Paplašinātā meklēšana
Meklējam dīva.
Atrasts vārdos (5):
Atrasts etimoloģijās (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (43):
- brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu); būt neizpratnē (par ko).
- ekscentriķis Cilvēks, kas pārsteidz ar negaidītu, neparastu rīcību, dīvainībām.
- klauns Cirka mākslinieks (neparastā tērpā, ar dīvainu grimu), kas uzstājas ar komiskiem priekšnesumiem.
- panoptiks Dažādu dīvainu objektu (piem., savdabīgu dzīvu būtņu) krājums; krātuve, kurā atrodas šādi objekti.
- dīvainība dīvaina rīcība, paradums; īpatnība.
- māžs dīvains, fantastisks radījums; rēgs.
- mistisks dīvains, mīklains, neizskaidrojams.
- ērmritenis dīvains, neparasta izskata velosipēds.
- brīnumains dīvains, neticams, arī neizskaidrojams.
- smieklīgs dīvains, savāds (par priekšmetiem, parādībām).
- jocīgs dīvains, savāds; neparasts.
- ķēmīgs dīvains.
- jefiņš Jocīgs, dīvains cilvēks; muļķis.
- špāsīgs Jocīgs, dīvains.
- kumēdiņi Joki, smieklīgas, aušīgas, dīvainas izdarības, nerātnības.
- brīnums Ļoti neparasts, dīvains, grūti izskaidrojams notikums, parādība.
- odiozs Ļoti savāds, dīvains, nepieņemams.
- savāds Neparasti, neizprotami; dīvaini.
- kā smejies norāda uz (parasti komiskas, dīvainas) domas apstiprinājumu izteikumā.
- groteska Ornaments, kurā dīvaini, fantastiski augu motīvi apvienoti ar dzīvnieku un cilvēku tēliem vai stilizētām maskām.
- grotesks Pārspīlēti komisks, kariķēts; arī dīvains, neparasts.
- paranoja Psihiska slimība, kurai raksturīgi murgi, dīvainas idejas, bet kas nerada pārmaiņas personībā.
- izbrīns Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa kas negaidīts, neparasts, dīvains.
- gatavais putnu biedēklis saka par cilvēku, kas ir nepiemēroti ģērbies, izskatās neglīti, arī dīvaini.
- trūkst (kādas, vienas) skrūves saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi.
- gaisā pasists saka par dīvainu, arī vieglprātīgu, nenopietnu cilvēku.
- gaisā parauts saka par dīvainu, arī vieglprātīgu, nenopietnu cilvēku.
- ekscentrisks Savāds, dīvains, no citiem atšķirīgs.
- ērmots Savāds, jocīgs, dīvains; ērmīgs.
- smieklīgs Tā, ka jāsmejas; arī jocīgi, dīvaini.
- ķerts Tāds, kam ir nelieli psihiski traucējumi; dīvains, nesaprātīgs.
- smieklīgs Tāds, kas ar ko neparastu, dīvainu, nepamatotu u. tml. izraisa smieklus, arī neizpratni, izsmieklu; arī jocīgs (2).
- spocīgs Tāds, kas ir dīvains, neparasts, izraisa nepatiku.
- savāds Tāds, kas ir neparasts, izraisa izbrīnu, neizpratni (par parādību, priekšmetu u. tml.); dīvains.
- spokains Tāds, kas ir savāds, dīvains, iedveš bailes ar savu noslēpumainību; arī rēgains, spocīgs.
- spocīgs Tāds, kas ir savāds, dīvains, iedveš bailesar savu noslēpumainību; spokains.
- noslēpumains Tāds, kas satur kādu noslēpumu; savāds, dīvains.
- aizdomīgs Tāds, kurā izpaužas aizdomas; dīvains, savāds.
- ērms Tas, kam ir dīvains, neparasts izskats.
- spoks Tas, kas izskatās dīvaini, neparasti, ir neglīts, atbaidošs.
- dīvs Teiksmains, brīnumains; dīvains.
- dīvainība Vispārināta īpašība --> dīvains.
- ekscentrisms Vispārināta īpašība --> ekscentrisks; šīs īpašības konkrēta izpausme; dīvainība, savādība.
Atrasts piemēros (49):
- uzgulties ..sirdij uzgūlusies dīvaina smeldze..
- ķermenis ..starp lepnām dižceltnēm vēl šobaltdien stāv daža laba astoņpadsmitā gadsimta muižiņa, iesprūdusi un palikusi Rīgas augošajā ķermenī kā dīvains kukainis dzintarā.
- šņācenis ..tā ir tā [radio]stacija, kur dzirdama dīvaina valoda, ss, zs, ņš, šs, žs, šņāceņi, šņāceņi…
- savādnieks Adamsu ģimenes ļaudis ir savādnieki – viens dīvaināks par otru.
- apņemt Cilvēkus apņem dīvains satraukums.
- dīvs dīva un neizprotama parādība.
- dīvains dīvaina garša.
- dīvains dīvaina ideja, iecere.
- smaka dīvaina, nepatīkama, neizturama smaka.
- zobgalība dīvainās ārienes dēļ viņa vienmēr kļuva par mērķi klasesbiedru zobgalībām.
- fobija dīvainas fobijas.
- dīvains dīvaini izlocījies koka stumbrs.
- saturs dīvaini, kā tas, kas reiz bijis visa saturs, ar laiku pārvēršas par tukšu neko.
- dīvains dīvaini, ka viņa vēl nav.
- kūkumains dīvaini, kūkumaini kalni.
- dīvains dīvains cilvēks.
- dīvains dīvains izteikums.
- ķeburs dīvains ķeburs.
- dīvains dīvains nemiers.
- dīvains dīvains piedzīvojums.
- izlocīties Dūmi izlocījās dīvainos līkumos un izgaisa.
- šķisties Dzejniekam rakstīt par mīlestību ir tik pašsaprotami, ka šķietas pat dīvaini jautāt: kāpēc.
- mest Dzīve met dīvainus līkločus.
- dīva Džeza dīva.
- kinodīva Franču kinodīva.
- slīdēt Istabā slīd dīvainas ēnas.
- izdot Izdot nesaprotamas, dīvainas skaņas.
- dīvains Izturēties dīvaini.
- misis Luga "dīvainā misis Sevidža".
- tramdīt Mani tramda dīvains nemiers.
- tirpas Meiteni pārņēma dīvainas tirpas.
- dīvainība Neredzēto ziedu dīvainība.
- recidīvs Nesodīts noziegums neizbēgami paver ceļu recidīvam.
- dīvainība Notikumu dīvainība.
- dīvs Operas dīva.
- dīva Pasaulslavenā dīva.
- dīvainība Pierast pie viņa dīvainībām.
- popdīva Popdīva Kailija Minoga.
- popdīva Popdīvas Bjorkas koncertturneja.
- fizionomija Puiši staigā apkārt dīvainām fizionomijām.
- dīvainība Rakstura dīvainības.
- sasprindzināt Sasprindzināju dzirdi un mēģināju izšķirt klusās, dīvainās skaņas.
- disonēt Skaņdarbs izklausījās nevietā un dīvaini disonēja ar koncertā skanējušo akadēmisko mūziku.
- dīvains Tas ir dīvaini.
- nedaudz Tas ir nedaudz dīvaini.
- uzklīst Uzklīda valodas par dīvainu cilvēku.
- uznākt Uznāca dīvaina atskārsme.
- brīnīties Vecāki brīnījās par bērna dīvaino uzvedību.
- ķēmīgs Viņš raudzītu izskaidrot dīvaino un ķēmīgo greizsirdību, kas iekodās nabaga Klāvā kā ļauns audzējs..
dīva citās vārdnīcās:
MEV