Paplašinātā meklēšana
Meklējam dīva.
Atrasts vārdos (5):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (35):
- brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu); būt neizpratnē (par ko).
- ekscentriķis Cilvēks, kas pārsteidz ar negaidītu, neparastu rīcību, dīvainībām.
- klauns Cirka mākslinieks (neparastā tērpā, ar dīvainu grimu), kas uzstājas ar komiskiem priekšnesumiem.
- panoptiks Dažādu dīvainu objektu (piem., savdabīgu dzīvu būtņu) krājums; krātuve, kurā atrodas šādi objekti.
- jefiņš Jocīgs, dīvains cilvēks; muļķis.
- špāsīgs Jocīgs, dīvains.
- kumēdiņi Joki, smieklīgas, aušīgas, dīvainas izdarības, nerātnības.
- brīnums Ļoti neparasts, dīvains, grūti izskaidrojams notikums, parādība.
- odiozs Ļoti savāds, dīvains, nepieņemams.
- savāds Neparasti, neizprotami; dīvaini.
- kā smejies norāda uz (parasti komiskas, dīvainas) domas apstiprinājumu izteikumā.
- groteska Ornaments, kurā dīvaini, fantastiski augu motīvi apvienoti ar dzīvnieku un cilvēku tēliem vai stilizētām maskām.
- grotesks Pārspīlēti komisks, kariķēts; arī dīvains, neparasts.
- paranoja Psihiska slimība, kurai raksturīgi murgi, dīvainas idejas, bet kas nerada pārmaiņas personībā.
- izbrīns Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa kas negaidīts, neparasts, dīvains.
- gatavais putnu biedēklis saka par cilvēku, kas ir nepiemēroti ģērbies, izskatās neglīti, arī dīvaini.
- trūkst (kādas, vienas) skrūves saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi.
- gaisā pasists saka par dīvainu, arī vieglprātīgu, nenopietnu cilvēku.
- gaisā parauts saka par dīvainu, arī vieglprātīgu, nenopietnu cilvēku.
- ekscentrisks Savāds, dīvains, no citiem atšķirīgs.
- ērmots Savāds, jocīgs, dīvains; ērmīgs.
- smieklīgs Tā, ka jāsmejas; arī jocīgi, dīvaini.
- ķerts Tāds, kam ir nelieli psihiski traucējumi; dīvains, nesaprātīgs.
- smieklīgs Tāds, kas ar ko neparastu, dīvainu, nepamatotu u. tml. izraisa smieklus, arī neizpratni, izsmieklu; arī jocīgs (2).
- spocīgs Tāds, kas ir dīvains, neparasts, izraisa nepatiku.
- savāds Tāds, kas ir neparasts, izraisa izbrīnu, neizpratni (par parādību, priekšmetu u. tml.); dīvains.
- spokains Tāds, kas ir savāds, dīvains, iedveš bailes ar savu noslēpumainību; arī rēgains, spocīgs.
- spocīgs Tāds, kas ir savāds, dīvains, iedveš bailesar savu noslēpumainību; spokains.
- noslēpumains Tāds, kas satur kādu noslēpumu; savāds, dīvains.
- aizdomīgs Tāds, kurā izpaužas aizdomas; dīvains, savāds.
- ērms Tas, kam ir dīvains, neparasts izskats.
- spoks Tas, kas izskatās dīvaini, neparasti, ir neglīts, atbaidošs.
- dīvs Teiksmains, brīnumains; dīvains.
- dīvainība Vispārināta īpašība --> dīvains.
- ekscentrisms Vispārināta īpašība --> ekscentrisks; šīs īpašības konkrēta izpausme; dīvainība, savādība.
dīva citās vārdnīcās: