Paplašinātā meklēšana
Meklējam cits.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts etimoloģijās (4):
- No vācu Allergie, kam pamatā grieķu allos 'cits' un ergon 'darbs'. (šķirklī alerģija)
- No franču altruisme, kam pamatā latīņu alter 'cits'. (šķirklī altruisms)
- Krievu бирка; cits uzskats – no dāņu vai norvēģu birk 'bērzs'. (šķirklī birka)
- No grieķu heteros 'cits, citāds' un genos 'ģints'. (šķirklī heterogēns)
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (114):
- gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
- novelt uz (kāda) pleciem atbrīvojoties no kā smaga, grūta, arī nepatīkama, panākt, ka to uzņemas cits.
- mērkaķoties pakaļ atdarināt (kādu), rīkoties tāpat kā kāds cits.
- kārta Ātri cits citam sekojošu šāvienu kopums (šaujot ar ieroci automātiskā režīmā); šādu šāvienu radītais troksnis.
- pazīšanās Attiecības, saskarsme, kontaktu uzturēšana ar cilvēkiem, kas pazīst cits citu.
- bonuss Balva, arī kāds cits labums, kas tiek piedāvāts klientam.
- grupēties Būt izvietotam (kur), atrodoties tuvu cits citam.
- saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
- sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
- sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko); būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
- sālsmaize Ciemakukulis (sāls un maize vai arī cits cienasts), ko pasniedz tam, kuru, apciemo pirmo reizi viņa jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
- sekotājs Cilvēks, kas dara, rīkojas tāpat kā kāds cits; kādas personas domu, ideju atbalstītājs un turpinātājs.
- dublieris Cilvēks, kas vienlaikus dara to pašu, ko dara cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
- otrs cits (cilvēks).
- kaskāde cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums (piem., akrobātikā).
- virkne cits citam sekojošu elementu, skaitļu u. tml. kopums.
- virkne cits citam sekojošu parādību, norišu u. tml. kopums.
- ķēde cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne.
- zirnis cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas un ziedi; šī auga sēkla.
- viņpagasts cits, arī kaimiņu pagasts.
- jauns cits, atšķirīgs; ne tāds kā iepriekš.
- pārnovads cits, tālāks novads attiecībā pret novadu, kurā kāds ir dzimis, audzis, dzīvojis.
- saskare Darbība, stāvoklis (piem., priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu, iedarbojas cits uz citu.
- klons Dators, kas ir izveidots, lai veiktu identiski tādas pašas funkcijas, kādas veic cits dators.
- karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums.
- letkiss Deja (populāra 20. gs. 60.–70. gados), kurā dejotāji sastājas cits aiz cita, veidodami garu virkni.
- laupījums Dzīvnieks, ko cits dzīvnieks ir nomedījis vai medī barībai.
- bibliogrāfija Grāmatu vai citu izdevumu saraksts ar galvenajiem izdošanas datiem; literatūras rādītājs (piem., zinātniskā darbā); grāmata vai cits izdevums ar šāda veida sarakstu.
- sagrūsties Grūžoties cits citam virsū, sablīvēties.
- spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi cits citam sekojoši pavedieni; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- starpprodukts Kādas norises laikā radies produkts, no kura tālākā procesā rodas, tiek iegūts cits produkts.
- robežposms Laikposms, pēc kura sākas cits, atšķirīgs laika posms, periods.
- trīsplāksnis Lidaparāts ar trim nesošiem spārniem, kas atrodas cits virs cita; triplāns.
- triplāns Lidmašīna ar trim nesošiem spārniem, kas atrodas cits virs cita; trīsplāksnis.
- kā ziedi lielā daudzumā; nepārtrauktā virknē (cits aiz cita).
- krusa Liels (kā) daudzums, kas seko cits citam.
- pelēkā masa liels, parasti neorganizētu, cilvēku kopums, kura atsevišķi locekļi cits no cita ne ar ko neatšķiras.
- kā siļķes mucā ļoti cieši, tuvu cits pie cita (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- konfeti Mazas, dažādu krāsu ripiņas, ar kurām cits citu apber karnevālos, ballēs.
- nekas vairāk nekas cits bez minētā, zināmā.
- nerādīt Nolieguma darb. --> rādīt; novietot, turēt (ko) tā, lai cits to nevar uztvert ar redzi.
- iekļūt slazdā nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- iekļūt lamatās nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- iekrist slazdā nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- iekrist lamatās nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- pirms Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- priekš Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- līdzi Norāda, ka (kāds) vienlaikus pārdzīvo to pašu (ko kāds cits).
- rinda Noteikta secība, kādā cilvēki seko cits citam (kādā sarakstā); vieta šajā secībā.
- rādīt Novietot, turēt (ko) tā, lai cits to var uztvert ar redzi.
- sabiezināt Padarīt blīvāku, novietojot (kā) elementus tuvāk citu pie cita; panākt, ka (kas) atrodas, novietojas tuvu cits pie cita.
- satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas tuvu kopā viens pie otra, cits pie cita.
- novelt Panākt, ka (ko) dara, risina kāds cits.
- nomainīt Panākt, ka noteiktā amatā, darbā, pienākumu pildīšanā u. tml. stājas kāds cits.
- izņemt vārdus no mutes pasacīt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits.
- pūst vienā stabulē paust tādus pašus (parasti sev izdevīgus) uzskatus, kādus pauž kāds cits.
- sagrūstīties Piegrūst viens otram, cits citam; sagrūstīties (2).
- sagrūsties Piegrūst viens otram, cits citam.
- žvarkstēt Radīt griezīgu troksni (piem., par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko).
- žvakstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu, asu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žļarkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (piem., par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žvadzēt Radīt skarbu, samērā skaļu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas skaras cits gar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- sarīdīt Rīdot panākt, ka uzbrūk (viens otram, cits citam).
- ķēde Rindā, cits citam blakus izvietojušies cilvēki (piem., kopīgai rīcībai, uzdevumam).
- kolonna Rinda, ierinda, ko veido cits aiz cita novietojušies cilvēki vai transportlīdzekļi.
- amora pasts rotaļa, kurā pretējā dzimuma dalībnieki sūta cits citam vēstules.
- sinestēzija Sajūtas rašanās kādā maņu orgānā, ja tiek kairināts kāds cits maņu orgāns (piem., krāsu sajūta, kas rodas, ja dzird noteiktu skaņu).
- ko nu vairs saka norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija.
- kā karuselī saka, ja dažādi notikumi strauji seko cits citam, mainās, atkārtojas.
- sorbets Sasaldēta sula vai kāds cits saldināts dzēriens.
- sadrūzmēties Savirzīties (drūzmā, burzmā), novietoties cieši cits pie cita – par vairākiem, daudziem.
- kārtas skaitļa vārds skaitļa vārds, kas norāda kārtību, kādā priekšmeti atrodas vai seko cits citam, tos minot vai skaitot.
- kaverversija Skaņdarba, dziesmas atšķirīga versija, ko ieskaņo cits mūziķis vai grupa.
- grūsties Spiesties, virzīties (viens otram, cits citam virsū).
- sakritība Stāvoklis, kad (kas) ir vienāds, līdzīgs (ar ko); stāvoklis, kad (kas) atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
- sviesties Sviest viens otram, cits citam.
- krustu Tā, ka iet pāri cits citam, dažādos virzienos.
- šķērsu Tā, ka iet pāri cits citam, dažādos virzienos.
- gals Tā, ka ir ļoti daudz, cits aiz cita.
- krustām šķērsām Tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
- pamīšus Tā, ka mijas viens ar otru, cits ar citu.
- izklaidus Tā, ka neatrodas cieši blakus cits citam; ar atstarpēm.
- beidzamais Tāds (no kā vienveidīga virknes, kopuma), kam cits neseko; pēdējais; pretstats: pirmais.
- otrāds Tāds, kam ir cits, parasti pretējs, veids, stāvoklis; tāds, kas izpaužas citā, parasti pretējā, veidā.
- plūksnains Tāds, kam plātnes šķēlumi atrodas cits citam pretī (par augu lapām).
- parets Tāds, kas atrodas samērā tālu cits no cita; tāds, kurā (kas) atrodas samērā tālu cits no cita; samērā rets; pretstats: pabiezs (1).
- pēdējais Tāds, kas ir pašās beigās; tāds, kam nekas cits neseko; pretstats: pirmais.
- saderīgs Tāds, kas ir piemērots, atbilstošs (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
- nesaderīgs Tāds, kas nav piemērots, atbilstošs viens otram, cits citam (pēc rakstura īpašībām, dzīvesveida u. tml.).
- mainīgs Tāds, kas nomaina cits citu; tāds, kas mijas ar ko citu.
- svešs Tāds, kas pieder kādam citam, ir saistīts ar kādu citu; tāds, ko ir radījis, veidojis kāds cits.
- mijiedarbīgs Tāds, kas savstarpēji iedarbojas (cits uz citu); tāds, kurā pastāv mijiedarbība.
- paralēls Tāds, kas visā garumā atrodas vienādā attālumā cits no cita un kam nav kopīgu punktu.
- paralēls Tāds, kas visā garumā atrodas vienādā attālumā cits no cita, līdztekus cits citam.
- pabiezs Tāds, ko veido samērā tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti; pretstats: parets.
- skrajš Tāds, kur augi neatrodas cieši blakus cits citam (par augu kopumu); tāds, kas neatrodas cieši blakus cits citam (par augu daļām).
- rets Tāds, kurā kas atrodas tālu, atstatu cits no cita.
- rets Tāds, kura sastāvdaļas, elementi u. tml. nav cieši cits pie cita, atrodas atstatu; pretstats: biezs.
- vecs Tāds, kuru ir nomainījis kas jauns, tāds, kura vietā nācis kas cits.
- robežšķirtne Tas (piem., laikposms, notikums), pēc kura sākas kas cits, atšķirīgs.
- svešs Tas, kas pieder kādam citam, ir saistīts ar kādu citu; tas, ko ir radījis, veidojis kāds cits.
- uzkraut Uzņemties (darbu, pienākumu, atbildību u. tml.); panākt, ka (darbu, pienākumu, atbildību u. tml.) uzņemas cits.
- kraut Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.); panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu vainu u. tml.) uz citu.
- grupa Vairāki, piem., cilvēki, dzīvnieki, priekšmeti, kas atrodas tuvu kopā, cits pie cita.
- mētāties Vairākkārt mest, mētāt viens otram, cits citam; svaidīties.
- neatkarīgais vārds vārdkopas komponents, kam pakārtots cits (atkarīgais) vārds.
- skaitlis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot; šīs vārdšķiras vārds.
- koncentrāts Viela, pārtikas produkts, no kura iztvaicēts ūdens vai cits šķidrums, viela koncentrētā veidā.
- virkne Vienā līnijā izkārtots vai izkārtojies cits citam sekojošu (cilvēku, dzīvnieku, priekšmetu u. tml.) kopums; rinda.
- dinastija Vienas dzimtas monarhi, kas troņa mantošanas kārtībā nomaina cits citu.
- sāncensis Viens no cilvēkiem, kuri tiecas pēc viena un tā paša, cenšoties cits citu pārspēt.
- pārējais Viss cits (no kāda kopuma), salīdzinājumā ar minēto, zināmo.
- ziedgalviņa Ziedkopa, kurā uz īsas ass cieši cits pie cita ir sēdoši ziedi ar īsiem kātiņiem; ziedu galviņa.
- informācija Ziņas, dati u. tml., ko cilvēki vāc, apstrādā, glabā, tiražē un nodod cits citam.
Atrasts piemēros (57):
- mizot .. mēs nolēmām parādīt, kā latvieši peras. Uz lāvas augstākā pakāpiena apmetušies, griezām vaļā tvaika ventili un mizojām cits citu ar pirts slotām.
- cits Akmeņi sakrauti cits uz cita.
- savs Atmiņas nav nekas cits kā sava veida iztēle.
- eiharistisks Baznīca un Sv. Vakarēdiens nav atdalāmi cits no cita, jo ticīgo pulcēšanās ir arī eiharistiska kopiena.
- pieteikties Bērni pieteicās cits aiz cita.
- grūsties Bērni skriedami grūžas cits citam virsū.
- saukt Cilvēki sauca cits caur citu.
- arogants Cilvēks var būt arogants, ja ir kāds cits, kas to pieņem.
- aiz cits aiz cita.
- aizdunēt cits pēc cita aizdun vilcieni.
- pēc cits pēc cita.
- cits cits skolotājs.
- aizvirpuļot Dejotāji cits pēc cita aizvirpuļo pa spožo parketu.
- gluži Gluži cits izskats.
- birt Jautājumi birst cits aiz cita.
- berzties Jūras oļi beržas cits gar citu.
- nodomāt Kāpēc tik bieži nodomājam, bet nepasakām labos vārdus cits citam?
- cits Koki sakrituši cits pār citu.
- savīties Koku zari savijušies cits ar citu.
- sarast Kolektīvā esam saraduši cits ar citu.
- pieslīpēties Komandā cenšamies cits citam pieslīpēties.
- izvēlēt Kursa darbam izvēlēts cits vadītājs.
- neriktīgs Labi, esmu tāds neriktīgs. Bet kas man cits atliek..
- cits Ledus gabali sitas cits pret citu.
- krauties Ledus gabali te krāvušies cits uz cita.
- uzvirzīties Ledus gabali uzvirzījušies cits citam virsū.
- uzrasties Meitenei uzradies cits puisis.
- sakliegties Mežinieki cits ar citu sakliedzas.
- pavalgs Miltu biezputrai vajadzīgs piens vai kāds cits pavalgs.
- atlikt Neatliek nekas cits kā iet prom.
- cits Nekas cits neatliek.
- atlikties Nekas cits neatliekas.
- nekas Nekas cits neatlika, kā doties uz autobusu pieturu.
- cits Neviens cits to neprastu izdarīt.
- gult Nozāģētie koki gulst cits pie cita.
- sasaukties Pārgājiena dalībnieki ik pa brīdim sasaucās cits ar citu.
- stumties Pārpildītajā autobusā visi stumjas cits citam virsū.
- izverdzināt Pie cita vergot ir grūti. Bet neviens cits nevar tā izverdzināt kā cilvēks pats sevi.
- gulties Plūstot palu ūdeņiem, ledus gabali gūlās cits uz cita.
- saistītājvārds Saiklis vai kāds cits saistītājvārds.
- pāriet Sarkanīgi, brūngani krāsu toņi pakāpeniski pāriet cits citā.
- saukt Satiekoties saucam cits citu uzvārdā.
- krist Sitieni, cirtieni krīt cits pēc cita.
- subjekts Skatītājs nostājas mākslas subjekta pozīcijā, viņš pēta daiļradi, ko radījis cits subjekts – mākslinieks.
- gāziens Spēcīgi gāzieni ar dūri sekoja cits citam.
- villoties Suņi cits uz citu rej un villojas.
- noiet Šis ir tavs gājums, to nevar noiet cits.
- teobromīns Šokolādē ir arī cits stimulants – teobromīns, kas var paātrināt sirdsdarbību un apgrūtināt iemigšanu.
- smeķis Tam ir cits smeķis.
- zārcinieks Vectēvs izmācījies par zārcinieku, pratis taisīt tādus zārkus, kādus neviens cits.
- traukties Viļņi cits pēc cita traucās uz krastu.
- velties Viļņi veļas cits aiz cita.
- cits Viņš ir kļuvis pavisam cits cilvēks.
- salikties Visi salikāmies garšļaukus cits pie cita un pārgulējām kūtsaugšā.
- grūstīt Zēni sāka cits citu grūstīt.
- jebkas Ziedi viņu iepriecināja vairāk nekā jebkas cits.
- neatkarīgs Zinātnieki izdarījuši atklājumu neatkarīgi cits no cita.
cits citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV