Paplašinātā meklēšana
Meklējam daba.
Atrasts vārdos (10):
Atrasts vārdu savienojumos (14):
Atrasts skaidrojumos (132):
- stihija Antīkajā filozofijā – viens no dabas pamatelementiem (uguns, gaiss, ūdens, zeme).
- vide Apkārtējo apstākļu kopums (daba, apkārtne, sabiedrība), kurā noris cilvēka dzīve.
- ainavu arhitektūra arhitektūras nozare, kas nodarbojas ar dabas teritoriju, dārzu un parku estētisku pielāgošanu cilvēku vajadzībām.
- reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, arī pēc intensitātes mazināšanās – par dabas parādībām).
- rekreācija Atpūta, darbaspēju atjaunošana; vides un dabas resursu izmantošana atpūtai, darbaspēju atjaunošanai.
- bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (piem., no karadarbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
- metāns Bezkrāsaina gāze bez smakas, dabasgāzes galvenā sastāvdaļa.
- etāns Bezkrāsaina gāzveida viela – piesātināts ogļūdeņradis, kas kopā ar metānu ietilpst dabasgāzes sastāvā.
- zaļais teātris brīvdabas teātris.
- asinis Cilvēka daba; temperaments.
- antropomorfisms Cilvēka īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, augiem un mītiskām būtnēm.
- telekinēze Cilvēka psihiska iedarbība uz nedzīvās dabas objektiem, piem., priekšmetu pārvietošana.
- izdzimtenis Cilvēks, kura uzvedība neatbilst normāla cilvēka dabai; necilvēks; deģenerāts.
- elfs Cilvēkveidīga būtne ar smailām ausīm, dabas gars ģermāņu mitoloģijā.
- natūra daba.
- tundra dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā joslā un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, īss augu veģetācijas periods.
- resursi dabas bagātības, enerģijas avoti, izejvielu, materiālu krājumi, naudas līdzekļi, darbaspēks u. tml., ko var izmantot kādam mērķim, darbībai, norisei.
- krājums dabas bagātību resursi, to kopums.
- negaiss dabas parādība – zibens ar pērkonu, lietu, arī stiprām vēja brāzmām.
- dabas katastrofa dabas parādību postoša izpausme (piem., plūdi, viesuļvētras, zemestrīces).
- darbība dabas parādību spēcīga izpausme, kas rada izmaiņas apkārtējā vidē.
- naturālists dabas pētnieks, dabaszinātnieks.
- stihiska nelaime dabas stihija, dabas katastrofa, to radītie postījumi, zaudējumi.
- ticējums dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
- melodija dabas vai dzīvnieku radītu raksturīgu skaņu kopums.
- pustuksnesis dabas zona starp stepi vai savannu un tuksnesi.
- peizāža dabasskats, arī skats.
- ainava dabasskats; aina, skats.
- sistemātika dabaszinātņu nozare, kas apraksta, klasificē (objektus), dod tiem nosaukumus.
- bezcerīgs Drūms, nomācošs (par apkārtni, dabas ainavu).
- organiskā pasaule dzīvā daba.
- Fauns Dzīvās dabas (galvenokārt dzīvnieku) dievs (seno romiešu mitoloģijā), būtne ar cilvēka ķermeni, bet āža ragiem, kājām un asti.
- totēms Dzīvnieks, augs, dabas parādība, priekšmets, ko totēmismā uzskata par kādas cilvēku kopas, arī kāda cilvēka priekšteci, senci.
- dzīve Eksistence (neorganiskās dabas vielām, veidojumiem).
- zaļā enerģija enerģija, kas tiek iegūta no dabas resursiem (piem., vēja, saules).
- spirituālisms Filozofiska mācība, kas apgalvo, ka esamībai ir garīga daba.
- reālģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielāku vērību pievērš dabas zinātnēm, matemātikai un svešvalodām.
- brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
- šalkas Ilgstošu, nepārtrauktu dabas skaņu kopums --> šalkt; šalkoņa.
- šalkoņa Ilgstošu, nepārtrauku dabas skaņu kopums --> šalkt; šalkas (1).
- pastorāle Instrumentāls skaņdarbs vai cikliska skaņdarba daļa, kas attēlo mierīgas lauku dzīves un dabas ainavas.
- ekspluatēt Izmantot (kādu objektu, mašīnu, dabas bagātības u. tml.).
- segt Izplatoties būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst nesaskatāms (par dabas parādībām).
- sārtot Kļūt sarkanam, sārtam (parasti dabas apstākļu ietekmē) – par augiem, to daļām.
- ģeopolitika Koncepcija, ka valsts politiku, galvenokārt ārpolitiku, nosaka tās ģeogrāfiskie faktori (ģeogrāfiskais stāvoklis, dabas resursi u. tml.); uz ģeogrāfiskiem faktoriem balstīta ārpolitika.
- subkontinents Kontinenta daļa, kas pēc savām dabas apstākļu īpatnībām atšķiras no pārējā kontinenta.
- vandaļi Kultūras vērtību, dabas bagātību u. tml. nesaudzīgs postītājs.
- kalendārs Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir periodiskas dabas parādības un kuras mazākā vienība ir diena.
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana.
- kataklizma Liela (parasti dabas) katastrofa.
- varens Ļoti ietekmīgs (parasti emocionāli, estētiski) – piem., par dabas ainavu.
- stihija Ļoti spēcīga, postoša dabas parādība.
- grandi Ļoti spēcīgs, dobjš; arī spalgs, nevienmērīgs troksnis, ko rada dabas parādības, parasti pērkons, artilērijas šāviņi u. tml.; dārdi.
- nevaldāms Ļoti straujš, spēcīgs (par dabas parādībām).
- mendelisms Mācība par iedzimtības likumsakarībām, pazīmju iedzimšanu, ko atklāja dabaszinātnieks un mūks G. J. Mendelis.
- dabas zinības mācību priekšmets par dabas daudzveidību, procesiem dabā, vides aizsardzību u. tml.
- dabas mācība mācību priekšmets, kas sniedz zināšanas par dabas parādībām un to likumsakarībām.
- plasts Mākslīga lielmolekulāra organiska viela, ko iegūst sintēzes ceļā, vai arī pārveidojot dabas vielas.
- fizikālā terapija medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā; ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus; fizioterapija.
- balle Mērvienība dabas procesu intensitātes noteikšanai.
- reindžers Mežu un dabas rezervātu uzraugs (Ziemeļamerikā); mežu, parku, lauku teritorijas uzraugs (Lielbritānijā).
- formācija Noteikts (piem., dabas veidojumu) kopums.
- pasaule Noteiktu dabas parādību kopums, to eksistence ar savām raksturīgām iezīmēm.
- iedzintarojums Organiskās dabas atliekas, kas ieslēgtas dzintara gabalā.
- ainavu parks parks, kuram raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi (piem., pļavas ar gleznainām koku un krūmu grupām).
- sastapt Pārvietojoties ieraudzīt (ko, piem., dzīvnieku, dabas objektu, priekšmetu), arī piekļūt (tam).
- pārstaigāt Pārvirzīties – par dabas parādībām.
- katastrofa Pēkšņa, liela (piem., dabas parādību) izraisīta nelaime ar postošām, traģiskām sekām; smaga avārija, kurā iet bojā (daudzi) cilvēki.
- nodarījums Postījumi, materiāli zaudējumi, ko izraisa, piem., dabas katastrofas.
- cīņa Pretošanās (dabas stihijai).
- cīnīties Pretoties (dabas stihijai).
- dārdēt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par dabas parādībām, mehānismiem u. tml.).
- šņākt Radīt raksturīgu, vienmērīgu troksni (par dabas objektiem, dabas parādībām, ierīcēm u. tml.).
- kaukt Radīt stieptas, spalgas, samērā augstas skaņas (piem., par dabas parādībām, mehānismiem); atskanēt šādām skaņām.
- deisms Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir pasaules radītājs, kurš pēc tam vairs neiejaucas dabas un cilvēku dzīvē.
- dabiskās robežas robežas, ko veido dabas objekti, piem., salas, upes.
- ornaments Rotājums, kam raksturīgs ritmiski izkārtotu elementu salikums, un kam ir ģeometriska vai stilizēta dabas objekta forma.
- bioķīmisks Saistīts ar bioķīmiju, tai raksturīgs; saistīts ar dzīvās dabas fizikāli ķīmiskajām un ķīmiskajām parādībām.
- dabaszinātnisks Saistīts ar dabaszinātnēm, tām raksturīgs.
- maska nokrīt saka, ja atklājas kā īstā daba, būtība.
- kadastrs Sakopoti dati par zemes platībām, ūdeņiem, dabas resursiem; ar nodokļiem apliekamo objektu (piem., zemes īpašumu) saraksts un novērtējums.
- pirmelements Sākotnējais, vissenākais (dabas) elements, no kā veidojas viss pārējais; pamatelements; stihija (antīkajā filozofijā).
- celties Sākties (par dabas parādībām).
- liegums Saudzējama teritorija, kurā ir aizliegta vai ierobežota cilvēka saimnieciskā darbība, lai saglabātu dabas bagātības to pirmatnējā veidā.
- rezervāts Saudzējama teritorija, kurā ir noteikts dabas aizsardzības režīms.
- sintoisms Senākā Japānas reliģija, kurā daba tiek pielīdzināta dievībai un kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana.
- ājurvēda Senās Indijas dziedniecības sistēma, kurā izmanto dabas līdzekļus, ievēro noteiktus uztura un dzīvesveida principus.
- nimfa Sengrieķu mitoloģijā – dabas dievība jaunas, skaistas sievietes veidolā.
- glezna Skaists dabasskats.
- balss Skaņu kopums, ko rada dabas parādības, ierīces, mašīnas.
- jaunie naturālisti skolēni (padomju iekārtā), kas ārpusklases darbā nodarbojās ar dabas pētīšanu, lauksaimniecību, dārzkopību u. tml.
- dabaszinātnieks Speciālists kādā dabaszinātņu nozarē.
- Sarkanais Krusts starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību slimiem un ievainotiem karavīriem un gūstekņiem, palīdz meklēt bezvēsts pazudušos, miera laikā – palīdz dabas katastrofās cietušajiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- kūleņot Strauji, nevienmērīgi izplatīties (par dabas parādībām).
- mierīgs Tāds, kad nav vēja, stihisku dabas parādību (par laikapstākļiem, laikposmu).
- savāds Tāds, kam ir nelieli (piem., slimības, pārdzīvojuma izraisīti) psihiskās dabas traucējumi.
- dabīgs Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam.
- dabisks Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam.
- dabīgs Tāds, kas atbilst dabas likumiem, saskan ar (lietu, parādību) dabu, atbilst normālai notikumu attīstības gaitai.
- dabisks Tāds, kas atbilst dabas likumiem, saskan ar (lietu, parādību) dabu, atbilst normālai notikumu attīstības gaitai.
- pirmatnējs Tāds, kas attiecas uz dabas attīstības sākuma posmu.
- dabīgs Tāds, kas izveidojies, pastāv dabā, iegūstams no dabas; pretstats: mākslīgs.
- dabisks Tāds, kas izveidojies, pastāv dabā, iegūstams no dabas.
- nedabīgs Tāds, kas neatbilst (cilvēka) dabai; raksturam; arī mākslots, neīsts.
- necilvēcisks Tāds, kas neatbilst cilvēka dabai, raksturam.
- nedabisks Tāds, kas neatbilst dabas likumiem, lietu un parādību normālai dabai; tāds, kas nav parasts, normāls.
- neorganisks Tāds, kas nepieder pie augu vai dzīvnieku valsts; tāds, kas pieder pie nedzīvās dabas, nedzīvs.
- stihisks Tāds, ko izraisa dabas parādības; ļoti spēcīgs, postošs (par dabas parādībām).
- gleznains Tāds, kur ir skaisti dabasskati; tāds, kam piemīt skaistums, krāsu bagātība (par vietām dabā).
- velte Tas, ko cilvēks iegūst vai saņem (parasti no dabas, piemēram, savvaļas ogas, sēnes).
- dabas balvas tas, ko cilvēks iegūst vai saņem no dabas.
- rudens balvas tas, ko cilvēks iegūst vai saņem no dabas.
- klusā daba tēlotājas mākslas žanrs, kurā attēlo dabas un sadzīves priekšmetus; šāds mākslas darbs.
- peizāža Tēlotājmākslas žanrs, arī atsevišķs mākslas darbs, kurā attēlota dabas ainava.
- ainava Tēlotājmākslas žanrs, kas attēlo dabasskatus, apdzīvotas vietas u. tml.; šī žanra mākslas darbs; peizāža.
- darvinisms Teorija par dzīvās dabas evolūciju, sugu rašanos un attīstību dabiskās atlases rezultātā.
- autoģenēze Teorija, ka dzīvā daba attīstās organismu iekšējo faktoru darbības dēļ; dzīvības evolūcija šādas teorijas skatījumā.
- determinisms Teorija, mācība, ka dabas un sabiedrības parādības ir likumsakarīgi un cēloniski saistītas.
- rafinēt Tīrīt no piemaisījumiem (dabas vielas, tehniskus produktus).
- dabas piemineklis unikāls, ar likumu aizsargājams dabas objekts, kam ir zinātniska, estētiska vai kultūrvēsturiska nozīme.
- animisms Uzskats par dvēseles piemitību priekšmetiem un dabas parādībām.
- transformisms Uzskatu sistēma par dzīvnieku un augu formu mainību dabas faktoru ietekmē.
- ģeometrizēt Veidot (piem., mākslas darbu), vienkāršojot dabas formas ar ģeometrijas abstrakcijas paņēmieniem.
- zinātne Vēsturiski izveidojies sistēmisku teorētisko zināšanu kopums, kas aptver dabas, sabiedrības un domāšanas attīstības likumus un to izmantošanas metodes.
- reālskola Vidējā mācību iestāde, kurā lielāku vērību velta dabas zinātnēm, matemātikai un svešvalodām.
- elements Viena no četrām substancēm (uguns, ūdens, zeme, gaiss); dabas pirmelements; stihija.
- vējamāte Viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas nosaka dažādas vēja izpausmes; vēja māte.
- vēja māte viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas nosaka dažādas vēja izpausmes; vejamāte; vējmāte.
- forma Viens no vairākiem (dzīvu organismu, dabas parādību u. tml.) veidiem.
- josla Zemeslodes virsmas daļa ar atšķirīgu klimatu, kas atkarīgs no attāluma līdz polam vai ekvatoram; teritorija, kurā ir savdabīgi dabas apstākļi.
- statistika Zinātnes nozare, kas pētī cilvēku sabiedrības, dabas parādību u. tml. kvantitatīvās pārmaiņas.
- fizika Zinātnes nozare, kas pētī dabas parādību vispārīgās likumsakarības, matērijas īpašības, kustības un mijiedarbības likumus.
Atrasts piemēros (200):
- nešķīstenis ..Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šajā dienā paredzēta bluķa vilkšana, ar skaļām dziesmām un uguni dzenot prom tumsu un visādus nešķīsteņus.
- daba Āfrikas krāšņā daba.
- līdzdarboties Aicina līdzdarboties dabas parka aizsardzības plāna tapšanā.
- zīme Aizsargājamo dabas teritoriju robežu apzīmēšanai lieto informatīvo zīmi – ozollapu.
- aizsargāt Aizsargāt dabas parku.
- dziedāt Aktieri brīvdabas izrādē dziedāja populāras melodijas.
- triloģija Annas Brigaderes triloģija "Dievs. daba. Darbs".
- apmeklēt Apmeklēt teātri, operu, brīvdabas izrādi.
- apslēpt Atklāt kalnu dzīlēs apslēptās dabas bagātības.
- atklātne Atklātne ar dabasskatu.
- savdabs Atmiņā atausa tējas īpašā smarža un savdabais saldenums.
- ātrs Ātras dabas cilvēks.
- daba Ātras dabas cilvēks.
- sabiedrība Augu sabiedrības dabas liegumā.
- tirpuļi Aukstums ir tāda dabas parādība, kuru pieminot vien auksti tirpuļi iet caur kauliem.
- azartisks Azartiska daba.
- daba Bargā ziemeļu daba.
- baudīt Baudīt mūziku, dabas skaistumu.
- brīvdabas Brīvdabas estrāde.
- estrāde Brīvdabas estrāde.
- izrāde Brīvdabas izrāde.
- sezona Brīvdabas muzejs noslēdz vasaras sezonu.
- brīvdabas Brīvdabas teātra izrāde.
- pagleznot Brīvdienās pagleznot no dabas.
- stiepties Cauri valstij stiepjas cauruļvads, pa kuru tiek piegādāta dabasgāze.
- samaitātība Cilvēka dabas samaitātība.
- ģēnijs Cilvēka ģēnijs izzina dabas noslēpumus.
- saistījums Cilvēka un dabas saistījums.
- attālināties Cilvēki attālinājušies no dabas.
- čangaļi Čangaļu daba.
- uzlādēt daba attīra un uzlādē.
- ieprogrammēt daba ieprogrammējusi, ka zēnu dzimst vairāk.
- pirmavots daba jau izsenis uzskatīta par bērna domāšanas un valodas pirmavotu.
- ziedonis daba reibst ziedoņa plaukumā.
- sniegt daba sniedz spēku.
- sparoties daba sparojas pretī.
- piegandēt daba šeit nav īpaši piegandēta.
- uzmosties daba uzmodusies no ziemas miega.
- apveltīt daba viņu bija apveltījusi ar izcilu prātu.
- saslēgties daba, deja, dejotājs – viss saslēdzas vienā ritmā – arī tā ir cilvēka un dabas vienotība.
- nekaitīgs dabai nekaitīgs iepakojums.
- aina dabas aina.
- aizsardzība dabas aizsardzība.
- apraksts dabas apraksts.
- daile dabas daile.
- dot dabas dots talants.
- draugs dabas draugi.
- estetizācija dabas estetizācija.
- fenomens dabas fenomens.
- gāze dabas gāze.
- pamatkomponents dabas gāzes pamatkomponents ir metāns.
- pievadcaurule dabas gāzes pievadcaurule.
- krāšņums dabas krāšņums.
- laikagrieži dabas laikagrieži.
- robežzīme dabas lieguma robežzīmes.
- teritorija dabas lieguma teritorija.
- liekņa dabas liegums "Līvbērzes liekņa".
- liegums dabas liegums.
- abstrakcija dabas likuma abstrakcija.
- likums dabas likumi.
- izpratne dabas likumu izpratne.
- punduržubīte dabas muzeja izstādē aplūkojamas punduržubītes jeb amadīnas.
- taksidermists dabas muzeja taksidermists.
- neaizskaramība dabas neaizskaramība rezervātos.
- palete dabas noskaņu palete.
- objekts dabas objekts.
- dzīvība dabas pamošanās mežā ienesa dzīvību.
- parādība dabas parādības.
- zvērkopis dabas parka zvērkope.
- sargāt dabas parks izveidots ar nolūku sargāt putnu ligzdošanas vietas.
- pašregulēšanās dabas pašregulēšanās mehānismi.
- pētnieks dabas pētnieks.
- process dabas procesi.
- reālija dabas reālija.
- recepcija dabas recepcija.
- resursi dabas resursi.
- atražošana dabas resursu atražošana.
- ritms dabas ritmi.
- sižets dabas sižeti Vilhelma Purvīša gleznās.
- satricināt dabas skaistums spēj mūs satricināt līdz sirds dziļumiem.
- skaistums dabas skaistums.
- sintēze dabas skaņu sintēze.
- sodība dabas sodība.
- daba dabas spēki.
- personifikācija dabas spēku personifikācija.
- turpināties dabas stihija turpinājās vairākas dienas.
- stihija dabas stihija.
- kalpot dabas tēlojumi daiļdarbā kalpo pārdzīvojumu atklāsmei.
- inspekcija dabas un pieminekļu aizsardzības inspekcija.
- kalendārs dabas un vēstures kalendārs.
- satrīcēt dabas varenais skaistums liek sirdij satrīcēt.
- visuvarenība dabas visuvarenība.
- tulks dabas zīmju tulks.
- svešvārds dabas zinātnes tagad dēvē svešvārdā – eksaktās zinātnes.
- zinātne dabas zinātnes.
- praktikums dabas zinību praktikums.
- mīlestība dabas, dzīvnieku mīlestība.
- dzeja dabas, mīlas dzeja.
- poēzija dabas, mīlas poēzija.
- dialektika dabas, vēstures dialektika.
- odorants dabasgāze ar odorantu.
- sasūknēt dabasgāze tiks sasūknēta pazemes krātuvē.
- dabasgāze dabasgāzes izmantošana.
- pārvade dabasgāzes pārvades sistēmas.
- dabasgāze dabasgāzes tarifs.
- dabaszinātnieks dabaszinātnieki pēta, kur dabā atrodas vajadzīgās vielas un materiāli.
- daiļš Daiļa dabas ainava.
- daudzviet Daudzviet pasaulē plosās dabas stihija.
- svirlītis Daugavgrīvas dabas liegumā novērots svirlītis.
- divējāds Divējāda daba.
- apjūsma Dzejolī pausta dabas apjūsma.
- filoģenēze Dzīvās dabas filoģenēze.
- tuvs Dzīvoju tuvo cilvēku mīļumā un dabas skaistumā..
- zemgalisks Edvarta Virzas darbi iezīmējas ar zemgalisko ainavas un dabas ciklu izjūtu.
- eidžisms Eidžisms, stereotipisks priekšstats par kādam noteiktam vecumam neiespējamu vai nepiemērotu darba nozari vai profesijas īstenošanu, ir sabiedrības nespēja atbrīvoties no bailēm no neapturama dabas procesa.
- dabasbērns Es esmu īsts dabasbērns.
- atrauties Esam atrāvušies no dabas.
- filmēt Filmēt dabasskatus.
- dabasskats Fotografēt dabasskatus.
- gigantisks Gigantiska dabas katastrofa.
- nostūris Gleznains dabas nostūris.
- gleznains Gleznains dabas parks.
- salonisks Gleznotājs darināja saloniskas klusās dabas ar ziediem.
- arī Gleznotājs glezno ne vien ainavas, bet arī klusās dabas.
- GNP GNP Līgatnes dabas takas izveidotas 1975. gadā.
- apdzejot Grāmatā apdzejota Latvijas daba.
- troksnis Ielas, dabas trokšņi.
- kadastrs Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kadastrs.
- sušķīgs Īpaši izveidotais tēls Cūkmens personificē dabas piesārņotāju sušķīgo dabu.
- izgleznot Izgleznot dabas ainavā ziedus.
- pirmatnējība Izjust dabas pirmatnējību.
- izjust Izjust dabas skaistumu.
- izmantot Izmantot dabas bagātības.
- skaistumkopšana Izmantot skaistumkopšanā dabas materiālus.
- izskaidrot Izskaidrot dabas parādības.
- dabasskats Izstādē bija redzami vairāki dabasskati.
- studijveida J. Jaunsudrabiņš gleznoja portretus un klusās dabas, bet galvenokārt tomēr studijveida ainavas.
- straujš Jāņa straujā daba citus biedē, viņš ir viegli satracināms un ātri uzliesmo.
- reindžers Jaunie reindžeri – nākamie dabas sargi.
- nerātns Jautrs un nerātns pēc dabas.
- slēpt Kalni slēpj dabas bagātības.
- slēpties Kalnos slēpjas daudz dabas bagātību.
- personificēt Kampaņas ietvaros Latviju apceļoja īpaši izveidots tēls Cūkmens, kas personificē dabas piesārņotājus.
- glezna Krāšņa dabas glezna.
- krāšņs Krāšņs dabas tēlojums.
- apdainot Latviešu tautas dziesmās apdainots dabas skaistums.
- daba Latvijas daba.
- romantika Latvijas dabas romantika.
- daba Lēnīga, pakļāvīga daba.
- dabaszinātnes Mācīties dabaszinātnes.
- galvenokārt Mākslinieks galvenokārt gleznojis dabas ainavas.
- sastāvdaļa Man patīk mežā aizvērt acis, klausīties tā skaņās un justies kā dabas sastāvdaļai.
- uzrunāt Mani uzrunāja ārkārtīgi skaistā Norvēģijas daba.
- atgriezties Mēģināt atgriezties pie dabas.
- raksturojums Meitenes raksturojumā norādīts, ka pēc dabas viņa ir ātra, reizēm neprognozējama.
- mīksts Mīkstas dabas cilvēks.
- pārspēks Milzīgajā vētrā skaidri jūtams dabas pārspēks.
- monopolizēt Monopolizēt dabasgāzes piegādes.
- pielūgsme Mūsu senču dabas pielūgsme.
- savdabs Muzejā valda savdaba, no ārpasaules atšķirīga gaisotne.
- apskate Nacionālā parka, brīvdabas muzeja apskate.
- kultūraugsne Nelielu dabas lieguma teritoriju klāj kultūraugsne.
- neparasts Neparasta dabas parādība.
- nesātīgs Nesātīgi izmantot dabas bagātības.
- neskarts Neskarta daba.
- atšķirt No citām lielpilsētām šo pilsētu atšķir tuvumā saglabātā neskartā daba.
- optimists No kā man tāda optimista daba Un spēks, kas ciešāk vēl pie dzīves sien? Kaut esmu daudz es redzējusi laba, Daudz arī ļauna bijis jāizbrien.
- ļaunums Nodarīt cilvēkiem un dabai ļaunumu.
- nodrošināties Nodrošināties pret dabas stihiju radītajiem postījumiem.
- nofotografēt Nofotografēt dabas skatu, jūru.
- noknipsēt Noknipsēt dažus dabas skatus.
- stāvbiļete Nopirkt stāvbiļeti uz brīvdabas teātra izrādi.
- noplicināt Noplicināt dabas bagātības.
- noslēgt Noslēgt brīvdabas koncertu ar krāšņu uguņošanu.
- orientieris Noteikt debess puses pēc dabas orientieriem.
- notvert Notvert dabas skaistumu fotogrāfijā.
- zaļpelēks Novembrī dabas audeklā valda meža zaļpelēkās krāsas.
- sūknēt Pa jauno gāzesvadu dabasgāze tiks sūknēta uz Eiropu.
- pamīksts Pamīkstas dabas sieviete.
- papildmateriāls Papildmateriāli dabas zinātņu mācīšanai.
- kurināmais Par kurināmo izmantot dabasgāzi.
- pārrunas Pārrunas par dabas aizsardzības jautājumiem.
- patīksmināties Patīksmināties par skaistajiem dabas skatiem.
- krāsoties Pavasarī visa daba krāsojās maigā zaļumā.
- pavasaris Pavasaris nereti tiek uzskatīts par gada skaistāko laiku, jo mostas daba un viss zied.
- pēc Pēc dabas esmu labsirdīga.
- naktsputns Pēc dabas esmu naktsputns.
- straujš Pēc dabas esmu straujš cilvēks.
- mākslinieks Pēc dabas viņa ir māksliniece.
- pārgalvnieks Pēc dabas viņa ir pārgalvniece.
- ūpis Pēc dabas vīrietis esot īsts ūpis, allaž nerunīgs.
- padevīgs Pēc savas dabas viņš ir padevīgs.
- pērlene Pērleņu dabas liegumi.
- savdabis Pēteris kopš jaunības dienām skaitījās savdabis – dabas draugs, vientulis.
- pielūgt Pielūgt dabas spēkus.
- pievadīt Pievadīt dabasgāzi.
- pilsētnieks Pilsētniece ar dabas bērna dvēseli.
- pirmatnīgs Pirmatnīga daba.
- portretists Portretista un klusās dabas meistara Induļa Zariņa darbi.
- purvājs Priežu purvājs Teiču dabas rezervātā.
daba citās vārdnīcās:
LLVV
MEV