkopšanā dabas materiālus.
- izskaidrot Izskaidrot dabas parādības.
- dabasskats Izstādē bija redzami vairāki dabasskati.
- studijveida J. Jaunsudrabiņš gleznoja portretus un klusās dabas, bet galvenokārt tomēr studijveida ainavas.
- straujš Jāņa straujā daba citus biedē, viņš ir viegli satracināms un ātri uzliesmo.
- reindžers Jaunie reindžeri – nākamie dabas sargi.
- nerātns Jautrs un nerātns pēc dabas.
- slēpt Kalni slēpj dabas bagātības.
- slēpties Kalnos slēpjas daudz dabas bagātību.
- personificēt Kampaņas ietvaros Latviju apceļoja īpaši izveidots tēls Cūkmens, kas personificē dabas piesārņotājus.
- glezna Krāšņa dabas glezna.
- krāšņs Krāšņs dabas tēlojums.
- apdainot Latviešu tautas dziesmās apdainots dabas skaistums.
- daba Latvijas daba.
- romantika Latvijas dabas romantika.
- daba Lēnīga, pakļāvīga daba.
- dabaszinātnes Mācīties dabaszinātnes.
- galvenokārt Mākslinieks galvenokārt gleznojis dabas ainavas.
- sastāvdaļa Man patīk mežā aizvērt acis, klausīties tā skaņās un justies kā dabas sastāvdaļai.
- uzrunāt Mani uzrunāja ārkārtīgi skaistā Norvēģijas daba.
- atgriezties Mēģināt atgriezties pie dabas.
- raksturojums Meitenes raksturojumā norādīts, ka pēc dabas viņa ir ātra, reizēm neprognozējama.
- mīksts Mīkstas dabas cilvēks.
- pārspēks Milzīgajā vētrā skaidri jūtams dabas pārspēks.
- monopolizēt Monopolizēt dabasgāzes piegādes.
- pielūgsme Mūsu senču dabas pielūgsme.
- savdabs Muzejā valda savdaba, no ārpasaules atšķirīga gaisotne.
- apskate Nacionālā parka, brīvdabas muzeja apskate.
- kultūraugsne Nelielu dabas lieguma teritoriju klāj kultūraugsne.
- neparasts Neparasta dabas parādība.
- nesātīgs Nesātīgi izmantot dabas bagātības.
- neskarts Neskarta daba.
- atšķirt No citām lielpilsētām šo pilsētu atšķir tuvumā saglabātā neskartā daba.
- optimists No kā man tāda optimista daba Un spēks, kas ciešāk vēl pie dzīves sien? Kaut esmu daudz es redzējusi laba, Daudz arī ļauna bijis jāizbrien.
- ļaunums Nodarīt cilvēkiem un dabai ļaunumu.
- nodrošināties Nodrošināties pret dabas stihiju radītajiem postījumiem.
- nofotografēt Nofotografēt dabas skatu, jūru.
- noknipsēt Noknipsēt dažus dabas skatus.
- stāvbiļete Nopirkt stāvbiļeti uz brīvdabas teātra izrādi.
- noplicināt Noplicināt dabas bagātības.
- noslēgt Noslēgt brīvdabas koncertu ar krāšņu uguņošanu.
- orientieris Noteikt debess puses pēc dabas orientieriem.
- notvert Notvert dabas skaistumu fotogrāfijā.
- zaļpelēks Novembrī dabas audeklā valda meža zaļpelēkās krāsas.
- sūknēt Pa jauno gāzesvadu dabasgāze tiks sūknēta uz Eiropu.
- pamīksts Pamīkstas dabas sieviete.
- papildmateriāls Papildmateriāli dabas zinātņu mācīšanai.
- kurināmais Par kurināmo izmantot dabasgāzi.
- pārrunas Pārrunas par dabas aizsardzības jautājumiem.
- patīksmināties Patīksmināties par skaistajiem dabas skatiem.
- krāsoties Pavasarī visa daba krāsojās maigā zaļumā.
- pavasaris Pavasaris nereti tiek uzskatīts par gada skaistāko laiku, jo mostas daba un viss zied.
- pēc Pēc dabas esmu labsirdīga.
- naktsputns Pēc dabas esmu naktsputns.
- straujš Pēc dabas esmu straujš cilvēks.
- mākslinieks Pēc dabas viņa ir māksliniece.
- pārgalvnieks Pēc dabas viņa ir pārgalvniece.
- ūpis Pēc dabas vīrietis esot īsts ūpis, allaž nerunīgs.
- padevīgs Pēc savas dabas viņš ir padevīgs.
- pērlene Pērleņu dabas liegumi.
- savdabis Pēteris kopš jaunības dienām skaitījās savdabis – dabas draugs, vientulis.
- pielūgt Pielūgt dabas spēkus.
- pievadīt Pievadīt dabasgāzi.
- pilsētnieks Pilsētniece ar dabas bērna dvēseli.
- pirmatnīgs Pirmatnīga daba.
- portretists Portretista un klusās dabas meistara Induļa Zariņa darbi.
- purvājs Priežu purvājs Teiču dabas rezervātā.
daba citās vārdnīcās:
LLVV
MEV